Aicinājums parakstu vākšanai par LATVIEŠU VALODU

Ir sākusies parakstu vākšana par valsts valodu valsts skolās – lai Latvija runātu latviski! Tagad varam pierādīt, ka pat bez naudas un ietekmīgas aizmugures visi varam vienoties savas dzimtās valodas aizstāvībai. Par spīti liekulīgu politiķu žultij, skaudībai un meliem – mēs joprojām zinām, kas ir mūsu vērtības un kā par tām pastāvēt.

Daudzviet Eiropā mostas nacionālais gars. Bez tādām valstīm kā Francija, Somija, Ungārija, pirms dažām dienām priecēja pat Ukraina, kurā pilsoņi faktiski apturēja oranži melnā padomju mantojuma izpausmes 9. maijā. Nu ir Latvijas laiks pārsteigt un tapt apbrīnotai!

Ar mūsu pašu, Latvijas pilsoņu spēju mobilizēties un aizsargāt to reto dārgumu, kas vēl palicis tīrs un ko varētu mantojumā saņemt mūsu bērni.

Es vēršos pie Tevis, jo šajā darbā UZVARĒT VARAM TAD, JA PAR ORGANIZATORU KĻŪS KATRS. Lai arī kur Tu dzīvotu, strādātu vai mācītos, aicinu Tevi ne tikai parakstīties, bet organizēt savu mazo kampaņu. Dari to sev tuvo cilvēku lokā (darba vietā, skolā, organizācijās), dari to internetā sociālos tīklos, sev pieejamās lapās un portālos, dari to, liekot lietā pats savu radošo garu! Parakstu vākšanas ierosinātāji var palīdzēt ar izplatāmiem materiāliem un argumentiem, bet pārējais šoreiz ir jāuzņemas Tev pašam.

Dari to, ko proti! Ja esi mākslinieks, zīmē! Ja mūziķis, radi šim notikumam veltītu dziesmu! Ja dzejnieks, raksti dzejoli! Ja maketē plakātus vai proti taisīt videoklipus, dari to! Ieraksti par atbalstu šai lietai savā Draugiem.lv (un citu sociālo tīklu) profilā! Liec materiālus albūmos un iesaki ziņas par parakstu vākšanu „runā” sadaļā un Twiterī!

Ja vari, informē par savām aktivitātēm, lai iespēju robežās varētu par tām darīt zināmu arī citiem! Šai lietai radīta e-pasta adrese: godalieta@gmail.com

Video par lietas būtību:
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c&feature=player_embedded

Par laviešu valodu: Raivis Dzintars

Neesiet vienaldzīgi! Saruna ar Raivi Dzintaru
"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts RAIVIS DZINTARS. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.


V. Krustiņš: – Tātad jūsu apvienība panākusi balsošanu, lai valsts skolās latviešu valodā sāktu mācīt jau no 1. klases, un tie pilsoņi, kuri nacionālo spēku priekšlikumu atbalsta, jau no šodienas var ierasties CVK norādītajās vietās un paust savu attieksmi?

R. Dzintars: – Jā, par to savācām 10 tūkstošus parakstu, bet vēl nepieciešami pāri par 140 000 vēlētāju jāvārdi, lai rosinātu referendumu – tautas nobalsošanu.

– Pasakiet, kāpēc mums jāiet uz iecirkņiem, un kāpēc jāatbalsta "Visu Latvijai!" - TB/LNNK rosinājums?

– Atbilde vienkārša: lai izšķirtu, kādā valodā runās Latvijā jau pēc dažiem gadiem. Valdības pārstāvji šobrīd pūlas iegalvot, ka ar valsts valodas apguvi un mūsu izglītības sistēmu viss esot kārtībā. Maigi izsakoties, tā ir nepatiesība. Statistika un mana pieredze liecina pavisam ko citu. Arī Latviešu valodas aģentūra nāca klajā ar pētījumu, ka no 7. līdz 12. klasei mazākumtautību skolās 39 procenti skolēnu latviešu valodu prot "slikti" vai "ļoti slikti". Tas ir aptaujāto jauniešu pašnovērtējums! 80% apgalvo, ka nonākuši grūtībās slikto latviešu valodas zināšanu dēļ.

– Gribat teikt, ka krievu skolās slikti māca latviešu valodu?

– Vispār mācīt jau māca, bet ir starpība, vai to sāk no pirmajām klasēm, kad bērni valodas apgūst vislabāk, vai kā tagad – kad mācības latviski notiek vecākās klasēs un tad arī tikai par 60 procentiem. Redzēju 1932. gada otrklasnieka liecību. Tajā redzams, ka bērns mācījies četras valodas – latviešu, vācu, krievu, angļu.

– Vai visi valodnieki šodien saka to pašu, ko jūs? Pat draudzīgās "Vienotības" pārstāvji tam ne vienmēr piekrīt!

– Man arī gribētos, ka viņi būtu draudzīgas partijas pārstāvji, bet šķiet, ka nē, jo uzskata, ka mūsu akcija ir konkurējoša, kas, protams, ir absurdi. Objektīvi speciālisti, piemēram, Vineta Poriņa piekrīt mūsu viedoklim.

– Arī prezidents Zatlers nav vienisprātis ar jums, ka latviešu valodā mācības jāsāk jau no 1. klases.

– "Saskaņas centrs" teicis, kad atbalstītu Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās. Ja prezidents atbalstītu viņu iekļaušanu valdībā. Tā ir uzruna Zatleram no spēka pozīcijām, un skaidrs, ka "SC" 29 balsis Saeimā ir svarīgas, pošoties uz otro prezidenta termiņu.

– Diezin vai Zatlera kungam pilnīgi pietiek ar latvisko partiju balsīm.

– Tas nav tā nolikts. Kā mēs balsosim, spriedīsim pēc tikšanās ar prezidentu. Nav visai augstas ticamības, ka par Zatleru būs visi tie, kuri jau paguvuši viņam solīties. Tā ka vajadzība pēc "SC" balsīm ir ja ne liela, tad ļoti lietderīga.

– Bet runāsim par to, kāpēc Zatlers, par kuru cilvēki daudzkārt izsakās pozitīvi, iebilst pret jūsu priekšlikumiem izglītības nacionāli latviski valodiskajā reformā?

– Tas būtu viņam vaicājams, taču neteikšu jaunumus, ka prezidenta darbībā bijuši vērojami, varētu teikt, nebūt ne latviski momenti. Tas, piemēram, attiecas uz aicinājumu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību, tāpat latviskas Latvijas interesēm diez vai atbilst vēlējums ieviest ar Krieviju bezvīzu režīmu. Šādi izteikumi un apstākļi Nacionālajai apvienībai padara balsošanu par Valda Zatlera kandidatūru visai sarežģītu.

– Vēlaties uzsvērt, ka runa par citu politisku pieeju, nevis neobjektīvu informētību?

– Jā, runa ir par citu politisku pieeju. Kam tā ir prokremliska vai prokrieviska, kam vienkārši mīkstāka, bet izskatās, ka pašlaik Saeimā latviska politiskā pieeja ir astoņiem nacionāli noskaņotiem deputātiem plus vēl dažiem atsevišķiem citu frakciju biedriem. Tāda ir realitāte. Un arī prezidenta nostājā nereti bijuši gadījumi – latviskas Latvijas mērķiem neatbilstoši.

– Tomēr daudziem Zatlera kungs joprojām ir autoritāte, tas nozīmē, ka viņi atbalstīs viņa līniju. Un, ja prezidents saka: nevajag ar to referendumu ielaisties, – tad jūsu izredzes, kā paši saprotat, mazinās. Var teikt, ka jūs cīnāties ar pašu prezidentu!

– Prezidents vismaz šobrīd Latvijā vēl nav Dieva vietā. Pat atbalsts viņam nenozīmē, ka tiek atbalstīts itin viss, ko prezidents runā vai dara. Zatleram izdevies izveidot vidējam latvietim gana tuvu tēlu. Viņš bija biežāk līdzās vietējiem cilvēkiem, salīdzinot ar Vairu Vīķi-Freibergu, bijis vienkāršāks, pieejamāks un tāds, kas nevienu asi neuzrunās. Tāds diplomātiskums nostiprinājis viņa autoritāti un cieņu, taču, manuprāt, latviešu vēlēšanās, lai viņi un viņu bērni dzīvotu valstī, kur runā latviski, nav mainījusies. Tā ir būtiska vēlme. Cits apstāklis ir, ka par mūsu kampaņu un šo nobalsošanu ir sarunāts ārkārtīgi daudz puspatiesību un mītu, kas daudziem neļauj līdz galam izprast iecerētās reformas būtību.

