Pārkrievošana caur nekustamā īpašuma uzturēšanās atļaujām

Stikla kreļļu ekonomisti

Kāpēc esmu pret vientiesību uzturēšanās atļauju izsniegšanā

Rita Eva Našeniece 24.septembris 2013

http://www.ir.lv/2013/9/24/stikla-krellu-ekonomisti 

Karikatūras autors - Edgars Sīms.

Pie mums atnāca māklere, latviski runāja tekoši. Izskatīga, dārgās drēbēs. Mūsu dzīvokli novērtēja atzinīgi. Ieraugot divas izejas (vecais dzīvoklis), viņas acis iemirdzējās. Tālāko dialogu attēlošu burtiski.
„O!," viņa izsaucās, „dzīvokli var sadalīt". „Tas nekad nav bijis sadalīts, senāk esot bijis komunāls, bet ne sadalīts," skaidroju. „Turklāt tam ir papīri kā vienam dzīvoklim," saku. „Nē, visu var nokārtot," sauca brašā māklere, „mēs to visu darām!".
„Kāpēc gan kādam vajadzētu dalīt dzīvokli?" „Tāpēc, ka latvieši dzīvokli nepirks, latviešiem nav naudas," viņa priecīgi vēstīja. „Pirks krievi." „To aiztaisīs ciet," rāda uz koridoru, "un vienu pusi izīrēs!"

Kāpēc tad jāīrē?" - jautāju. „Nu, kā?! Viņiem taču par kaut ko jādzīvo! Vienu pusi viņi izīrē un par to naudu dzīvo, kamēr darbu atrod." Tad lietišķi apvaicājās, cik ātri varam izvākties, ja viņa atvestu īsto pircēju un tas vēlētos ievākties pāris nedēļu laikā.
Nē, mūsu dzīvoklis nav pārdošanā. Un arī nebūs. Izdarījām secinājumus.

Latvijas termiņuzturēšanās atļauju modulis "investoriem" Eiropā ir unikāls. Bez vai ar nolūku radīts par ātru, īsā periodā tas kļuvis par sekmīgi īstenojamu kolonizācijas un Latvijas etniskā sastāva maiņas, kā arī plaša mēroga nekustamā īpašuma pārejas instrumentu ārzemnieku rokās.

Tā ekonomiskais efekts ir apšaubāms, bet ietekme uz darba tirgu, no kura tiek metodiski izspiesti tie, kas nerunā vai pietiekami tekoši nerunā krieviski, kaitīga. Toties darbu saņem tikko iebraukušie, kuriem ir nepieciešams dzīvot un uzturēt līdzi atbraukušo ģimeni. Vēsturiskais analogs varētu būt Jaunās pasaules zemju iztirgošana par krellēm. Kaut gan indiāņi par savu nodokļu naudu tomēr neuzturēja iebraukušo un viņu zemes nopirkušo kolonistu bērnu skolas. Tā ka šajā ziņā latvieši pārspēj pat indiāņus.
No lirikas pāriesim pie faktiem.
Internets ņudz no krieviski rakstītām labām ziņām, kas metodiski uzskaita izcilā Latvijas piedāvājuma īpašās priekšrocības masu pircējam. Vadošais Krievijas korporatīvais ofšoru blogs "Offshore Wealth" precīzi un korekti atbild uz interesentu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Tie ietver īpašuma cenu, iegūšanas nosacījumus, ģimenes vajadzības jaunajā mītnes zemē, darba un pilsonības iegūšanas iespējas.

Latvija patlaban ir visizdevīgākā valsts, lai saņemtu Eiropas rezidenta statusu, ja ir vēlme pārvākties uz dzīvi. Šeit ir vislētākā „ģimenes paka", tas ir, Latvijā var iegādāties termiņuzturēšanas atļaujas par pašu lētāko cenu Eiropā uz vienu ģimenes locekli.

Turklāt tas neattiecas tikai uz termiņuzturēšanās atļaujām par „investīcijām". Neaizmirsīsim, ka Latvijā bez strauji augošā termiņuzturēšanās tirgus ar 6800 izsniegtām uzturēšanās atļaujām ir arī vismaz 70 000 citu veidu uzturēšanās atļauju saņēmēju. Lietuvas imigrācijas likums, piemēram, neparedz automātisku bezmaksas ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju iegūšanu, tādejādi neveicinot ģimeņu pārceļošanu. Latvijas uzturēšanās atļaujas gadījumā tuvākie radi - sieva, vīrs, bērni - iegūst iespēju uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā kopā ar galveno, tā dēvēto "investoru" bankas depozītā, biznesā vai nekustamajā īpašumā Latvijā.
Latvijā netiek prasītas reālas investīcijas ekonomikā, kā tas ir Lietuvā, kur var ieguldīt tikai jauna biznesa attīstībā. Latvijā par investīciju tiek uzskatīts arī bankas depozīts, nekustamais īpašums un investīcijas nekustamajā īpašumā. Savā laikā par to precīzi izteicās starptautiskas nekustamo īpašumu kompānijas "Century 21 Baltwest" padomes priekšsēdētājs Valērijs Engels, kurš "ImhoClub" publikācijā vaļsirdīgi atzina, ka valsts, no šiem iebraucējiem praktiski neko neiegūst. PMLP pasaka skaidri - tikai 5% no uzturēšanās atļaujām ir investīcijās biznesā.

Unikālā iespēja iegūt bezmaksas izglītību krievu valodā tiek uzsvērta praktiski jebkurā uzturēšanās atļauju interneta reklāmā. Tā ir Latvijas izcilā priekšrocība.

Bulgārijā, kura arī izveidojusi ekonomisku uzturēšanās atļauju piedāvājumu, izglītību var iegūt tikai bulgāru valodā. Šis apstāklis, kā arī plaši izplatītie Krievijas pircēju apkrāpšanas gadījumi Bulgāriju padara par ģimeņu pārceļotājiem, de facto kolonistiem, ne īpaši pievilcīgu valsti.
Par krievu skolu augošo popularitāti ar sajūsmu izsakās nekustamā īpašuma kompānijas «Nira fonds» valdes locekle Jevgēnija Markova: „Cittautiešu skolās ir pilns ar jauniem skolēniem, kuri ir pārcēlušies uz šejieni, šādas skolas pašlaik paplašinās.» Par to, ka skolas ir svarīga uzturēšanās atļaujas paketes daļa, savā 2011.gada intervijā skaidri uzsvēra arī Engels, brīdinot, ka citi Latvijas likumi nedrīkst nonākt pretrunā ar uzturēšanās atļauju politiku.

