http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317834:vporia-ja-bs-latvieu-valoda-bs-ar-latvija&catid=72:politika&Itemid=95
Mieru un saskaņu sabiedrībā izdosies veicināt, stiprinot sabiedrības kopīgo pamatu – valsts valodu, un vislabāk tas iespējams, pārejot uz izglītību valsts valodā, saka valodniece VINETA PORIŅA. Viņa aicina visus latviešus un cittautiešus parakstīties par pāreju uz mācībām valsts valodā valsts finansētajās skolās, un to vēl var pagūt līdz 9. jūnijam.
- Krievu šovinisti parakstus par to, lai krievu valodai tiktu piešķirts valsts valodas statuss, sāka vākt pēc tam, kad ar savu ieceri par latviskām skolām nāca klajā biedrība “Dzimtā valoda” un “Visu Latvijai!” /”TB”/LNNK. Kā to vērtēt?
- Šī secība arī norāda, ka Latvijas pamattauta tā īsti nevar ieņemt sev atbilstošo vietu Latvijā. Uzreiz seko pretgājiens! Un ne jau no mazākumtautībām, bet tieši no “krievu valodā runājošajiem”. Lai gan bilingvālo izglītību cildina gan noteikti politiķi, gan valodnieki, reālā situācija liecina, ka tā cerēto mērķi nav sasniegusi. Bilingvālā izglītība savulaik bija iecerēta kā pretimnākšanas solis mazākumtautībām, un varēja gaidīt labākus rezultātus. Bet rezultāti nav labi.
- Bilingvālo izglītību taču pasniedz kā Latvijas veiksmes stāstu...
- Bet tas tāds nav! Latviešu valodas aģentūra ir veikusi pētījumu “Latviešu valodas prasme un lietojums augstākās izglītības iestādēs: mazākumtutību izglītības satura reformas rezultāti”. Rezultāti mani pārsteidza; tie neliecina, ka jaunieši skolās būtu iemācījušies brīvi izteikties valsts valodā. Tikai 25 procentiem no valsts augstskolu studentiem, kuri skolās mācījušies bilingvāli, nav grūtību ar latviešu valodu, 75 procentiem ir lielākas vai mazākas grūtības. Bet, studējot augstskolā, kur mācības notiek latviski, jau pēc pirmā gada pakāpeniski uzlabojas arī latviešu valodas prasmes. Citā valstī, ieraugot šādus pētījuma datus, tiktu celta trauksme, sapulcināti izglītības speciālisti, valodas politiķi, Izglītības ministrijas ierēdņi un visi kopā spriestu, ko darīt. Nevis - tieši pretēji! - vēl cildinātu bilingvālo izglītību Latvijā, kā tas ir konkrētajā pētījumā.
- Bet ir arī labi piemēri: lietuviešu, ukraiņu, citas mazākumtautību skolas. No otras puses, skolām dota liela brīvība, kā cik un kurus priekšmetus mācīt valsts valodā.
- Skolām jau bija pietiekami ilgs laiks, lai izvēlētos pirmo bilingvālās izglītības modeli jeb apakšprogrammu, kur praktiski visi priekšmeti, atskaitot dzimto valodu, literatūru un svešvalodu, tiek apgūti valsts valodā. Tā tas tiek praktizēts arī citās valstīs, ka dzimto valodu māca līdzīgi kā vēl vienu svešvalodu, un nevis mācību priekšmeti, piemēram, bioloģija vai fizika notiek dzimtajā valodā, jo pēdējā gadījumā skolēnam pēc skolas beigšanas ir ierobežotas iespējas augstskolā un darba tirgū. 2009. gadā IZM dati liecina, ka pirmo modeli izvēlējušies vien pieci procenti mazākumtautību skolu. Pagaidām vispieprasītākais ir otrais un trešais modelis, kur otrajā modelī 1.-2.klasē latviski māca 70-95 procentus priekšmetu, 3.-6.klasē – 50-75 procentus priekšmetu apgūst bilingvāli, dzimto valodu un kultūru apgūst dzimtajā valodā; 7.-9.klasē 40-60 procentus ģeogrāfijas, vēstures, sociālās zinības, bioloģijas, veselības mācības un matemātikas mācību satura māca bilingvāli. Trešajā modelī, kas arī ir populārs, sākot ar 1.klasi tikai vienu priekšmetu pilnībā māca latviski. Ik gadu klāt nāk vēl viens mācību priekšmets latviešu valodā.
