Rāda ziņas ar etiķeti nikolajs kabanovs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti nikolajs kabanovs. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2013. gada 4. janvāris
Krievu valodā rakstot: vieni musina, citi izglīto
Kas tad noticis? Kratīšana "četru pieaugušu vīriešu" (Girsa, Lindermana, Osipova un Peskova) dzīvokļos, turklāt "vienlaikus Rīgā, Ļibavā un Dvinskā". Tātad Liepāju un Daugavpili Kabanova atlantā velti meklēt. Kabanovam, var saprast, žēl to desmit vai pat simttūkstoš latu, ko Drošības policija tērējusi, izsekojot šo "četru pieaugušo vīriešu" gaitām. Latviju Kabanovs raksturo kā "riebīgu policejisku valsti" un atgādina, ka decembris, kad notika minētās kratīšanas, vispār ir kaut kāds sasodīts mēnesis: 1934. gada 1. decembrī taču tika nošauts Kirovs. Un šāvējs bija Nikolajevs, kam Kirovs gribējis atņemt viņa "visai drausmīga paskata (strašnovatoj) latvisko sieviņu Mildu Drauli".
Murgains atgādinājums, nudien. Bet Kabanova mājiens ir nepārprotams: Latvijā briest – pagaidām vēl tikai psihisks – terors. "Es personīgi," raksta Kabanovs, "grasos pretoties šīs šaušalīgās mašīnas kustībai. Un jūs?" Kabanovs musina lasītājus, un antilatviskais jeb letofobiskais zemteksts sprauktin spraucas ārā.
Labi vēl, ka Rīgā krievu valodā iznāk kompānijas "Belokon holding" žurnāls "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") ar savu aktuālo tīmekļa portālu freecity.lv. Un mums ir prieks uzzināt, ka šā izdevuma žurnāliste Kristīne Moržāne saņēmusi Valsts valodas aģentūras balvu "Valodas stāstnieks 2012".
Šī žurnāliste, kas raksta krievu valodā, šajā izdevumā nākusi klajā ar virkni patiesi sirsnīgu rakstu par svētīgiem latviešu un krievu kontaktiem, par t. s. internacionālām ģimenēm, par sekmīgu krievvalodīgo integrāciju latviskā vidē.
Vieni musina un kūda, citi – tai pašā kirilicā – apgaismo un izglīto. Diemžēl kabanovi ir skaļāki un spalgāki.
pirmdiena, 2011. gada 12. decembris
Franks Gordons pret Latkrieviju
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=335970:atspkojot-latkrievijas-entuziastu-argumentus-&catid=93:la-komentri&Itemid=295
Nu "Saskaņas centrs" ("SC") ar abiem U – Urbanoviču un Ušakovu – priekšgalā ņēmies šantažēt t. s. latviskās partijas: ja Saeima piekritīs tam, ka tur, kur krievvalodīgo daudz, tie varētu komunicēt ar valsts iestādēm krieviski, tad "SC" deputāti nelauzīs zvērestu un nebalsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Bet ko šis piedāvātais kompromiss nozīmētu? Ka krievu mēle iegūs reģionālas valodas statusu. Bet kur tad šī "lingvistiskā kopiena" dzīvo kompakti? Būs jāveido reģions "Purčik" (Purvciems) vai reģions "Dvinsk" (Daugavpils), jo šos vietvārdus latviski tik grūti izrunāt, vai ne?
Taču – jokus pie malas. Pati par sevi Lindermana, Osipova un Gapoņenko iniciatīva ir vistīrākā provokācija; ar divām valsts valodām Latvija kļūtu par Latkrieviju, un starptautisko tiesību aspektā šāds nosaukums būtu pilnīgi leģitīms – atcerieties Austroungāriju un Čehoslovākiju! Ņemsim vērā, ka tiem 40% Latvijas krievvalodīgo kaimiņos atrodas Krievijas Federācija ar vismaz 110 miljoniem etnisko krievu. Samērs, kas salīdzināms ar 1938. gada situāciju, kad Sudetijas vāciešus pret čehiem musināja Lielvācija ar tās 70 miljoniem "Herrenvolk'am" (kungu tautai) piederīgajiem.
Latkrievijas entuziasti neskopojas ar argumentiem par labu oficiālai divvalodībai Dievzemītē. Tos viegli atspēkot.
