Par 16.martu - leģionāru piemiņas dienu

16.marts. 

Par leģionāru piemiņas dienu šogad sāka jau runāt janvārī,bija dažādi skaidrojumi un visādi draudi, ka atbrauks visādi neonacisti un sarīkos provokācijas. 2012.g.14. martā radioraidījumā’’ Krustpunktā’’, ko vada Aidis Tomsons,bija uzaicināti pretēju uzskatu cilvēki: DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, vēsturnieks  Uldis Neiburgs,  mazpazīstamas grupas’’ pret nacismu ‘’ vadītājs Jānis  Kuzins un daži citi un sprieda par latviešu leģionāru nozīmi. Tika izrunāti visi svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas izskaidro, kāpēc radās tāds leģions, kādus noziegumus tas veicis, kas notika Litenē, kur sarkanie nogalināja latviešu virsniekus un karavīrus, sarīkoja deportācijas. Neviens  atmaskojošs fakts netika slēpts, minēja to, ka leģionāri nav bijuši esesieši, ka 1946.g. Nirnbergā leģionāri amerikāņu sardzes rotās apsargāja vācu kara noziedzniekus. Tās pašas dienas vakarā LTV  pirmajā kanālā  Gundara Rēdera vadībā  līdzīga diskusija turpinājās TV raidījumā ‘’Sastrēgumstunda’’, kurā piedalījās jau minētie cilvēki un vēl  kādas 15 ieinteresētas personas.  Šo tiešraidi  skatās ļoti daudzi, jo cilvēkiem ir iespējas  uzdot jautājumus un var piedalīties telefonaptaujā. Skatītāji bija uzaicināti atbildēt uz jautājumu: Vai leģionāri pelnījuši piemiņas dienu?   Diskusija  izvērtās ļoti spraiga. Leģionāru nosodītāji  arī meloja, demagoģiski jauca notikumus un faktus, bet ātri tika atmaskoti. 

Telefonbalsojumā 4515  zvanītāji teica: jā ,atbalstot piemiņas dienas ideju, tas ir 94% no visiem. kas piezvanīja.        

Ārlietu ministrija sarīkoja brīfingu Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota Latviešu leģiona vēsture un atkārtoja mūsu valsts politiku. Kas stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrā pasaules karā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kategoriski nosoda holokaustu, 16.marts nav oficiāla piemiņas diena un valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Oficiāli Latvijā kritušos karavīrus piemin 11. novembrī.     

"Latvijas Avīze" pirmajā lapā pie valsts karogiem iespieda tekstu:’’16.martā ar dziļu cieņu un pateicību godinām latviešu leģionārus- cīnītājus par savas tautas un valsts bŗīvību’’. Paraksts: Nacionālās apvienības ’’VisuLatvijai - ‘’TB/ LNNK vārdā – Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars. Šīs avīzes 6. un 7. lapās ievietotas  sešas fotogrāfijas pie liela virsraksta "PSRS - VĀCIJAS  KOPĒJĀ  UZVARAS PARĀDE"  1939.g. 22.septembris Brestļitovska ,Polija. Attēlos redzam vācu ģenerāli Guderianu un sarkanās armijas brigādes komandieri Krivošeimu, abu armiju karavīrus un virsniekus, sarkanās armijas slavas vārtus Brestā, kur uzzīmēts Staļins, zvaigzne un kāškrusti. ‘’Šo publikāciju apmaksājis  ārsts Aivars Slucis.   Tā ļoti veiksmīgi iederas 16. marta sakarā, kad sarkanie demagogi   klaigā par nacismu. Te redzams, kas sadarbojās ar vācu nacistiem.

16.martā daudz cilvēku Rīgā pulcējās uz dievkalpojumu Doma baznīcā. Tas sākās ar dziesmu’’Daugavas Vanagi sasauksimies’’, vēl dziedāja’’Tev mūžam dzīvot Latvija’’ un valsts himnu.  Pēc  dievkalpojuma  cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa. Visu ceļu viņus sargāja  policisti, kas sekoja, lai dažādi provokatori neizraisītu sadursmes. Pieminekļa tuvumā aktīvi uzdarbojās Ždanoka, no Izraelas atbraukušais   Zurofs un Josifs Korens. Viņi klaigāja labu laiku, par kaut ko sūdzējās.  Zurofs angliski kliedza, ka leģionāri nav šāvuši ebrejus, bet viņi bijuši  kopā    ar  …(visu nesadzirdēju.) Vakarā TV   rādīja  dokumentālo filmu’’  Sarkanais un brūnais’’, kas nosodīja komunistisko un nacistiskos režīmus.  

Tad sekoja raidījums "100. Panta preses klubs", kur  politiķi tikās ar žurnālistiem.  Ždanoka atkārtoti jautāja, kāpēc  Zatlers nav atnācis uz viņas rīkoto saietu "par neiecietību".  Uzrunātais ignorēja šīs kundzes jautājumu un uzslavēja policiju, kas novērsusi visas provokācijas. Gājienā piedalījās ap 2000 cilvēku, bet sadursmju nav bijušas. Ždanoka nespēja atbildēt, kur ir nacisms  un kur bija maršēšana. Vakara ziņās tika teikts, ka gājiens beidzies bez nopietniem incidentiem un tika izteikta pateicība policijai. Desmit gadus Krievijas propoganda  apgalvo, ka pie mums atdzimst fašisms, bet neviens nevar parādīt, kur tas ir. Mūsu valsts ienaidniekiem provokācijas neizdevās, kaut arī daži bija ļoti centušies.  