Acīmredzot, bilingvālās skolas netiek pienācīgi kontrolētas. Kad gatavoju publicēšanai savu grāmatu “Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā”, vairāki pieredzes bagāti skolotāji man atzinās, ka viņi nezinot, kāds izglītības modelis tiek īstenots viņu skolā. Biju domājusi, ka skolu direktori skolotājus par šo tēmu informē. Jautāju Izglītības ministrijas darbiniecei, kā tas var būt, un arī viņa neprata atbildēt.
Es piedalos arī četros Eiropas Komisijas atbalstītos zinātnieku sadarbības tīklos starpkultūru izglītības un aktīva pilsoniskuma veicināšanas jomā un interesējos, ko par Latvijas izglītības modeli domā mani Eiropas kolēģi. Viņi atzina: labāk ir tā, kā vajag valstij, kas nāktu par labu sabiedrībai kopumā, nevis atsevišķu indivīdu interesēm; tāpat, pēc viņu teiktā, apstiprinās doma, ka jāņem vērā valsts valodas un sabiedrības integrācijas stāvoklis. Un, kā liecina arī minētais Latviešu valodas aģentūras pētījums, situācija valodas jomā ir slikta. Dažādi lingvistikas teorētiķi apliecina, ka ar veiksmīgu valodas un izglītības politiku valodas situācijai būtu jāmainās desmit, piecpadsmit gadu laikā, tas ir: pēc neatkarības atjaunošanas teorētiski latviešu valodai sen jau vajadzēja būt dominējošajai valstī. Tā faktiski nav noticis. Latvijai izvēlētais izglītības modelis paredz ilglaicīgo sabiedrības divvalodību, un tas ir tieši tas, kas Latvijai un latviešu valodai nav vajadzīgs.
- Zīmīgi, ka krievu skolu skolēni un absolventi izsakās par to, lai krievu kļūtu par valsts valodu, jo viņiem “tā būtu ērtāk”.
- Attieksme pret valsts valodu arvien pasliktinās, un jautājums ir, kāpēc tieši krievu jauniešu vidē. Domāju, tas arī liecina, ka esošā izglītība šķeļ, nevis vieno Latviju. Cits svarīgs aspekts, kas pirms 7, 8 gadiem vēl nebija tik dramatisks latviešiem, ir depopulācija kā etnosa pastāvēšanas apdraudējums. Depopulācijas situācijā izglītības politika apkalpot mazākumtautības ar izglītību, kas pavēršas pret latviešiem, un arī iespējamo imigrantu gadījumā, kuriem būs iespējas izvēlēties arī krievu skolas saviem bērniem, nav ne tālredzīga, ne pamattautai labvēlīga politika. Tas viss kopumā nozīmē - nerūpēties par sevi. Taču neviens nenāks un nerūpēsies mūsu vietā. Kapacitāte pastāvēt par sevi un saglabāt savu valsti latviešu etnosam ir. Mums ir arī valstij lojāli mazākumtautību cilvēki, kuri nevēlas dzīvot potenciāli nestabilā divkopienu valstī. Būtu dabiski, ja, redzot, ka šāda izglītība, ko piedāvā daudzas krievu skolas, nesaliedē sabiedrību, valsts un, pirmkārt, parlaments - izšķirtos par pārmaiņām. Rodas iespaids, ka arī vēsture noteiktās krievu skolās tiek mācīta nevis kā Latvijas iedzīvotājiem, bet sagrozīti. To saku, atsaucoties uz krievu jauniešu pieaugošo skaitu, kuri ik gadus 9. maijā gāja pie “Uzvaras”pieminekļa.
Tāpēc jāatzīst, kas šajā ziņā nav izdevies, un jāiet uz priekšu. Neraugoties uz iebildēm, ir pašsaprotami, ka cilvēks spēj mācīties valsts valodā, un to nevajag pierādīt otrreiz. Tā notiek visur pasaulē; Eiropā un ASV bilingvālā izglītība valsts skolās nav izplatīta.
