Sargi latviešu valodu

SARGI VALODU

Katram latvietim jāapzinās, ka mums ir jāsargā latviešu valoda, ka Latvijā ir spēki, kas vēlas, lai te būtu divkopienu valsts ar divām valsts valodām, lai visādā veidā mazinātu latviešu valodas nozīmi. Viena krievu organizācija pieprasa, lai krievu valodai piešķirtu oficiālu statusu. Ko tas nozīmē , to nepasaka, it kā tā būtu kāda nevainīga vēlēšanās, kam nav nekādu seku. Bet  mums ir pieredze, ka drīz  būs atkal jauna prasība, būs žēlošanās visai pasaulei, ka viņi tiek apspiesti, diskriminēti. Briselē ir viņu komisāri, kas cenšas panākt to, ko prasa krievi. Meli, vēstures faktu tīša sagrozīšana ,krāpšanās, diplomātu uzpirkšana, nodevēju atrašana latviešu vidū ir parastais veids, kā šie „cietēji” panāk savu.
2011.g.februārī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde izplatīja veidlapas par Tautas skaitīšanu divās valodās. Tas ir rupjš Valsts valodas pārkāpums. To piekopj valstij naidīgi cilvēki, pasakot, ka Latvija ir divkopienu valsts, ka te, kā redzat, oficiāli darbojas divas valodas. Tas cilvēks, kas to izdarīja, ir latvietis, kas tagad demagoģiski aizstāvas. Kriminālsods par to nav paredzēts, bet pārkāpums ir politisks, ļoti ļauns, ar grūti paredzamām sekām. Tādu darbinieku ir jāatlaiž no darba . Šādi pārkāpumi pieaug. LTV 7.kanālā, kur rāda sporta sacensības, vari izvēlēties komentētāju – latviešu vai krievu valodā . Kāpēc tas tiek darīts, ja valsts politika ir nacionāla valsts. ASV vēstniecības mājas lapa tagad ir arī krievu valodā. Šī vēstniecība arvien atsvešinās no latviešiem . Latvijas radio politiskais  komentētājs Eduards Liniņš raidījumā „Krustpunktā” prasību krievu skolās mācīt latviešu valodā nosauc par brutalitāti. Tāda gļēvulīga iztapšana ir raksturīga diezgan daudziem latviešiem. Nāk atmiņā eksprezidenta Gunta Ulmaņa teiktais 2008.g. 23.maijā Baltijas foruma konferencē: „Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē.” Prezidents Valdis Zatlers ir teicis: „Man ļoti patīk viena latviešu tautas dziesma, kur ir visa būtība iekšā — Valodiņa zemi tur/ Zeme tur valodiņu. Tas ir apburtais loks, jo vairāk mēs attīstām savu valodu, jo stiprāka kļūst valsts. Un pretējais.” Bija mums tāds integrācijas ministrs Oskars Kastēns ar centieniem veidot „multikulturālu Latviju”.  Tā bija latviešiem pilnīgi nepieņemama teorija. Tauta pateica NĒ! tādam ministram — viņu neievēlēja Saeimā. Un šīs teorijas lielā aizstāve Ilze Brands - Kehre vairs nedzīvo mūsu valstī.

Latvijā tagad izstrādā Integrācijas pamatnostādnes. Dr.sc.pol. Andrejs Berdņikovs iecelts par kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieku integrācijas jautājumos. Viņš saka: „Krievu kopiena atrodas tādā apjukuma stāvoklī. Daudzi cer, ka Latvijā kaut kas var mainīties. Viņiem skaidri jāpasaka, ka citas oficiālas valodas Latvijā, izņemot latviešu, nebūs, ka pilsonību tāpat vien nedāļās”. (Latvijas Avīze. 2011.g. 9.februārī.)  
Mums visiem jāsargā latviešu valoda! Tas ir katra valsts iedzīvotāja svēts pienākums.  Eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga intervijā radio teica: „Kamēr es vēl elpošu un spēšu dzīvot, Latvijā nepieņems divvalodu situāciju, pilnīgi nemūžam un nekad. Ir tādi principi, aiz kuriem nedrīkst atkāpties.”

ATIS SKALBERGS

Lieksēža liktenis Saeimā - Kravcovs (nerunā latviski)

Ceturtdiena, 27.janvāris (2011) | Elita Veidemane

http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/40229-liekseza-liktenis-saeima.htm

"Viņi ir nelieši," taisns kā zirga loks ir Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs, kad viņš vērtē Visu Latvijai!/TB/LNNK deputātus, kuri, piepalīdzot diviem tautas kalpiem no Vienotības, iesnieguši Saeimas prezidijā lēmumprojektu par Valērija Kravcova (SC) izslēgšanu no Saeimas sastāva.
"Politiķi nodarbojas ar politikas taisīšanu. Ne jau Kravcovs viņus traucē, VL!-TB/LNNK nodarbojas ar neiecietības un naida kurināšanu. Es skatīšos, cik brūna ir mūsu Saeima un cik daudziem ir tāda izpratne kā VL!-TB/LNNK," draudīgi piebilst Urbanovičs.

