Latviešu valodas izsmiešana

Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams
Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Vineta Poriņa

Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. (skat. lapas beigās)

TV5 raidījums spilgti nodemonstrēja aktuālo pētījumu – par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā – esenci.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) runāšana valsts valodā un aiziešana no TV5 raidījuma ar šajā gadījumā visai ironisko nosaukumu Bez cenzūras (skat. tiešsaistē http://diena.lv/lat/politics/hot/gerhardam-liedz-interviju-valsts-valoda-ministrs-tiesraide-pamet-studiju) gan iepriecināja, gan lika domāt par to, ka citā ES valstī tas nebūtu iedomājams. Vai, piemēram, Vācijas ministram kādā TV pārraidē turku valodā uzspiestu runāt šīs mazākumtautības valodā, vai zviedru amatpersonai Zviedrijā – somu valodā, it īpaši, ja viņš/-a atteiktos no šādas iespējas? Jautājums arī par to, kāpēc vispār nepieciešami tik daudzie elektroniskie mediji krievu valodā, ja 93% šīs mazākumtautības cilvēku (Valoda, Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, 2008) vairāk vai mazāk prot latviešu valodu?

Notikusī situācija TV5 arī atkārtoti apstiprināja to, ka Latvijas valodas politika un integrācijas process atrodas strupceļā: latvieši un citi latviski runājošie publiskajā telpā joprojām bieži ir saistīti ar līdzīga veida diskriminācijas situācijām. Latvieši valodas politikas vilcienā ir kā ķīlnieki, jo valsts nenodrošina viņu elementārākās pamattiesības – saziņā brīvi lietot latviešu valodu un arī tikt saprastiem. Tas no Latvijas valdības puses, ar dažiem izņēmumiem, ticis ignorēts un par to joprojām tiek pievērtas acis.

Sabiedrisko diskusiju radījušā Eiropas Komisijas atbalstītā starptautiskā pētījuma Latvijas Universitātē Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore) ietvaros tika veikta aptauja (par to arī: Laikraksts Latvietis, Nr. 93, Latvijas Avīze 12.06.2010.). Gribu atgādināt, ka EK pētījumā konstatētā latviski runājošo cilvēku diskriminācija un tas, ka psiholoģiskajā diskomfortā atrodas tieši valsts valodā runājošie cilvēki, radīja neizpratni un šokēja Latvijai tik saistošās Eiropas Savienības valstis, kas piedalījās pētījumā. To skaitā bija Francija, Zviedrija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste. ES dalībvalstīs nav iedomājama valodas izvēle oficiālajā saziņā: dominē viens variants – lieto tikai oficiālo jeb valsts valodu. Uz šo un citiem ar divvalodību saistītajiem autores pētījumiem iepriekšminētajā TV5 raidījumā paspēja atsaukties Satiksmes ministrs K. Gerhards, atbildot uz jautājumu, kāpēc raidījumā viņš runā latviski.

Latvieši, runājot tikai latviski, un Latvijas valdība, atverot acis uz Valsts valodas likuma pārkāpumiem, veicinātu latviešu valodas kļūšanu par dominējošo valodu Latvijā arī de facto, tādējādi vismaz nākamo paaudžu cilvēki neizjustu diskomfortu, Latvijā sazinoties latviešu valodā. Pašreiz ir labvēlīgs periods, lai vēlētāji jautātu politiskajām partijām, kāds ir viņu rīcības plāns, kas nodrošinātu Valsts valodas likuma ievērošanu.

Saziņa tikai valsts valodā efektīvi palīdzētu beidzot pārtraukt padomju periodā iedarbināto divvalodības (dzimtajā un krievu valodā) mehānismu, kurā krievu valoda kalpoja kā instruments ideoloģijai, kas pakļāva gan valodu, gan dvēseli. Joprojām sabiedrība šī mehānisma postošās sekas līdz galam neapzinās, jo ikdienā katrs nodarbojas savā profesijā, nevis specializējas otrās valodas apguves teorijā vai sociālpsiholoģijā.

