Egils Zariņš- kārtējais nomenklatūras propagandists

Egils Zariņš. Vīlies profesijā 
 Diena, Anda Burve-Rozīte. 2009. gada 6. februāris 

http://www.diena.lv/egils-zarins-vilies-profesija-650081 

Žurnālists Egils Zariņš turpmāk katru otrdienu pēc Panorāmas LTV1 tiešajā ēterā ar jaunu analītisko raidījumu Jauna nedēļa
Laikā, kad valsts finansējumu zaudējuši daudzi skatītāju iecienīti LTV raidījumi, žurnālists Egils Zariņš — gluži pretēji — saņēmis uzaicinājumu ķerties klāt jauna informatīvi analītiska raidījuma vadīšanai. Īsi pirms jaunā gada saņēmis zvanu no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota, žurnālists gatavojās iznācienam ēterā jau februāra sākumā. Tiešais ēters otrdienās jaunajam raidījumam piešķirts visizdevīgākajā raidlaikā — tūdaļ pēc Panorāmas. E.Zariņš stāsta, ka konkurēt ar Jāņa Dombura diskusiju raidījumu Kas notiek Latvijā? negrasās. Viņš nebūšot arī konkurents Ivetas Elksnes vadītajam raidījumam 100.pants. Savā jaunajā raidījumā E.Zariņš prognozēs un modelēs aktuālo politisko notikumu iespējamos scenārijus, arī tiešraidē uzrunās politiķus, ekspertus. Īpašu vērību viņš sola veltīt starptautiskajiem notikumiem.

Kā ir iziet ēterā ar jaunu raidījumu par aktuālām tēmām laikā, kad TV skatītāji kāri ķer katru jaunu ziņu un ir kritiski noskaņoti?

Tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Nekad jau nav bijis tā, ka ir pavisam labi, bet tagad situācija ļoti saasinājusies. Lielākā nelaime, manuprāt, ir tā, ka cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Nezinu, ko tagad kā piemēru varētu nosaukt… Nu, nav, piemēram, Kalvītis velns, melns pilnīgi! Protams, viņš ir sastrādājis sliktas lietas, bet kaut kas labs arī ir darīts. Tā es varētu saukt daudzus uzvārdus.

