Rāda ziņas ar etiķeti rolands zagorskis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti rolands zagorskis. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2018. gada 6. janvāris

Gobziņš un Zagorskis taisnojas, ka nav bijuši "čekas" aģenti

http://nra.lv/latvija/politika/28861-gobzins-un-zagorskis-taisnojas-ka-nav-bijusi-cekas-agenti.htm


"Ko jūs? Tas nevar būt. Es jums neticu," uzzinot, ka aktieris Rolands Zagorskis (Daugava – Latvijai) ir sadarbojies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) kā šī dienesta aģents, Neatkarīgajai saka viņa bijusī sieva, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Gunta Virkava.
Viņa apgalvo, ka R. Zagorskis savulaik ir bijis saistīts ar komunistisko partiju, vadot Drāmas teātra šūniņu, taču aktrisei nekad nav ienācis prātā, ka dzīvesbiedrs būtu strādājis par aģentu. Tolaik viņš uzņēmies partijas sekretāra pienākumus. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka ne tikai R. Zagorskis, bet arī pazīstamais mūziķis Roberts Gobziņš (Pēdējā partija) un vēl pieci citi kandidāti iekļauti šajos sarakstos.
Noliedz sadarbību
Abi sabiedriskie darbinieki ir neizpratnē par to, ka viņu personas dati it kā ir iekļauti "čekas" sarakstos. "Pirmdienas vakarā šo faktu uzzināju no savas partijas. Es nekādā veidā nekad neesmu bijis VDK aģents," taisnojas 10. Saeimas deputāta amata kandidāts R. Zagorskis, kas atzīst, ka viņš savulaik četrus mēnešus iesaistījies komunistiskā partijā par tās sekretāru. "Tolaik es biju viens no pirmajiem, kurš iestājās, ka jālikvidē komunistiskā partija. Šonedēļ sazinājos ar CVK juristi, un viņa teica, ka tas [iespējamā atrašanās šajos sarakstos] tiešām ir fakts un tas ir kolektīvs fui, taču tas neliedz man kandidēt vēlēšanās," apgalvo Daugava – Latvijai deputāta kandidāts R. Zagorskis.
Viņš neizslēdz iespēju vērsties tiesā, jo tikai tādā veidā iedzīvotājiem ir iespēja noskaidrot taisnību par iespējamo atrašanos "čekas" sarakstos. "Eventuāli tas varētu būt izdevīgi maniem noliedzējiem, jo tas ļauj malt šo tēmu vairākkārt," piebilst R. Zagorskis.
Pie vienas vietas
Latgales reģionā ar pirmo numuru Pēdējā partijā startējošais R. Gobziņš, lūgts komentēt CVK publiskoto informāciju, ironizē: "Par lielu pārsteigumu atklājies, ka tajos slavenajos "čekas" maisos, kuri kaut kur stāv jau otro gadu desmitu, kāds kaut kad ievietojis arī manu vārdu."
Mūziķis par šo atklāsmi ir pārsteigts, jo pirms piektās Saeimas vēlēšanām, kad viņš 1993. gadā kandidēja no tautā sauktās muļķu partijas jeb vēlēšanu apvienības Latvijas laime, izdevās pierādīt, ka viņš nav "čekas" aģents. "Toreiz tika pierādīts, ka neesmu aģents, tāpat kā daudzi citi radošie [darbinieki], kas bija populāri. Man tas bija pie vienas vietas, jo kandidēju no muļku partijas. Brīnos, ka naivums par šo jautājumu tiek kustināts šodien. Manuprāt, sabiedrība nav vairs tik dumja, lai ticētu "čekas" maisiem. Īstu aģentu neviens nedabūs ārā no "čekas" maisiem līdz mūža galam, ja viņš pats to nevēlas," Neatkarīgajai stāsta R. Gobziņš.
Kā vienu no versijām, kāpēc R. Gobziņa vārds kārtējo reizi ir uzpeldējis, mūziķis min 1985. gadu, kad beidza dienestu padomju armijas slepenajā karaspēka daļā. Tolaik viņš parakstīja VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Paraksts apliecināja, ka gadījumā, ja R. Gobziņu uzrunā kāds spiegs, vēloties minēto noslēpumu nopirkt, izspiest vai izvilināt, mūziķim nekavējoties par to jāziņo VDK.
Tāpat viņš ironizē, ka no piecu gadu vecuma pratis gan vācu, gan angļu valodu, tādēļ, iespējams, jau tolaik viņu noskatīja kā perspektīvu jauno izlūku.
Taisnība tiesā
Bijušais TSDC vadītājs Indulis Zālīte konkrēto sabiedrisko darbinieku atrašanos šajos sarakstos nepārzina, jo "to var komentēt tikai tiesa. Tā var noskaidrot, vai konkrētā persona ir bijusi "čekas" sarakstos un kāds ir bijis statuss. Katram iedzīvotājam ir iespēja pavaicāt, vai viņš ir iekļauts šajos sarakstos. Jebkurš var atnākt un bez maksas uzzināt, tikai nepieciešams iesniegums," Neatkarīgajai klāsta I. Zālīte. TSDC ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienība, taču pēc kādas centra darbinieces teiktā TSDC vadītāja Zinta Ābola un SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa vakar bija devušās "darba izbraukumā", tāpēc nekādu papildu informāciju medijiem nebija iespējams uzzināt.
Neliedz kandidēt
Pārsteigums par aktiera R. Zagorska iespējamo atrašanos "čekas" sarakstos bija arī partijas Daugava – Latvijai valdes priekšsēdētājam Bilam Strupulim. "Jautājumu par R. Zagorska iespējamu atrašanos šajos sarakstos partijas valde vēl nav skatījusi. To, visticamāk, darīsim ceturtdien, taču pagaidām vienīgais, ko deputāta kandidāts var darīt, ir vērsties tiesā, lai noskaidrotu patiesību," uzskata B. Strupulis.
No TSDC sniegtās informācijas izriet, ka septiņi 10. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR VDK kā šā dienesta aģenti. Tas nozīmē, ka šīm personām nav aizliegts kandidēt vēlēšanās, taču sadarbības fakts ar VDK būs jānorāda ziņās par kandidātiem, kas vēlētājiem būs pieejamas vēlēšanu interneta mājaslapā, vēlēšanu iecirkņos, informē CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Bez R. Zagorska un R. Gobziņa, iespējams, "čekas" sarakstos ir Saskaņas centra deputātu kandidāts Ēriks Didrihsons, Par prezidentālu republiku kandidāts Aivars Saliņš, Tautas kontroles kandidāts Ēriks Tīrums un Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Arvīds Ulme.



trešdiena, 2010. gada 11. augusts

VDK / KGB aģenti vēlēšanu kandidātu sarakstos

LETA 10. augusts 2010

http://www.delfi.lv/news/national/politics/septini-kandidati-iespejams-bijusi-vdk-agenti-pieci-nedrikst-kandidet.d?id=33473525



Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.



Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.

Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.

Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.

Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.

Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11