– Manā izpratnē netiek pietiekami uzsvērts – runai jābūt ne jau tikai un galvenokārt par latviešu valodas mācību skolās. Viena lieta ir zināt valodu, bet otra, ka skolu sistēma kļūst latviska, ka tur arī vēsturi mācīs latviski.

– Nenoliedzami. Šķiet, daži valdošajās partijās, piemēram, Janīna Kursīte, izprot lietas būtību un ir pateikusi, ka atbalstīs mūsu ieceres. Ar vienu valodas jautājumu visu vienlaikus neatrisinās. Tāpēc arī līdz šim Saeimā esam nākuši klajā ar daudzām ierosmēm nacionālajā politikā, bet skolu latviskošana, bez šaubām, ir būtiska un pamatīga, lai izpildītu pārējās iniciatīvas. Turpretī, ja no mazām dienām cilvēks nemācēs runāt, daļēji domāt latviski, tad pastiprinātai vēstures mācīšanai būs krietni mazāka nozīme, nekā tā varētu būt. Bet es jums piekrītu – skolās jāievieš gan vēsture, gan valstiska, pilsoniska audzināšana.

– Nu ja, un var uzdot jautājumu: kam ir ticama informācija par to, kas patlaban notiek aiz krievvalodīgas skolas durvīm? Iespējams, pavisam ne tas, par ko priecājas mūsu politiskie optimisti. Opozīcija saka pavisam citu.

– Jā, var apšaubīt apgalvojumu, ka sistēma "60 pret 40" strādā un dod pozitīvu rezultātu. Atgriežoties pie Valodas aģentūras pētījuma – tikai 6% krievu skolu audzēkņu nākotnē vēlas strādāt profesijā latviešu valodā, 80% skolēnu mājās skatās TV programmas citās valodās – nevis latviski. Tie ir visai šokējoši skaitļi, kas liecina par attieksmi pret latviešu valodu un mūsu valsti. Šo attieksmi veicina dzīvošana divās atšķirīgās informācijas telpās. Slikto valodas zināšanu dēļ tā ir spiesta lieta visai lielam skaitam krievu jauniešu.

– Un, ja tas gars skolās nav labvēlīgs, kā jūs sakāt, tad kas notiek ar Latviju? Tā pārkrievojas, un to pārkrievisko? Par to atbildīga ir valdošā koalīcija.

– Mēs speram soļus, lai to nepieļautu. Arī šī referenduma atbalsta balsošana būs pret aizsākto pārkrievošanas vilni, ko grib velt pāri Latvijai. Rosinājām grozījumus Darba likumā – lai vairs nepieļautu, ka latviešu jauniešiem Latvijā tiek prasītas pārmērīgas krievu valodas zināšanas, citādi tos neiekļauj darba tirgū. Tiem nedod darbu. Neguvām atsaucību cīņai par latviešu jauniešu interesēm.

– Vai latvieši vispār ir spējīgi uztraukties par to, ko jūs prasāt un cīnāties?

– Sabiedrībā ir dažādi cilvēki. Gribētos cerēt, ka vairākumam šie jautājumi šķiet būtiski. Daudzus maldina ar propagandu, itin kā Latvijā ar valodas un nacionālajām lietām viss būtu kārtībā. Viņus tur savdabīgā gūstā. Šajā ziņā gaužām noderīgi ir 9. maija pasākumi pie pieminekļa, jo tur redzētais raisa bažas un liek daudziem latviešiem šaubīties, vai tiešām viss ir tik lieliskā kārtībā, kā sludina varas partijas.

E. Līcītis: – Latviešu meitene Baiba, uzvārdā Strautmane, TV raidījumā taisni vai pārmeta Jānim Dombravam: ko jūs ar savām prasībām kaitināt krievus! Un Klementjeva kungs atskaitļoja, ka jūsu iniciatīvas atbalsta tik vien kā 5% vēlētāju, kamēr "Saskaņas centra" pusē ir gandrīz trešdaļa pilsoņu.

– Tā jau nu nav, ka ZZS vai "Vienotības" vēlētāji nepiekristu mūsu prasībām nacionālajos jautājumos. Tās idejas ir tuvas vai saprotamas ievērojami vairāk nekā 5% pilsoņu, turklāt, kā minēju, dažkārt pat viņu deputāti sper soli pāri frakcijas disciplīnas skarbajiem noteikumiem un balso kopā ar "VL"/"TB"/LNNK.

– Ir tādi drosmīgie? Kuri?

– Nereti Dzintra Hirša, Janīna Kursīte vai Ingmārs Čaklais. Arī Ingūna Rībena un pats Šadurskis. Gadījies, ka Brigmanis atbalsta.

– Dzintara kungs, rezumējiet – ar ko jārēķinās un kas jāapzinās tiem vēlētājiem, kuri neies uz šo nobalsošanu? Kas notiks, ja nesavāks nepieciešamos 140 – 150 tūkstošus balsu? Kādas būs politiskās sekas?

– Kā jau esam konstatējuši – notiek Latvijas pārkrievošana, un tā tas arī turpināsies. Veidojot Dombrovska valdību, bija divi nosacījumi, kādēļ Nacionālo apvienību strikti neielaist valdībā. Viens nosacījums bija – nekādā gadījumā necilāt jautājumu par latviešu valodu valsts skolās. Tātad tas ir būtiski kādam (nezinu, kam), lai valsts valoda nevaldītu skolās. Tam agresīvi pretojas. Pretestību organizē plašā perimetrā. No vienas puses, izmanto sabiedrībā pazīstamas autoritātes ar viņu iebildumiem. No otras puses, biedējot cilvēkus, ka nevajag kaitināt krievus, ka celsies nemieri, būs ielās iešana. Tas viss liek domāt, ka ar cīņu par latviešu valodu esam trāpījuši desmitniekā. Jau līdzšinējie 10 000 savākto parakstu paši par sevi ir ļoti vērtīgi. Šais grūtajos laikos cilvēki gāja, nežēloja latus, būdami pārliecināti par tautas valodas lietu. Viņi ir mobilizējuši citus, arī jauniešus, studentus, kuriem radusies interese par valodas aizstāvību, Latvijas latviskošanu. Tāpēc nav tik svarīgs matemātiskais rezultāts referendumu rīkošanā, cik tautā radītā pārliecība, ka par nodokļu maksātāju naudu valsts uzturētās skolās ir jāmāca latviešu valodā, jāgatavo Latvijas pilsoņi – šai valstij piederīgi, nevis kādai citai valstij. Referenduma atbalstītājs, pazīstamais komponists Zigmars Liepiņš ir teicis vēl stingrāk – jautājums par latviešu valodu skolās būtībā ir referendums par Latvijas valsts izdzīvošanu.

– Vai jums ir daudz tādu atbalstītāju kā Zigmars Liepiņš?

– Daudz, piemēram, mākslinieks Agris Liepiņš vai tenors Nauris Puntulis, bet ne jau katram esmu jautājis. Arī tiesību eksperts Egils Levits atbalsta un ir palīdzējis atspēkot vienu otru mītu, ar ko diskreditēja parakstu vākšanas mītiņu.

V. Krustiņš: – Interesanti, vai esat vaicājuši akadēmiķim Stradiņam, ko viņš par to visu domā?

– Vēl ne, bet kardināls Pujats ir pozitīvi izteicies – skolām ir jābūt latviskām. Mēs vispār vairāk ceram uz to, ka šajā lietā būs liela pilsoņu pašorganizēšanās. Mums trūkst naudas, lai rīkotu reklāmas kampaņas, taču novados, kur visur būs vēlēšanu iecirkņi, visu šo mēnesi aktīvi darbosies mūsu biedri, un ikkatrs viņiem var nākt talkā, sniedzot savu artavu – nebūt ne materiālu –, lai nobalsošana izdotos.

– Lindermans un citi parakstu vācēji par krievu kā otru valsts valodu Latvijā priecājas, cik viņiem viss izdodas veicinoši, atbalstoši un gludi. Tā arī ir. Krievi grib krievu valodu par mūsu valsts valodu.

– Tomēr pēc būtības mūsu uzdevums ir stiprināt Latvijas neatkarību, kamēr tiem otriem – vērsties pret Latvijas neatkarību. Lindermana akcija ir skaidra atbilde tiem strausa politikas veidotājiem, kuri daudzina, cik ļoti Latvijā viss ir kārtībā. Kad sasummēs Lindermana parakstu vācēju rezultātus, būs skaidra bilde, cik daudz te mitinās nelojālu cilvēku ar Latvijas pilsoņa pasi. Tas būs tāds savdabīgs 5. kolonnas reģistrs. Nedomāju, ka šajā situācijā vajadzētu turpināt piekāpties, atkāpties un palikt vienaldzīgiem pret norisēm valstī.