Mani pat ne kā žurnālistu, bet cilvēku biedē tas, kas tagad notiek. Saprotu, kāpēc ir tāds negatīvisms, bet tas man ļoti nepatīk. Viss mums ir slikti! Laba ziņa mums vairs nav ziņa! Esmu pieķēris sevi pie domas, ka varbūt pat esmu vīlies profesijā.
Man patīk un interesē žurnālistika, bet esmu vīlies, kāda tā ir tagad. Argumenti nevienu vairs neinteresē. Nevienu neinteresē kritiska pieeja informācijai. Visi dzīvo emocijās. Latvijas žurnālisti, izdabājot konjunktūrai, bieži iet vienkāršāko ceļu — izdabā pieprasījumam. Un pieprasīts šobrīd ir negatīvisms.
Tam negatīvismam taču no kaut kurienes aug kājas…
No visurienes. Žurnālisti ir tikai sabiedrības spogulis. Man ir jautājums — cik tālu žurnālists var iet ar domu, ka mums ir tiesības uz brīvību, ka jāinformē sabiedrība? Ja nu, piemēram, kāda žurnālista rokās nonāk dokuments — tagad es abstrakti runāju —, kas var sagraut šo valsti? Ko darīt — publicēt vai nepublicēt?
Kāda būtu jūsu izvēle?
Nepublicēt, jo ir lietas, kas stāv augstāk par absolūto patiesību. Pirms gadiem desmit bija gadījums — kādas angļu dzeltenās avīzes rokās nonāca ar valsts budžetu saistīti valdības dokumenti. Ja tos publicētu, sabiedrībā būtu panika, kas saistīta ar bankām. Dzeltenā avīze toreiz ilgi domāja. Izlēma šo dokumentu nepublicēt. Acīmredzot viņi uzskatīja, ka ir augstākas lietas nekā nepieciešamība sabiedrību informēt līdz galam. Ir taču atklātībai kaut kādas robežas!
Jūs tā domājat?
Īstenībā šis jautājums ir ārkārtīgi smalks un sarežģīts. Man pašam nav viennozīmīgas atbildes.
Vai ar to gribat teikt, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota un gudra, lai būtu gatava uzzināt patiesību?
Protams, tā nav gatava! Es pateikšu, kur tas viss sākas — skolā. Mums nemāca kritiski uztvert informāciju, ko skolotājs pasniedz. Mums māca atkārtot to pašu, ko teicis skolotājs. Kļūt par magnetofoniem. Ja tu skolā esi trenēts nevis domāt, bet tikai atkārtot, ko saka autoritāte, tad dzīvē arī meklēsi autoritātes un atkārtosi, ko tās saka. Labi, ja tās autoritātes ir bez grēka, bet neviens jau nav tāds! Es saprotu, ka ikdienas cilvēkam nav laika domāt, meklēt argumentus. Viņš ir nomocījies ar darbiem. Viņam ir ģimene, kredīti. Bērni slimo. Nav kritiskas attieksmes pret sevi un citiem.
Nav arī pret politiķiem, kas jūsu raidījumā ieņems svarīgu vietu.
Avīzes jau viņus sunī, bet, ja tevi visu laiku lamā, tu uztrenējies un pieņem to kā aksiomu. Es neredzu šobrīd motivāciju jauniem un talantīgiem cilvēkiem nākt politikā. Mēs paši esam vainīgi, ka politikā nāk neveiksminieki un tādi, kuri nav tīri savos nodomos un darbībās.
Kāpēc tā domājat?
Politika ir darbs ar negatīvu auru. Pasakiet, kāda motivācija ir nākt politikā jaunam, labi izglītotam cilvēkam, ja viņš zina, ka jau rīt par viņu teiks — zaglis?
Motivācija varētu būt vēlēšanās dzīvot tiesiskā valstī.
Patriotisms? Latvijā tas netiek kultivēts. Manas meitas draugs tagad mācās Anglijā — viņš prestižā skolā studē arhitektūru. Viņš grib pēc studijām strādāt Latvijā. Tam nav nekādas racionālas motivācijas, bet viņš tā domā. Domāju, tagad mēs vispār varam cerēt tikai uz iracionālu motivāciju kaut ko darīt valsts labā.
Kā domājat, vai svārstīgā un neprognozējamā situācija valstī nerada risku žurnālistiem, tajā skaitā jums, kļūt manipulējamiem? Jūsu raidījumam dots ļoti izdevīgs raidlaiks. Visticamāk, to skatīsies visa valsts un būs lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu, it īpaši nozīmīgu notikumu priekšvakarā.
Nezinu, kā mani varētu uzķert uz āķa pret manu gribu?
Vienkārši nopērkot.
Nē, nopirkt nevar! Tas man liekas banāli, riebīgi un stulbi. Protams, visi mēs esam cilvēki. Grēcīgi. Joko jau, ka visiem ir cena, tikai jāzina cipars. Taču es šādās kategorijās neesmu domājis, mani neviens nav mēģinājis nopirkt. Mēs nebūsim tie, kas lavās gar sētu, kaut ko meklē un urķē. Mūsu raidījuma uzstādījums ir, ka gribam sniegt skatītājiem informāciju un tad lai viņi paši domā! Tieši domā, nevis tikai uzzina sensācijas. Uzskatām, ka Latvijā vēl ir cilvēki, kuri paši grib domāt.

Vai pateiksiet piemēru, kā izpaudīsies informācijas pasniegšana, ko skatītājam pašam būs iespējas apdomāt un izdarīt secinājumus?
Es redzu, ka televīzijas raidījumi, kuri dēvē sevi par nedēļas apskatiem, sāk just, ka tas ir par īsu — atskatīties uz nedēļu. Jāskatās tālākā perspektīvā. Mēs savā raidījumā pieņemsim, ka notikumu cilvēki jau zina. Skatīsim, kā tas varētu attīstīties tālāk. Jautāsim daudziem. Gatavu atbildi nedosim. Mūsu mērķauditorija ir sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki, kas ir valsts mugurkauls un nosaka toni sabiedrībā.
Raidījums būs diskusijas formātā?
Ne tikai. Būs gan sižeti, gan diskusija tiešajā ēterā, ko vadīšu es. Skatītāji raidījuma laikā varēs mums rakstīt elektroniskās vēstules. Liela daļa šo sižetu būs saistīti ar situāciju ārvalstīs. Par ārpolitiku mums ir ļoti maz informācijas. Ja ir, tad ziņu formātā ar mazu bildīti. Mani vienmēr ir interesējis, kas notiek pasaulē. Latvijas televīziju ziņu kanālos es atbildi uz šiem jautājumiem neesmu saņēmis.
Kā nākas, ka LTV smagos finansiālos apstākļos jūsu raidījumam tika atrasts finansējums?