Tieši tāpēc apšaubāma ir politiskās elites patiesa vēlme izbeigt segregētās izglītības eksistenci Latvijā, ieviešot Eiropas standartu ar kopīgām skolām valsts valodā. Šāda reforma būtiski mazinātu pārāk lēto uzturēšanās atļauju pircēju interesi par Latviju.

Uzturēšanās atļauju iegūšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā arī palīdzību darbā iekārtošanā, kas ekonomiskās klases pircējam ir vitāla. Tas ir viens no elementiem internetā uzskaitītajos pakalpojumos, ko piedāvā vesela juridisko un finanšu pakalpojumu slēdzēju armāda. Nekur netiek uzsvērta latviešu valodas zināšanu nepieciešamība.
Pasaulē uzturēšanās atļaujas ļoti reti tiek saistītas ar pastāvīga darba iespējām šāda tipa migrantam. Pat Melnkalnē, kur bija īpaši labvēlīgs uzturēšanās atļauju piešķiršanas režīms, vietējie nepieļāva savējo cilvēku izstumšanu no darba tirgus un bija atļauts tika sezonāls darbs. Starp citu, 2009.gadā Melnkalne uzturēšanās atļauju iespējas par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas iedzīvotājiem slēdza. Barbariskā piekrastes degradācija nekustamo īpašumu attīstīšanas rezultātā, vietējo iedzīvotāju pakāpeniska izspiešana no mājām, nekustamo īpašumu un īres cenu lēciens, praktiska nevēlēšanās integrēties izraisīja strauju sabiedrības negatīvās attieksmes veidošanos. Eiropas Savienība sniedza savu komentāru, ka Melnkalnei nebūs cerības tajā iestāties, ja valstī pastāvēs ēnu ekonomika, ko atbalsta Krievijas nelegālās un puslegālās naudas plūsmas.
Starp faktoriem, kas tiek reklamētas kā unikāls Eiropas piedāvājums, ir iespēja palikt valstī arī pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Latvija tiek dēvēta par „viskrieviskāko zemi Eiropā", kur krievu valodu var „droši lietot arī saskarsmē ar oficiālām personām". Turklāt atļauju izsniedz pat ne 30, bet septiņu dienu laikā un to iespējams nokārtot bez pircēja klātbūtnes.
Savdabīga ekstra ir iespēja Latvijas bankās kreditēties tiem „investoriem", kam pat dzīvoklim naudas nepietiek. Neskatoties uz to, ka Maskavā līdzīga standarta dzīvoklis maksā divas līdz piecas reizes dārgāk nekā Rīgas analogs, tomēr pat šo līmeni daudzi „investori" nesasniedz. Bankas ir pakalpīgas. "Citadele Asset Management" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs. Savā izsmeļošajā un klientam draudzīgajā intervijā (kur viņa amats ir minēts kā "Руководитель дирекции управления частным капиталом банка Citadele") paziņo, ka Krievijas klientiem piedāvājums ir ļoti pretimnākošs - banka finansē līdz pat 80% no nepieciešamās summas, bet maksimālais kredīta atmaksas ilgums ir 35 gadi (!!!). Personīgi es nepazīstu nevienu latvieti, kurš būtu saņēmis kredītu uz šādiem nosacījumiem.
Kreditēšanas elements šo uzturēšanās atļauju "investoru" aktivitāti padara par sabiedrības krāpšanu. Jo, patiesi, tikai latviešu politiķu cinismā ir iespējams iestāstīt, ka valsts ekonomiku ceļ ģimene no Maskavas Biruļovkas mikrorajona, kas pilnā sastāvā iepilotē Rīgā, nodibina fiktīvu juridisku personu vai pat bez tās, četru līdz sešu nedēļu laikā saņem kredītu dzīvokļa pirkšanai.

Kroplīgā uzturēšanās atļauju sistēma izraisa vietējo vēsturisko iedzīvotāju izspiešanu no dzīvesvietām, nekustamā īpašuma cenu celšanos. Pamatiedzīvotāji tiek izspiesti no Latvijas, bet tiek masīvi veicināta un labvēlīgi kultivēta, faktiska kolonistu iebraukšana.