- Daudzi kolīcijas politiķi, ieskaitot premjerministru Dombrovski, par pāreju uz izglītību latviešu valodā izsakās noliedzoši. Kas diktē šādu samiernieciskumu?
- Daļai tās ir bailes, konformisms, vēlme vēlēšanās piesaistīt krievvalodīgo elektorātu. Bieži vien Latvijas intereses nav pirmajā vietā. Tiek stāstīts, ka mums ir jādzīvo ļoti uzmanīgi, ka tikai neizraisām konfliktu, ka neaizkaitinām krievus, un cilvēki jau tiek ar to baidīti. Latvieši nedrīkst baidīties. Ja baidīsimies būt saimnieki savā valstī, tad par tādiem mūs arī citi neuzskatīs. Bet no citas puses skan provokatīvi izteikumi par “otru Biškeku”...
Nevar neredzēt Krievijas centienus Latvijā nostiprināt savu ietekmes sfēru ar “maigās varas”palīdzību, un tas notiek ar Krievijas “tautiešu” politikas, dažādu kultūras, izglītības, valodas projektu palīdzību, informatīvās telpas iespiešanos mūsu valstī. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētījumā (vad. Andis Kudors un Gatis Pelnēns) ir analizēta Krievijas „tautiešu” politika, kur prioritāte izglītībā ir noturēt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Šiem projektiem t.s. ”tuvējās ārzemēs”Krievija piešķir ievērojamas naudas summas, un par to lielumu var brīnīties, ņemot vērā, ka to dara valsts, kas atrodas tik vājā ekonomiskās attīstības pakāpē. Līdz ar to cīņa “par dzimto valodu” nebūt nav tik nevainīga, kā kādam var šķist.
- Izskan arī viedoklis: ko tur runāt par pāreju uz mācībām valsts valodā, ja nav nodrukātas grāmatas, nav sagatavoti skolotāji.
- Vispirms vajadzīga politiskā griba kaut ko darīt, un tad to var arī izdarīt. Pāreja uzreiz neskartu visas klašu grupas. Mācību materiālus savukārt pa to laiku var sagatavot.
Vineta Poriņa par saviem darbiem:
šobrīd ir pāri par 60 publikācijām, un nevis tikai viena vienīga grāmata. Viena no daudzajām publikācijām ir komentētāja "Lapas" minētā monogrāfija, 10 ir monogrāfiski izdevumi jeb grāmatas un vārdnīca kopā ar citiem autoriem, arī ārzemēs izdotas un populāras. Īpaši populārs ir "Interceļvedis", kas ieguva ES Integrācijas fonda balvu 2006.gadā. Pārējie ir 32 raksti un aptuveni 20 referātu tēzes.
Mana pēdējā monogrāfija "Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā" patiešām ir populāra - tās spēks ir tajā, ka es salīdzināju situāciju, pirms Latvijas iestājās ES un pēc iestāšanās - konkrēti laikposmā no 2004.-2009. gadam jeb, tā teikt, garengriezumā, un tajā, ka rakstīju, domājot par nākamajām latviski runājošajām paaudzēm Latvijā. Situācija latviešu valodas sakarā, maigi sakot, neizskatījās īpaši iepriecinoša. Man ļoti palīdzēja koda maiņas pētījumi no sociālantropolo ģiskā viedokļa, kurus aizsāku 2000. gadā, studējot kā UNESCO studente Budapeštā, un turpinu tos joprojām, kā arī, piemēram,tas, ka intervēju krievu preses žurnālistus pati personīgi 90. gadu vidū un jau pēc iestāšanās ES.
