Dzelzceļš kā ģeopolitiska izvēle

05.03.2011. Autors: Aija Cālīte
"Rīga var lemt par dzelzceļu uz Maskavu, bet tas nav Eiropas projekts"

"Pirms septiņiem gadiem 1700 km garo ceļojumu no Berlīnes līdz Tallinai veicu 60 stundās, tātad vidējais ātrums bija mazāks nekā 30 km stundā. Vilciens apstājās 60 reizes. Robežu starp Igauniju un Latviju varēju šķērsot tikai kājām. Pie robežas iesēdos autobusā un aizbraucu līdz pirmajai dzelzceļa pieturai Igaunijā. Paskatījos, kā tas bija pagājušajā gadsimtā. Tvaika lokomotīvei bija nepieciešamas 27 stundas. Teicu toreizējam Eiropas Komisijas transporta lietu komisāram Žakam Barro – ceļojot pa Eiropu, vajadzētu sasniegt vismaz šādu ātrumu!" atceras Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mihaels Krāmers (Vācija, Zaļā partija). Viņš jau astoto gadu strādā EP Transporta un tūrisma komitejā un visu šo laiku nodarbojies galvenokārt ar Eiropas dzelzceļa jautājumiem.

Patlaban viens no aktuālākajiem un vērienīgākajiem ES projektiem ir TEN-T jeb Transeiropas dzelzceļa tīkla izveide. Tas aizsākās 2003. gadā, kad tika pieņemts lēmums dzelzceļa līnijas uzbūvēt, pārbūvēt un savietot tā, lai, šādā tīklā nonākot, būtu iespējams tikai pa dzelzceļu aizceļot no vienas ES valsts uz citu. Tīkls veicinātu dzelzceļa biežāku izmantošanu kravu pārvadāšanai. Tolaik Latvija vēl bija tikai ES kandidātvalsts, bet iestāšanās sarunu laikā tika akceptēta arī iekļaušanās TEN-T tīkla veidošanā, uzņemoties saistības par posmu Latvijas teritorijā.

Viss tīkls sastāv no mazākiem posmiem, un Latvija iekļaujas "Rail Baltica" jeb "Līnijā 27". Tas savieno Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju un arī ar Somiju, kur plānots nodrošināt īpašu prāmju satiksmi vilcieniem, tādā veidā savienojot arī ar "Ziemeļu trijstūra" valstīm. Projektēts, ka no Tallinas līdz Varšavai būtu 1200 km gara dzelzceļa līnija, kas piemērota ātrgaitas vilcienu tehniskajām prasībām. Neraugoties uz to, ka no pieprasītajiem 20 miljardiem eiro ES budžetā paredzēti tikai astoņi miljardi, "Rail Baltica" ir viena no astoņām galvenajām prioritātēm 30 lielo ES dzelzceļa projektu vidū.

Gausa naudas apgūšanā

Ieskatoties 2010. gada progresa ziņojumā, izrādās, ka laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam "Rail Baltica" īstenošanai Baltijas valstīs jānotiek pilnā sparā. Senāks, 2008. gada, dokuments ir vēl optimistiskāks: tas vēsta, ka pie savas TEN-T daļas Latvija sākusi strādāt jau pirms trim gadiem. Protams, smagu triecienu projekta attīstībai devusi ekonomiskā krīze. Taču arī treknajos gados nebija lielas aktivitātes šā projekta īstenošanā. Būvējot mūsu "Rail Baltica" daļu, visā tā tapšanas laikā no budžeta jāsedz vairāk nekā 47 miljoni eiro, no ES līdzekļiem paredzēti 22,3 miljoni eiro, bet no citiem resursiem – 28 miljoni eiro.