Jāpiemin, ka uzturēšanās atļauju plaša patēriņa rosinošs faktors ir Latvijas iedzīvotāji - īpaši toleranti, labticīgi, iebaidīti un pasīvi savu tiesību aizstāvēšanā, kas nodrošina izcilu augsni uzturēšanās atļauju tirdzniecībai un būtisku savu tiesību ierobežošanas pieļāvumu. Latvija ir rets gadījums, jo praktiski gandrīz visur tieši pašvaldības un vietējie iedzīvotāji ir tie, kuri izdara spiedienu savas komūnas interešu aizstāvībā, visbiežāk ar plašu rezonansi atbalstošos vietējos medijos.
Melnkalnē situāciju piekrastē aktīvi atspoguļoja „Vijesti" mediju grupa. Melnkalnes nevalstiskās organizācijas, kuru fokusā ir politiskie procesi, uzturēšanās atļauju un īpašumu izpārdošanas jautājumā nostājās sabiedrības interešu pusē, veicot izvērstus pētījumus un informējot sabiedrību par kritisko situāciju, kas saistīta ar uzturēšanās atļauju pirkšanu, nekustamā īpašuma tirgus izkropļošanu un Krievijas netīrās naudas plūsmām valstī. Krasā atšķirībā no Latvijas, kur šis potenciāls ir vārgulīgs un eliti komplimentējošs, Melnkalnē NVO ir spējīgas sagatavot spēcīgu faktoloģiski argumentētu situācijas analīzi.
Eiropā tieši pašvaldību iedzīvotāji nosaka, kādus nekustamo īpašumu pircējus tās vēlas redzēt savās teritorijās. Šveicē pircējiem, kas nav ES pilsoņi, tai skaitā krieviem, nepārdod īpašumus Ženēvā, Cīrihē un to apkārtnē, bet ir iespējas iegūt īpašumu attālākos kantonos. Ja Latvijā Engures pašvaldība un iedzīvotāji pieļauj Ļeņinku un Putinku būvniecību ar krāšņām totalitāro simbolu reklāmām, tad Melnkalnes Dalmācijas kaimiņi - horvāti- pat vislielākā naudas spiediena apstākļos nepieļāva krievu pircēju invāziju. Efektu var redzēt jebkurš, kurš mēģinās salīdzināt Horvātijas Dubrovniku kantona un Melnkalnes piekrasti sezonas laikā.
Somijā savukārt nav iespējama uzturēšanās atļauju iegāde uz īpašuma pirkšanas rēķina, bet to var iegūt, pierādāmi nodarbojoties ar biznesu. Īpašumu izīrēšana Somijā nav uzskatāma par biznesu, uz kura pamata izsniedz uzturēšanās atļauju. Sākot ar 2010.gadu, Somijas masu informācijas līdzekļi regulāri ziņo par pretkrievu noskaņojumu somu sabiedrībā, saistot to ar Krievijas pārceļotājiem. 2011.gadā Dienvidsomijā notika jauno krievu nopirkto īpašumu vandālisma sērijas, kurām bija raksturīgas ar sarkanu krāsu noziestas izdemolēto dzīvokļu sienas. Tomēr arī miermīlīgākie Inaras ezera apkaimes iedzīvotāji pauda savu satraukumu par iespējamām „krievu sādžu" celšanām skaistajā novadā. Somijā laikā, kad izvērsās šī cīņa, Somijas nacionālisti ieguva lielu iedzīvotāju atbalstu un ir piedzīvojuši strauju popularitātes augšanu, kāpinot balsis vēlēšanās no 2,4% uz 23% .
Virkne valstu jau pirms četriem vai pieciem gadiem ir veikušas uzturēšanās atļaujas atcelšanu, kā tas ir Maltas gadījumā, vai padarījušas to komplicētu, kā tas ir Kiprā. Pilnībā no ne-ES pircējiem ir atteikušies čehi.
Atcerēsimies, ka termiņuzturēšanās atļauja pēc pieciem gadiem var tikt pārvērsta par pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet pēc desmit gadiem var tikt pieprasīta pilsonība.

Saruna par iebraukušo integrāciju nav nopietna. Latviešu politiķiem jau sen būtu bijis cilvēkiem jāpaskaidro, ka integrācija nav iespējama, integrējamo kritiskais skaits ir lielāks nekā jebkuras tautas absorbcijas spējas. Latvijas kritiskā masa sen jau ir pārsniegta un Latvija ir izgāzusies vienotas skolas izveidē valsts valodā.

Maza vēsturiska atgādne: lai cik fanātiska patlaban būtu premjera Dombrovska apsēstība ar uzturēšanās atļauju „biznesu par investīcijām", tā nav viņa ideja. Uzturēšanās atļaujas ir Saskaņas centra radīts projekts jeb, kā to medijiem uzsvēra Nils Ušakovs, viņa personiskā iniciatīva. Par uzturēšanās atļaujām pagājušā Saeimas sasaukuma laikā nobalsoja Tautas partija un Saskaņas centrs.
Uzturēšanās atļaujas pēc savas būtības ir ekstra, privilēģija, ko piešķir ārzemniekam. Kvotas un reālas investīcijas, ko rūpīgi pārbauda - tas ir cienījamas valsts uzturēšanās atļauju ceļš. Tajā pat laikā uzturēšanās atļaujas kā jebkura resursa iztirgošana nav veids, kā attīstīt ekonomiku. Vēl jo vairāk - no tā nevar būt atkarīga valsts ekonomiskā stabilitāte. Ja šis arguments tiek lietots politiskā diskursā, tad rodas nopietnas šaubas par valdošās politiskās elites pārstāvju atbilstību ieņemamajiem augstajiem amatiem.
Vēlos beigt savu rakstu tāpat kā 2011.gadā, kad rakstīju par uzturēšanās atļaujām krievu skolu kontekstā - neesmu pret uzturēšanās atļaujām Latvijā principā, ja tās ierobežo kvotas un tās tiek izsniegtas uz izcilu reālu biznesa investīciju pamata. Esmu pret vientiesību. Vientiesi un viņa ģimeni izmanto nežēlīgi, ilgi un daudz, pa laikam atgādinot, ka viņš pats pie šīs situācijas ir vainīgs.
Bet mēs taču esam gudra tauta...?
Autore ir komunikācijas risku analītiķe 

Jautājumi vēlētājiem 94. jubilejā (par ko Jūs domājāt, kad 22 gadus pēc kārtas ievēlējāt Kremļa aģentus?)

Jautājumi ilggadīgiem Saeimas deputātiem un tiem, kas viņus ievēlēja:

Pēc neatkarības atgūšanas pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, bet skolās joprojām nemāca ne patriotiskumu ne arī Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu. Un kas tad to lai mācītu, ja skolu direktori un administrācija galvenokārt ir tie paši, kurus par īpašu uzticību PSRS, amatos izvirzīja vēl okupācijas laikā. Nesen kāds krievu skolas skolotājs atkārtoti publiski ir izteicās, ka ienīst šo valsti un nav tai lojāls. Viņš nav vienīgais, tādu ir daudz, bet problēma jau nav tikai ar viņu, bet gan ar apjukušajiem izglītības ministrijas ierēdņiem, kas teica, ka tur neko nevarot darīt, jo viņu darbā var pieņemt vai atlaist vienīgi skolas direktore, kas pati tāda un kura vēl izteicās, ka skolnieki atbalsta šo skolotāju. Tāda ,lūk, aug jaunā Nila Muižnieka un Latvijas ceļa „integrētā paaudze”. Vēsturi viņi mācās pēc Maskavā sagatavotam grāmatām un Latvijas valdība uz to iecietīgi noraugās.

20 gadus pēc neatkarības atgūšanas un 8 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā joprojām nav ieviests Eiropas sliežu platums dzelzceļiem. Eiropa tam dod naudu, bet ekonomikas ministrs tajā vietā labprātāk gribētu būvēt vēl vienu dzelzceļu un Maskavu.