To es nezinu. Noruna, ka LTV gribētu šādu raidījumu, mums bija jau pagājušajā gadā. Tad nāca Ivars Godmanis ar savu bēdu stāstu, LTV tika noņemts finansējums. Paša gada beigās man bija īsa saruna ar Edgaru Kotu (LTV ģenerāldirektoru). Viņš piezvanīja un teica, ka šāds raidījums televīzijai būtu vajadzīgs, lai gatavojos. Pirmo kanālu LTV grib pozicionēt kā informatīvi izzinošu. Tāpēc trešdienās ir Domburs, Elksnei ir 100.pants, un otrdienās pēc Panorāmas būsim mēs. Neteikšu, ka mani neinteresē, kur LTV ņēmusi finanses mūsu raidījumam. Taču par televīzijas virtuvi un finansējumu neko nezinu.

Jums televīzijā plašs ampluā, sākot ar ēdienu un beidzot ar politiku.

Atmodas sākumā dzīve mani iesvieda politiskajā žurnālistikā. Sākumā biju LETĀ. Tad Augstākās Padomes Preses centrā, kopā ar Sarmīti Ēlerti sākām to veidot. Tāpēc man ārkārtīgi komiski liekas, ka mani dēvē par Inkēna cilvēku. Protams, ar Edvīnu Inkēnu esam labi pazīstami jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kopā esam taisījuši raidījumu Nedēļa. Taču tikpat labi es varu teikt, ka esmu Ēlertes cilvēks, jo esam kopā strādājuši.

Par dažādību runājot, kāpēc man nevadīt raidījumus, kas patiešām interesē, ja ir iespēja? Ir tādi žurnālisti, kuri tikai vienā lauciņā urbj — tajā viņi ir baigie speciālisti. Divi soļi pa labi, un viņi plāta rokas, neko nesaprot. Tādus parasti dēvē par sausiņiem. Man kā cilvēkam ir ļoti pieņemami, ka varu izpausties nopietnā un varbūt arī kādā atpūtai domātā raidījumā.

Jūtaties ar dzīvi apmierināts?
Protams, mani uztrauc cipari, kas tiek publiskoti par situāciju valstī. Taču ārkārtīgā depresijā neesmu. Neuzskatu, ka viss ir tikai pelēks un nekā laba. Nāks pavasaris, un cilvēkiem būs priecīgāks prāts! Kad pēdējo reizi bija saule, jūs atceraties? Problēmas, protams, nemazināsies, bet kaut kā dzīvot varēsim.

 *** 
 LTV nauda dažiem raidījumiem atrodas Par spīti samazinātajam finansējumam, Latvijas televīzija februārī skatītājiem tomēr piedāvās vairākus autorraidījumus — šonedēļ ēterā atgriežas gan Egila Zariņa veidotā Jauna nedēļa, gan arī Naudas zīmes un Galva.Pils.Sēta. Sazinājāmies ar Latvijas televīziju, lai noskaidrotu, kur rasts finansējums šiem raidījumiem. LTV sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka skaidro — Latvijas televīzija savā stratēģijā ir definējusi prioritātes. "Pirmā no tām ir ziņas un informatīvi dokumentālie raidījumi, otrā — bērnu raidījumi, bet trešā —k ultūras raidījumi. Krīzes apstākļos prioritātes ir īpaši aktuālas, tāpēc primāri mēs atteicāmies no izklaides raidījumiem — Eirovīzijas, seriāla Neprāta cena u.c., bet orientējamies uz informatīvi dokumentāliem raidījumiem." Viņš arī skaidro, ka raidījumus Jauna nedēļa, Galva.Pils.Sēta un Naudas zīmes nebija nolemts pārtraukt, jo atbilstoši LTV prioritātēm tie pieder pie informatīvi analītiskajiem raidījumiem. Savukārt budžeta samazināšanu LTV veikusi, atsakoties no izklaides raidījumiem, samazinot štata vietas, kā arī maksimāli optimizējot LTV darba un ražošanas izmaksas. 