Saprotams, arī tas, ka esmu vadījusi 8 starptautiskus zinātnes un izglītības projektus, man tikai deva plašāku skatījumu pieminētās monogrāfijas rakstīšanas laikā. Par koda maiņas un citu manis aizsākto virzienu Latvijas sociolingvistik ā ieskaties profesionālu pētnieku grāmatā - "Language politics and practices in the Baltic States" (2009). Lai arī mana monogrāfija guvusi atsaucību un pielietojumu, kādēļ arī ir nozīme vispār kaut ko pētīt, tomēr man šķiet, ka LA raksta autors tomēr liek atsauci arī uz kādu citu 2010.gada publikāciju, un tas ir mans vadītais Eiropas Komisijas pētījums, par ko rakstīju "Dienā":
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/es-soka-petijums-latvija-atklaj-latviski-runajoso-lingvistisko-diskriminaciju-736365
vai arī uz šo
http://www.laikrakstslatvietis.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=565
Rāda ziņas ar etiķeti vineta poriņa. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti vineta poriņa. Rādīt visas ziņas
ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs
otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs
Latviešu valodas izsmiešana
Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams
Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Vineta Poriņa
Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Vineta Poriņa
Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. (skat. lapas beigās)
TV5 raidījums spilgti nodemonstrēja aktuālo pētījumu – par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā – esenci.
Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) runāšana valsts valodā un aiziešana no TV5 raidījuma ar šajā gadījumā visai ironisko nosaukumu Bez cenzūras (skat. tiešsaistē http://diena.lv/lat/politics/hot/gerhardam-liedz-interviju-valsts-valoda-ministrs-tiesraide-pamet-studiju) gan iepriecināja, gan lika domāt par to, ka citā ES valstī tas nebūtu iedomājams. Vai, piemēram, Vācijas ministram kādā TV pārraidē turku valodā uzspiestu runāt šīs mazākumtautības valodā, vai zviedru amatpersonai Zviedrijā – somu valodā, it īpaši, ja viņš/-a atteiktos no šādas iespējas? Jautājums arī par to, kāpēc vispār nepieciešami tik daudzie elektroniskie mediji krievu valodā, ja 93% šīs mazākumtautības cilvēku (Valoda, Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, 2008) vairāk vai mazāk prot latviešu valodu?
Notikusī situācija TV5 arī atkārtoti apstiprināja to, ka Latvijas valodas politika un integrācijas process atrodas strupceļā: latvieši un citi latviski runājošie publiskajā telpā joprojām bieži ir saistīti ar līdzīga veida diskriminācijas situācijām. Latvieši valodas politikas vilcienā ir kā ķīlnieki, jo valsts nenodrošina viņu elementārākās pamattiesības – saziņā brīvi lietot latviešu valodu un arī tikt saprastiem. Tas no Latvijas valdības puses, ar dažiem izņēmumiem, ticis ignorēts un par to joprojām tiek pievērtas acis.
Sabiedrisko diskusiju radījušā Eiropas Komisijas atbalstītā starptautiskā pētījuma Latvijas Universitātē Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore) ietvaros tika veikta aptauja (par to arī: Laikraksts Latvietis, Nr. 93, Latvijas Avīze 12.06.2010.). Gribu atgādināt, ka EK pētījumā konstatētā latviski runājošo cilvēku diskriminācija un tas, ka psiholoģiskajā diskomfortā atrodas tieši valsts valodā runājošie cilvēki, radīja neizpratni un šokēja Latvijai tik saistošās Eiropas Savienības valstis, kas piedalījās pētījumā. To skaitā bija Francija, Zviedrija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste. ES dalībvalstīs nav iedomājama valodas izvēle oficiālajā saziņā: dominē viens variants – lieto tikai oficiālo jeb valsts valodu. Uz šo un citiem ar divvalodību saistītajiem autores pētījumiem iepriekšminētajā TV5 raidījumā paspēja atsaukties Satiksmes ministrs K. Gerhards, atbildot uz jautājumu, kāpēc raidījumā viņš runā latviski.
Latvieši, runājot tikai latviski, un Latvijas valdība, atverot acis uz Valsts valodas likuma pārkāpumiem, veicinātu latviešu valodas kļūšanu par dominējošo valodu Latvijā arī de facto, tādējādi vismaz nākamo paaudžu cilvēki neizjustu diskomfortu, Latvijā sazinoties latviešu valodā. Pašreiz ir labvēlīgs periods, lai vēlētāji jautātu politiskajām partijām, kāds ir viņu rīcības plāns, kas nodrošinātu Valsts valodas likuma ievērošanu.
