Valsts drošības komitejas (VDK)
zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt Tieslietu
ministrija (TM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pauda
Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA).
Trešdien
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti tikās ar VDK zinātniskās
izpētes komisijas pārstāvjiem - tās vadītāju Kārli Kangeru, Juri Stukānu
un Ilmāru Poikānu, lai iepazītos ar komisijas paveikto, aktuālo
situāciju un noskaidrotu, kāds būs sagaidāmais darba rezultāts.
"Nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un "mistiski" noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli. Atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums "čekas" upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus," atzina Šics.
Arī deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem ir skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska.
"Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs. Visi eksperti apliecina, ka "čekas maisu" saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdība," uzskata Viļums.
"Nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un "mistiski" noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli. Atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums "čekas" upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus," atzina Šics.
Pēc viņa domām, VDK zinātniskās izpētes komisijas darbība ir tikusi kavēta, veicot formālas destruktīvas darbības un tās joprojām turpinās. "Uzskatu, ka īpaši komisijas darbu centusies traucēt TM tās ministra Dzintara Rasnača (TB/LNNK) pārvaldībā, kā arī IZM Kārļa Šadurska (V) vadībā. Vēl joprojām aktīvi tiek meklēti dažādi iegansti, lai nepieļautu šo izpētes materiālu publiskošanu," atzina Šics.Viņš ir pārliecināts, ka deputātiem jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim publiskot viņa vadītās iestādes sagatavoto informāciju par ziņotāju jeb informatoru statistiku, kas vairs nav slepeni materiāli. "Piemēram, ir zināms, ka to vidū ir bijuši 583 kultūras darbinieki. Ziņotāju vidū ir arī daudzi nacionālās kustības pārstāvji jeb "vecbiedri", Atmodas laika aktīvisti. Jāņem vērā, ka iepriekšējo komisiju sastāvā esošajiem varas partiju pārstāvjiem ir bijusi iespēja iepazīties ar arhīvu materiāliem. Nav pārliecības, ka tie nav tikuši izmantoti atsevišķu personu un partiju interesēs. Uzskatu, ka komisijai jāpabeidz uzsāktais darbs un materiāli jānodod publiskai pieejamībai," atzina Šics.
Arī deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem ir skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska.
"Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs. Visi eksperti apliecina, ka "čekas maisu" saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdība," uzskata Viļums.