Enerģētikā dominē GAZPROMIZĀCIJA. Vairāk nekā 60 %-us no visiem energoresursiem, tajā skaitā 100%-us no gāzes piegādēm nāk no Krievijas. Kaut arī Eiropa dod naudu sašķidrinātās gāzes iekraušanas terminālam lai varētu gāzi pievest ar kuģiem no citām valstīm, „Latvijas gāzes” administrācija dod priekšroku turpināt gāzes iepirkšanu vienīgi no Gazprom’a par Putina diktētām cenām, kas krietni pārsniedz brīvā tirgus cenas. Tiem, kas domā, ka Latvijas gāze, līdzīgi kā nesen sabrukusī Latvijas Krājbanka, pieder Latvijai, varu atgādināt, ka veiksmīgas „prihvatizācijas” rezultātā Latvijas Gāzes akciju vairākums pieder Krievijas Gazpromam. Kādu bijušo ministru, kas bija uzsācis sarunas ar Ziemeļ-amerikas kompānijām par slānekļa gāzes (shale gas) ieguvi Latvijā, prokrieviskie mēdiji apmeloja un viņš tika padzīts no amata.
Tajā vietā lai cīnītos par valsts enerģētisko neatkarību un integrāciju ar Eiropas Savienību, valdība gadiem ilgi bez rezultātiem diskutē par Atomelektrostacijas būvēšanu Lietuvā un apsver iespēju elektrību pirkt no Krievijas būvētās elektrostacijas Kaļiņingradā. Vai pa 20 gadiem Latvija nevarēja uzbūvēt pati savu atomelektrostaciju?

Pilsonību pa šiem gadiem saņēmuši tik daudzi Latvijai naidīgi cilvēki, ka Saeimā ar pūlēm vēl izdodas noturēt latviešu vairākumu. Savukārt darbiniece, kas ilgus gadus vadīja pilsonības izdāļāšanu un kuras padotie bija atbildīgi par daudzām pasu pārdošanas krimināllietām, par savu darbu saņēma Trīszvaigžņu Ordeni un dabūja augstu ideoloģisku amatu krieviem atdotajā Rīgas domē. Varam pieminēt Latvijas Saeimas deputātu Kravcovu, kurš nezinot nevienu vārdu latviski bija saņēmis valodas zināšanas apliecību, Latvijas pasi un vēl kļuvis par Saeimas deputātu. Bez likumu pārkāpšanas tas nebūtu iespējams, bet neviens vainīgais netika atrasts un pat netika meklēts. Savukārt Rīgas domē korupcija un pārkrievošana turpinās, piemēram, tā ir izveidojusi situāciju, kad uz vietām latviešu bērnu dārzos gaida vairāk kā 8 tūkstoši bērnu, bet krievu bērnu dārzos vietas var dabūt bez rindas – lūdzu, nāciet, latvieši, nebaidieties, jo bez krievu valodas zināšanām būs ļoti grūti dabūt darbu Latvijā.

Joprojām notiek masveidīga krievu iepludināšana Latvijā, jo Saeima negrib apturēt Šlesera un Tautas Partijas pieņemto likumu par uzturēšanās atļauju pārdošanu ārzemniekiem par smieklu naudu. Pēc šī likuma noteikumiem jebkurš maskavietis var pārdot savu dzīvokli Maskavā, kur dzīvokļu cenas ļoti augstas, un par iegūto naudu nopirkt līdzvērtīgu dzīvokli Rīgā, kas viņam nodrošina uzturēšanās atļauju un vēl nauda paliek pāri. Šiem iebraucējiem neprasa valodas zināšanas, bet Zatlera grupējums ultimatīvi pieprasa viņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību. Situāciju trāpīgi nesen aprakstīja kāds Izraēlas laikraksts, kurš salīdzina abas valstis, jo abām ir jāiztur milzīgs spiediens no nedraudzīga kaimiņa, kas draud valsti iznīcināt un izsaka neizpratni par latviešiem, kas „neizskaidrojamas pasivitātes un letarģijas dēļ, vienotības un sadraudzības trūkuma dēļ un vāja nacionāla lepnuma dēļ” pamazām zaudē savu valsti.

Latvijas sabiedriskajā radio un televīzijā joprojām vadošos amatos strādā komunistu laiku ideologi un par nodokļu maksātāju naudu dod iespēju, piemēram, Latvijas ienaidniekam un kriminālnoziedzniekam Vladimiram Lindermanam stundām ilgi runāt par to, ka Latgalei vajadzētu atdalīties no Latvijas un pilsonību vajadzētu nekavējoties dot visiem nepilsoņiem, kas tad šo 18.novembra republiku pārvērstu par citu valsti bez tiesiskās pēctecības. Krieviski runājošajos mēdijos dominē totalitārisma propaganda no Maskavas, un arī vairums latviešu avīzes (varbūt izņemot dažas) runā ar Maskavas vārdiem. Tā rezultātā 46% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Krievijā šobrīd ir labāka valsts pārvalde, nekā Latvijā un vēl 16 procenti nezina atbildi uz šo jautājumu. Tajā pat laikā tiek noklusēta informācija, ka Rietumeiropā ir vairāki demokrātiski noskaņoti TV kanāli krievu valodā, kas varētu pozitīvā virzienā ietekmēt sabiedrību, ja šie kanāli tiktu pārraidīti Latvijā. Par tikšanos ar šo kanālu īpašnieku Berezovski izcēlās gandrīz vai starptautisks konflikts, kā rezultātā vairākas augstas amatpersonas zaudēja darbu, bet masu mēdiji pat nepieminēja šo sarunu mērķi.

Juris Tunelis

Egils Zariņš- kārtējais nomenklatūras propagandists

Egils Zariņš. Vīlies profesijā 
 Diena, Anda Burve-Rozīte. 2009. gada 6. februāris 

http://www.diena.lv/egils-zarins-vilies-profesija-650081 

Žurnālists Egils Zariņš turpmāk katru otrdienu pēc Panorāmas LTV1 tiešajā ēterā ar jaunu analītisko raidījumu Jauna nedēļa
Laikā, kad valsts finansējumu zaudējuši daudzi skatītāju iecienīti LTV raidījumi, žurnālists Egils Zariņš — gluži pretēji — saņēmis uzaicinājumu ķerties klāt jauna informatīvi analītiska raidījuma vadīšanai. Īsi pirms jaunā gada saņēmis zvanu no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota, žurnālists gatavojās iznācienam ēterā jau februāra sākumā. Tiešais ēters otrdienās jaunajam raidījumam piešķirts visizdevīgākajā raidlaikā — tūdaļ pēc Panorāmas. E.Zariņš stāsta, ka konkurēt ar Jāņa Dombura diskusiju raidījumu Kas notiek Latvijā? negrasās. Viņš nebūšot arī konkurents Ivetas Elksnes vadītajam raidījumam 100.pants. Savā jaunajā raidījumā E.Zariņš prognozēs un modelēs aktuālo politisko notikumu iespējamos scenārijus, arī tiešraidē uzrunās politiķus, ekspertus. Īpašu vērību viņš sola veltīt starptautiskajiem notikumiem.