Tāda plika izrunāšanās no Urbanoviča kunga mutes nepasprūk pirmoreiz: bija jau draudi ar Biškeku, bija nikna purpināšana tūdaļ pēc vēlēšanām. Nu taisnīgs pātagas cirtiens pa "nacistu" mugurām, sak, ko jūs tur kurināt naida pagales?! Ak neprot Kravcovs runāt latviski? Nu un tad?! Attīstīt ekonomiku un bīdīt valsts augšupejas ciparus – tur jau nevajag latviešu valodu, lai daiļlasīšanas konkursos piedalītos, un vispār – Kravcovs latviešu valodu mācās kā viens vells! Nav tikai zināms, kad iemācīsies, jo vismaz pagaidām viņš no žurnālistiem bēguļo kā nespējnieks no eksaminētājiem: ja nu kaut ko paprasa par latviešu valodu?

Bet Kravcovs ir mēmāks par karpas fileju, kaut gan viņam kā tautas priekšstāvim vajadzētu būt gatavam atbildēt uz vēlētāju jautājumiem kaut nakts stundā. Viņa vietā strādā un runā advokāti – viņa palīdze Vera Griņova, partijas boss Urbanovičs un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kam jāatstrādā SC dāvātā uzticība, nosaucot Endziņa kungu kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu. Un Endziņš arī atstrādā: viņš publiski šaubās, ka Kravcova izmešana no Saeimas būtu juridiski iespējama, jo Satversmē ir rakstīts, ka ievēlēt var katru Latvijas pilsoni, kurs vēlēšanu datumā nav jaunāks par 21 gadu, taču tur nekas neesot teikts par latviešu valodas zināšanām. Endziņa kungam gan vajadzēja palasīt šo dokumentu rūpīgāk, jo Satversmes 21. punktā ir rakstīts: "Saeimas darba valoda ir latviešu valoda." Vai šā paragrāfa izpildei gadījumā nav vajadzīgas "latviešu valodas zināšanas"?

Savukārt tas, ka, pēc Endziņa domām, pretendentam uz Saeimas deputāta krēslu jāpiemīt tikai divām vērtīgām īpašībām – vismaz 21 gada vecumam un LR pilsonībai –, izskatās nožēlojami. Formālo ievēlēšanas robežu noteikšana nevar būt vienīgais kritērijs, lai kāds indivīds, kas apšaubāmā veidā ieguvis (nozadzis) pilsonību, varētu (uzdrošinātos!) uzmesties par tautas likteņa lēmēju. Šo formālo robežu savulaik vēl nožēlojamāku padarīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2001. gadā uzstājīgi bakstīdama ar pirkstu toreizējā Vēlēšanu likumā, kurā bija norma, kas paredzēja deputāta kandidātu obligātas latviešu valodas zināšanas augstākajā līmenī. Šādu normu viņa uzskatīja par nedemokrātisku, jo "vēlētāja tiesības par deputātiem ievēlēt sev tīkamākos cilvēkus ir demokrātijas pamats". Tas nozīmēja to, ka vēlētāji turpmāk varēs iecelt deputāta krēslos arī ākstus un garīga apskādējuma iestāžu pacientus, ja tie viņiem šķitīs "tīkami". Izskatās, ka tā dažkārt tiešām ir sanācis.

2002. gada maijā Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus: no likuma tika izslēgts punkts, kas paredzēja, ka vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai – trešajai – valsts valodas prasmes pakāpei. Tāda, lūk, bija nācijas mātes rūpe par Saeimas kvalitatīvo sastāvu. Vienīgie, kas protestēja pret absurdajiem likuma grozījumiem, bija tēvzemieši. Toreizējai prezidentei svarīgākas šķita EDSO, ārzemju politiķu un citu Latvijas draugu rekomendācijas. Kāda gan tur vairs nozīme latviešu valodai, nu ko jūs.

Šodien Saeima lems par Prokopjevskas ciema puisi Valēriju Kravcovu, kurš noslēpumainā veidā ieguva Latvijas Republikas pilsonību un, nezinādams latviski ne kaķa ņaudiena, iekļuva valsts augstākajā likumdevējā. Saeima lems par to, vai Vaļeram ir tiesības tur atrasties vai ne, jo Saeimas Kārtības ruļļa 18. pants nosaka, ka "deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai".