– Vai ievērojāt, ka Somijā vēlēšanās lielus panākumus guvusi partija "Īstenie somi"? Vai necerat, ka nākamreiz vēlēšanās Latvijā jūs arī saņemsiet lielāku atbalstu?

– Nacionālā atmoda notiek ne tikai Somijā. Mēs ne tikai ceram – mēs arī gūsim panākumus.

Latvijas Avīze

Latviešu diskriminācija: Paskatīties patiesībai acīs

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95766
12.03.2011. Autors: Agris Liepiņš
Latvijā latviešus apsaukāt par fašistiem ir sena krievu tautas tradīcija

Šobrīd uzskatāmi redzamas gadiem piekoptās strausa politikas sekas. Nevar mūžīgi izlikties, ka ar integrāciju Latvijā viss ir kārtībā. Nekas nav kārtībā un nekad arī nav bijis.

Pārskaitušies par prasību Latvijas valstī garantēt pamatizglītību vienīgi valsts valodā, nacionālboļševiki kopā ar krievu jauniešu kustību sāk parakstu vākšanu, lai grozītu Satversmi un krievu valodu atzītu par otro valsts valodu. Arguments visnotaļ primitīvs – tā ir viņu dzimtā valoda.

Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu piemērs var iedvesmot citus. Līdzīgu prasību varētu izteikt daudzas Eiropā mājvietu atradušas tautas. Vācijā turki, Francijā arābi un citi. Ja kāds Vācijā paziņotu, ka turku valodai jābūt otrajai valsts valodai, jo tā ir viņa dzimtā valoda, vācu politiķu reakcija būtu ļoti asa. Latvijā klusums, kaut šo prasību pārraidīja valsts lielākie televīzijas kanāli. Jāatceras, ka turku viesstrādnieki Vācijā ieceļoja pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā krievi Latvijā.

Krievu jauniešu kustība partiju "Visu Latvijai" nosauca par nacistiskiem spēkiem, kuri savu sodu saņems tāpat, kā to saņēma Hitlers. Latvijā latviešus apsaukāt par fašistiem ir sena krievu tautas tradīcija, man pazīstama kopš bērnības laikiem. Mūsu mājas pagalmā spēlējās latviešu un krievu bērni. Ja krievu puišelim kas atgadījās, viņa mamma apsaukāja latviešu bērnus par fašistiem.

Var jau teikt, ka tie ir sadzīviski strīdi, var apgalvot, ka nacionālboļševiki ir niecīga saujiņa un šīs organizācijas biedri cilvēkus pēc rases pazīmēm nosit tikai Krievijā. Pagaidām.

Redzami vācu un franču politiķi atzīst, ka līdzšinējā integrācijas politika, multikulturālisms un politkorektums ir pilnībā izgāzušies. Varbūt tas rosinās pašmāju integrētājus pārskatīt savus uzskatus. Paskatīties patiesībai acīs un atzīt, ka pilsonības dāļāšana ar vieglu roku var novest pie ļoti bēdīgām sekām.

Latvijas valsts negarantē pamatskolās un vidusskolās izglītību angļu valodā, bet jaunā paaudze šo valodu zina! Tāpēc, ka angļu mēle ir praktiski nepieciešama. Studentu apmaiņas braucienos, uzņemot draugus no citām valstīm. Smieklīga ir gaušanās par krievu valodas izzušanu, ja izglītība netiks nodrošināta slāvu mēlē. Ja būs praktiski nepieciešama, tad neizzudīs un jaunatne to apgūs. Drīzāk pašmāju promaskaviskās partijas un nacionālboļševiki baidās, ka, neuzturot mākslīgi pie dzīvības, ikdienā vajadzība pēc krievu valodas nebūs tik liela, kā visapkārt tiek sludināts.

Krievu ieplūšana Latvijā pieaug

Uzturēšanās atļaujas iekārojuši Krievijas pilsoņi
24.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis


Uzturēšanās atļauju saņemšanas atvieglojumi sākot dot augļus, tāpēc tos nevajadzētu atcelt, spriež Saeimas Tautsaimniecības komisijā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze vakar informēja Saeimas Tautsaimniecības komisijas pārstāvjus par to, kā sevi attaisnojuši pirms pusgada pieņemtie uzturēšanās atļauju saņemšanas atvieglojumi investoriem. PMLP šajos mēnešos saņēmusi 128 iesniegumus ar lūgumiem saņemt uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, kā arī 51 iesniegumu par ieguldījumiem bankās un 12 par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Kopā tie ir 434 cilvēki, jo uzturēšanās atļauju reizē ar investoru var saņemt viņu laulātie draugi un bērni. Vislielāko interesi izrādot investori no Krievijas (143), Ukrainas (15), Kazahstānas (14), Baltkrievijas (5), Izraēlas (2) un ASV (2), kā arī pa vienam no dažādām Vidusāzijas valstīm.

Pēc aptuveniem PMLP aprēķiniem, šie uzturēšanās atļauju kārotāji kopumā Latvijas ekonomikā varētu būt ieguldījuši 26 miljonus latu. Tomēr pārvaldes pārstāvji vērsa uzmanību uz dažādiem trūkumiem – piemēram, bieži vien nauda faktiski nenonāk Latvijas ekonomikā, jo darījums par nekustamā īpašuma iegādi noticis starp diviem nerezidentiem. Tāpat fiksēti vismaz trīs šaubīgi darījumi. Piemēram, tuvs radinieks citam tuvam radiniekam par 100 000 latu pārdod nekustamo īpašumu dažu kvadrātmetru platībā. Taču uzturēšanās atļauja šajā laikā atteikta tikai vienam pretendentam – bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, kuru iekšlietu ministre Linda Mūrniece iekļāva "melnajā sarakstā". Kā paskaidroja PMLP pārstāve – pat gadījumos, kad noticis acīm redzami fiktīvs darījums, pārvaldei pašlaik nav juridiska pamata atteikt uzturēšanās atļauju, jo formāli prasības ir izpildītas – persona par likumā noteikto summu iegādājusies nekustamo īpašumu. Arī oponentu bažas par to, ka uzturēšanās atļaujas varētu mēģināt saņemt kādas bīstamas personas, līdz šim neesot attaisnojušās.

Kā eksperti Tautsaimniecības komisijas sēdē piedalījās Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns, Rietumu bankas valdes loceklis Ruslans Stecjuks un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kuri visi atbalstīja investīciju atvieglojumus ārvalstu investoriem. E. Šīns pieļāva, ka faktiskais ieguvums Latvijai varētu būt pat lielāks nekā PMLP minētie 26 miljoni latu. Šīnam piederošā nekustamo īpašumu kompānija "Latio" pēdējā pusgada laikā apkalpojusi vismaz 25 klientus, kuriem būtu tiesības kandidēt uz termiņuzturēšanās atļauju, bet neviens no viņiem to neesot izmantojis. R. Stecjuks aprēķinājis, ka uzturēšanās atvieglojumi palīdzējuši piesaistīt vairāk nekā 80 noguldītājus jeb 15 miljonus latu. Baņķieris prognozēja, ka, pateicoties Imigrācijas likuma atvieglojumiem, tuvāko pāris gadu laikā kopējais investīciju apjoms varētu pārsniegt 400 miljonus latu. Visbeidzot Ģ. Rungainis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Igaunija, neskatoties uz domstarpībām ar Krieviju par "bronzas kareivja" pārvietošanu, attiecībās ar austrumu kaimiņu pamanās nopelnīt daudz vairāk nekā Latvija.

Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, "Vienotības" deputāti joprojām vēlas izņemt normu par uzturēšanās atļauju dalīšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī palielināt ieguldījumu sliekšņus un ir jau sagatavojuši šādu priekšlikumu. Savu viedokli par to, ka uzturēšanās atļauju dalīšana investoriem ir jāatceļ, nav mainījusi arī Nacionālā apvienība "VL"/"TB"/LNNK, bet nemaz nav iesniegusi šādus priekšlikumus likumprojektam. "Ir skaidrs, ka mums šobrīd nav vairākuma. Mums nepieciešams laiks, lai savāktu argumentāciju un faktus par apdraudējumu," man pastāstīja "VL"/"TB"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis un piebilda, ka savus priekšlikumus apvienība varētu iesniegt uz trešo lasījumu. Par Imigrācijas likuma grozījumiem atbildīgā ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kas tos sāks vērtēt nākamnedēļ.