Kā ir iziet ēterā ar jaunu raidījumu par aktuālām tēmām laikā, kad TV skatītāji kāri ķer katru jaunu ziņu un ir kritiski noskaņoti?

Tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Nekad jau nav bijis tā, ka ir pavisam labi, bet tagad situācija ļoti saasinājusies. Lielākā nelaime, manuprāt, ir tā, ka cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Nezinu, ko tagad kā piemēru varētu nosaukt… Nu, nav, piemēram, Kalvītis velns, melns pilnīgi! Protams, viņš ir sastrādājis sliktas lietas, bet kaut kas labs arī ir darīts. Tā es varētu saukt daudzus uzvārdus.

Mani pat ne kā žurnālistu, bet cilvēku biedē tas, kas tagad notiek. Saprotu, kāpēc ir tāds negatīvisms, bet tas man ļoti nepatīk. Viss mums ir slikti! Laba ziņa mums vairs nav ziņa! Esmu pieķēris sevi pie domas, ka varbūt pat esmu vīlies profesijā.
Man patīk un interesē žurnālistika, bet esmu vīlies, kāda tā ir tagad. Argumenti nevienu vairs neinteresē. Nevienu neinteresē kritiska pieeja informācijai. Visi dzīvo emocijās. Latvijas žurnālisti, izdabājot konjunktūrai, bieži iet vienkāršāko ceļu — izdabā pieprasījumam. Un pieprasīts šobrīd ir negatīvisms.
Tam negatīvismam taču no kaut kurienes aug kājas…
No visurienes. Žurnālisti ir tikai sabiedrības spogulis. Man ir jautājums — cik tālu žurnālists var iet ar domu, ka mums ir tiesības uz brīvību, ka jāinformē sabiedrība? Ja nu, piemēram, kāda žurnālista rokās nonāk dokuments — tagad es abstrakti runāju —, kas var sagraut šo valsti? Ko darīt — publicēt vai nepublicēt?
Kāda būtu jūsu izvēle?
Nepublicēt, jo ir lietas, kas stāv augstāk par absolūto patiesību. Pirms gadiem desmit bija gadījums — kādas angļu dzeltenās avīzes rokās nonāca ar valsts budžetu saistīti valdības dokumenti. Ja tos publicētu, sabiedrībā būtu panika, kas saistīta ar bankām. Dzeltenā avīze toreiz ilgi domāja. Izlēma šo dokumentu nepublicēt. Acīmredzot viņi uzskatīja, ka ir augstākas lietas nekā nepieciešamība sabiedrību informēt līdz galam. Ir taču atklātībai kaut kādas robežas!
Jūs tā domājat?
Īstenībā šis jautājums ir ārkārtīgi smalks un sarežģīts. Man pašam nav viennozīmīgas atbildes.
Vai ar to gribat teikt, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota un gudra, lai būtu gatava uzzināt patiesību?
Protams, tā nav gatava! Es pateikšu, kur tas viss sākas — skolā. Mums nemāca kritiski uztvert informāciju, ko skolotājs pasniedz. Mums māca atkārtot to pašu, ko teicis skolotājs. Kļūt par magnetofoniem. Ja tu skolā esi trenēts nevis domāt, bet tikai atkārtot, ko saka autoritāte, tad dzīvē arī meklēsi autoritātes un atkārtosi, ko tās saka. Labi, ja tās autoritātes ir bez grēka, bet neviens jau nav tāds! Es saprotu, ka ikdienas cilvēkam nav laika domāt, meklēt argumentus. Viņš ir nomocījies ar darbiem. Viņam ir ģimene, kredīti. Bērni slimo. Nav kritiskas attieksmes pret sevi un citiem.
Nav arī pret politiķiem, kas jūsu raidījumā ieņems svarīgu vietu.
Avīzes jau viņus sunī, bet, ja tevi visu laiku lamā, tu uztrenējies un pieņem to kā aksiomu. Es neredzu šobrīd motivāciju jauniem un talantīgiem cilvēkiem nākt politikā. Mēs paši esam vainīgi, ka politikā nāk neveiksminieki un tādi, kuri nav tīri savos nodomos un darbībās.
Kāpēc tā domājat?
Politika ir darbs ar negatīvu auru. Pasakiet, kāda motivācija ir nākt politikā jaunam, labi izglītotam cilvēkam, ja viņš zina, ka jau rīt par viņu teiks — zaglis?
Motivācija varētu būt vēlēšanās dzīvot tiesiskā valstī.
Patriotisms? Latvijā tas netiek kultivēts. Manas meitas draugs tagad mācās Anglijā — viņš prestižā skolā studē arhitektūru. Viņš grib pēc studijām strādāt Latvijā. Tam nav nekādas racionālas motivācijas, bet viņš tā domā. Domāju, tagad mēs vispār varam cerēt tikai uz iracionālu motivāciju kaut ko darīt valsts labā.
Kā domājat, vai svārstīgā un neprognozējamā situācija valstī nerada risku žurnālistiem, tajā skaitā jums, kļūt manipulējamiem? Jūsu raidījumam dots ļoti izdevīgs raidlaiks. Visticamāk, to skatīsies visa valsts un būs lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu, it īpaši nozīmīgu notikumu priekšvakarā.
Nezinu, kā mani varētu uzķert uz āķa pret manu gribu?
Vienkārši nopērkot.
Nē, nopirkt nevar! Tas man liekas banāli, riebīgi un stulbi. Protams, visi mēs esam cilvēki. Grēcīgi. Joko jau, ka visiem ir cena, tikai jāzina cipars. Taču es šādās kategorijās neesmu domājis, mani neviens nav mēģinājis nopirkt. Mēs nebūsim tie, kas lavās gar sētu, kaut ko meklē un urķē. Mūsu raidījuma uzstādījums ir, ka gribam sniegt skatītājiem informāciju un tad lai viņi paši domā! Tieši domā, nevis tikai uzzina sensācijas. Uzskatām, ka Latvijā vēl ir cilvēki, kuri paši grib domāt.