Saziņa tikai valsts valodā efektīvi palīdzētu beidzot pārtraukt padomju periodā iedarbināto divvalodības (dzimtajā un krievu valodā) mehānismu, kurā krievu valoda kalpoja kā instruments ideoloģijai, kas pakļāva gan valodu, gan dvēseli. Joprojām sabiedrība šī mehānisma postošās sekas līdz galam neapzinās, jo ikdienā katrs nodarbojas savā profesijā, nevis specializējas otrās valodas apguves teorijā vai sociālpsiholoģijā.
Situācija, kādā atradās K. Gerhards un daudzi citi latviski runājošie, ir piemērs tam, ka cilvēku ar pozitīvu attieksmi jeb priekšstatu, ka latviešu valodai jābūt dominējošai valodai, atļaujas kritizēt, apsaukt un, kā liecina EK pētījuma rezultāti, pat fiziski ietekmēt. Latvijas pētījuma rezultāti par konstatēto latviski runājošo diskrimināciju starpkultūru saziņā ir pamatā izveidotajai jau esošo un iespējamo imigrantu integrācijas programmai. Daļa programmas paredzēta arī latviešu (paradoksālā kārtā) adaptācijai runāt latviski t.s. valodas izvēles situācijās.
Salīdzinot ar pētījumiem (Monica Heller, William Mackey, Jacques Mauras) par franču valodas kļūšanu kā dominējošo valodu Kvebekas provincē, Latvijas piemērs ar latviešu kolektīva lingvistisko diskrimināciju liecina, ka Latvijas pamatnācija vēl nopietni nav definējusi tās sociālo identitāti. Tāpēc tās atbalstam būtu lietderīgi veikt grozījumus ar Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu. Arī pamatnācijas attieksme pret latviešu valodu kļūs vēl pozitīvāka.
Valsts valodas inspekcijā ir sagatavoti Noteikumi par svešvalodu prasmes pieprasīšanu darba ņēmējiem. Noteikumu apstiprināšana MK pasargātu darba ņēmēju no darba devēja nepamatotām prasībām prast kādu valodu, kura nav ES valoda, un veicinātu latviešu valodas kļūšanu par faktisko dominējošo valodu valstī.
Modernākas pārvaldības metodes valodas politikā palīdzētu tikt galā ar aktuālākajām problēmām valodas situācijā.
Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese un elektroniskie mediji bieži runā visu mazākumtautību vārdā.
Rezultatīvi un mērķtiecīgi būtu arī turpmāk medijos un jaunos pētījumos publiskot pretlikumīgos gadījumus, kad cilvēkus diskriminē par krievu valodas prasmju trūkumu vai, kas ir vēl dīvaināk un īpaši ES kontekstā nepieļaujami, – diskriminē par valsts valodas lietojumu.
Vineta Poriņa
Laikrakstam „Latvietis“
Laikrakstam „Latvietis“
Red.: Raksta autore ir monogrāfijas „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā“ (2009) autore, Dr. philol.
Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm, un jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā, bet raidījumam sākoties, tā vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu. Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, un tad raidījums demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva. Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze, Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par „jūsu labdzimtību“. Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet TV5 studiju. Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību.
ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/es-soka-petijums-latvija-atklaj-latviski-runajoso-lingvistisko-diskriminaciju-736365#
, 2010. gada 2. jūnijs
Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar integrētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Par to domājot, piedāvāju dažus vērojumus un ieteikumus, kuru pamatā ir manis vadītie Latvijas mēroga un starptautiskie pētījumi.
Jau sociolingvistikas klasiķa Džošua Fišmena pētījumā salīdzināta korelācija starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām vai daudzvalodīgām valstīm. Vienvalodība sabiedrības līmenī ir valstīs, kurās ir augstāks izglītības līmenis, kuras ir ekonomiski attīstītākas, politiski modernākas un stabilākas. Tātad ekonomiskais progress izteiktāk vērojams vienvalodīgās valstīs: vienas valodas lietojums padara vieglāku komunikācijas procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību valsts līmenī - kad latviešu valoda lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.
Saistītie raksti
Lingvistiskais genocīds pret latvieti Latvijā 63
Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem 83
Tendences imigrācijā un nelielais patvēruma meklētāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latviju ierindo Eiropā unikālu valstu vidū. Nelielais imigrantu un patvēruma meklētāju skaits savā veidā atvieglo ar izglītības un valodas politiku saistīto institūciju darbu. Tomēr valodas situācijas problemātika ir atšķirīga no lielas daļas Eiropas valstu, galvenokārt valsts etnodemogrāfisko, politisko, likumdošanas, sociopsiholoģisko aspektu sakarā. Attiecību fons ar Krieviju joprojām ietekmē valodas situāciju Latvijā.