********************************************************* 


Žurnālistu savienība darbam NEPLP iesaka arī Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu 
 29.novembris 2011 


http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/65385/zurnalistu-savieniba-darbam-neplp-iesaka-ari-egilu-zarinu-un-edvinu-inkenu 


 Latvijas Žurnālistu savienība darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pieteikusi arī žurnālistu Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu, informēja savienībā. Kopumā Žurnālistu savienība ieteikusi ievēlēt NEPLP četrus kandidātus - Kristianu Rozenvaldu, Violu Lāzo, Zariņu un Inkēnu, kā arī paudusi atbalstu padomes priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces atkārtotai ievēlēšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. 
 Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Zariņš pazīstams kā LNT raidījuma "Egila Zariņa mikslis" vadītājs un LTV1 raidījuma "Jauna nedēļa" vadītājs. 
 Savukārt Inkēns 1981.gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis grādu žurnālistikā, Atmodas gados bijis viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem, bijis 5., 6. un 7.Saeimas deputāts. Bijis kanāla LNT raidījuma "Nedēļa" producents. Inkēns ar Zariņu kopā veidojuši LTV1 raidījumu "Jauna nedēļa". 
 Jau ziņots, ka Rozenvalds un Lāzo jau parakstījuši apņemšanos, kas liek viņiem pēc stāšanās amatā pamest iepriekš vadīto uzņēmumu valdes sastāvus. Viņš gan atzīst, ka "ideālu cilvēku nav". Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lāzo iepriekš strādājusi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā - 1970.gadā sākusi strādāt radio bērnu raidījumos, vēlāk bijusi redaktore Latvijas Radio, bet no 1997.gada strādājusi par vecāko redaktori Latvijas Televīzijā. Darbu medijos Lāzo atstāja pēc ievēlēšanas Rīgas domē un vēlāk pēc kļūšanas par 7.Seimas deputāti. 2002.gadā Lāzo kandidējusi 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta, bet 2004.gadā viņa kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt pērn Lāzo kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. 1978.gadā Lāzo Latvijas Valsts universitātē ieguvusi augstāko izglītību žurnālistikas specialitātē. Sabiedrisko attiecību speciālistam Rozenvaldam pieder vairāki uzņēmumi, tostarp SIA "RKT Holdings", SIA "Kristians Rozenvalds". Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ņemot vērā, ka drīzumā beigsies pašreizējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pilnvaras, aicina ieteikt padomes locekļu kandidātus nākamajam darbības termiņam, informēja Saeimas Preses dienests. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēl Saeima, savukārt šīs padomes locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Dokumentus par kandidātu un tā atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām prasībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai var iesniegt līdz 2011.gada 30.novembra plkst.17. Padomes locekļu kandidātus var izvirzīt juridiskās personas (izņemot politiskās partijas un politisko partiju apvienības) un fiziskās personas. Padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem, locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte

Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers

LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/

Žurnālistu teksts studijā:

Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.

Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.

Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.

Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.

Sižets
Žurnālista teksts:

Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.

Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.

Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.

Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.




'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824

“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.

Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.

Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.

TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.

Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.

Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.

Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.

LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece

TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/

"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:

A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:

15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"

Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc

Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu

Kampars uz "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Valdi Lokenbahu
BNS, Piektdiena, 23. oktobris (2009):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/kampars-uz-lattelecom-padomes-priekssedetaja-amatu-virzis-valdi-lokenbahu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uz Latvijas elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu virzīs Lattelecom meitasuzņēmuma Lattelecom Technology bijušo valdes priekšsēdētāju Valdi Lokenbahu, apstiprināja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš sacīja, ka V.Lokenbahu nolemts virzīt šim amatam kā profesionālu ekspertu telekomunikāciju jomā.
Sabajevs gan nevarēja pateikt, kad plānota Lattelecom akcionāru sapulce, kurā varētu lemt par V.Lokenbaha iecelšanu Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā.

Iepriekšējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (TP) 1.jūlijā aizgāja no šā amata, kā iemeslu šādai rīcībai minot nepieciešamību likvidēt padomes arī tajos uzņēmumos, kuros valsts ir viens no akcionāriem.
Lattelecom padomē pašlaik Latvijas pusē darbojas Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš un Inga Spriņķe. Otru Lattelecom līdzīpašnieku - skandināvu TeliaSonera - padomē pārstāv Ūve Larss Alms, Ivonne Djerfa, Anderšs Gilders Leifs, Jūakims Rolfs Sundstrems un Tija Tuovinena, liecina Lursoft datubāzē pieejamā informācija.
Lattelecom piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Pašlaik Lattelecom īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un skandināvu TeliaSonera (49%).

Psiholoģiskais karš pret Latviju

Trešdiena, 25.jūnijs (2008) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/554-psihologiskais-kars-pret-latviju.htm

"Kas ir lasījis Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs" (izdota arī latviski), tas zina, ka Krievijas Izlūkošanas pārvaldē (krieviski GRU) ir nodaļa, kas speciāli izdomā dažādas teorijas un izplata baumas. Tās spēj dezorientēt ļoti daudzus. Vispirms pamatīgi iebaidīt, tad – censties pakļaut.

Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks (viņš bija premjera Aigara Kalvīša ārštata padomnieks) aizgūtnēm sludināja: "Nevajag baidīties no Krievijas ekonomiskās ekspansijas." Tas bija mudinājums nokļūt šīs valsts ekonomiskā atkarībā, kļūt par ķīlnieku bīstamam biznesam.

Integrācijas ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) vadībā integrācijas sekretariāts izstrādājis "Jaunas pamatnostādnes sabiedrības integrācijai no 2008. līdz 2018. gadam." Šajās pamatnostādnēs aiz dažādiem svešvārdiem un samudžinātiem formulējumiem slēpjas divkopienu valsts atzīšana un okupācijas legalizēšana. Turpmāk integrācija notikšot nevis uz latviešu valodas bāzes, bet uz multikulturālisma pamatiem. "
"Vilis Vītols rakstā "Par valodu un multikulturālismu" ("Latvijas Avīze" 2008. g. 16. jūnijā) saka: "Tas ir mēģinājums pārvērst latvisku Latviju par multikulturālu Latviju... Patiesībā multikulturālisms būs rusifikācijas atgriešanās."


Advokāts Andris Grūtups intervijā "Latvijas Avīzei" 22. maijā teica: "Situācija kļuvusi bīstama. Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar piekto kolonnu... Tā ideoloģiski joprojām pastāv un ir viens no lielākajiem draudiem mūsu valstij. Tāpēc uzskatu, ka pašreizējās integrācijas politikas vietā ir jāliek krasa latviskošanas politika. Krievi ciena tikai tos, kas paši sevi ciena." Šie patiesie vārdi ļoti nepatika Plineram un Cilēvičam."
"Latviju ik pa laikam apmeklē dažādi politiķi, lai izdarītu spiedienu uz mums. Lielākā daļa no viņiem vēlas, lai mēs piekāptos dažādām Krievijas prasībām. Šā gada martā Rīgā ieradās ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla. Viņš tikās ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, Oskaru Kastēnu, Borisu Cilēviču, sniedza intervijas krievu avīzēm, pauda latviešiem naidīgus uzskatus, aicināja krievus iegūt vēlēšanu tiesības. Viņš runāja gandrīz tāpat kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šis amerikānis Latvijas valdību pamācīja – domāt, kā nepilsoņus "motivēt pieņemt Latvijas pilsonību". "
"Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels nesen teica: "Krieviju pārvalda VDK spiegi un bandīti. Putina vara sevī apvieno sliktāko, kas aizgūts gan no komunisma, gan kapitālisma. Putina ēra atnesa jauna tipa diktatūru, kas ir bīstama savā neuzkrītošajā veidolā."

Lienošā okupācija virzās uz mērķi. Mums jābūt stipriem un gudriem, mums jākopj sava un visas tautas nacionālā pašapziņa, lai nezaudētu šajā psiholoģiskajā karā."

Kārlis Sarkans, Dr. ekon.

Skat: http://www.varutautai.lv/?page_id=248

Spēcīgs līderis Latvijai bez padomju laika bagāžas, gatavs SAKĀRTOT LATVIJU !

