Inese Vaidere: Uzturēšanās atļauju izsniegšana nav attaisnojusies

Inese Vaidere: Uzturēšanās atļauju izsniegšana nav attaisnojusies (Latvijas avīze, 2013.g.7.Jun).

Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret salīdzinoši nelielām investīcijām nekustamajā īpašumā, kā arī lauksaimniecības zemju un mežu straujā izpārdošana ārzemniekiem liek izvērtēt, cik veiksmīga un tālredzīga ir bijusi valsts līdzšinējā politika. 2010. gadā Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka trešo valstu pilsoņi var saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamos īpašumus vismaz 100 000 latu vērtībā Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās (vai vismaz 50 000 latu vērtībā ārpus tām), veicot noguldījumu banku subordinētajā kapitālā (200 000 latu apmērā) vai ieguldot līdzekļus uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanā (25 000 latu kapitālsabiedrībā, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, gada bilance nepārsniedz septiņus miljonus latu un nodokļos samaksā ne mazāk kā 20 000 latu, vai arī 100 000 latu citās kapitālsabiedrībās). Tolaik galvenā oficiālā deputātu motivācija bija piesaistīt papildu investīcijas krīzes skartajā Latvijas tautsaimniecībā.
Taču galvenais motīvs bija viegli atšifrējams: mēģināt glābt nekustamā īpašuma tirgu. Līdz 2012. gada janvārim termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām ir saņēmuši gandrīz 5000 ārzemnieku. Kopumā nerezidenti ir investējuši 318 miljonus latu, taču lielākā daļa (253 miljoni latu) ir izlietoti, pērkot nekustamos īpašumus – lielākoties Rīgā un Jūrmalā. Lai gan ir nozīmīgi, ka nekustamā īpašuma sektors ir atdzīvojies, tas nevar būt par pamatu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Glābjot nekustamā īpašuma tirgu, esam panākuši to, ka labāko īpašumu cenas ir ārkārtīgi pieaugušas un vietējiem iedzīvotājiem tos vairs nav iespējams nopirkt. Nav arī dzirdēts, ka investīciju rezultātā būtu radīts liels skaits darba vietu Latvijas iedzīvotājiem, jo potenciālo investoru vidū ir maza interese par iespēju ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā. 2012. gadā tajā tika investēti vien 9,4 miljoni latu. Vai nopirktie īpašumi nav tikai lēta "biļete", lai varētu brīvi ceļot un kārtot darījumus arī citviet Eiropas Savienībā? Par to liecina fakts, ka uz katru no likumā minētās vērtības īpašumiem vienlaikus pretendē pat vairāki pircēji no austrumu kaimiņzemēm. Viņi rūpīgi aprēķina, lai iegādātais īpašums nodrošinātu uzturēšanās atļaujai nepieciešamo minimālo summu. Latvijā grozījumi Imigrācijas likumā tika pieņemti, kad valsts ekonomika piedzīvoja krīzi. Līdzīgi rīkojušās arī dažas citas finanšu problēmu skartās ES dalībvalstis. Piemēram, Spānija par nepieciešamo investīciju slieksni noteikusi 160 000 eiro. Tās ekonomikas ministrija skaidri paziņoja, ka šī iniciatīva ir galvenokārt vērsta uz krievu un ķīniešu investoriem. Tiek lēsts, ka Spānijā ir no 700 000 līdz 1,1 miljonam nepārdotu jaunbūvju, no kurām aptuveni trešdaļa atrodas tūristu iecienītās vietās. Līdzīgi ir rīkojusies arī Portugāle un Īrija, kur nepieciešamo investīciju apjoms ir noteikts attiecīgi 400 000 un 500 000 eiro apmērā. Taču tas vien, ka ir valstis, kas rīkojušās līdzīgi, nenozīmē, ka Latvijai būtu jārīkojas tāpat. Valstīm ar lielāku iedzīvotāju skaitu un bez ilgstošas okupācijas izraisītām sekām, kur nav problēmu ar valodas un kultūras pastāvēšanu nākotnē, ir krietni plašākas integrācijas iespējas nekā Latvijai. Ja mēs lepojamies, ka krīzi esam pārvarējuši, tad kādēļ turpinām par lētu naudu izpārdot tiesības uzturēties Latvijā? Jāņem vērā arī, ka okupācijas rezultātā latviešu īpatsvars nokritās no 80 uz 52% un joprojām jūtamas rusifikācijas politikas sekas. Lai gan ārzemnieki ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām par Latvijas pilsoņiem automātiski nekļūst, tomēr pēc pieciem gadiem viņi uz pilsonību pretendēt var. Uzskatu, ka valdībai steidzami jārisina šis jautājums.