SC deputāti ap Kravcovu, protams, stāv kā bleķa siena, sak, nevienam neatdosim, atkāpties nevaram, aiz mums tikai Maskava! Tas, vai pārējie deputāti atradīs sevī drosmi nobalsot, lai atbilstoši Saeimas Kārtības rullim atbrīvotos vismaz no viena lieksēža, arī ar dakšām ūdenī rakstīts. Lūk, Augusts Brigmanis (ZZS), bažīdamies par Kravcova iespējamo sūdzēšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā – gadījumā, ja Saeima tiešām saņemas nokratīt neprašu no savām miesām –, domā, ka vispirms vajadzētu no Kravcova uzzināt, vai viņš tomēr gadījumā negrasās apgūt latviešu valodu – nu, kaut kad, varbūt pēc gadiem, nākamajā dzīvē... Ja ne, nu tad gan mēs domāsim par viņa izslēgšanu!

Neloloju ilūzijas par šodienas balsojumu. Drīzāk deputātos nospēlēs konjunktūra, piesardzība un bailes, ka Urbanovičs viņus nenosauc par brūnajiem. Tas jau nekas, ka sarkanie nav ne par matu labāki. Un cik tādu vēl būs Saeimā, pateicoties eksprezidentes rūpēm par latviešu valodu.

Ar viltu un meliem (Krievijas politika)

Nu jau kādu mēnesi Krievijas politiķi runā par attiecību uzlabošanu ar Latviju. Maijā, kad Rīgā notika NATO parlamentārās Asamblejas sesija, ieradās arī V.Žirinovskis un D.Ragozins. Viņi abi divi bija to cilvēku sarakstā, kam iebraukšana Latvijā bija aizliegta. Aizliegumu atcēla sakarā ar šo pasākumu. Žirinovskis visai drīz sarīkoja preses konferenci un teica draudzīgus vārdus par Latviju un latviešiem. Tos nav vērts minēt, jo kopumā tā bija tukša pļāpāšana.
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins izteica aicinājumu uzlabot abu valstu attiecības ekonomikā un citās jomās. ‘’Latviju, tāpat kā Krieviju neapdraudot vis kāds ārējais ienaidnieks, bet zemā dzimstība.’’(NRA.2010. 1.jūnijā.) teica politiķis.
No tādas laipnas parunāšanas dažam latvietim var likties, ka šie vīri gatavi Latvijai palīdzēt. Nē! Tas ir paņēmiens, kā viltīgi Latviju ievilināt Kremļa slazdos, solot sadarbību, izdevīgus līgumus. Tikai mums jākļūst piekāpīgākiem. Intervijā ‘’Latvijas Avīzei’’ (Inārai Mūrniecei)3. Jūnijā , Ragozins saka, ka jādomā par nākotni, ka ne jau Krievija ir maza valsts, kas atrodas kaimiņos lielai valstij. Viņš uzskata, ka krievu valodai Latvijā jāpiešķir oficiālas valodas statuss , ka Krievija neatzīs Latvijas okupācijas faktu, ka nevajag lietot jēdzienu ‘’okupācija’’. Viņš piedāvā daļai Latvijas jaunatnes , gan latviešiem, gan krieviem izglītoties Krievijā. Jo vairāk viņš runā, jo pārliecinošāk atklājas viņa lielkrievu šovinista būtība. Maijā Rīgā uzturējās Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents J. Primakovs. Viņš atgādināja, ka Latvija ir ekonomiskās krīzes vissmagāk piemeklētākā ES valsts. Rādot laipnu ģīmi, bijušais čekists apmeklēja Rīgas ostu un citus nozīmīgus objektus, kas interesēja viņu, lai varētu paplašināt sadarbību ar Krieviju. Laikrakstā ’’Newsweek’’ Krievijas plāni Baltijā nosaukti par ‘’Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu, ‘’kas ir jaunā K rievijas ārpolitikas doktrīna. Tā ir tā būtība, kāpēc kaimiņvalsts politiķi ir tik draudzīgi. Vai Valdis Zatlers to atcerēsies , kad viesosies Maskavā ? Atliek cerēt, ka viņš neiekritīs Kremļa slazdos. Aktualitāti nav zaudējuši bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela vārdi : ‘’K rievijā valda VDK spiegi un bandīti ‘’. Kad TV redzam. Kā miliči nogāž zemē protestētājus un velk uz speciālu autobusu ,pūlim kliedzot,:’’Krieviju bez Putina!’’ ,tad tici , ka paši krievi zina, ko dara. Tas notiek Maskavā un 70 citās pilsētās. Iepriekšējā reizē Primakovs bija Rīgā 2007.g. februārī. Tad Vaira Vīķe –Freiberga viņam pasniedza sudraba sniegpulkstenītes .Kāda dāvana bija šoreiz, nav zināms.
Kad nevar izmantot tankus un tamlīdzīgas ierīces, tad noder viltus un meli. Tie visi ir Krievijas politiķu rīcībā .Ar ko atbildēs latvieši?