Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010

"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.



"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.

Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.

Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.

Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.

Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.

Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.

"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.

Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.

"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.

Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".

"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."

Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".

"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.

Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".

"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.

Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.

Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.

Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.

Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.