Man gan zināms, ka Saeimā šis jautājums tiek pētīts, taču Ekonomikas ministrijai ir daudz vairāk resursu un kompetences. Grozījumi jāpieņem bez kavēšanās. Investīciju piesaistei kompromiss varētu būt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana tiem ārzemniekiem, kas veiktu nozīmīgas investīcijas, radot jaunas darba vietas tieši Latvijas iedzīvotājiem. Tas Latvijai sniegtu ilgtermiņa labumu. Satraucošs ir arī jautājums par Latvijas zemes nonākšanu ārzemnieku īpašumā. Bieži ir vērojama situācija, kad Latvijas zemnieki, kuriem ir vēlme un iespējas palielināt ražošanas apjomus, nevar paplašināt savas zemes platības. Nav konkrētu datu par to, cik tieši Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau pieder ārvalstniekiem. Ekspertu un zemnieku aplēses svārstās no 20 līdz 40%, jo vienots reģistrs diemžēl nepastāv. Jau šobrīd 17% lauksaimniecības zemes tirgus balstās uz spekulatīviem darījumiem. Darījumos ar meža zemēm spekulāciju īpatsvars ir pat augstāks – vidēji 25%. Diemžēl no desmit lielākajiem zemes īpašniekiem tikai divi pārstāv Latviju. Pirmpirkuma tiesības un Latvijas Zemes fonds vien nenovērsīs zemes nonākšanu ārzemnieku rokās. Jāiestājas par to, lai aizliegums trešo valstu pilsoņiem un firmām iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežus paliktu spēkā arī pēc 2014. gada 30. aprīļa. Turklāt nekavējoties jāmaina situācija, ka zemi var iegādāties juridiskas personas. Tas veicina likuma apiešanu: ja reiz pastāv aizliegums fiziskai personai no ārvalstīm pirkt lauksaimniecības zemi, kādēļ gan nenodibināt SIA un pāris dienu laikā tikt pie noskatītā zemes gabala? Bet Latvijas zeme ir būtisks ražošanas resurss. Izvērtējot citu ES dalībvalstu pieredzi, jāveic sistemātiska dažādu faktoru analīze, ne tikai likumdošanas burtu salīdzināšana. Presē jau minēti Ungārijas, Francijas un citu valstu piemēri, kā tās ierobežo lauksaimniecības zemju nonākšanu ārvalstnieku rokās.
Taču publiskajā telpā netiek minēts, ka, piemēram, Francija ir pat panākusi to, ka lauksaimniecības zemes cena ir būtiski zemāka nekā kaimiņvalstīs: 2011. gadā hektārs šīs zemes Francijā maksāja no trīs līdz pieciem tūkstošiem eiro (Vācijā – aptuveni 15 tūkstošus, bet Lielbritānijā – 20 tūkstošus eiro). Turklāt 88% gadījumu lauksaimniecības zeme tiek pārdota zemniekiem, kas paši to plāno apsaimniekot. Kā zināms, Latvijā tā ir būtiska problēma: pat turīgākie zemnieki drīz vairs nevarēs atļauties pirkt zemi, jo spekulāciju dēļ cenas būs sasniegušas pārāk augstu līmeni. Šajā kontekstā nepamatota ir nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana lauksaimniecības zemei, jo kadastrālās vērtības pieaugums lielā mērā ir radies tieši spekulāciju rezultātā. Nevaru piekrist argumentam par to, ka nav svarīgi, kam pieder Latvijas zeme, jo "to jau tāpat nekur nevar aiznest". Atšķirība būs tajā, vai savā zemē strādāsim kā saimnieki vai kā kalpi. (Latvijas Avīze, autore Inese Vaidere, prof., Eiropas Parlamenta deputāte)