Vai pateiksiet piemēru, kā izpaudīsies informācijas pasniegšana, ko skatītājam pašam būs iespējas apdomāt un izdarīt secinājumus?
Es redzu, ka televīzijas raidījumi, kuri dēvē sevi par nedēļas apskatiem, sāk just, ka tas ir par īsu — atskatīties uz nedēļu. Jāskatās tālākā perspektīvā. Mēs savā raidījumā pieņemsim, ka notikumu cilvēki jau zina. Skatīsim, kā tas varētu attīstīties tālāk. Jautāsim daudziem. Gatavu atbildi nedosim. Mūsu mērķauditorija ir sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki, kas ir valsts mugurkauls un nosaka toni sabiedrībā.
Raidījums būs diskusijas formātā?
Ne tikai. Būs gan sižeti, gan diskusija tiešajā ēterā, ko vadīšu es. Skatītāji raidījuma laikā varēs mums rakstīt elektroniskās vēstules. Liela daļa šo sižetu būs saistīti ar situāciju ārvalstīs. Par ārpolitiku mums ir ļoti maz informācijas. Ja ir, tad ziņu formātā ar mazu bildīti. Mani vienmēr ir interesējis, kas notiek pasaulē. Latvijas televīziju ziņu kanālos es atbildi uz šiem jautājumiem neesmu saņēmis.
Kā nākas, ka LTV smagos finansiālos apstākļos jūsu raidījumam tika atrasts finansējums?

To es nezinu. Noruna, ka LTV gribētu šādu raidījumu, mums bija jau pagājušajā gadā. Tad nāca Ivars Godmanis ar savu bēdu stāstu, LTV tika noņemts finansējums. Paša gada beigās man bija īsa saruna ar Edgaru Kotu (LTV ģenerāldirektoru). Viņš piezvanīja un teica, ka šāds raidījums televīzijai būtu vajadzīgs, lai gatavojos. Pirmo kanālu LTV grib pozicionēt kā informatīvi izzinošu. Tāpēc trešdienās ir Domburs, Elksnei ir 100.pants, un otrdienās pēc Panorāmas būsim mēs. Neteikšu, ka mani neinteresē, kur LTV ņēmusi finanses mūsu raidījumam. Taču par televīzijas virtuvi un finansējumu neko nezinu.

Jums televīzijā plašs ampluā, sākot ar ēdienu un beidzot ar politiku.

Atmodas sākumā dzīve mani iesvieda politiskajā žurnālistikā. Sākumā biju LETĀ. Tad Augstākās Padomes Preses centrā, kopā ar Sarmīti Ēlerti sākām to veidot. Tāpēc man ārkārtīgi komiski liekas, ka mani dēvē par Inkēna cilvēku. Protams, ar Edvīnu Inkēnu esam labi pazīstami jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kopā esam taisījuši raidījumu Nedēļa. Taču tikpat labi es varu teikt, ka esmu Ēlertes cilvēks, jo esam kopā strādājuši.

Par dažādību runājot, kāpēc man nevadīt raidījumus, kas patiešām interesē, ja ir iespēja? Ir tādi žurnālisti, kuri tikai vienā lauciņā urbj — tajā viņi ir baigie speciālisti. Divi soļi pa labi, un viņi plāta rokas, neko nesaprot. Tādus parasti dēvē par sausiņiem. Man kā cilvēkam ir ļoti pieņemami, ka varu izpausties nopietnā un varbūt arī kādā atpūtai domātā raidījumā.

Jūtaties ar dzīvi apmierināts?
Protams, mani uztrauc cipari, kas tiek publiskoti par situāciju valstī. Taču ārkārtīgā depresijā neesmu. Neuzskatu, ka viss ir tikai pelēks un nekā laba. Nāks pavasaris, un cilvēkiem būs priecīgāks prāts! Kad pēdējo reizi bija saule, jūs atceraties? Problēmas, protams, nemazināsies, bet kaut kā dzīvot varēsim.

 *** 
 LTV nauda dažiem raidījumiem atrodas Par spīti samazinātajam finansējumam, Latvijas televīzija februārī skatītājiem tomēr piedāvās vairākus autorraidījumus — šonedēļ ēterā atgriežas gan Egila Zariņa veidotā Jauna nedēļa, gan arī Naudas zīmes un Galva.Pils.Sēta. Sazinājāmies ar Latvijas televīziju, lai noskaidrotu, kur rasts finansējums šiem raidījumiem. LTV sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka skaidro — Latvijas televīzija savā stratēģijā ir definējusi prioritātes. "Pirmā no tām ir ziņas un informatīvi dokumentālie raidījumi, otrā — bērnu raidījumi, bet trešā —k ultūras raidījumi. Krīzes apstākļos prioritātes ir īpaši aktuālas, tāpēc primāri mēs atteicāmies no izklaides raidījumiem — Eirovīzijas, seriāla Neprāta cena u.c., bet orientējamies uz informatīvi dokumentāliem raidījumiem." Viņš arī skaidro, ka raidījumus Jauna nedēļa, Galva.Pils.Sēta un Naudas zīmes nebija nolemts pārtraukt, jo atbilstoši LTV prioritātēm tie pieder pie informatīvi analītiskajiem raidījumiem. Savukārt budžeta samazināšanu LTV veikusi, atsakoties no izklaides raidījumiem, samazinot štata vietas, kā arī maksimāli optimizējot LTV darba un ražošanas izmaksas. 