Lieksēža liktenis Saeimā - Kravcovs (nerunā latviski)

Ceturtdiena, 27.janvāris (2011) | Elita Veidemane

http://zinas.nra.lv/viedokli/elita-veidemane/40229-liekseza-liktenis-saeima.htm

"Viņi ir nelieši," taisns kā zirga loks ir Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs, kad viņš vērtē Visu Latvijai!/TB/LNNK deputātus, kuri, piepalīdzot diviem tautas kalpiem no Vienotības, iesnieguši Saeimas prezidijā lēmumprojektu par Valērija Kravcova (SC) izslēgšanu no Saeimas sastāva.
"Politiķi nodarbojas ar politikas taisīšanu. Ne jau Kravcovs viņus traucē, VL!-TB/LNNK nodarbojas ar neiecietības un naida kurināšanu. Es skatīšos, cik brūna ir mūsu Saeima un cik daudziem ir tāda izpratne kā VL!-TB/LNNK," draudīgi piebilst Urbanovičs.

Tāda plika izrunāšanās no Urbanoviča kunga mutes nepasprūk pirmoreiz: bija jau draudi ar Biškeku, bija nikna purpināšana tūdaļ pēc vēlēšanām. Nu taisnīgs pātagas cirtiens pa "nacistu" mugurām, sak, ko jūs tur kurināt naida pagales?! Ak neprot Kravcovs runāt latviski? Nu un tad?! Attīstīt ekonomiku un bīdīt valsts augšupejas ciparus – tur jau nevajag latviešu valodu, lai daiļlasīšanas konkursos piedalītos, un vispār – Kravcovs latviešu valodu mācās kā viens vells! Nav tikai zināms, kad iemācīsies, jo vismaz pagaidām viņš no žurnālistiem bēguļo kā nespējnieks no eksaminētājiem: ja nu kaut ko paprasa par latviešu valodu?

Bet Kravcovs ir mēmāks par karpas fileju, kaut gan viņam kā tautas priekšstāvim vajadzētu būt gatavam atbildēt uz vēlētāju jautājumiem kaut nakts stundā. Viņa vietā strādā un runā advokāti – viņa palīdze Vera Griņova, partijas boss Urbanovičs un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kam jāatstrādā SC dāvātā uzticība, nosaucot Endziņa kungu kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu. Un Endziņš arī atstrādā: viņš publiski šaubās, ka Kravcova izmešana no Saeimas būtu juridiski iespējama, jo Satversmē ir rakstīts, ka ievēlēt var katru Latvijas pilsoni, kurs vēlēšanu datumā nav jaunāks par 21 gadu, taču tur nekas neesot teikts par latviešu valodas zināšanām. Endziņa kungam gan vajadzēja palasīt šo dokumentu rūpīgāk, jo Satversmes 21. punktā ir rakstīts: "Saeimas darba valoda ir latviešu valoda." Vai šā paragrāfa izpildei gadījumā nav vajadzīgas "latviešu valodas zināšanas"?

Savukārt tas, ka, pēc Endziņa domām, pretendentam uz Saeimas deputāta krēslu jāpiemīt tikai divām vērtīgām īpašībām – vismaz 21 gada vecumam un LR pilsonībai –, izskatās nožēlojami. Formālo ievēlēšanas robežu noteikšana nevar būt vienīgais kritērijs, lai kāds indivīds, kas apšaubāmā veidā ieguvis (nozadzis) pilsonību, varētu (uzdrošinātos!) uzmesties par tautas likteņa lēmēju. Šo formālo robežu savulaik vēl nožēlojamāku padarīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2001. gadā uzstājīgi bakstīdama ar pirkstu toreizējā Vēlēšanu likumā, kurā bija norma, kas paredzēja deputāta kandidātu obligātas latviešu valodas zināšanas augstākajā līmenī. Šādu normu viņa uzskatīja par nedemokrātisku, jo "vēlētāja tiesības par deputātiem ievēlēt sev tīkamākos cilvēkus ir demokrātijas pamats". Tas nozīmēja to, ka vēlētāji turpmāk varēs iecelt deputāta krēslos arī ākstus un garīga apskādējuma iestāžu pacientus, ja tie viņiem šķitīs "tīkami". Izskatās, ka tā dažkārt tiešām ir sanācis.

2002. gada maijā Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus: no likuma tika izslēgts punkts, kas paredzēja, ka vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai – trešajai – valsts valodas prasmes pakāpei. Tāda, lūk, bija nācijas mātes rūpe par Saeimas kvalitatīvo sastāvu. Vienīgie, kas protestēja pret absurdajiem likuma grozījumiem, bija tēvzemieši. Toreizējai prezidentei svarīgākas šķita EDSO, ārzemju politiķu un citu Latvijas draugu rekomendācijas. Kāda gan tur vairs nozīme latviešu valodai, nu ko jūs.

Šodien Saeima lems par Prokopjevskas ciema puisi Valēriju Kravcovu, kurš noslēpumainā veidā ieguva Latvijas Republikas pilsonību un, nezinādams latviski ne kaķa ņaudiena, iekļuva valsts augstākajā likumdevējā. Saeima lems par to, vai Vaļeram ir tiesības tur atrasties vai ne, jo Saeimas Kārtības ruļļa 18. pants nosaka, ka "deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai".

SC deputāti ap Kravcovu, protams, stāv kā bleķa siena, sak, nevienam neatdosim, atkāpties nevaram, aiz mums tikai Maskava! Tas, vai pārējie deputāti atradīs sevī drosmi nobalsot, lai atbilstoši Saeimas Kārtības rullim atbrīvotos vismaz no viena lieksēža, arī ar dakšām ūdenī rakstīts. Lūk, Augusts Brigmanis (ZZS), bažīdamies par Kravcova iespējamo sūdzēšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā – gadījumā, ja Saeima tiešām saņemas nokratīt neprašu no savām miesām –, domā, ka vispirms vajadzētu no Kravcova uzzināt, vai viņš tomēr gadījumā negrasās apgūt latviešu valodu – nu, kaut kad, varbūt pēc gadiem, nākamajā dzīvē... Ja ne, nu tad gan mēs domāsim par viņa izslēgšanu!

Neloloju ilūzijas par šodienas balsojumu. Drīzāk deputātos nospēlēs konjunktūra, piesardzība un bailes, ka Urbanovičs viņus nenosauc par brūnajiem. Tas jau nekas, ka sarkanie nav ne par matu labāki. Un cik tādu vēl būs Saeimā, pateicoties eksprezidentes rūpēm par latviešu valodu.

Saskaņas centrs «Vienotība»

http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=18014
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.

SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.

Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».

Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.

Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!

Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.

Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…

Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju (V.Lācis)

http://spektrs.com/zinas/2010/03/11/11032010-nacionala-identitate-visvaldis-lacis-saeimas-deputats-saeima-tiecas-veicinat-latvijas-kolonizaciju/
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.

Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.

Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.

Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.

Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.

Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.

Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.

23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".

Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.

Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.

"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.


http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.

Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.

Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki

LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.

Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".

Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.

Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.

TB/LNNK aicina 'Vienotību' publiski solīt nesadarboties ar SC

http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-aicina-vienotibu-publiski-solit-nesadarboties-ar-sc.d?id=32315057

04. jūnijs 2010
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde aicina politisko spēku apvienību "Vienotība", kas pirms nedēļas izšķīrās neveidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar TB/LNNK un "Visu Latvijai!", rīkoties atbilstoši deklarētajiem nacionālajiem principiem un publiski izslēgt iespēju pēc vēlēšanām veidot valdības koalīciju ar apvienību "Saskaņas centrs" (SC).



TB/LNNK vadība pauž bažas, ka, iespējams, tieši tāds ir bijis dažu "Vienotības" politiķu mērķis, ierobežojot savu partneru loku un neiekļaujot tajā partijas, kas skaidri iestājas pret sadarbību ar "Saskaņas centru" vienas valdības ietvaros. Tomēr TB/LNNK turpinās atbalstīt "Jaunā laika" (JL) pārstāvja Valda Dombrovska vadīto valdību un būt konstruktīva tās partnere.

"Var tikai izteikt nožēlu par "Vienotības" lēmumu ierobežot partneru loku, kam, šķiet, galvenais slēptais mērķis ir bijis parādīt gatavību atteikties no nacionālas politikas, tā paverot sev iespēju sadarbībai ar "Saskaņas centru", atzīst TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. TB/LNNK tādēļ ir vienojusies ar "Visu Latvijai" par kopīgas apvienības veidošanu, kas "centīsies darīt visu iespējamo, lai prokrieviskie politiskie spēki tomēr nenonāktu varas pozīcijās".