"Eiropas TEN-T koordinators Pāvels Telička, man par kaunu, vienmēr atgādinājis, ka vismazākais atbalsts "Rail Baltica" pie dažādiem ministriem vienmēr bijis Latvijā," saka Roberts Zīle ("TB"/LNNK), EP Transporta un tūrisma komitejas loceklis ar septiņu gadu pieredzi. "No ES Kohēzijas fonda pie mums vienmēr gribējuši ieguldīt Ventspils virzienā kravu pārvadājumiem. Tas ir efektīvi, bet neiekļaujas "Rail Baltica" virzienā. Ir izpētīta kravas automašīnu plūsma pa ceļiem, kas iet cauri Latvijai. Tā, kas iet tādā virzienā, kā būs "Rail Baltica", tātad no ziemeļiem uz dienvidiem, ir tikpat bieza kā tā, kas iet uz Krieviju, austrumiem. Arguments, ka nav pieprasījuma pēc kravas pārvadājumiem, neiztur kritiku." R. Zīle nav apmierināts ar to, ka Latvija ir gausa to līdzekļu apgūšanā, kas paredzēti pārrobežu savienojumiem: "Pašlaik līdz 2013. gadam TEN-T budžetam (pārrobežu projektiem, sliežu rekonstrukcijai, izpētei) igauņi kontraktējuši apmēram 20 miljonus eiro, bet Latvija savu naudu nav kontraktējusi. Ja to šopavasar neizdara, tad naudu neapgūsim. Tas ir nekorekti pret igauņiem, kuri vēlas palielināt dzelzceļa ātrumu caur Valgu."

"Igauņi saka – mums šis dzelzceļš vajadzīgs, bet latviešiem nepatīk. Latvieši savukārt saka – mums patīk, bet lietuviešiem ne," smejas M. Krāmers. "Tā bija jocīga diskusija, kad EP Transporta komitejas deputāti bija šajās valstīs. Bet skaidri pateicām – ir Eiropas projekts, kuram jābūt prioritāram."

"Krievijas līnija" izmaksātu daudz vairāk

Latvijā pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Maskavā izskanēja viedoklis par nepieciešamību vispirms uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu no Rīgas uz Maskavu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc vizītes atzinis – ātrgaitas vilciena satiksme starp Rīgu un Maskavu esot reāli īstenojams projekts un tā ir lielāka prioritāte nekā dzelzceļa savienojums ar rietumvalstīm. Gan U. Augulis, gan Krievijas transporta ministrs Igors Levitins izveidojuši darba grupas Rīgas–Maskavas ātrgaitas dzelzceļa projektam.

Aģentūrai "Regnum" februāra vidū "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pavēstījis, ka Rīgas–Maskavas ātrgaitas dzelzceļš ekonomiski ir daudz izdevīgāks nekā "Rail Baltica". Taču aptuveni aprēķini liecina – ātrā dzelzceļa līnijas izbūve paralēli jau esošajam dzelzceļa posmam Rīga–Maskava varētu izmaksāt aptuveni četrus miljardus latu jeb sešus miljardus eiro. Šī summa vairākkārt pārsniedz Latvijai gada laikā pieejamo ES Kohēzijas fonda finansējumu, un tā ir tikai nedaudz mazāka, nekā ES budžetā paredzēts TEN-T projektam četru gadu finanšu perspektīvas laikā. Patlaban, topot finanšu perspektīvai no 2014. līdz 2018. gadam, nav plānu pārveidot TEN-T projektu, iekļaujot tajā "Krievijas līniju", saka Zīle.

"Rīga var lemt par dzelzceļu uz Maskavu, bet tas nav Eiropas projekts," uzsver Krāmers. "Turklāt Rietumu–Austrumu dzelzceļu savienojums jau pastāv. Krievijai jau ir ātrgaitas vilciens caur Baltkrieviju, kurš to savieno ar Eiropu. Esošā dzelzceļa līnija Rīga–Maskava ir samērā labā tehniskā stāvoklī. Latvijas valdība mums agrāk vienmēr teica: atbalstām "Rail Baltica", taču mums ir finanšu problēmas. Bet, ja atrodas nauda dzelzceļam līdz Maskavai… Tas taču izmaksās daudz vairāk!"