********************************************************* 


Žurnālistu savienība darbam NEPLP iesaka arī Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu 
 29.novembris 2011 


http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/65385/zurnalistu-savieniba-darbam-neplp-iesaka-ari-egilu-zarinu-un-edvinu-inkenu 


 Latvijas Žurnālistu savienība darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pieteikusi arī žurnālistu Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu, informēja savienībā. Kopumā Žurnālistu savienība ieteikusi ievēlēt NEPLP četrus kandidātus - Kristianu Rozenvaldu, Violu Lāzo, Zariņu un Inkēnu, kā arī paudusi atbalstu padomes priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces atkārtotai ievēlēšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. 
 Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Zariņš pazīstams kā LNT raidījuma "Egila Zariņa mikslis" vadītājs un LTV1 raidījuma "Jauna nedēļa" vadītājs. 
 Savukārt Inkēns 1981.gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis grādu žurnālistikā, Atmodas gados bijis viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem, bijis 5., 6. un 7.Saeimas deputāts. Bijis kanāla LNT raidījuma "Nedēļa" producents. Inkēns ar Zariņu kopā veidojuši LTV1 raidījumu "Jauna nedēļa". 
 Jau ziņots, ka Rozenvalds un Lāzo jau parakstījuši apņemšanos, kas liek viņiem pēc stāšanās amatā pamest iepriekš vadīto uzņēmumu valdes sastāvus. Viņš gan atzīst, ka "ideālu cilvēku nav". Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lāzo iepriekš strādājusi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā - 1970.gadā sākusi strādāt radio bērnu raidījumos, vēlāk bijusi redaktore Latvijas Radio, bet no 1997.gada strādājusi par vecāko redaktori Latvijas Televīzijā. Darbu medijos Lāzo atstāja pēc ievēlēšanas Rīgas domē un vēlāk pēc kļūšanas par 7.Seimas deputāti. 2002.gadā Lāzo kandidējusi 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta, bet 2004.gadā viņa kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt pērn Lāzo kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. 1978.gadā Lāzo Latvijas Valsts universitātē ieguvusi augstāko izglītību žurnālistikas specialitātē. Sabiedrisko attiecību speciālistam Rozenvaldam pieder vairāki uzņēmumi, tostarp SIA "RKT Holdings", SIA "Kristians Rozenvalds". Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ņemot vērā, ka drīzumā beigsies pašreizējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pilnvaras, aicina ieteikt padomes locekļu kandidātus nākamajam darbības termiņam, informēja Saeimas Preses dienests. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēl Saeima, savukārt šīs padomes locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Dokumentus par kandidātu un tā atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām prasībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai var iesniegt līdz 2011.gada 30.novembra plkst.17. Padomes locekļu kandidātus var izvirzīt juridiskās personas (izņemot politiskās partijas un politisko partiju apvienības) un fiziskās personas. Padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem, locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

šlesera oligarhu lietas 'RTO' shēmā figurē arī Lembergs un Šķēle

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zurnals-oligarhu-lietas-rto-shema-figure-ari-lembergs-un-skele.d?id=38857743

www.DELFI.lv | 02. jūnijs 2011

Izmeklēšanas tiesnesim, kas sankcionēja kratīšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sniedzis informāciju par aizdomām, ka "daļa no [SIA "Rīgas tirdzniecības osta"] RTO kapitāldaļām, iespējams, slēpti pieder arī [Ventspils mēram Aivaram] Lembergam un [Tautas partijas dibinātājam, Saeimas deputātam Andrim] Šķēlem, ar kuriem tiek saskaņota RTO saimnieciskā darbība, lēmumu pieņemšana, finansiālie ieguldījumi un dividenžu izmaksa", liecina žurnāla "Ir" no dažādiem avotiem iegūtā informācija.

"Turklāt RTO faktisko īpašnieku padomes sēdes (..) notiek Andra Šķēles un Harija Krongorna birojā," teikts vienā no lēmumiem par kratīšanu, ceturtdien informē žurnāls.

Bijušais Latvijas Attīstības aģentūras darbinieks Ralfs Kļaviņš, kas tiek uzskatīts par Šlesera biznesa partneri, apgalvo, ka viņam pieder RTO daļas, kuras pērnā gada beigās pārgājušas Kiprā reģistrētās kompānijas "Mariniera Ltd" īpašumā. Tas esot viņa uzņēmums, kas Kiprā reģistrēts tādēļ, lai maksātu zemāku ienākuma nodokli un būtu vieglāk naudu investēt citos biznesos. RTO daļas Kļaviņš pircis par personīgo naudu un aizņēmumiem, kuri neesot saistīti ar Šleseru. "RTO nekas nav ne privatizēts, ne citādi iegūts darījumos ar publisko sektoru," viņš uzsver.

Otras lielās RTO daļas pēdas aizved uz Šveici, ziņo "Ir". Tur reģistrētajai firmai "Zein Holding AG" par īpašnieku jau pēc izmeklēšanas sākuma publiski pieteicies Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. RTO valdē "Zein Holding AG" intereses kopš šāgada pārstāv Jānis Maršāns - bijušais TP biedrs un Šlesera valsts sekretārs Satiksmes ministrijā.

Trešā lielākā RTO īpašnieka - uzņēmuma "BTH Rīga" – īpašumtiesības caur pagaru uzņēmumu virkni aizved pie divām privātpersonām - Modra Ozoliņa un Jāņa Lāča, informē žurnāls. Ozoliņš ir viens no bankrotējušā Tukuma gaļas pārstrādes kombināta bijušajiem īpašniekiem, kuram pāris gadu vēlāk atradies pietiekami naudas, lai varētu investēt Rīgas ostā. Viņam kopā ar advokāta Andra Grūtupa dēlu pieder arī uzņēmums, kas kontrolē daļu no spirta ražotāja "Jaunpagasts Plus". "Tukumā visi runāja, ka viņš ir Šķēles cilvēks," žurnālam saka "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude.

Savukārt Jānis Lācis, kā pārliecinājies žurnāls "Ir", parādās kā adresāts Lemberga dēla Anrija konta izdrukās, kas Ventspils amatpersonu lietas ietvaros nonāca preses rīcībā. Viņam ieskaitītās summas figurē ar visai jautriem pamatojumiem, piemēram, 1166 latu pārskaitīti "par orālajiem pakalpojumiem", bet 137 latu ienākuši ar īsu piezīmi "airport, bučas".

Ozoliņa un Lāča firmas "BTH Rīga" intereses RTO vadībā pārstāv "digitālgeitā" tiesājamais finansists Jānis Svārpstons un no Ventspils uzņēmumiem nākušais Lenards Ozoliņš.

Šķēle žurnālam "Ir" apgalvojis, ka nav slēptais īpašnieks RTO uzņēmumos, lai gan kā aktīvs biznesmenis vadošās personas pazīst. Viņš vairākkārt atteicies atbildēt uz jautājumu, vai RTO padomes sēdes ir notikušas viņa birojā.

Taču to nenoliedz Kļaviņš. RTO padomes sēdes ik pa diviem vai trim mēnešiem sasauc tās priekšsēdētājs Markuss Hugo Vangers, kas ir "BTH Rīga" izvirzīts pārstāvis. "Lursoft" dati rāda, ka Vangera vārds Latvijas biznesā citur nav uzpeldējis, informē žurnāls.