Vienlaikus Zīle uzsver: "Tik ilgi, kamēr es būšu šīs apvienības priekšsēdētājs, es nepieļaušu nekāda veida ekstrēmu vai nacionāli populistisku piedāvājumu izteikšanu sabiedrībai". "Mēs vēlētājiem piedāvāsim nacionāli konservatīvu politiku eiropeiskā izpratnē, ar to, pirmkārt, saprotot Latvijas valstiskuma stiprināšanu un iestāšanos pret Krievijas ģeopolitiskajiem centieniem, izmantojot ekonomiskās krīzes radīto sociālo spriedzi, palielināt savu ietekmi Austrumeiropā. Ir bīstami politisko varu Latvijā atdot prokrieviskajām partijām, tādēļ mūsu piedāvājums vēlētājiem būs plašs un sabalansēts, ietverot gan nacionālās, gan sociāli ekonomiskās politikas aspektus," norāda Zīle.

Jau ziņots, ka TB/LNNK nolēma veidot kopīgu TB/LNNK un partijas "Visu Latvijai" deputātu kandidātu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī uzsākt TB/LNNK un VL politisko organizāciju apvienības veidošanu.

Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā

olicija ceturtdienas vakarā neatļāva pie Okupācijas muzeja sanākušajiem doties gājienā, kas bija pieteikts, lai pieminētu vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, jo klāt nebija pasākuma pieteicēja Ulda Freimaņa. Kā vēstī aģentūra BNS, viņš pāris stundas pirms notikuma izsaukts uz Drošības policiju (DP). Jau pirms notikuma tam bija starptautiska visnotaļ negatīva rezonanse.
Nolūkoties gājiena norisē bija ieradusies grupiņa jauniešu, kas tērpušies krekliņos ar uzrakstu "Hitler Kaput!" un Georga lentītēm, kā arī organizācijas "Mūsu izvēle" simboliku. Atnākušo pārstāvis Jurijs Kotovs aģentūrai BNS teicis, ka viņi tikai vēloties būt klāt. Kad policija aizšķērsoja ceļu gājienam, grupa sāka skaļi aplaudēt, bet pasākuma dalībnieki skaļi protestēja. Valsts policija pasākuma laikā aizturējusi četrus cilvēkus, kuru rīcība tikšot vērtēta, taču nav atklāts, par kādiem pārkāpumiem viņi aizturēti.

Kā novēroja BNS, pie Okupācijas muzeja īsi pirms gājiena bija pulcējušies apmēram desmit cilvēku, lielākoties pensionāri. Pasākuma norises vietā bija vairāk žurnālistu un policistu nekā dalībnieku. Autobusos pilnā ekipējumā atradās specvienības "Alfa" vīri, netālu bija auto ieslodzīto pārvadāšanai un vairāki policijas busiņi. Notikuma vietā bija arī policijas vadība.

Pāris stundu pirms gājiena tā rīkotājs Freimanis izsaukts uz pārrunām DP, lai sniegtu paskaidrojumus. Pēc paša teiktā BNS, tas, visticamāk, darīts, lai viņu aizkavētu, savukārt tiesībsargu pārstāvji to skaidroja ar sākto pārbaudi par gājiena organizēšanu. Jau vēstīts, ka Rīgas dome gājienu neatļāva, savukārt tiesa otrdien atcēla šo lēmumu. DP saņēma ziņas, ka tā laikā plānotas provokācijas, tāpēc sāka pārbaudi.

Plānotais gājiens jau pirms notikuma izsauca starptautisku rezonansi un piesaistīja politiķu uzmanību. Tā rīkošanu nosodīja valdības pārstāvji, vairākas vēstniecības interesējušās par tā nolūku, vēstī aģentūra LETA. Mediji angļu, franču, vācu, krievu, poļu, čehu, zviedru, flāmu un citās valodās rakstīja, ka "Latvijā maršēs nacistu parāde", "Ekstrēmi labējie spēki Latvijā svin nacistu ienākšanu 1941.gadā", "Latvija: ceremonija par godu nacistu invāzijai?", "Neonacistu marša laikā Rīgā padomājiet par šaušalīgo holokausta realitāti Latvijā". Gājiena rīkošanu nosodījušas ebreju organizācijas.

Gājienā un pasākumā pie Brīvības pieminekļa bija iecerēts pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, teikts pieteikumā. Freimanis iepriekš uzsvēris, ka tajā domāts pieminēt Latvijas atbrīvošanu no boļševiku režīma.
******************************************
Šet ir Freimaņa teksts! "Paziņojums:
Sakarā ar manis Rīgas Domē pieteikto gājienu šī gada 1. Jūlijā pulksten 19.00 par godu 69. Gada dienai kopš Rīga atbrīvota no PSRS okupantiem paziņoju sekojošo:
Gājiens ir paredzēts vienīgi, lai godinātu tos latviešu patriotus – partizānus, aizsargus un bijušos Latvijas armijas karavīrus, kuri bruņotā cīņā ar padomju okupantiem, pirms vācu karaspēka ienākšanas, atjaunoja uz dažām dienām Latvijas republiku Rīgas priekšpilsētās – Bolderājā, Daugavgrīvā, Buļļos, Mīlgrāvī un Jaunciemā, sešās apriņķa pilsētās (Cēsīs, Jelgavā, Talsos, Valkā, Valmierā un Ventspilī). 13 mazpilsētās – Ainažos, Alūksnē, Apē, Kandavā, Limbažos, Ogrē, Salacgrīvā, Saldu, Siguldā, Slokā, Smiltenē, Strenčos un Valdemārpilī kā arī daudzos pagastos kā arī tiem nacionāliem partizāniem, kuri turpināja cīņu pret padomju okupantiem 1944 – 1956 gados.

VL. TB/LNNK norobežojās no šī pasākuma.
Lūdzu rakstiet komentārus, ja ir zinams, kas ir Uldis Freimanis un ko viņš pārstāv.

Ēriks Jēkabsons: Mana sirds liek atbalstīt „Visu Latvijai!”

Ēriks Jēkabsons: Mana sirds liek atbalstīt „Visu Latvijai!”
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319091

Ir reizes, kad savas valsts sardzē ir jāstājas katram pilsonim, neatkarīgi no sociālā statusa, dzimuma vai vecuma. Tāda reize bija 1991. gada barikādes, kad jautājums par Latvijas valsts tālāku pastāvēšanu bija Dieva un Latvijas pilsoņu rokās. Atļaušos apgalvot, ka arī šodien situācija ir līdzīga. Latvijai nedraud tanki, valstī nav svešās uniformās tērpts karapulks, bet valsts neatkarība atkal ir apdraudēta. Jau nākamajā Saeimā par jaunajiem Latvijas valdniekiem var kļūt Kremļa kontrolēti politiskie spēki. Sociāli ekonomiskās likstas un sabiedrības neticība politikas procesa virzītājiem dod vienreizēji labas iespējas Krievijas ģeopolitisko plānu īstenošanai ar t.s. maigās varas līdzekļiem. Tādos brīžos daudzi citi jautājumi kļūst otršķirīgi. Svarīgi ir uzsvērt, ka neuzskatu Krieviju un krievus par ienaidniekiem, gluži otrādi, Latvijai ir vajadzīgas labas un draudzīgas attiecības ar Krieviju, taču ne par Latvijas neatkaribas zaudēšanas cenu! Šodien Kremļa politika ir t.s. „maigā vara” – militāra spēka un draudu lietošanas vietā Krievija seko senajam ķīniešu sakāmvārdam – „ja nevari ienaidnieku sakaut, apskauj viņu”. Krievija neslēpj, ka vēlas atgūt savu ietekmi Baltijā ar loģistikas, nekustamo īpašumu, finansu, gāzes un naftas resursu kontrolēšanas palīdzību. Jau šodien ar Jūdas skūpstu Maskavijai tiek nodotas Latvijas valsts intereses un apdraudēta valsts drošība.

Jau ilgāku laiku no malas vērojot un analizējot politiskos procesus Latvijā, esmu nonācis pie secinājuma, ka gan īstermiņā, gan ilgtermiņā Latvijas kā rietumnieciski orientētas, nacionālas valsts saglabāšana ļoti lielā mērā būs atkarīga no partijas „Visu Latvijai!” tālākajām veiksmēm vai neveiksmēm. Nākamajās vēlēšanās tieši „Visu Latvijai!” un TB/LNNK apvienībai var izrādīties izšķirošais svars, lai novērstu Saskaņas centra un oligarhu veidotas valdības tapšanu. Prognozēju, ka politiskā apjukuma un piedāvājuma vakuuma laikā, tieši nacionālo spēku ideoloģiskā skaidrība var radīt lielāko un pozitīvāko pārsteigumu gaidāmajās vēlēšanās – nacionālais spēks varētu iegūt 15 – 20 deputātu vietas.