Dzimis: Toronto, Kanādā
Pilsonība: Latvijas un Kanādas
Vecums: 46 gadi
Valodas: pirmā valoda Angļu, otrā Latviešu, nedaudz apguvis arī: Ķīniešu, Krievu, Vācu, Japāņu, Arābu valodu.

Izglītība:
» Doktorantūra Ekonomikā Latvijas Universitātē
» Maģistratūra Finansēs Wharton School of the University of Pennsylvania (skaitās labākā finansu apmācība pasaulē)
» Bakalaura Inženiera grāds Toronto Universitātē

Pieredze:
» Investīciju vadītājs – Apbalvojums kā labākais fonds pasaulē, saņemts 2006.g. un 1997.g.
» Populārs pasniedzējs Latvijas Universitātē- Finanšu Sarunas un Vērtspapīru Portfeļa Vadība.
» Pasniedz lekcijas arī Lihtenšteinas Universitātē.
Ģimenes Vēsture:

Kārļa vectēvs bija Latvijas Bankas direktors Ulmaņa laikā un pirmajā grupā tika izsūtīts no Latvijas, nogalināts aiz robežas. Vecmāte un tante bija izsūtītas Sibīriju. Tēvs aizbēga projām uz Vāciju un tad uz Kanādu. Kārļa onkulis bija Jānis Liepiņš, Rīgas Sv. Jāņa Baznīcas un Rīgas Doma Baznīcas mācītājs.

Valdības uzskati:
Valdības pārstāvji nedrīkst vienlaicīgi pārstāvēt gan tautu, gan personīgās biznesa intereses. Tas ne tikai ir neētiski, bet arī nelikumīgi.
Ir pret korupciju un būtu gatavs ieviest nāves sodu, ja tauta par to nobalsotu vairumā. Tomēr jābūt vismaz obligātam cietumsodam no 1 līdz 6 gadiem ar pilnīgu mantas konfiskāciju.
Tauta tiks aizstāvēta izveidojot brīvo tirgu, kur firmām ir jāsacenšas ar konkurentu firmām, nodrošinot iedzīvotājiem zemākās cenas par labāku preci vai pakalpojumu.
Gatavs atteikties no savām biznesa interesēm, ja tiks iecelts valdības amatā.

Papildus:
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gribēju palīdzēt Latvijai un ienācu kopā ar Amerikāņu latvieti Cerbuli, kas uzstādīja Rīgas Fondu biržu. Izveidoju vērtspapīru brokeru firmu, kam bija kapitāla daļas arī no Latvijas Depozītu Bankas. Līdz ar to, redzēju visu, kas notika brīvības sākumā, ieskaitot privatizācijas procesu ar oligarhu iekārtošanos, bet diemžēl toreiz nevarēju ietekmēt neko savādāk. Tagad, ar iegūto dzīves pieredzi, ir skaidrs ko un kā jārisina, lai sakārtotu Latviju!

Man nav nekādās saistības vai solījumi oligarhiem vai citiem cilvēkiem vai organizācijām, vai svešām valstīm, kas varētu ietekmēt manu vienīgo darbu – aizstāvēt Latvijas tautu un sakārtot Latviju.

NEKAD neesmu krimināli sodīts vai uzsākts kāds kriminālprocess.
NAV slēptie atbalstītāji aizmugurē, kam ir sasolītas kaut kādas lietas, kad sākšu sakārtot Latviju. Vājas īpašības varētu būt:
Ģimenes stāvoklis – šķīries – bet tas neietekmēs manu darbu, lai aizstāvētu tautu.
Komercstrīdi – Ir bijuši daži pēdējo 20 gadu laikā, sakarā ar to, ka es biju valdē vairākās firmās. Visas lietas jau sen ir nokārtotas. – Tas neietekmēs manu darbu valdībā vai tautas aizstāvēšanā, ja nu vienīgi ir padarījis mani spēcīgāku

Labākās publikācijas:

Profesors ieliek valdībai atzīmi:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/profesors-ieliek-valdibai-atzimi

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija viens no visaugstākajiem pasaulē, vairākus gadus pārsniedzot pieaugumu pat Ķīnā. Pēc ekonomikas teorijas būtu loģiski, ja valdība veidotu budžeta pārpalikumu un uzkrātu naudu, lai nosargātu mūs no nākamās krīzes, tā būtu saprātīga rīcība no tautas pārstāvju puses. Taču skatoties uz iepriekšējiem gadiem, paveras «cita» ekonomikas teorijas prakse.
Skatieties!