Nākotnes transports kravu pārvadājumiem

M. Krāmers ir pārliecināts, ka "Rail Baltica" nepieciešamo naudu iespējams nopelnīt, ieviešot samaksu par smago kravas mašīnu (virs 12 tonnām) pārvietošanos pa Latvijas maģistrālēm. Ja lokomotīve transportē pasažierus vai kravu, jāmaksā noteikta summa par kilometru par katru lokomotīvi. Daudzās Eiropas valstīs šāda maksa tiek iekasēta un tā ir atšķirīga, tāpēc furgonu vadītāji nereti veic garāku ceļu, bet pa tās valsts ceļu, kur sanāk lētāk. "Ja nemainīsim mobilitāti, mēs nevaram cīnīties ar klimata pārmaiņām. Mums jāpārvieto 20% kravu pārvadājumu no ceļa uz dzelzceļu. Bet ES 60% satiksmes attīstībai paredzētās naudas iegulda ceļos, tikai 20% – dzelzceļos. Šī proporcija jāmaina par labu dzelzceļam, kas ir nākotnes transports kravu pārvadājumu jomā," uzskata M. Krāmers.

"To, kas iznācis ar Rīgas–Maskavas dzelzceļu, uztveru kā Krievijas politisko izaicinājumu," saka R. Zīle. "Vladimirs Jakuņins, Krievijas dzelzceļa vadītājs, Putina bijušais kolēģis no čekas laikiem, pagājušā gada maijā solīja, ka būvēs platās sliedes uz Vīni, lai vadātu konteinerus pāri Karpatiem, kur nav tuneļu. ES pašlaik šo projektu neatbalsta. Bet Krievijai tas vairāk ir politisks žests, kam nav ekonomiska pamatojuma. Šajā ziņā velku paralēles ar ātrvilcienu uz Rīgu. Rodas iespaids, ka Krievija mūsu prezidenta vizītes laikā mēģinājusi panerrot vienu ES dalībvalsti. Projekts maksā miljardus. Zinot, ka tas nav nevienā ES lielo mērogu transporta projektā, tos nevar vienā dienā pagriezt. Tā ir ES nodokļu maksātāju nauda, par kuru visi cīnās. Vai esam tik naivi, ka nesaprotam, ka mums grib noraut "Rail Baltica"? Bet, ja to neattīstām, ātrvilciens beigsies Rīgā. Ja pametam šo projektu, tam nav jēgas. Ja Rīga to netaisa, igauņiem nav savienojuma. Iedomājos, ko par to teiks EK transporta komisārs Sīms Kallass! Toties lietuvieši, pārejot uz šaurajām sliedēm līdz Kauņai, daudz iegūs loģistikā."

R. Zīle uzskata: "Šobrīd pasakot, ka mums prioritāte ir Maskavas virziens, sniedzam absolūti nepareizu ģeopolitisku signālu. Viena ES valsts saka: "Mēs ejam atpakaļ! Gribam labāk savienoties ar bijušo PSRS!" Tas, ja mums būs ātrvilciens uz Maskavu, bet nebūs uz Varšavu, parāda, kas mēs esam. Tāpat kā elektrības savienojumi, kas arī ir tikai austrumu virzienā."

Tālas nākotnes jautājums

U. Augulis ticies arī ar EK transporta komisāru S. Kallasu, pārrunājot iespēju pārskatīt TEN-T tīkla izbūvi. No EK puses neatskan "nē", bet, lai pateiktu "jā", šajos apstākļos, kad Transeiropas tīkls jau esošajiem projektiem saņēmis divarpus reizes mazāk naudas, nekā tika plānots, liek šaubīties, vai patlaban ir īstais laiks, lai plānotu vēl vienas vairākus miljardus vērtas līnijas izbūvi.

"Tas ir atbalstāms projekts, tikai ļoti tālas nākotnes jautājums, acīmredzot vēl pēc 2014. – 2018. gada ES finanšu perspektīvas," vērtē Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Tādu plānu nav arī valdības deklarācijā, tie nav bijuši priekšvēlēšanu programmās.