Taču vislielākā „Visu Latvijai!” nozīme ir tieši ilgtermiņā. Vienīgā iespēja Latvijai atgriezties uz patstāvīgas, saimnieciski augošas un drošas valsts takas ir Latvijas pilsoņus vienojoša, nacionāla valsts mēroga ideoloģija, kas mobilizētu un iedvesmotu kopīgam darbam lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu. „Visu Latvijai!” ir visu Latviju aptveroša, nacionāla partija – ne nacionalšovinistiska, kā to mēģina nepatiesi apgalvot tie, kuriem nav tikama nacionāla, uz konservatīvām vērtībām balstīta politiska filozofija un ideoloģija.

Gaidāmajās vēlēšanās kandidēt negrasos, taču, iepazīstoties ar „Visu Latvijai!” vadītāju Raivi Dzintaru un citiem partijas aktīviem biedriem, esmu stingri nolēmis atbalstīt „Visu Latvijai!” kā eksperts un padomnieks politikas un drošības jautājumos. Ceru, ka man sekos arī citi. Ir īstais laiks patriotiski domājošiem cilvēkiem „nākt ārā no ierakumiem” un atklāti atbalstīt to spēku, kam pieder mūsu sirdis – Visu Latvijai!

Ēriks Jēkabsons
Bijušais iekšlietu ministrs
*********************************************
Komentāri:
LPP kopš pirmsākumiem bijusi prokrieviskā Šlesera partija. Jēkabsons pietiekami ILGU LAIKU bija šīs partijas biedrs un arī iekšlietu ministrs viņš kļuva kā LPP biedrs. Kurš normāls letiņš to varētu "turēt"?


Vai tiešām Jēkabsons no LPP aizgāja "Šlesera dēļ"?

Citāts no "Dienas" 28.09.2008:
"Pirms vairākiem gadiem ar skandālu iekšlietu ministra posteni atstājušais Ēriks Jēkabsons kopš vasaras atbild par drošības politiku «Latvijas gaisa satiksmē», vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Kā valdes loceklim Ē.Jēkabsonam aprēķinātā alga ir Ls 4050. Ē.Jēkabsons noliedz, ka būtu nokļuvis amatā pēc politiskās lojalitātes principa, jo no Latvijas Pirmās partijas izstājās, taču zināms, ka viņu šim amatam ieteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC)."
(http://www.diena.lv/lat/politics/politika/eriks-jekabsons-silti-iekartojies-gaisa-satiksme)

Vēl no meklējumiem internetā - atbilde uz jautājumu videočatā 03.11.2003:
"- Ko Jums tiiri personiigi noziimee Slesers?
Ēriks Jēkabsons: Aināru pazīstu kopš 16 gadiem un kopš tā laika, kad viņš kā jaunakais ekonomikas ministrs vienīgais drosmīgi nostājās pret Lembergu. Viņš ir Latvijā vairāku gadu laikā visvairāk apmelotais politiķis, visvairāk nenovērtētais un pārprastais politiķis. "
(http://www.apollo.lv/portal/news/articles/4641)

Tātad - ar Šleseru viņš bijis pazīstams visu apzinīgo mūžu, un vēl nesen - pirms pāris gadiem - ar Šlesera svētību ticis tipiskā "baķkas" amatā.

Labi, un tad vēl savu nepatiku varu pamatot arī ar to, ka viņš pirms kādiem 5 gadiem šķīrās no savu dēlu mātes, lai aprecētos ar latviski nerunājošu krievušku.

Varam, protams, palikt katrs pie sava viedokļa, bet atkārtošu: es šm cilvēkam neuzticos un "Visu Latvijai" izvēli uzskatu par kļūdu.

Ja runā par Ē.Jēkabsona aktivitātēm nacionālajā sfērā, tad nāk prātā savulaik ļoti aktīvā Krievu skolu aizstāvības štāba vadoņa Aleksandra Kazakova izraidīšana no Latvijas (diezgan rets izņēmums Latvijas varas iestāžu visai gļēvulīgajā praksē), ko panāca tieši Ē.Jēkabsons kā iekšlietu ministrs:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/202950-krievu_skolu_aizstavibas_staba_aktivists_kazakovs_izraidits_no_latvijas

Bet varbūt Aleksandrs Kazakovs VIENKĀRŠI traucēja buldozera biznesam???!

Ko vēl nacionālu E.Jēkabsona kungs ir paveicis? Vai tas, ka tikās ar oligarhu un no krievijas izraidīto Berezovski ir pieskaitāms pie nacionāliem darbiem??!

„Vienotībai” tikai krievi var dot varu

Normunds Grostiņš,19. jūnijs
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/vienotibai-tikai-krievi-var-dot-varu

Redzams, ka ticamākā valdošā koalīcija oktobrī būs „krievi plus oligarhi” (SC, PLL, ZZS). SC un PLL jau veic regulāras konsultācijas un saskaņo darbību, tai skaitā Rīgas Domē.

Tā nu nabaga „Vienotība” a priori tiek lemta ņerkstēšanai opozīcijā pēc RD parauga. Kopā ar TB/LNNK un VL. ZZS kopā ar Vienotību neies kaut vai tāpēc, ka aiz Kristovska saskata Ventspils oligarcha Stepānova ēnu.


Tiesa, PLL ietilpstošā „Jaunlatvija” arī kuluāros bieži tiek uzskatīta par Stepānova kabatas partiju. Tomēr Kristovska ietekme Vienotībā ir lielāka, nekā „Jaunlatvijas” ietekme PLL. Līdz ar to ZZS drīzāk ies „saimniekot” ar pārējo oligarhu partijām, tā vietā, lai ākstītos kopā ar „Vienotību”.


Varianti, kas var atvest „Vienotību” pie varas, ir vai nu mazticama koalīcija ar „Saskaņas Centru”, vai jauna spēcīga, antioligarhiska politiskā spēka parādīšanās „Saskaņas Centra” politiskajā nišā. Sadalot SC prognozētās 34 vietas Saeimā, piemēram, 17:17. Tad plāns „krievi plus oligarhi” oktobrī varētu arī neizdoties.


Līdzīgs efekts būtu PCTVL panākumiem, ja tie ietu un tiktu pieņemti koalīcijā ar „Vienotību”. Par gatavību veidot šādu koalīciju jau paziņojis PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners.


SC savukārt veicina konkurentu aktivizāciju PCTVL politiskajā nišā. Tas, manuprāt, ir viens no faktoriem, kas veicina Lindermana un Osipova partiju aktivitātes pieaugumu.


Būtu cirks par brīvu, ja vien ievēlētie cirka mākslinieki jau rudenī nesāktu lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Kā zināms, 90 % pašreizējās Saeimas sastāva grib kandidēt atkal. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai, mēs visi jau zinām.

Intervija ar Aivaru Sluci

Dace Kalniņa 21.05.2009 20:15
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318704

Aivars Slucis ir ASV dzīvojošs trimdas latvietis, ārsts – rentgenoloģijas speciālists, izglītības un kultūras mecenāts, Aivara Sluāa stipendijas dibinātājs un pārliecināts nacionālists. Ar Aivara Sluāa svētību dienasgaismu ieraudzījušas rakstnieka un Atmodas fotogrāfa Gunāra Birkmaņa grāmatas, kas stāsta par okupantu zvērībām Latvijā un Atmodas gadu netīrajām «aizkulisēm» , atjaunots piemineklis «Divi brāļi» Brāļu kapos un paveikti daudzi citi labi darbi. Aivars Slucis ir arī vienas no labāk zināmajām nacionālistu organizācijām – Latviešu Nacionālistu kluba – garīgais tēvs.