Situācija, kādā atradās K. Gerhards un daudzi citi latviski runājošie, ir piemērs tam, ka cilvēku ar pozitīvu attieksmi jeb priekšstatu, ka latviešu valodai jābūt dominējošai valodai, atļaujas kritizēt, apsaukt un, kā liecina EK pētījuma rezultāti, pat fiziski ietekmēt. Latvijas pētījuma rezultāti par konstatēto latviski runājošo diskrimināciju starpkultūru saziņā ir pamatā izveidotajai jau esošo un iespējamo imigrantu integrācijas programmai. Daļa programmas paredzēta arī latviešu (paradoksālā kārtā) adaptācijai runāt latviski t.s. valodas izvēles situācijās.

Salīdzinot ar pētījumiem (Monica Heller, William Mackey, Jacques Mauras) par franču valodas kļūšanu kā dominējošo valodu Kvebekas provincē, Latvijas piemērs ar latviešu kolektīva lingvistisko diskrimināciju liecina, ka Latvijas pamatnācija vēl nopietni nav definējusi tās sociālo identitāti. Tāpēc tās atbalstam būtu lietderīgi veikt grozījumus ar Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu. Arī pamatnācijas attieksme pret latviešu valodu kļūs vēl pozitīvāka.

Valsts valodas inspekcijā ir sagatavoti Noteikumi par svešvalodu prasmes pieprasīšanu darba ņēmējiem. Noteikumu apstiprināšana MK pasargātu darba ņēmēju no darba devēja nepamatotām prasībām prast kādu valodu, kura nav ES valoda, un veicinātu latviešu valodas kļūšanu par faktisko dominējošo valodu valstī.

Modernākas pārvaldības metodes valodas politikā palīdzētu tikt galā ar aktuālākajām problēmām valodas situācijā.

Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese un elektroniskie mediji bieži runā visu mazākumtautību vārdā.

Rezultatīvi un mērķtiecīgi būtu arī turpmāk medijos un jaunos pētījumos publiskot pretlikumīgos gadījumus, kad cilvēkus diskriminē par krievu valodas prasmju trūkumu vai, kas ir vēl dīvaināk un īpaši ES kontekstā nepieļaujami, – diskriminē par valsts valodas lietojumu.

Vineta Poriņa
Laikrakstam „Latvietis“

Red.: Raksta autore ir monogrāfijas „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā“ (2009) autore, Dr. philol.

---

Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm, un jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā, bet raidījumam sākoties, tā vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu. Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, un tad raidījums demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.

Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva. Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze, Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par „jūsu labdzimtību“. Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet TV5 studiju. Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. 

Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010

"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.



"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.

Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.

Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.

Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.

Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.

Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.

"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.

Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.

"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.

Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".

"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."

Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".

"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.

Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".

"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.

Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.

Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.

Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.

Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.

Gerhards nemierā ar prasību runāt krievu valodā pamet TV studiju

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/gerhards-nemiera-ar-prasibu-runat-krievu-valoda-pamet-tv-studiju.d?id=33845425

Nemierā ar TV5 raidījuma "Bez cenzūras" prasību satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL - TB/LNNK) televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā, ministrs otrdienas vakarā pameta televīzijas studiju.
Gerharda pārstāve Inga Spriņķe paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā. Taču raidījumam sākoties, latviešu valodā bija liegts runāt.

Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.
Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva.
Raidījums skatītājiem interaktīvajā balsojumā piedāvāja vērtēt ministra rīcību, atsakoties runāt krieviski. Viens no atbilžu variantiem bija: tas ir patriotisks solis; TV5 nepieciešams slēgt. Otra atbilde - tas ir galējs nacionālisms, bet trešā - ministrs notiekošajā nav vainojams, viņam to liek darīt partija.
Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par "jūsu labdzimtību".
Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet studiju.
Tad ministrs pametis TV5 studiju.
Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību

Ne visiem ministriem principiāla nostāja

TV 5 raidījumā "Bez cenzūras" atteicies piedalīties arī Ministru prezidents Valdis

Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.

Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)