http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Rāda ziņas ar etiķeti meierovica biedrība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti meierovica biedrība. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis
TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)
Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1
Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.
Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.
Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.
Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.
TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.
Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.
VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:
Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:
Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1
Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.
Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.
Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.
Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.
TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.
Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.
VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:
Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.
Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:
Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
V.Krustiņš: Vēl viens manifests priekš latvijiešiem?
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
08.04.2010. Autors: Voldemārs Krustiņš.
LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=75978
Nezin vai jebkad agrāk tik daudz sēdēts, runāts un pat muldēts par uzņēmējdarbības un pašu uzņēmēju "izšķirošo" lomu Latvijas valsts ekonomikā, vēsturē un nākotnē. Turklāt visos iespējamos līmeņos: pie Valsts prezidenta un ar Valsts prezidentu, dažādās konferencēs, priekšlasījumos, televīzijas izrādēs un ikdienišķās "sociālo partneru", "darba grupu" un citādos sarīkojumos, pusdienās, uzņēmēju goda maltītēs un slepenās politikāņu sarunās. Nupat "Lido grupā" izraudzītie un aicinātie izdevuši manifestu "Par labu Latviju". To parakstījušie līdz šim vairāk ir pazīstami ar lielu naudu vai mantu, par viņiem L. Lapsa un K. Jančevska 2005. gadā publicēja Latvijas 500 miljonāru sarakstu "Latvijas miljonāru noslēpumi". No tā, ko manifestantu nodomu daži publiskie paudēji teikuši, izriet, ka viņi, gandrīz vai apstākļu spiesti, piedalās politikā. Vai nu kā tās taisītāji, vai kā valdības rīcības pieskatītāji. Priekš tautas šāda iniciatīva tiek nopamatota ar to, ka arī politiskās lietas jākārto tiem uzņēmēju aprindu ļaudīm, kuri jau sevi esot pierādījuši. Jo līdz šim uzņēmēji esot bijuši patālu no valdības ietekmēšanas iespējām. Vai tā patiešām bija un vai ir, var spriest katrs "LA" lasītājs atkarībā no savas pieredzes. Tāpēc secinājumi, manuprāt, var būt ļoti dažādi. Arī par to, vai uzņēmēji ietekmējuši valdību (itin kā viņi to jau nedarītu kaut vai ar Gavrilova kga un Egles kdzes ikdienas aktivitātēm!). Patlaban vēl iniciatoru grupa "Par labu Latviju" neko daudz vairāk par savu gribēšanu politiski darboties politikā nav pateikusi, ja neskaita dažas atklāsmes J. Dombura raidījumā. Toties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ž. Jaunzeme-Grende operatīvi norobežojusies no tiem, kas, kā lasītājam jāsaprot, atdod "savu reputāciju apvalkātajiem politiķiem un politisko partiju mundieriem". ("Diena", 7. aprīlī) Bet par pašu šo gaidāmo politiku un tās personālu var spriest no tā, ka fonā redzam t. s. pozitīvisma karogu ar Šlesera un Šķēles kungiem. Tāpat noskaidrojies, ka idejiska pretdarbība viņiem notiks no Ēlertes un Čigānes kundžu pārzinātās Z. Meierovica biedrības un tās fanu puses. Jeb no triju partiju "Vienotības" puses, ciktāl to idejiski vadīs Meierovica biedrība. Toties par "Labu Latviju" Rīgas krievu avīze "Čas" (sk. 31. marta numurā) jau pateikusi itin kā visu manifesta parakstītāju vārdā, ka: "Ar savu manifestu viņi vēlas pielikt punktu etniskā sasprieguma pastiprināšanai, visai iepriekš īstenotajai valsts politikai (!! – V. K.) un diskriminējošiem profesiju aizliegumiem, nepilsoņu tiesību aprobežošanai un citiem marasmiem, kas 20 gados valdījuši valstī." Ticami, jo šīs avīzes īpašnieks arī ir manifesta parakstītāju skaitā. Tāpēc ir ko padomāt, kas tas īsti būs par produktu un kam tas domāts. Līdz šim zināmais neatklāj ne uzņēmēju nopietnus nodomus, ne to politisko nodrošinājumu.
***
Plaude piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka "vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi". "Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses," intervijā saka I. Plaude-Relingere
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Dzintars: 'Vienotība' par iekļaušanu sarakstā prasa 10 000 latu; 'Vienotība' noliedz vietu tirgošanu
Delfi, 4. aprīlī: http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-vienotiba-par-ieklausanu-saraksta-prasa-10-000-latu-vienotiba-noliedz-vietu-tirgosanu.d?id=31042755
Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".
Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.
Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.
"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."
Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.
Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."
Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."
Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."
Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.
"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.
Partijas "Visu Latvijai" līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka par iespējamo kandidēšanu "Vienotības" viņam prasīti 10 000 latu par vienu kandidātu. "Vienotības" līderi gan naudas prasīšanu noliedz, norādot, ka nosauktā summa ir iespējama nepieciešama līdzdalība kampaņa finansēšanā, svētdien ziņo LTV raidījums "De Facto".
Dzintars raidījumam stāstīja, ka viens no "Vienotības" līderiem Aigars Štokenbergs sarunās ar Dzintaru nosaucis 10 000 latu kā nepieciešamo summu par kandidāta iekļaušanu sarakstā.
Štokenbergs raidījumam skaidroja, ka Dzintars sarunu pārpratis, jo viņš vienīgi skaidrojis "Visu Latvijai!" (VL) pārstāvim - ja VL vēlas iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā, tad būs jāpiedalās arī kampaņas finansēšanā, un 10 000 latu ir aptuvena sumam vienam kandidātam, "ja paņem aptuveni likumā atļauto priekšvēlēšanu summu," atzina Štokenbergs.
"Vienotības" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis skaidroja: "Bija vienkāršs jautājums, vai "Visu Latvijai" apzinās, ka kampaņa prasa pavisam konkrētus izdevumus un vai "Visu Latvijai" apzinās, ka piedaloties kopīgā kampaņā būs jāiegulda arī finansējums, uz ko Raivis Dzintars vaicāja, cik tas būtu. Mēs bijām sprieduši, ka vidēji matemātiski to izdalot uz vienu kandidātu jāpiesaista apmēram 10 tūkstoši latu."
Raidījums norāda - tas nozīmē, ka šobrīd partija kopumā kampaņai cer iegūt un tērēt aptuveni miljonu latu, kas, dalot uz 100 deputātiem sarakstā ir ap 10 tūkstošiem latu uz vienu. Tomēr Kristovskis sola, ka kandidātu spēja piesaistīt finansējumu nebūs izšķiroša, lai iekļūtu "Vienotības" sarakstā.
Viņš uzsvēra, ka "primārais ir kandidāta spējas, profesionalitāte un nozīmīgums tālākajā politiskajā procesā, bet tajā pašā laikā ar to vien ir par maz, visām šīm personībām viņas nedrīkst atnākt un teikt – te es esmu, ņemiet mani, es darīšu."
Savukārt, "Vienotību" atbalstošās "Meierovica biedrības" pārstāve, politoloģe Lolita Čigāne, kura apsver iespēju kandidēt no "Vienotības" saraksta, uzskata - "lai būtu nopietna kampaņa ar nopietnu rīcību un finansējumu, naudas aspektam tur ir jābūt. Bet nu katrā ziņā viena deputāta kandidāta vietu nedrīkst pirkt sarakstā. Deputāta kandidātu nedrīkst nostādīt situācijā, kad viņš vai nu savāc šo naudu vai nesavāc, tāda situācija nav pieļaujama."
Politologs Jānis Ikstens norāda, ka partiju apvienībā ir normāli, ja katrs finansē savu tēriņu daļu. "To var pagriezt kā vietu pirkšanu sarakstā , bet no otras puses, ja šim skaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini, kādēļ tie ir 10 nevis viens divi vai pieci tūkstoši, tad es to nesaskatu kā vietu pirkšanu."
Apvienībā "Vienotība" šobrīd pilnīga skaidrība ir par trim dalībniekiem – partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Visticamāk sarakstā kandidēs arī pārstāvji no organizācijas "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām". Savukārt sarunas ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai" un partiju "Visu Latvijai" palikušas zem lielas jautājuma zīmes.
"De Facto" atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5.jūnijā un katrai partijai atļautie tēriņi ir 571 tūkstoti latu. Tiesa gan, papildus uzskaitāmajiem reklāmas tēriņiem, ir virkne tādu izdevumu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī ir iespējams, ka faktiskie izdevumi pietuvojas vai pat pārsniedz miljonu latu.
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
Jānis Domburs: Jauno biedrību, kustību un partiju jauno dziesmu vecie vēži
Publicēts KNL.lv un Delfi: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30986863
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Abonēt:
Ziņas (Atom)