Gads Budžetā pārtēriņš Ministru Prezidenti Vadošā partija
1999 – 165 milj. latu: Andris Šķēle/Vilis Krištopans LC/TP
2000 – 132 milj. latu: Andris Šķēle/Andris Bērziņš TP/LC
2001 – 109 milj. latu: Andris Bērziņš LC
2002 – 131 milj. latu: Andris Bērziņš/Einars Repše LC/JL
2003 – 104 milj. latu: Einars Repše JL
2004 – 77 milj. latu: E.Repše/I.Emsis/A.Kalvītis JL/LZP/TP
2005 – 37 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2006 – 53 milj. latu: Aigars Kalvītis TP
2007 – 47 milj. latu: Aigars Kalvītis/Ivars Godmanis TP/LC
2008 – 672 milj. latu: Ivars Godmanis LC
2009* – 700 milj. latu: Valdis Dombrovskis JL
* prognoze

Dati: no Centrālās statistikas pārvaldes un LR Ministru kabineta
Ja kāds vēlētos speciāli kaitēt Latvijas ilgtermiņa ekonomikas attīstībai, tad nebūtu iespējams rīkoties vēl veiksmīgāk par šīm grupām.
Mans nosaukums visiem būtu «Deficītu karaļi» ar novērtējumu par darbu «FAILED» (izgāzušies). Desmit baļļu sistēmā es valdības ministriem ieliktu atzīmi «1». Balli «1» tikai tāpēc, ka vēl joprojām brīnumainā kārtā uz pasaules ir mazs zemes lauciņš, kuru sauc par Latvijas Republiku;

Kārlis Sarkans: Ne tikai 0% Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, bet arī Budžeta Pārpalikums !
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=29513507

Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darba vietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās valstīs pasaulē. Pielietojot sekojošo programmu, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.

1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli uz 0%, samazināt juridisko personu ienākumu nodokli uz 0%, uzreiz samazināt sociālās iemaksas uz 10% un pēc 6 mēnešiem uz 0%. Mazliet pacelt akcīzes nodokli x 1,21.
2. Drastiski samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darba vietu attīstību.

Šodien Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk naudas, lai barotu tikai "kungus", tādā veidā mēs atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Tikai valdības parāds vien ir gandrīz 60% no IKP un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un esošo emigrāciju, mēs jau šodien pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.

Vairākums skatās uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus pasaulē), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10% līdz 13% no IKP un neviena no tām, pēdējo 10 gadu ekonomikas pieauguma laikā, nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā, Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!

No pašas valdības publicētā 2010. gada budžeta, ir redzami sekojoši dati:
Ienākumi kopā sastāda 3.862 miljardi Ls.
Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2.953 miljardi Ls.

Izdevumi kopā sastāda 4,4 miljardi Ls.
No tiem 0.823 ir saistīti ar ES programmām un 0.945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim.
Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2.690 miljardi Ls.

Veicot tik straujas izmaiņas īstermiņā bezdarba līmenis pieaugs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību, tas, protams, prasa laiku.

Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs visi varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno Tīģervalsti ES, ar eksportu un daudz reālām darba vietām ... taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu.
Skat. arī: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/vai-daleji-nodoklu-samazinajums-uz-0-ir-utopisks

Lūdz Latvijai vairāk neizsniegt kredītu
http://db.lv/r/167874-ludz-latvijai-vairak-neizsniegt-kreditu

Haiti palīdzēs Latvijai!
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/haiti-palidzes-latvijai?comments=2#comments

Latvijas Gāze pakalpojumu pārdod par 237% dārgāk nekā citviet?
http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/297142
Pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze pārdeva Latvijas iedzīvotājiem gāzi par 237% dārgāk, nekā par to maksāja Kanādas iedzīvotāji. Latvijas Gāze ir uzcenojusi virsū gandrīz dubultīgi no savas iepirkšanas cenas

Gāze ir viena no nepieciešamākajām precēm katram iedzīvotājam ikdienas dzīvē, kā arī valstij, lai attīstītu ražošanu un uzņēmējdarbību. Tādi monopolisti kā Latvijas Gāze ir vainīgi, ka samazinās uzņēmēji un uzņēmējdarbība, ir apgrūtināta dzīve visiem ... un ar savu darbību ir pacēlusi bezdarbnieku skaitu un paātrinājusi emigrāciju no Latvijas. .

