1990.gadā sadedzināti divi autofurgoni ar VDK dokumentiem

http://www.la.lv/laikraksts-1990-gada-sadedzinati-divi-autofurgoni-ar-vdk-dokumentiem/

Kādā Rīgas betonu izstrādājumu cehā 1990.gadā sadedzināti divi autofurgoni ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, atsaucoties uz “tā laika notikumu aculiecinieku”, “pārbaudītu un uzticamu informācijas sniedzēju”, raksta laikraksts “Neatkarīgā”.
“”Neatkarīgās” avots” esot strādājis kādas lielpilsētas rajona betona izstrādājumu cehā par darba aizsardzības inženieri un sēdējis vienā kabinetā ar rūpnīcas Civilās aizsardzības štāba priekšnieku, kurš esot bijis “VDK acis un ausis”.
“Vienā 1990.gada pavasara rītā viņš man stāstīja, ka iepriekšējā dienā palūgts pavadīt pārstāvi no Rīgas, kuru interesējusi mūsu betona ceha katlumāja,” stāstījis avots un skaidrojis, ka katlumāja specdienestu esot interesējusi, jo tajā esot darbināti divi vertikāli ar oglēm kurināmi katli, kas bijuši aprīkoti ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmām – cikloniem, kas esot piemēroti arī degošu papīra pelnu uztveršanai.
Atbraukusī VDK persona esot pieprasījusi, lai naktī betona cehā neviens netiktu nodarbināts, un viņi paši kurināšot un katlus izmantošot savām vajadzībām. “Krēslai iestājoties, atbraukušas divas slēgtās automašīnas (bertas). Dedzināšana notikusi visu nakti. Viņi ar pārstāvi pastaigājušies katlumājas apkārtnē.” Kas ticis dedzināts, runīgais kolēģis tomēr neesot atklājis, bet pašlaik viņš jau esot miris.
Tobrīd dokumentu dedzināšana rūpnīcas cilvēkiem nekādas aizdomas neesot radījusi. “Tikai šodien mēs varam izvērtēt, kas toreiz tika dedzināts. Tie bija super slepeni dokumenti. Parastos papīrus ar slepeno atzīmi samala Līgatnes papīra fabrikas papīra maļamajās dzirnavās,” stāstījis avots.
Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte stāstījis, ka pašā VDK ēkas pagrabā bijušas tikai divas “buržuikas” jeb taupības krāsniņas un tur lielus papīru daudzumus pilnīgi noteikti nevarēja iznīcināt, lai arī šāda nepieciešamība esot bijusi, piemēram, vajāšana par politisko pārliecību tika aizliegta, attiecīgi daudz uzraudzības lietu bija jāizbeidz. Dokumentu iznīcināšana esot notikusi arī 1989.gadā un vēl pirms tam.
Latvijā vairākus gadus tiek diskutēts, vai un kā publiskot tā dēvētos “čekas maisus”. Pašlaik teorētiski politiķi ir nolēmuši tos publiskot, taču gaida vēstures ekspertu vērtējumus, kā to darīt, savukārt vēsturnieku komisijas darbs ir ieslīdzis strīdos.

Komentari:

1. Vai tad bija VDK komisija 15. februāris, 2018 01:23 Atbildēt

   Komisijā taču darbojās tikai Borovkovs un Godmanis.
2. Ja tu zinātu, kur ir laime tava 15. februāris, 2018 01:21 Atbildēt

   Ja būtu izveidota nirmāla VDK pārņemšanas komisijas vadītājsd, būtu par 50-70 % kaut kas reāls, reāla pārņemšana, bet to komisiju veidoja , cik zināms no preses, Muciņš, Simsons un Godmanis, kurš iztiesājās un savu tiesas lietu Jūrmalā laikam pats apēda. Selecki, kuram vajadzēja koriģēt un noteikt kārtbu, pie teikšanas klāt nekur vispār nelaida. Tā zini, kut un kā komisiju novadīja Godmanis, sačokojoties ar maskavas VDK vadīb “tu brālības”.
   Tas jau viss garām, datori, kurus viņš esot nozadzis no čekas, esot apēduši Maskavas varoņi braucot vilcienā no Rīgas uz savu Rodinu.

LPP/LC gatavo atbildi Vienotībai

NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm

Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.

LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.

Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".

Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.

Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.

Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers

Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.

Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.

Pozitīvisma kampaņa TP nelikumīgajam atbalstam

Par pozitīvisma kampaņu rakstīts daudz, kaut arī tieslietu iestādes ir pamanījušās novilcināt lietas izskatīšanu nu jau vairak kā 4 gadus (!!!!!). Nemitīgas mahinācijas tieslietu jomā ir ļāvušas arī lc/lpp izvairīties no soda (~~1/2 milj. Ls apmērā) par finansiālajiem pārkāpumiem 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā.

Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.