Lai valsts valoda pilnvērtīgi varētu būt vienojošā vērtība valstī, skaidrs, ka iedzīvotājiem ir jāprot latviešu valoda. Statistikas dati Latvijā liecina par samērā augstu latviešu valodas pratēju īpatsvaru: ja 1989.gadā latviešu valodu prata 61,7% Latvijas iedzīvotāju, 2000.gadā – 79%, 2008.gadā latviešu valodas pratēju skaits, kuri vairāk vai mazāk prot latviešu valodu, jau sasniedz aptuveni 93%. Ir vērojama arī pašu latviešu īpatsvara pakāpeniska palielināšanās: 59,3% latviešu 2009.gadā (57,7% - 2000.gadā, 52% - 1989. gadā). Mazākumtautības attiecīgi veido 40,7% no visiem valsts iedzīvotājiem 2009.gadā (42,3% - 2000.gadā, 48% - 1989.gadā).
Imigrācijas, kā arī etniskās un lingvistiskās integrācijas problemātikā valstī joprojām aktuālākie ir tieši tie jautājumi, kuri skar latviešu valodas lietojuma izvēli un Latvijas iedzīvotāju iespējas lietot valsts valodu. To apstiprina arī Eiropas Komisijas atbalstītais starptautiskais pētījums Latvijas Universitātē «Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā» (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore). Pētījumā bija pārstāvētas Francija, Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Latvija. Tā ietvaros tika veikta aptauja, kurā raksturoti un vērtēti no respondentu viedokļa nozīmīgi, ar ārēju vai iekšēju konfliktu saistīti atgadījumi jeb kritiskie incidenti dažādu kultūru pārstāvju saziņā.
Latvijas pētījuma rezultātos dominē valodas izvēles dažādās situācijas daudzvalodīgajiem un vienvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tas, ka cilvēks valstī var iztikt, lietojot vienu valodu – krievu valodu - un tas, ka valodas izvēles situācijās psiholoģiskā diskomfortā atrodas tieši latviešu grupa, pētījumā ir negaidīts rezultāts. Tā joprojām ir «cita realitāte» jau nosauktajām ES dalībvalstīm. Pētījumā Latvijā var redzēt to, ka valodas izvēle joprojām bieži notiek par labu vienas mazākumtautības valodai - krievu valodai, kas latviski runājošajiem latviešiem un citu tautību cilvēkiem rada tieši iekšējus psiholoģiskus konfliktus (nevis ārējus) un diskomfortu.
Pozitīvs ir fakts, ka psiholoģiskajos konfliktos cietušie latviski runājošie (pārsvarā latvieši) respondenti apzinās šo situāciju, un labprāt par to pētījuma ietvaros Latvijā atklāti runāja un rakstīja. Dokumentāls krājums ar apkopotajiem dominējošajiem incidentiem palīdzētu pārtraukt latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju un nepieļaut kļūdas valodas politikas plānošanā. Pētījuma rezultātu praktisks izmantojums ļautu izvairīties no divkopienu valsts, kas ir pretstatā stabilai un drošai valstij, veidošanās.
Lai veicinātu Latvijā dzīvojošo cilvēku vienotību, ļoti noderīga ir Trešās Atmodas pieredze pamatnācijas sadarbībā ar mazākumtautībām, resp., būtu svarīgi novērtēt un izmantot Latvijai lojālo mazākumtautību cilvēku potenciālu valstī.
Informatīvajai telpai šobrīd vēl vairāk nekā 90.gados ir tendence nošķirties vienai no otras. Lai sekmētu sabiedrības drošību un stabilitāti, vajadzētu izvērtēt plašsaziņas līdzekļu, kas raksta un raida krievu valodā, atbilstību LR Satversmei, Valsts valodas likumam, Radio un TV likumam un citiem likumdošanas dokumentiem, kuros ir runāts arī par lojalitāti un valstiskajām vērtībām.
Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese bieži runā visu mazākumtautību vārdā.