Latvija kompensācijas no Krievijas var saņemt tikai tālā nākotnē

http://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-vesturnieks-latvija-kompensacijas-no-krievijas-var-sanemt-tikai-tala-nakotne.d?id=39149299
LETA | 17. jūnijs 2011

Krievija varētu izmaksāt kompensācijas Latvijai par Padomju Savienības okupācijas laikā veiktajām represijām tikai tālā nākotnē, piektdien konferencē "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā" sacīja Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik Krievijā valda autoritārisms, bet ir cerības, ka, Krievijai kļūstot demokrātiskai, tā varētu brīvprātīgi nolemt sāk izmaksāt kompensācijas. Piemēram, Vācija nolēma samaksāt 2500 eiro (1757 latus) katram ebrejam, kas izdzīvoja Ļeņingradas (tagad - Sanktpēterburgas) blokādes laikā Otrā pasaules kara laikā. Šādu summu varētu izmaksāt arī Latvijas iedzīvotājiem, kuri cietuši no padomju represijām, norādīja Sokolovs.

Konferences debašu un jautājumu daļā tika pausta neizpratne par šādu pieeju kompensāciju aprēķināšanā, kurā netiek ņemta vērā Latvijas atšķirīgā situācija, jo mūsu valsts 50 gadus bija okupēta.

Arī ekonomists Uldis Osis konferencē atzina, ka piekrīt Sokolova pieejai, ka konkrētiem indivīdiem ir vislielākās iespējas saņemt kompensācijas par viņiem nodarītājiem zaudējumiem. Viņš gan piebilda, ka darbs pie valsts zaudējumu apzināšanas ir lietderīgs, jo tā rezultātus var izmantot starptautisko attiecību jomā.

Sokolovs skaidroja, ka teorētiski ir iespējams aprēķināt atšķirību starp valsts pašreizējo ekonomisko attīstību un to ekonomikas lielumu, kāds būtu sasniegts, ja okupācija nebūtu notikusi. Taču ir jāņem vērā, ka padomju laikā tika izmaksāti dažādi sociālie pabalsti un pensijas un veikti dažādi citi ieguldījumi, tamdēļ varētu arī runāt par to, ka Latvija ir parādā PSRS jeb tās tiesiskajai mantiniecei Krievijai.

Savukārt Latvijas pētnieki konferencē norādīja, ka cilvēkgadu zaudējumu vērtības aprēķināšana ir sarežģīta, jo atšķirīgi koeficienti ir jāpiemēro gan darbspējas vecumam, gan pārējiem dzīves gadiem.

Kā ziņots, šodien un rīt notiks starptautiska konference "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā", informēja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Konference tiek organizēta, lai veicinātu objektīvu, zinātniskajā apritē akceptētu izpratni par PSRS okupācijas nodarījumiem un iespējamiem to seku pārvarēšanas ceļiem.

Konferenci organizē Vaidere un Latvijas Okupācijas izpētes biedrība ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Eiropas Parlamenta informācijas biroja atbalstu.

Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā

Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā.
Ilze Zālīte, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/kampars-prasa-paskaidrojumus-lattelecom-par-krievu-kanaliem-televizijas-pamatpaka

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis paskaidrojumus no Lattelecom, kāpēc interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Ar šādu jautājumu pie ministra, nosūtot viņam vēstuli, vērsās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).

Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs Diena.lv teica, ka pēc Lattelecom paskaidrojuma saņemšanas tas tiks vērtēts un pēcāk deputātei tiks sniegta atbilde. Kad varētu gaidīt skaidrojumu un atbildi, S.Sabajevs nezināja teikt.

Kā ziņots, lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem tiek prasīta papildu samaksa. Par šo jautājumu pie viņas vērsušies vairāki iedzīvotāji, bet viņa - pie ekonomikas ministra. Asi uz I.Vaideres paziņojumu reaģēja Lattelecom, kura ieskatā deputāte izplata neatbilstošas ziņas. Tomēr savā paziņojumā Lattelecom pievērsās nevis interaktīvajai, bet virszemes televīzijai.

