Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010

"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.



"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.

Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.

Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.

Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.

Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.

Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.

"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.

Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.

"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.

Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".

"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."

Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".

"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.

Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".

"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.

Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.

Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.

Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.

Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.

TB/LNNK strīdas, bet nešķeļas

Ināra Egle, Pirmdiena, 19. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/729039-tb-lnnk-stridas-bet-neskelas

Iekšējai opozīcijai tomēr neizdodas panākt apvienības dibināšanu ar Visu Latvijai! Divu viedokļu grupu cīņā par sadarbības partneriem nākamajās Saeimas vēlēšanās Tēvzemei un brīvībai / LNNK kongresā sestdien uzvarēja partijas līderis Roberts Zīle, kurš aicināja atbalstīt valdes piedāvājumu turpināt sarunas ar visiem partneriem – Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī ar Visu Latvijai! –, pilnvarojot domi pieņemt galīgo lēmumu.
Savukārt viņa oponenti ierosināja jau kongresā lemt par apvienības dibināšanu kopā ar partiju Visu Latvijai!. Par šo priekšlikumu kongress vairs nebalsoja, jo ar 156 delegātu balsīm, 24 biedriem balsojot pret un septiņiem atturoties, tika pieņemts valdes lēmums.
TB/LNNK tomēr nedraud šķelšanās, par spīti kaismīgajām debatēm, kurās pārsvarā uzstājās tie, kas vēlējās jau kongresā par tuvāko partneri pasludināt Visu Latvijai! (VL), kā galvenos argumentus minot ideoloģisko radniecību un iespējas tā saglabāt nacionālo stāju. Taču šai grupai nebija sava alternatīva priekšsēža kandidāta un visi kā viens uzsvēra, ka arī turpmāk vēlas strādāt R. Zīles vadībā. Taču, ja būtu nolemts apvienoties ar VL, tad tādu partiju R. Zīle vairs nevadītu un, viņaprāt, tas arī nozīmētu TB/LNNK kā partijas darbības izbeigšanu. Par to, ka partijai tomēr nedraud šķelšanās, liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē ir ievēlēts arī Ģirts Lapiņš, Raitis Ābelnieks un Romāns Naudiņš, kuri kopā ar Ritvaru Eglāju, Agitu Ozolu un Edvīnu Ežmali bija parakstījuši aicinājumu par nacionālo spēku apvienības dibināšanu ar VL.
Vislielāko balsu skaitu valdes vēlēšanās ieguva Balvu novada mērs Jānis Trupovnieks, kuru atbalstīja 125 delegāti, vēl valdē būs Inguna Raituma – 124 balsis, Emīls Jakrins – 112, Jānis Birks – 93, Aivars Aksenoks – 88, Juris Griķis – 83, Ģ. Lapiņš – 83, Māris Pūėis – 82, R. Naudiņš – 79, R. Ābelnieks – 77. Uz valdi bija izvirzīti 22 kandidāti. EP deputāti, Saeimas deputāti un ministri valdē ir automātiski.
Pirmo reizi 11 gadu laikā kongresā uzstājās arī TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs, kurš vēlējās kolēģiem pateikt, ka dažas dienas pirms kongresa Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas grupas vadītājs R. Eglājs aicinājis R. Zīli atkāpties no amata. Vēlāk R. Eglājs Dienai atzina, ka patiešām piedāvājis to līderim, jo, viņaprāt, R. Zīle pēdējā gadā nav bijis labs vadītājs, par to liecinot arī partijas reitinga kritums, kas svārstās ap 3%. Viņaprāt, Gaidis Bērziņš būtu labāks priekšsēdētājs, taču R. Eglājs neorganizējot vadības maiņu un esot tikai izteicis savu viedokli.
Vairāki kolēģi atzina, ka publiskajā telpā EP deputāts. R. Zīle esot viens no spožākajiem partijas līderiem, taču viņš daudz laika pavada ārpus valsts un tas liedzot pilnvērtīgi vadīt partiju.
Kongress pārliecinoši ar 181 balsi uzticēja R. Zīlem arī turpmāk partijas valdes priekšsēža pienākumus. Tāpat kā līdz šim viņš par vietnieku aicināja G. Bērziņu. R. Zīle ir arī partijas premjera kandidāts. Iespējams, R. Zīles spēja argumentēt savu viedokli arī palīdzēja svārstīgajiem izšėirties.
"Apvienojoties ar Visu Latvijai!, mēs iegūsim Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku un mūsu bijušo biedruEinaru Cilinski, bet vai jūs varat nosaukt vēl kādu redzamu Visu Latvijai! politiķi," teica R. Zīle. Viņaprāt, VL var pievienoties TB/LNNK, bet nevar TB/LNNK padarīt par VL filiāli. Tie, kas atbalstīja šo sadarbības virzienu, izteica šaubas par TB/LNNK iespējām apvienībā Vienotība, norādot uz to, ka tai ir atķirīgs vēlētājs, kurš varētu svītrot tēvzemiešu kandidātus.
Apvienībā TB/LNNK varētu zaudēt iespējas pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas nākotnē, iespējams, pienāktos partijām, kuras vēlēšanās iegūst noteiktu balsu skaitu, norādīja R. Eglājs. Vadība TB/LNNK ne pārāk spožo situāciju saista ar tās ilgo mūžu, jo tā Saeimā ir jau kopš 1993. gada un bijusi daudzās valdībās, bet neviena partija ilgstoši nevar noturēt atbalstītājus.
Pie trūkumiem varētu minēt arī to, ka svarīgo lēmumu pieĦemšanā tiek iesaistīts pārāk
maz biedru. No 1752 biedriem uz kongresu bija deleăēti tikai 288, no kuriem bija
ieradušies 203 delegāti. Pirmo reizi kongresā nepiedalījās bijušais priekšsēdētājs Jānis Straume. Kongress pieņēma arī nacionālo programmu, kurā vēlējuma izteiksmē
ierakstīts, ka Latvijā būtu labi izvietot ASV karabāzes un pretraėešu sistēmas, lai
garantētu valsts drošību.