Pētījumos kopš valstiskās neatkarības atgūšanas redzams, ka valodas izvēles situācijās latviski runājošie latvieši un mazākumtautību cilvēki joprojām atrodas akomodācijas jeb pielāgošanās stadijā citas – mazākumtautības - valodas kolektīvam, un apziņas maiņas process šai sakarā ir lēns. Grozījumi ar LR Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu, veicinātu ne tikai valsts stabilitāti un drošību, bet arī ekonomisko attīstību.
Valstij gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā. Pārmaiņas ir ne tikai pieaugošā ekonomiskā atkarība no lielajām kaimiņvalstīm, emigrācijas apjoms un politisko attiecību fons ar Krieviju, bet globāli procesi saistībā ar politisko, ekonomisko sfēru sadali, arvien lielāku kapitāla koncentrāciju un reliģiju savstarpējo konkurenci pasaulē. Latvijas attīstību balstīt uz vienojošajām pamatvērtībām, izsverot tendences pasaules ekonomikā, politikā un valodu, kultūru un reliģiskajā daudzveidībā, ir mūsdienīgi un tālredzīgi. Tas, neskatoties uz globālām pārmaiņām, nodrošinās Latvijas attīstību par stabilu nācijas valsti, pateicoties latviešu valodai kā cilvēkus vienojošam faktoram un kā vienīgajai valsts valodai.
* Dr. philol., Eiropas Komisijas pētījuma „Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” vadītāja Latvijā
, 2010. gada 2. jūnijs
Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar integrētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Par to domājot, piedāvāju dažus vērojumus un ieteikumus, kuru pamatā ir manis vadītie Latvijas mēroga un starptautiskie pētījumi.
Jau sociolingvistikas klasiķa Džošua Fišmena pētījumā salīdzināta korelācija starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām vai daudzvalodīgām valstīm. Vienvalodība sabiedrības līmenī ir valstīs, kurās ir augstāks izglītības līmenis, kuras ir ekonomiski attīstītākas, politiski modernākas un stabilākas. Tātad ekonomiskais progress izteiktāk vērojams vienvalodīgās valstīs: vienas valodas lietojums padara vieglāku komunikācijas procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību valsts līmenī - kad latviešu valoda lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.
Saistītie raksti
Lingvistiskais genocīds pret latvieti Latvijā 63
Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem 83
Tendences imigrācijā un nelielais patvēruma meklētāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latviju ierindo Eiropā unikālu valstu vidū. Nelielais imigrantu un patvēruma meklētāju skaits savā veidā atvieglo ar izglītības un valodas politiku saistīto institūciju darbu. Tomēr valodas situācijas problemātika ir atšķirīga no lielas daļas Eiropas valstu, galvenokārt valsts etnodemogrāfisko, politisko, likumdošanas, sociopsiholoģisko aspektu sakarā. Attiecību fons ar Krieviju joprojām ietekmē valodas situāciju Latvijā.
Lai valsts valoda pilnvērtīgi varētu būt vienojošā vērtība valstī, skaidrs, ka iedzīvotājiem ir jāprot latviešu valoda. Statistikas dati Latvijā liecina par samērā augstu latviešu valodas pratēju īpatsvaru: ja 1989.gadā latviešu valodu prata 61,7% Latvijas iedzīvotāju, 2000.gadā – 79%, 2008.gadā latviešu valodas pratēju skaits, kuri vairāk vai mazāk prot latviešu valodu, jau sasniedz aptuveni 93%. Ir vērojama arī pašu latviešu īpatsvara pakāpeniska palielināšanās: 59,3% latviešu 2009.gadā (57,7% - 2000.gadā, 52% - 1989. gadā). Mazākumtautības attiecīgi veido 40,7% no visiem valsts iedzīvotājiem 2009.gadā (42,3% - 2000.gadā, 48% - 1989.gadā).
Imigrācijas, kā arī etniskās un lingvistiskās integrācijas problemātikā valstī joprojām aktuālākie ir tieši tie jautājumi, kuri skar latviešu valodas lietojuma izvēli un Latvijas iedzīvotāju iespējas lietot valsts valodu. To apstiprina arī Eiropas Komisijas atbalstītais starptautiskais pētījums Latvijas Universitātē «Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā» (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore). Pētījumā bija pārstāvētas Francija, Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Latvija. Tā ietvaros tika veikta aptauja, kurā raksturoti un vērtēti no respondentu viedokļa nozīmīgi, ar ārēju vai iekšēju konfliktu saistīti atgadījumi jeb kritiskie incidenti dažādu kultūru pārstāvju saziņā.