Lattelecom Latvijā īsteno pāreju no analogās uz digitālo apraidi. Cilvēkiem ir vairākas iespējas, kā turpmāk skatīties televīziju – satelīts, kabelis, virszemes vai interaktīvā televīzija. Apraides formātu maiņa nozīmē, ka kanālus vairs nevarēs uztvert ar parasto istabas vai antenu uz jumta

Vaidere skaidro, ko domājusi, kritizējot Lattelecom par krievu kanāliem
Barbara Ālīte Trešdiena, 7. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/vaidere-skaidro-ko-domajusi-par-krievu-kanaliem-lattelecom-piedavajuma
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere trešdien izplatīja paskaidrojumu savai vēstulei, kas nosūtīts ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL). Deputāte vēlas noskaidrot, kāpēc Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Vairāki cilvēki viņai par to pauduši nesapratni. I.Vaideres vēstule radīja asu Lattelecom reakciju. Taču Lattelecom komentēja I.Vaideres vēstuli, atsaucoties uz piedāvājumu par virszemes televīziju, nevis interaktīvo par ko runā deputāte.
I.Vaidere šodien skaidroja, ka neko nav sajaukusi, kā to apgalvo Lattelecom, prasot viņai atsaukt "nepatieso informāciju", un vēstulē ministram viņa runā par interaktīvo televīziju.

"Kā redzams, EP deputāte Inese Vaidere uzdevusi jautājumus nevis par Lattelecom virszemes, ko analizē Lattelecom savos komentāros, bet par jauno interaktīvās televīzijas "pamatpaku", kas ir maksas pakalpojums. Tātad - runa ir par maksas pakalpojumu, kurā par papildus samaksu tiek piedāvāti ES ziņu kanāli. Presē minētais izteikums "bez maksas", kurš lietots deputātes vēstulē minētā "bez papildus samaksas" vietā, radies preses interpretācijas rezultātā," precizē I.Vaideres preses padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem ir papildus jāpiemaksā.

Vaidere pret "Lattelecom": deputāte vēlas zināt, kāpēc bez maksas piedāvājot Krievijas, ne ES kanālus
Elizabete Rutule Otrdiena, 6. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/vaidere-pret-lattelecom
Asa vārdu apmaiņa publiskajā telpā izraisījusies starp Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) un uzņēmuma Lattelecom vadību. Deputāte norāda, ka pie viņas pēdējā laikā vērsušies vairāki pilsoņi, lūdzot noskaidrot, kāpēc Lattelecom Interaktīvās televīzijas pamatpakā bez maksas piedāvā četrus Krievijas televīzijas (TV) kanālus, bet Eiropas Savienības (ES) valstu ziņu kanālu klāsts ir krietni nabadzīgāks - tos lielākoties varēs skatīties tikai par papildu samaksu. Lattelecom savukārt paziņojis, ka I.Vaidere izplata nepatiesus apgalvojumus.

Deputāte nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), lūdzot paskaidrojumus. Pēc viņas sniegtās informācijas, jaunajā Interaktīvās televīzijas pamatpakā, kas abonentiem tiek piedāvāta no šī gada sākuma, iekļauti četri Krievijas TV ziņu kanāli - RTR Planeta, NTV Mir, Ren Tv Baltija, TV Centr International - un tikai viens ES ziņu kanāls - Euronews. Turklāt neesot skaidrības, kādā valodā tiks pārraidīti Euronews raidījumi.

ES valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, ziņu kanālus varēs skatīties, tikai veicot papildu samaksu 1,90 latus mēnesī, noskaidrojusi deputāte, pēc kuras domām, tas ierobežos šo kanālu skatītāju skaitu un cilvēki tiks norobežoti no ES informācijas telpas.

I.Vaidere atgādina, ka Latvijas valstij pieder 51% Lattelecom kapitāldaļu. "Kā var būt attaisnojama šāda politika Latvijā, kas ir ES dalībvalsts?" viņa vaicā. Vēstulē ekonomikas ministram I.Vaidere arī vaicā, kā Lattelecom televīzijas kanālu izvēles politika ietekmēs Latvijas sabiedrības saliedētību un veiksmīgu integrāciju, kā arī, vai ministram nešķiet, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi "radīs draudus Latvijas drošībai un stabilitātei ilgtermiņā, jo Latvija tiek norobežota no ES informācijas telpas, neproporcionāli lielā apjomā pārraidot Krievijas TV kanālu piedāvāto informāciju.