***

Viedoklis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis: "Infrastruktūra starp Krieviju un Eiropas Savienību ir jāattīsta saskaņoti, tādēļ pirms kādu lēmumu pieņemšanas un projektu īstenošanas ir jāveic izpēte. Pašlaik norisinās "Rail Baltica" projekta iespējamā maršruta izpēte. Kad būs precīzi noteiktas projekta izmaksas, tā paredzamais ieguvums, finansēšanas modelis un citi būtiski aspekti, Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai – būs kopīgi jāvienojas par iespējām īstenot projektu.

Nozīmīgi ir abi projekti – gan "Rail Baltica", gan Rīga–Maskava virziens. "Rail Baltica" maršruts Baltijas valstīm būtu sociālekonomiski svarīgs un palīdzētu integrēties Eiropas kopējā transporta tīklā. Savukārt Rīga–Maskava virziens būtu tam labs papildinājums un veicinātu kā pasažieru, tā arī kravu pārvadājumu pa dzelzceļu starp Eiropas Savienību un Krieviju attīstību. Tāpat Eiropas līmenī notiek sarunas par Rīgas–Maskavas virziena iekļaušanu TEN-T transporta tīklā. Arī Rīga–Maskava projektam ir uzsākta izpēte, lai noteiktu potenciālo maršrutu, izmaksas, pasažieru vai kravu plūsmu utt."

TB/LNNK aicina 'Vienotību' publiski solīt nesadarboties ar SC

http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-aicina-vienotibu-publiski-solit-nesadarboties-ar-sc.d?id=32315057

04. jūnijs 2010
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde aicina politisko spēku apvienību "Vienotība", kas pirms nedēļas izšķīrās neveidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar TB/LNNK un "Visu Latvijai!", rīkoties atbilstoši deklarētajiem nacionālajiem principiem un publiski izslēgt iespēju pēc vēlēšanām veidot valdības koalīciju ar apvienību "Saskaņas centrs" (SC).



TB/LNNK vadība pauž bažas, ka, iespējams, tieši tāds ir bijis dažu "Vienotības" politiķu mērķis, ierobežojot savu partneru loku un neiekļaujot tajā partijas, kas skaidri iestājas pret sadarbību ar "Saskaņas centru" vienas valdības ietvaros. Tomēr TB/LNNK turpinās atbalstīt "Jaunā laika" (JL) pārstāvja Valda Dombrovska vadīto valdību un būt konstruktīva tās partnere.

"Var tikai izteikt nožēlu par "Vienotības" lēmumu ierobežot partneru loku, kam, šķiet, galvenais slēptais mērķis ir bijis parādīt gatavību atteikties no nacionālas politikas, tā paverot sev iespēju sadarbībai ar "Saskaņas centru", atzīst TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. TB/LNNK tādēļ ir vienojusies ar "Visu Latvijai" par kopīgas apvienības veidošanu, kas "centīsies darīt visu iespējamo, lai prokrieviskie politiskie spēki tomēr nenonāktu varas pozīcijās".

Vienlaikus Zīle uzsver: "Tik ilgi, kamēr es būšu šīs apvienības priekšsēdētājs, es nepieļaušu nekāda veida ekstrēmu vai nacionāli populistisku piedāvājumu izteikšanu sabiedrībai". "Mēs vēlētājiem piedāvāsim nacionāli konservatīvu politiku eiropeiskā izpratnē, ar to, pirmkārt, saprotot Latvijas valstiskuma stiprināšanu un iestāšanos pret Krievijas ģeopolitiskajiem centieniem, izmantojot ekonomiskās krīzes radīto sociālo spriedzi, palielināt savu ietekmi Austrumeiropā. Ir bīstami politisko varu Latvijā atdot prokrieviskajām partijām, tādēļ mūsu piedāvājums vēlētājiem būs plašs un sabalansēts, ietverot gan nacionālās, gan sociāli ekonomiskās politikas aspektus," norāda Zīle.

Jau ziņots, ka TB/LNNK nolēma veidot kopīgu TB/LNNK un partijas "Visu Latvijai" deputātu kandidātu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī uzsākt TB/LNNK un VL politisko organizāciju apvienības veidošanu.

TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas

Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas

Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.

TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)

Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.

Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.

Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.

Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.

TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.

Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.

VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:

Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:

Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.