Pēc man pieejamās informācijas pagājušajā ziemā A/S Latvijas Gāze no Krievijas iepirka dabasgāzi vidēji par Ls 0,24 kubikmetrā. Krievijas firmas par Ls 0,24 (ieskaitot peļņu) izdara sekojošo: • atrod dabasgāzi, • izsūknē ārā no zemes, vietās, kur nav ceļu • sakompresē • attransportē līdz cauruļvadiem • nosūta pa dārgām, pašu uzstādītām caurulēm gandrīz 3000 km līdz Latvijas robežai .

Latvijas Gāze tad uzliek papildus Ls 0,24 par kubikmetru, un par to viņi: • sūta caur vecām caurulēm no padomju laikā un izsūta rēķinus. ..... neizklausās, ka ir nopelnījuši tos Ls 0,24.

Kanādā šo procesu veic vairākas privātas konkurējošas firmas, kurām ir jāizdara tas pats, kas jāizdara Krievijas firmām un Latvijas Gāzei, un vēl jānopelna klāt peļņai ... viss par Ls 0,20 par kubikmetru. Ceļš no atradnēm līdz galvaspilsētai Kanādā ir tāds pats kā no Krievijas līdz Latvijai, bet Kanādā algas līmenis ir 10 reizes augstāks. .

Kāpēc mūsu valdība aizsargā tādu kaitīgu monopolu un apstiprina tik augstas cenas pret mums? To nav grūti saprast. .

Mums ir jāveido valdība, kas aizstāv tautu, nevis valdības kabatas, kas atļautu konkurencei darboties gāzes tirgū.

Agrāk apkopotās ziņas par Politiķu Vārdiem un Darbiem (www.politika.Blogiem.lv)

Izmantojot šo saiti var aiznavigēt uz agrāk apkopotiem rakstiem un referencēm par Latvijas politiķu vārdiem un darbiem:

http://politika.blogiem.lv/

Zemāk iekopētās birkas ir ņemtas no blogiem.lv (lai radītu aptuvenu priekšstatu par to informāciju, ko tur var sagaidīt).

gazprom akcijas par Abrenes pārdošanu?

Par virsrakstā minēto tēmu ir daudz rakstīts, bet lieta lidz galam laikam vēl nav skaidra (kaut gan parasti nav dūmi bez uguns).
Viens no šādiem rakstiem ir par TP "vecbiedra" Gundara Bērziņa neviltoto 'sašutumu', ka par šo tēmu vispār uzdrošinās runāt un to izmeklēt, skat:
http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/6154/
Teksts zemāk iekopēts no šī raksta:

Gundars Bērziņš: Tika veikta Kalvīša telefonsarunu noklausīšanās

"Šobrīd [Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis] Kažociņš apgalvo, ka noklausīšanās iet mazumā. Visu pārbauda prokurors, un viss ir likumīgi. Bet tad tiek lietots cits paņēmiens - lai formāli saņemtu likumīgu noklausīšanās sankciju, tiek rakstīti visādi ziņojumi par jebkuru cilvēku," uzskata Bērziņš.
...
Pēc viņa vārdiem, "nesen viens ziņotājs uzrakstīja - viņam šķietot, ka saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu premjers Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un premjera padomnieks Pēteris Ustubs varētu būt saņēmuši "Gazprom" akcijas".

"Lai gan to var viegli pārbaudīt, uz šā absurdā ziņojuma pamata tika ierosināta pārbaudes lieta, tika uzsākta viņu telefona sarunu noklausīšanās, novērošana, sarakstes kontrole. "
...
"Es nebrīnos, ka šādām darbībām ir dota sankcija: viena lieta ir muļķīgais ziņojums, pavisam cita, ja ar šādu pieteikumu nāk tik nopietna iestāde kā SAB. Tad tas jau ož pēc valsts nodevības, tāpēc tiesnesis neriskēs nedot sankciju."