Nenogurdināmais Nikolajs Kabanovs avīzē "Vesti segodņa" raksta, ka Savienotajās Valstīs spāņu valoda izplatības ziņā ir otrā pēc angļu valodas un tur bieži vien lasāmi publiski norādījumi abās valodās. Taču tā ir tīri praktiska padarīšana, īpaši ASV dienvidrietumu pavalstīs, un nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka angļu valoda tur no krasta līdz krastam ir vienīgā oficiālā. Šī lielvalsts "pauž sevi" angliski. Punkts.
Tai pašā avīzē liek galdā argumentus kāds Aleksandrs Olbiks. Viņš vaicā, kāpēc zviedru valoda, kas ir dzimtā tikai sešiem procentiem Somijas iedzīvotāju, tur ir valsts valoda? "Latvijas Avīzes" 6. decembra numurā Juka Rislaki paskaidro: "Likumā noteikts, ka zviedri iemācās somu valodu, bet somi – zviedru valodu (..) Zviedriski runājošie somi vienmēr ir dzīvojuši Somijā, ir patrioti, visi ir pilsoņi un visos karos cīnījās par Somiju." Tātad – īpašs gadījums!
Olbiks, protams, mums degunā bāž Šveici – šo turīgo paraugvalsti, kur valsts valodas statuss ir vācu, franču, itāliešu un retoromāņu valodai, kaut gan attiecīgajā valodā runājošo īpatsvars ir 65,7%, 20,4%, 6,5% un 0,5%. Arī tas ir īpašs, pat ļoti īpašs gadījums: šveicieši jau vairākus gadsimtus apzinās sevi par vēsturiski izveidojušos kopību, vāciski Eidgenossenschaft. Sākās ar to, ka dažu novadu (kantonu) zemnieki deva zvērestu: būt vienotiem un pretoties Habsburgu dinastijas kundzībai. Pakāpeniski izveidojās Confederatio Helvetica – CH (tas ir šīs valsts oficiālais nosaukums, turklāt latīņu valodā...).
Tātad, Latkrievijas entuziasti, nejauciet ļaudīm galvu.
Ak tā, paliek vēl Beļģija. Tā ir divvalodīga, tā ir divkopienu valsts, taču tur valoņi un flāmi mīt kompakti katrs savā reģionā, un tikai tas, ka galvaspilsēta Brisele šajā ziņā ir jaukta un tur mājo ne tikai karaļnams, bet arī Eiropas Savienības vadība un parlaments, attur Beļģiju no pilnīgas sadalīšanas divās suverēnās valstīs. Vārdu sakot, Latkrievijai nebūt, jo citādi vairs nebūs Latvijas.
Nu "Saskaņas centrs" ("SC") ar abiem U – Urbanoviču un Ušakovu – priekšgalā ņēmies šantažēt t. s. latviskās partijas: ja Saeima piekritīs tam, ka tur, kur krievvalodīgo daudz, tie varētu komunicēt ar valsts iestādēm krieviski, tad "SC" deputāti nelauzīs zvērestu un nebalsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Bet ko šis piedāvātais kompromiss nozīmētu? Ka krievu mēle iegūs reģionālas valodas statusu. Bet kur tad šī "lingvistiskā kopiena" dzīvo kompakti? Būs jāveido reģions "Purčik" (Purvciems) vai reģions "Dvinsk" (Daugavpils), jo šos vietvārdus latviski tik grūti izrunāt, vai ne?
Taču – jokus pie malas. Pati par sevi Lindermana, Osipova un Gapoņenko iniciatīva ir vistīrākā provokācija; ar divām valsts valodām Latvija kļūtu par Latkrieviju, un starptautisko tiesību aspektā šāds nosaukums būtu pilnīgi leģitīms – atcerieties Austroungāriju un Čehoslovākiju! Ņemsim vērā, ka tiem 40% Latvijas krievvalodīgo kaimiņos atrodas Krievijas Federācija ar vismaz 110 miljoniem etnisko krievu. Samērs, kas salīdzināms ar 1938. gada situāciju, kad Sudetijas vāciešus pret čehiem musināja Lielvācija ar tās 70 miljoniem "Herrenvolk'am" (kungu tautai) piederīgajiem.