ATIS SKALBERGS

Mirskis - krievu fašists EP (A.Cālīte: Barda dziesma Eiropai)

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=97293&date=2011-04-09
Dziedātājs, komponists un miljonārs Aleksandrs Mirskis, kurš ir arī eiroparlamentārietis un sociāldemokrāts, Eiropu brīdina par pilsoņu kara iespējamību mūsu valstī, jo "Latvijas parlamentā deputāti nacionālisti un nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā". Lai uz Mirska sirdsapziņas paliek pilsoņu kara nelaimes piesaukšana. Taču Latvijas valsts varas nesēju nosaukšana par nacistiem ir smags apvainojums ne tikai valstij, bet katram no mums, kas Saeimu ievēlējis.

Droši vien daudziem piemirsies, ka Latviju EP pārstāv tāds bards Mirskis. Viņš vairs nav saistīts ne ar vienu partiju, izstājies no "SC" un tagad, kā saka EP deputāte Sandra Kalniete, "pārstāv marginālu viedokli un runājis vienīgi savā vārdā".

Taču Mirskis nav kluss un nemanāms, viņš ir viens no visrunātīgākajiem Latvijas pārstāvjiem, plenārsēdes laikā pamanoties uzstāties četras reizes dienā – visbiežāk ar niknu repliku par balsošanas motīviem. Mirskis darbojas otrajā lielākajā EP politiskajā grupā jeb frakcijā – "Sociālistu un demokrātu aliansē" ("S&D"), kura deputātu deleģējusi darbam prestižajā Ārlietu komitejā, kā arī ES un Krievijas, ES un bijušo PSRS dienvidu republiku parlamentārās sadarbības komitejās. "S&D" jau gadiem Latvijai veltījusi dažādus pārmetumus. Bet tas jau ir daudz nopietnāk nekā nelielās Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāves Ždanokas centieni nomelnot mūsu valsti. Bez "S&D" neformāla idejiska atbalsta Mirskis neatļautos šādu patvaļību.

Ko tālāk? Mūsu eiroparlamentārieši šajā sasaukumā izvēlējušies "ignorēšanas taktiku". Droši vien tāpēc, lai neizpelnītos tādus pašus pārmetumus kā viņu priekšteči, sak, "jūs jau tur tikai ar Ždanokas apkarošanu nodarbojaties". Tomēr zināma valstiskās pašcieņas izpausme reizumis nenāktu par sliktu. Jo vairāk tāpēc, ka Mirskis, izbaudot to, ka attiecībā uz Latviju viņš netraucēti var atļauties arvien nekaunīgākus, aizvainojošākus izteicienus, pie sasniegtā diez vai apstāsies. Jau iepriekš viņš runājis, taču ierastās "nepilsoņus apspiež un pazemo" retorikas ietvaros.

Pirms pieciem gadiem bija līdzīgs notikums, tikai kā spoguļattēls. Proti, Nikolajs Kabanovs, tolaik no "bitēm", zaudēja tiesas prāvā pret četriem EP deputātiem no "TB"/LNNK – Krastu, Kristovski, Vaideri un Zīli. Viņš tika iesūdzēts par goda un cieņas aizskaršanu, jo Saeimas plenārsēdē sacīja: "(..) neliela tā saucamā Nāciju Eiropas deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā." Kabanova aizstāvēšanās pamatā bija apgalvojums – "fašisti jau nav nekas tāds īpašs, tā bija partija Itālijā, bet galīgi ne tāda pati kā Vācijas nacisti". Lai arī pēc tam Kabanovs atvainošanos pārvērta par farsu, tomēr tiesas spriedums ir nopietna lieta. Šajā gadījumā – iestāšanās pret nekritiski mētātiem vārdiem, kuru patiesā nozīme ir dziļi aizvainojoša ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī visai Latvijai. Jāpiebilst, ka Saeimas deputāti gan savu kolēģi tiesā nesūdzēja, kaut gan apvainoti tika arī viņi.

10. Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš "Kabanova prāvā" bija viens no prasības pieteicēju advokātiem. Nu viņš pats nokļuvis tādā pašā situācijā kā Inese Vaidere, kuru viņš pārstāvēja.

Lai pret EP deputātu varētu uzsākt tiesvedību, nepieciešams, lai Eiroparlaments nobalso par viņa tiesiskās imunitātes atcelšanu. Parlamentārieši ir diezgan solidāri un savējos izdod samērā reti. Tāpēc, ja arī Saeimas deputāti Mirski vēlēsies iesūdzēt tiesā, bez mūsu eiroparlamentāriešu palīdzības neiztikt – tikai viņiem ir iespēja izskaidrot saviem kolēģiem, kāpēc šāda tiesvedība Latvijas valstij ir nozīmīga, līdz ar to – imunitāte atceļama.