Latvijas pētījuma rezultātos dominē valodas izvēles dažādās situācijas daudzvalodīgajiem un vienvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tas, ka cilvēks valstī var iztikt, lietojot vienu valodu – krievu valodu - un tas, ka valodas izvēles situācijās psiholoģiskā diskomfortā atrodas tieši latviešu grupa, pētījumā ir negaidīts rezultāts. Tā joprojām ir «cita realitāte» jau nosauktajām ES dalībvalstīm. Pētījumā Latvijā var redzēt to, ka valodas izvēle joprojām bieži notiek par labu vienas mazākumtautības valodai - krievu valodai, kas latviski runājošajiem latviešiem un citu tautību cilvēkiem rada tieši iekšējus psiholoģiskus konfliktus (nevis ārējus) un diskomfortu.
Pozitīvs ir fakts, ka psiholoģiskajos konfliktos cietušie latviski runājošie (pārsvarā latvieši) respondenti apzinās šo situāciju, un labprāt par to pētījuma ietvaros Latvijā atklāti runāja un rakstīja. Dokumentāls krājums ar apkopotajiem dominējošajiem incidentiem palīdzētu pārtraukt latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju un nepieļaut kļūdas valodas politikas plānošanā. Pētījuma rezultātu praktisks izmantojums ļautu izvairīties no divkopienu valsts, kas ir pretstatā stabilai un drošai valstij, veidošanās.
Lai veicinātu Latvijā dzīvojošo cilvēku vienotību, ļoti noderīga ir Trešās Atmodas pieredze pamatnācijas sadarbībā ar mazākumtautībām, resp., būtu svarīgi novērtēt un izmantot Latvijai lojālo mazākumtautību cilvēku potenciālu valstī.
Informatīvajai telpai šobrīd vēl vairāk nekā 90.gados ir tendence nošķirties vienai no otras. Lai sekmētu sabiedrības drošību un stabilitāti, vajadzētu izvērtēt plašsaziņas līdzekļu, kas raksta un raida krievu valodā, atbilstību LR Satversmei, Valsts valodas likumam, Radio un TV likumam un citiem likumdošanas dokumentiem, kuros ir runāts arī par lojalitāti un valstiskajām vērtībām.
Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese bieži runā visu mazākumtautību vārdā.
Pētījumos kopš valstiskās neatkarības atgūšanas redzams, ka valodas izvēles situācijās latviski runājošie latvieši un mazākumtautību cilvēki joprojām atrodas akomodācijas jeb pielāgošanās stadijā citas – mazākumtautības - valodas kolektīvam, un apziņas maiņas process šai sakarā ir lēns. Grozījumi ar LR Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu, veicinātu ne tikai valsts stabilitāti un drošību, bet arī ekonomisko attīstību.
Valstij gaidāmas būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēs arī jaunu posmu Latvijas valodas situācijā. Pārmaiņas ir ne tikai pieaugošā ekonomiskā atkarība no lielajām kaimiņvalstīm, emigrācijas apjoms un politisko attiecību fons ar Krieviju, bet globāli procesi saistībā ar politisko, ekonomisko sfēru sadali, arvien lielāku kapitāla koncentrāciju un reliģiju savstarpējo konkurenci pasaulē. Latvijas attīstību balstīt uz vienojošajām pamatvērtībām, izsverot tendences pasaules ekonomikā, politikā un valodu, kultūru un reliģiskajā daudzveidībā, ir mūsdienīgi un tālredzīgi. Tas, neskatoties uz globālām pārmaiņām, nodrošinās Latvijas attīstību par stabilu nācijas valsti, pateicoties latviešu valodai kā cilvēkus vienojošam faktoram un kā vienīgajai valsts valodai.
* Dr. philol., Eiropas Komisijas pētījuma „Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” vadītāja Latvijā
Abonēt:
Ziņas (Atom)