Latkrievijas entuziasti neskopojas ar argumentiem par labu oficiālai divvalodībai Dievzemītē. Tos viegli atspēkot.
Nenogurdināmais Nikolajs Kabanovs avīzē "Vesti segodņa" raksta, ka Savienotajās Valstīs spāņu valoda izplatības ziņā ir otrā pēc angļu valodas un tur bieži vien lasāmi publiski norādījumi abās valodās. Taču tā ir tīri praktiska padarīšana, īpaši ASV dienvidrietumu pavalstīs, un nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka angļu valoda tur no krasta līdz krastam ir vienīgā oficiālā. Šī lielvalsts "pauž sevi" angliski. Punkts.
Tai pašā avīzē liek galdā argumentus kāds Aleksandrs Olbiks. Viņš vaicā, kāpēc zviedru valoda, kas ir dzimtā tikai sešiem procentiem Somijas iedzīvotāju, tur ir valsts valoda? "Latvijas Avīzes" 6. decembra numurā Juka Rislaki paskaidro: "Likumā noteikts, ka zviedri iemācās somu valodu, bet somi – zviedru valodu (..) Zviedriski runājošie somi vienmēr ir dzīvojuši Somijā, ir patrioti, visi ir pilsoņi un visos karos cīnījās par Somiju." Tātad – īpašs gadījums!
Olbiks mums stāsta, ka Indijas kaklakungu un kolonizatoru valodai – angļu mēlei – tur ir valsts valodas statuss. Tāpēc ka Indija tautību un valodu ziņā ir raiba valsts, un to efektīvi pārvaldīt no viena centra bez angļu valodas būtu grūti. Līdzās "otrajai darba valodai" hindi tur atsevišķās pavalstīs atzītas 22 vietējās valodas. Atkal īpašs gadījums!
Olbiks, protams, mums degunā bāž Šveici – šo turīgo paraugvalsti, kur valsts valodas statuss ir vācu, franču, itāliešu un retoromāņu valodai, kaut gan attiecīgajā valodā runājošo īpatsvars ir 65,7%, 20,4%, 6,5% un 0,5%. Arī tas ir īpašs, pat ļoti īpašs gadījums: šveicieši jau vairākus gadsimtus apzinās sevi par vēsturiski izveidojušos kopību, vāciski Eidgenossenschaft. Sākās ar to, ka dažu novadu (kantonu) zemnieki deva zvērestu: būt vienotiem un pretoties Habsburgu dinastijas kundzībai. Pakāpeniski izveidojās Confederatio Helvetica – CH (tas ir šīs valsts oficiālais nosaukums, turklāt latīņu valodā...).
Tātad, Latkrievijas entuziasti, nejauciet ļaudīm galvu.
Ak tā, paliek vēl Beļģija. Tā ir divvalodīga, tā ir divkopienu valsts, taču tur valoņi un flāmi mīt kompakti katrs savā reģionā, un tikai tas, ka galvaspilsēta Brisele šajā ziņā ir jaukta un tur mājo ne tikai karaļnams, bet arī Eiropas Savienības vadība un parlaments, attur Beļģiju no pilnīgas sadalīšanas divās suverēnās valstīs. Vārdu sakot, Latkrievijai nebūt, jo citādi vairs nebūs Latvijas.
trešdiena, 2010. gada 1. septembris
SC reitings samazinās
Pēdējās aptaujas liecina, ka Saskaņas Centra reitings krītas. Mainījies arī šīs partijas premjera kandidāta J. Urbanoviča tonis. Intervijā Latvijas Avīzei ( 2010. g. 31.augustā ) viņš ir pavisam žēlīgs. SC dep. kandidāts uzstājās Zemgales vēlēšanu apgabalā un kopā ar citu politisko partiju pārstāvjiem TV tiešraidē atbildēja uz vēlētāju jautājumiem. Tās bija vājas un izvairīgas. Skatītāju aplausus izpelnījās Vienotības un TB / LNNK pārstāvju atbildes. Maskavas mēra Lužkova viesošanās Rīgā pagāja bez pacilātības un nesagādāja partijai vērā ņemamu atbalstu. Tagad viņi mainījuši savu taktiku un savās reklāmās vairs nav bravūrīgi.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci
LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051
Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.
Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.
Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051
Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.
Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.
Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)