Vilnītis paralizē KNAB darbību

IELIKTENIS
Jau ilgāk par gadu KNAB darbs ir paralizēts. Biroja vadītājs Normunds Vilnītis nav spējis šo valstij nozīmīgo iestādi godprātīgi vadīt, bet radījis neskaitāmus konfliktus ar saviem vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku, daudzi biroja darbinieki dažādu nesaskaņu rezultātā aizgājuši no darba. 2010. gada beigās Strīķe iesniedza premjeram Dombrovskim sūdzības par Vilnīša pārkāpumiem. Pārkāpumi bija sešdesmit seši. Daudzi domāja, ka premjers atstādinās Vilnīti no darba, bet tāda likuma nav, kas ļautu to darīt, tāpēc tika nolemts, ka nodibinās speciālu komisiju, kas izvērtēs visus pārkāpumus un tā savus secinājumus izklāstīs Saeimai, kas pieņems galīgo lēmumu. Vilnītis vairākkārt ir atkārtojis, ka tikai Saeimai ir tiesības viņu noņemt. Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeijers, iepazinies ar sūdzībām, atzina, ka tās ir visai nopietnas, ka gaidīs komisijas slēdzienu. Kad šī komisija sāks darbu un kad beigs, nav zināms. Šajā laikā biroja darbinieks J.Jurašs paziņoja, ka Vilnītis viņam licis noklausīties dažādu politiķu sarunas. Vilnītis pārgāja uzbrukumā un atlaida no darba savu vietnieku Alvi Vilku. Premjers 31. martā atcēla Vilnīša rīkojumu par atcelšanu no darba. Ko pārstāv Vilnītis, kā intereses viņš aizstāv? Tas ir noslēpums. Ir zināms, ka Latvijas oligarhi nav pateikuši par viņu nevienu sliktu vārdu, toties viņi ir naidīgi pret Jutu Strīķi. Oligarhu interesēs ir, lai neviena amatpersona nespētu ierobežot viņu varu, lai paši Saeimas deputāti nebūtu nacionāli un patriotiski noskaņoti, lai valsts pārvalde būtu nevarīga, nespējīga un, protams, lai tāds KNAB tikai skaitītos un imitētu savu darbu. Vilnītim tas ir izdevies. Es personīgi esmu divas reizes griezies KNAB, lai uzzinātu, vai mana ierosinātā krimināllieta par valsts izlaupīšanu ir devusi pozitīvu rezultātu un saņēmu formālu atbildi, ka „notiek izmeklēšana un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta 1. daļu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, līdz ar to izmeklēšanas interesēs informācijas sniegšana nav pieļaujama.” Paraksts: K.Ragže. Apritējuši 13 mēneši un nekas nav izdarīts. Tāda ir realitāte.
Kad ieliktenim beidzot ierādīs īsto vietu?
ATIS SKALBERGS

Vai Juta Strīķe bijusi Anna Potapova?

Neatkarīgā ziņo, ka tās rīcībā ir materiāli, kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces Jutas Strīķes biogrāfijas niansēm.
Materiālus, tai skaitā tiem pievienotās fotogrāfijas, Neatkarīgā nosūtīs Latvijas drošības iestādēm, jo laikraksta komptencē neieietilpst dot kādus galīgus slēdzienus par atsevišķu tekstu patiesumu vai izvērtēt piesūtītu fotoliecību autentiskumu.


Juta vai tomēr Anna?


Laikrakstam adresētajā sūtījumā vēlreiz uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds – Anna Potapova. Viņa kopā ar tēvu, Dobelē izvietotā tanku pulka speciālās daļas virsnieku Juriju Potapovu un pārējo ģimeni Maskavā nokļuvusi tad, kad PSRS armijas virsnieks nosūtīts uz lielās valsts galvaspilsētu zināšanu papildināšanai. Kā informē Neatkarīgās avots, ģimene dzīvojusi Krasikova ielā, un vēl pat 1994. gadā namu pārvaldes izdotā izziņā lasāms, ka šajā adresē joprojām pierakstīta kāda Juta (gan nenorādot uzvārdu).


Pagājušās desmitgades sākumā jukas ar Jutas alias Annas vārdiem jau tikušas aplūkotas Latvijas masu medijos. Pati tagadējā KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987. gada 26. jūnijā 584. Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot saukusies – kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ. Lai gan tolaik žurnālisti apšaubīja tik nevērīgu direktores rīcību, sajaucot vārdus tik svarīgā dokumentā kā atestāts par vidējo izglītību, nekādi tālāki skaidrojumi no J. Strīķes netika sagaidīti.


Mīklainā atgriešanās


Minētajā Neatkarīgajai adresētajā sūtījumā tālāk lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā arī klājot aizdomīgas neziņas ēna – pase, ar kuru J. Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datu bāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti (šajā gadījumā acīmredzot Krievijas) izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu. Jāpiebilst, ka nekādu problēmu ar šā statusa iegūšanu bijušajam PSRS armijas virsniekam J. Potapovam nav bijis – pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, viņš vēl deviņdesmito gadu vidū strādājis mierīgu darbu kā zāles uzraugs Latvijas Kara muzejā.


Turpinājumā Neatkarīgajai adresētajā sūtījumā norādīts uz J. Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.


Atklāj draugus un atbalstītājus


Vēl norādīts uz J. Strīķes laulību ar vienu no tagadējiem Militārās pretizlūkošanas dienesta vadītājiem Maiguru Strīķi un vērsta uzmanība uz abu laulāto praktiski vienlaicīgo iekļūšanu Latvijas valsts spēka struktūrās tieši Eināra Repšes politiskā uzplaukuma laikā.


Kad E. Repše kļuva par Ministru kabineta vadītāju, amatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ieguva J. Strīķe, savukārt pēc tam, kad politiķis nonāca aizsardzības ministra krēslā, darbs militārās izlūkošanas jomā ātri atradās M. Strīķim.


Vēl materiālā plaši iztirzāta Strīķu ģimenes tuvā draudzība ar Latvijā pazīstamajiem brāļiem Viņķeļiem (ziņojumam pievienotas arī šīs ciešās saites apliecinošas fotogrāfijas) – Pēteris savulaik strādājis Latvijas diplomātiskajā dienestā gan Krievijā, gan ASV, savukārt Juris zināms kā Rīgas domes deputāts un bijušais Rīgas domes Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors.


Tāpat materiālā uzdoti vairāki retoriski jautājumi, kuros ietverta pašreizējo Latvijas spēka struktūru darbinieku iespējamās saistības ar dažādām ārvalstu struktūrām bīstamība.

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.