Lūdzu, pastāstiet par apstākļiem, kāpēc Jūsu ģimene 1944. gadā devās trimdā.
Es biju tikai 6 gadus vecs. Mans tēvs strādāja Ērenpreisa velosipēdu fabrikā. Tēvs man stāstīja, ka 1941. gadā viņu nearestēja tikai tāpēc, ka viņa darbs bija pietiekoši svarīgs (1941. gadā tos, kas kaut ko ražoja, parasti neizveda) , bet viņš esot bijis sarakstā. Mans tēvs domāja, ka, krieviem ienākot otrreiz, viņu noteikti arestēs, tāpēc mums bija jātiek prom, pirms krievi ir atpakaļ. Taāu vācieši negribēja laist tēvu prom un paturēja viņa pasi līdz pēdējam brīdim, tādēļ vispirms aizbraucām mēs āetri – es ar mammu, brāli un māsu. Vispirms mēs braucām ar kuģi no Rīgas uz Dancigu un tad ar vilcienu uz Čehoslovākiju, jo vēl nezinājām, kā tiks sadalīta Vācija, - negribējām palikt krievu zonā. Tēvs ieradās pēc kāda mēneša. Tajā laikā krievi jau bija ienākuši Čehoslovākijā. Pāri Vācijas – Čehoslovākijas robežai katru dienu brauca maizes mašīna, kurā visa mūsu ģimene noslēpās. Tā mūs pārveda no Čehoslovākijas uz Vāciju. Atceros, kā tēvs teica, lai es nerunāju un esmu kluss... Krievi bija pieraduši, ka maizes mašīna tur katru dienu braukā, un tā mēs tikām uz amerikāņu zonu. Tajā laikā jau bija zināms, ka aiz Čehoslovākijas robežas ir amerikāņu zona. Ja būtu noticis tā, ka angļi, franāi, krievi un amerikāņi pārvaldītu Vāciju kopā, mēs droši vien būtu bēguši kaut kur citur, kur nebūtu krievu, piemēram, uz Franciju.

Ko Jūs domājat par 2. Pasaules kara sekām, kas Latvijā joprojām nav likvidētas?

Protams, bija jābūt tā, ka visiem bija jāaiziet atpakaļ, kā amerikāņi aizgāja uz Ameriku, tā visiem krieviem vajadzēja braukt uz Krieviju, nevis palikt Baltijā. Deviņdesmitajos gados viņi it kā izvāca savu armiju, bet visi kolonisti jau palika.

Kā domājat, kādēļ nekas šī jautājuma risināšanā joprojām netiek darīts?

Tādēļ, ka visas valdības līdz šim bijušas pilnas ar veciem komunistiem, daudzi arī, protams, ir šantažēti, daži ir nopirkti, citi – iebaidīti. Nekas nav darīts, lai likvidētu okupācijas sekas.

Vai piektā kolonna rada vienīgi psiholoģisku diskomfortu un saasina valodas problēmas vai tā var arī radīt reālu militāru apdraudējumu Latvijai?

Sākumā jau viņi bija drusku klusāki, nebija tik bravūrīgi, bet ar katru gadu krievi kļūst arvien drošāki un drošāki. Viņi redzēja, ka var darīt, ko grib, un tagad jau viņi ir reāls drauds. Kas pagājušā gadā notika Gruzijā, Dienvidosetijā – par to es uzrakstīju rakstu Inernational Herald Tribune, kas tika publicēts divreiz - novembrī un decembrī. Krievi Dienvidosetijā izveidoja zemessardzi, kas nogalināja vēl daudz vairāk gruzīnu civiliedzīvotāju kā Krievijas armija. NATO ir jāaizsargā Latvija, bet tas būtu grūti, ja krievi šeit izveidotu savu zemessardzi. Ar katru gadu krievi rada arvien lielāku tieši militāro apdraudējumu. Ja Latvija būtu kļuvusi stiprāka, tad tā nebūtu, taāu tagad viņi ir gan militārais drauds, gan apdraud arī valodu un daudzas citas lietas. Galvenais iemesls, kādēļ daudzi latvieši no Rietumiem, es to skaitā, neatgriežas Latvijā, ir tas, ka šeit ir par daudz krievu. Mēs šeit nejūtamies kā Latvijā. Mani 1992. gadā uzaicināja šeit strādāt par ārstu, bet es teicu, ka ārsts dod zvērestu, ka apkalpos visus cilvēkus vienādi, bet Latvijā es krievu nevarētu apkalpot tāpat kā latvieti. Amerikā man ir vienalga, vai pacients ir amerikānis vai krievs Amerikā. Latvijā es vienmēr latvietim dotu priekšroku, ko neatļauj Hipokrāta zvērests.

Jums ir arī kāda interesanta saistība ar «Padomju stāsta» autoru Edvīnu Šnori?

Mana vienīgā tikšanās ar viņu bija 1995. gadā. Es biju sarīkojis konkursu jauniešiem «Kādēļ ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija?» Tajā piedalījās apmēram 300 jaunieši, Edvīns Šnore bija viens no desmit labākajiem un ieguva balvu, ko pasniedza Okupācijas muzejā. Vēlāk neko par viņu netiku dzirdējis līdz filmas iznākšanai. Kad iznāca «Padomju stāsts» , tas mani gandarīja. Tas nāca tieši īstajā laikā.

Ar citiem konkursa dalībniekiem gan Jums bija ciešāka saistība.

Jā, no tiem izveidojās Klubs 415, ko es atbalstīju vairāk kā desmito gadus. Pēc konkursa mēs visiem tā dalībniekiem izsūtījām vēstules, vai viņi nav ieinteresēti darboties Klubā. Daudz palīdzēja Gunārs Birkmanis. Pirms apmēram gada viņi mainīja nosaukumu uz Latviešu Nacionālistu klubu.

Ko Jūs domājat par to, kas noticis Latvijā pēdējos divdesmit gados, - vai ir virzība uz kaut ko labu?

Pilnīgi noteikti nē. Es biju atbraucis 1991. gada septembrī, kad tikko bija sabrukusi Padomju Savienība. Es gāju uz dzelzceļa staciju un domāju, ka redzēšu tūkstošiem krievu, kas brauc prom, un biju izbrīnīts, ka tādu nav. Es uzrakstīju dažus rakstiņus avīzēm, ko neviena nepublicēja. «Dienas» redaktors tolaik bija Raudseps. Jau kopš paša sākuma viņi nebija patriotiski domājoši. Vienīgā avīze, kas publicēja manus rakstus, bija NRA. Tas, kas šeit notika, man bija pilnīgi nesaprotams. Piemēram, Gorbunovam vajadzēja būt cietumā, nevis valdībā. Es nezinu, kā to visu mainīt.

Kāpēc tas viss notiek – vai mūsu varasvīri ir tik ļoti iebaidīti vai tik tiešām ir kolaboranti?

Daļa ir vecie komunisti, daļa tiek šantažēti, jo atrodas maisos – nevis šajos, bet Maskavā -, daļa ir nopirkti, daļa – iebaidīti. Viss kopā. Pirmajās vēlēšanās izskatījās, ka LNNK iegūs 50%, tad krievi ātri dibināja «Latvijas ceļu» , lai sašķeltu latviešus. Vienmēr viņiem izdodas mūs sašķelt – uz katrām vēlēšanām tiek izdomāts kaut kas jauns. Zīgerists, «Tautas partija» , Vīķe...

Bet kādēļ cilvēki joprojām «uzķeras» ?

Cilvēki grib balsot par pazīstamiem cilvēkiem, vajadzētu tieši otrādi – balsot par nepazīstamiem cilvēkiem. Visus, kas ieņēma kādus posteņus komunistu laikos, vajag atbrīvot no darba, viņi nedrīkst strādāt ne tikai Saeimā, bet arī par skolu direktoriem, bibliotekāriem, radio, televīzijā...

Nesen Tieslietu ministrija ierosināja atcelt aizliegumu eksāekistiem ieņemt arī ierēdņa amatu...

Ne tikai ierēdņa amati ir svarīgi, ir svarīgi arī, kas strādās radio, televīzijā, skolās, bibliotēkās. Esmu mēģinājis bibliotēkās izplatīt Gunāra Birkmaņa grāmatas – tās neņem pretī. Bibliotekāri daudzviet ir vēl no padomju laikiem. Mēs jau zinām, kādus cilvēkus padomju laikos lika par bibliotēku direktoriem, - tas bija svarīgs postenis, jo varēja kontrolēt, ko cilvēki lasa. Kā var tur atstāt tādus cilvēkus, kam uzticējās komunisti?! Ir mazāk svarīgi, kas ir Saeimā. Ja skolās, bibliotēkās, radio, televīzijā strādātu patrioti, tad taāu Saeima pēc laika mainītos, cilvēkiem veidotos cita domāšana. Problēma ir tā, ka šajos svarīgajos amatos atļāva strādāt bijušajiem komunistiem, kas neatļāva pacelties patriotismam.

Ko vispār var darīt – vai ir kādas izredzes atgūt neatkarīgu valsti?

Latviešiem jākļūst dusmīgiem. Tagad jau ir laiks kļūt dusmīgiem uz visiem vecajiem komunistiem un zagļiem un ievēlēt jaunus cilvēkus.

Es brīnos, kā divdesmit gadu laikā var būt tik krasi mainījusies situācija – Atmodas gados visa tauta pieprasīja dekolonizāciju, bet tagad tas tiek uztverts kā lamuvārds. Kā var būt tā, ka šodien paši latvieši stāv un krīt par okupācijas seku saglabāšanu?

Es arī nesaprotu. Varbūt viņi domāja, ka latviska Latvija pati no sevis uzcelsies un viņiem nevajadzēs neko darīt. Arī tagad daudzi saka, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet pašiem taāu vajag ievēlēt jaunus cilvēkus un izmest visus vecos ārā.

Grūti jau kaut ko ievēlēt, ja tagad arvien vairāk un vairāk kolonistiem ir balsstiesības, jo pilsonība tiek dāļāta pa labi un kreisi.

Bet to visu vajag labot. Es domāju, ka jāuztaisa tāda kā gandrīz vai revolūcija – valstij jāatdod atpakaļ visi īpašumi, kas nav privāti vēl no 1940. gada, visas naturalizācijas ceļā piešķirtās pilsonības jāiesaldē, viss jāsāk no jauna un pareizā veidā.

Bet pie esošās varas nekas tāds nekad nenotiks.

Tādēļ vajag pilnīgi jaunus cilvēkus, kas nekad nav bijuši pie varas.

«Visu Latvijai!» šobrīd ir vienīgā partija, kas savā programmā iestājas par dekolonizāciju.

Jā, tādēļ latviešiem jābalso par tiem, kas par to iestājas. Vairums manu paziņu gan Latvijā, gan Amerikas latvieši balsos par «Visu Latvijai!» . Citas partijas saka, ka latvieši jau nemaz negribot dekolonizāciju.

Viņi negrib tādēļ, ka no augšas iestāstīts, ka nedrīkst gribēt?

Varbūt. Bet tagad lietas kļūst sliktākas, varbūt laiks ķerties pie radikālas rīcības, par ko agrāk nedomāja. Kādēļ Krievija visvairāk uzbrūk tieši Latvijai? Tādēļ, ka ne Lietuva, ne Igaunija nav tik piekāpīgas. Ja mēs kļūtu striktāki, mūs atbalstītu poļi, ungāri, āehi...

Kādēļ igauņi nav veikuši dekolonizāciju, ja jau viņiem dūšas ir vairāk nekā mums?

Es nezinu. Varbūt viņus ietekmē Somija, kam ar krieviem ir liels bizness. Bet igauņiem nav to baiļu no krieviem kā mums. Viņiem valdībā ir nacionāli cilvēki. Latvija ir vissliktākajā pozīcijā. Tajā pie vainas ir arī Krievijas vara. Ja būtu palicis Jeļcins un viņam līdzīgi domājošie, tad nebūtu tik traki.

Patiesībā krievi izmirst – katru gadu par pusotru miljonu krievu mazāk. Tāpēc nav vērts mācīties krievu valodu, jo tā ir izmirstoša tauta. Pasaulē ir daudz svarīgākas valodas. Arī Austrumeiropā jaunie cilvēki arvien mazāk zina krievu valodu. Ja kāds uzņēmējs latvietim nedod darbu krievu valodas nezināšanas dēļ, tad viņu vajag bargi sodīt – pēc trešās reizes jāslēdz bizness. To nedrīkst atļaut, ka cilvēkam nedod darbu, ja viņš runā tikai valsts valodā. ASV ir divpadsmit miljoni meksikāņu. Tur nekad neatsakās pieņemt darbā cilvēku, kas prot tikai angliski tādēļ vien, ka apkārt ir meksikāņi. Es strādāju slimnīcā, kur ir tūkstoš darbinieki, no tiem ir viens vai divi tulki, par kuru pakalpojumiem meksikānim jāmaksā, ja viņš neprot angliski. Tā jābūt arī te. Šeit tik daudzas lietas ir nepareizas tādēļ, ka nav nacionālu cilvēku. Izraēlā ir daudzas partijas, kas strīdas savā starpā, bet pret arābiem tās visas ir vienotas. Tāpat vajadzētu Latvijā – mēs varam strīdēties par nodokļiem, par šo un to, bet jautājumos par valodu un deokupāciju jāiet visiem kopā.

Pastāstiet par savu stipendiju, ko nodibinājāt pagājušā pavasarī.

Tā ir Vītolu fonda stipendija ar manu vārdu. Man ir četri studenti, tagad domāju paņemt vēl vienu, lai būtu piecas stipendijas. Bet, lasot pieteikumus, redzu, ka ir tik daudz labu studentu, varbūt vajadzēs ņemt desmit...

Stipendijas piešķir maznodrošinātu jauniešu izglītībai?

Jā, jauniešiem no laukiem un tikai latviešiem. Būšu pārsteigts, ja kāds kreisais nesāks uztraukties, kāpēc es stipendijas dodu tikai latviešiem, bet ne krieviem...

Pie noteikumiem nav minēts, ka jābūt latvietim, lai pieteiktos uz stipendiju.

Jābūt no latviešu skolas. Ja kāds krievs beidz latviešu skolu, viņš var pieteikties. Bet mēs jau varam izvēlēties, kam piešķirt. Pieteikumā viss ir uzrakstīts – kas ir vecāki, cik pelna, rekomendācijas... Vītolu fonds dara labu darbu, es pats šos bērnus nekad neatrastu.

Man ir bijušas arī citas stipendijas – pēc konkursa par dekolonizāciju izveidoju stipendiju jauniem skolotājiem par patriotisko audzināšanu, bija stipendija patriotiskiem žurnālistiem utt.

«Vienotība» nepieņem tautiskās partijas

Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze , 01.06.2010 15:56
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319063
Pagājšpiektdien politapvienības "Vienotība" spices personas paziņoja, ka viņu partijas savā 10. Saeimas kandidātu sarakstā neņem ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!". Kāpēc? To vadoņi pārliecinoši un ticami nav izskaidrojuši. Esmu pārliecināts, ka jau no paša sākuma nacionālos nedomāja laist ne tuvumā, "sarunas" bija izlikšanās un laika vilcināšana. Toties tagad bilde ir pavisam skaidra, un tas ir ieguvums. "Ārēji varbūt viss izskatījās labi, bet cilvēciski emocionālā sajūta bija tāda, ka kaut kas nav kārtībā un nebūs kārtībā," žurnālistam "Ir" par saviem pārdzīvojumiem izteicies Maizīša kungs. Manuprāt, tieši tas pats sakāms par "Vienotības" vadoņu izdarīšanos ar latviski nacionālas ievirzes divām partijām. Tieši tās "Vienotībai" izrādījās nepieņemamas. Un, ja jau tā, tad kas ir pati Vienotība? Acīmredzot partiju apvienība, kura pati nevēlas, lai to uzskatītu par nacionālas ievirzes organizāciju. Ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!" tātad nav jājūtas atstumtiem vai pazemotiem, viņi vienkārši nav uzņemti eirokosmopolītu un globālistu aprindās kā tām pārāk prasti un radikāli.

Neņemos spriest, vai šīs ("TB"/LNNK un "Visu Latvijai!") spēs vienoties un dibināt nacionāli noskaņotu bloku. Varbūt spēs, bet varbūt ne – ja neatbrīvosies no vecām nastām. Taču apstākļos, kad notiekošais velk uz Latvijas pārkrievošanu, droši vien būtu arī cilvēki, kas nevēlētos atgriezties pagātnē un 10. Saeimas vēlēšanās balsotu par kaut nelielas latviskas frakcijas izveidi. Tik vien, ka viņiem jāzina, par kuriem kandidātiem balsot, kuri tad ir tie īsti nacionālie un jaunie, bez veciem piesvariem. Palīdz pareizi izvēlēties arī, ka zināmi nacionālistu pretinieki ar S. Ēlerti, A. Štokenbergu un viņa biedriem priekšgalā, taču vēl svarīgāk, lai nacionālistu apvienība spētu atbrīvoties no veciem stereotipiem un to nesējiem. Jaunos laikos un apstākļos vajadzīgs arī jauns nacionālo problēmu redzējums. Vai tad ne?

Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci

LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051

Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.

Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.

Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.

Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs

Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu

Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.

Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..

"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.

Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.

Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".

Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."

Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.

Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."

Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."

Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.

"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".

Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte

TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas

Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas

Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.

Latvijas politisko partiju uzskaitījums

Latvijas politisko partiju uzskaitījums (īss apraksts un statistika par katru partiju)
Vikipēdijas raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums

No šīs lapas saites ved saites uz partiju mājas lapām.

TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)

Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.

Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.

Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.

Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.

TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.

Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.

VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:

Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:

Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.

Eduarda Berklava politiskais testaments

Atis Skalbergs, nra.lv, 2009. gada 6. janvārī:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm

2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.

"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.

Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.

Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:

- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.

- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.

- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!

- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.

Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.