Jau ziņots, ka KNAB vēstulē Saeimai, kuru parlaments tomēr neņēmā vērā un neatļāva kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, minētas vairākas kriminālprocesa virzītāja rīcībā esošās ziņas, kas vēsta arī par pērn uzsāktu finanšu shēmu, lai Šlesers juridiski iegūtu savā īpašumā Šveices firmu – SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) pastarpināto līdzīpašnieci "ZEIN Holding AG", kas, pēc Šlesera pagājušajā nedēļā publiski teiktā, šobrīd pieder uzņēmējam Viesturam Koziolam.

Saeimas mājaslapā publiski pieejamajā KNAB vēstulē aprakstīta kriminālprocesa būtība, kurā citstarp norādīts, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas RTO. "Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA "Avadel" vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies," teikts KNAB vēstulē.

KNAB vēstulē norādīts, ka juridiski RTO daļas pieder "ZEIN Holding AG", tai pat laikā Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Vēstulē norādīts, ka no kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet: Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinās un viņa darbības atbalstot uzņēmējs Vieturs Koziols un RTO līdzīpašnieks un vadītājs Ralfs Kļaviņš, kā arī Koziola uzticības persona un juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

KNAB vēstulē arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009.gadam bijis dažādos valsts amatos un šajā laikā, iespējams, pieņēmis vai ietekmējis lēmumus, kas saistīti ar "viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO". Tā rezultātā uzņēmuma apgrozījums piecu gadu laikā desmitkāršojies – no 8 miljoniem latu 2004.-2005.gadā uz 80 miljoniem latu 2009.-2010.gadā, būtiski paaugstinoties arī tā vērtībai, norādīts KNAB vēstulē.

Savukārt kopš 2010.gada februāra Šlesers, lai legalizētu daļas RTO, aktīvi plānoja un organizēja finanšu shēmu, lai "Avadel" īpašumā nonāktu "ZEIN Holding AG", kurai pieder RTO 36% kapitāldaļu īpašniece – SIA "Piejūras investīcijas", minēts KNAB vēstulē. Tajā viņš iesaistījis arī uzticības personas: "Avadel" valdes locekli Ivaru Gulbi un uzņēmējus Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stēni Johansenu.

Koziols portālam "Delfi" kategoriski noliedza, ka būtu atbalstījis vai apzinājies jelkādas Šlesera pretlikumīgas darbības. Viņš apstiprināja, ka viņam pieder 100% "ZEIN Holding AG", jo "pats braucu uz Cīrihi un dibināju šo uzņēmumu".

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās norādīts arī, ka kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Turklāt kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas arī uzņēmumos SIA "Zaķusalas Estates", "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", "Eurolines", kā arī "airBaltic" līdzīpašnieces SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", kā arī SIA "Abi krasti", kas nav minēti Šlesera deklarācijās.

Koziols portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņš var apgalvot par "Zaķusalas Estates" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", ka "Šleseram tur pat pusakcija nepieder" - šie uzņēmumi piederot Koziolam un biznesa partneriem, starp kuriem ir arī AS "Diena" padomes loceklis Turmuds Stēne Johansens.

Savukārt oficiālajā KNAB paziņojumā norādīts: KNAB rīcībā esošo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās iepriekš minētajās komercsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos.

Vēstulē pieminēta arī iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka KNAB uzskatot -Šlesers, oktobrī pēc ievēlēšanas Saeimā zaudējis Rīgas Brīvostas vadītāja amatu, izplānojis un veicis nelikumīgas darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādejādi Šlesers gribējis saglabāt kontroli par lēmumiem, kas skar ostā strādājošus ar Šleseru saistītus uzņēmumus.

Lembergs savukārt esot pieprasījis kukuli, lai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par Ameriku. Kā kukulis pieprasīts, lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar "Mediju nams".

Jau ziņots, ka 'Šlesera kratīšanas' lietas balsojums Saeimā kļuva par ieganstu, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušās nedēļas nogalē izšķirtos ierosināt Saeimas atlaišanu.

Mafijas banka Parex - John Christmas

Parex ziņojums
2010. gada janvāris. Intervijas ar Džon Kristmas (John Christmas) „Z Jānis”
2004. gada krāpšana, atklājis Z. Jānis, starptautisko attiecību grupas vadītājs.
Parex viņu informēja viņam darba sākumā, ka Pareksā pagātnē bijušas sliktas lietas, bet ka tās tiekot novērstas.
ASV vēstniecība viņu informēja, ka Parex bankai bijusi slikta pagātne, bet tas tiekot novērsts un ka tas esot labi.
80 % Parex bankas depozītu ir ārzonas depozīti ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lielāko daļu šo depozītu noguldījuši cilvēki no bijušās PSRS (tagadējām NVS valstīm).
Rezidentu kreditēšanas bizness bija vērsts uz to, lai atņemtu cilvēkiem viņu mājokļus. Negodīgi un sarežģīti līguma nosacījumi, kas ļāva viņiem atsavināt mājokļus pat tad, ja kredīts tika kārtīgi maksāts. Pēc viņu teiktā, mājokļi regulāri tikuši atsavināti, izmantojot juridiskas pilnvaras metodi. Tas bija viņu galvenais virzienu, kreditējot individuālus mājokļu īpašniekus.
Komerciālā kreditēšana (nav pārbaudīts). Viņi apzināti un mērķtiecīgi finansēja korupciju. Uzņēmumi, kas maksā kukuļus, gūst panākumus, viņi teica, tāpēc gribam, lai tie būtu mūsu klienti. Uzņēmumi, kas kukuļus nedod, Latvijā panākumus negūst. Tādēļ Parex par saviem klientiem izraudzījās tos, kas deva kukuļus.
Prēmijas tika maksātas skaidrā naudā vai aploksnēs. Tās tika izmaksātas bankas Ziemsvētku ballēs. Prēmijas saņēma kapitāla tirgu un investīciju nodaļas darbinieki, bet iespējams, ka tās tika maksātas arī pārējām trim struktūrvienībām. Jānis ir pārliecināts, ka prēmijas saņēma investīciju nodaļas darbinieki, jo Jānis to redzēja pats savām acīm.
Parex sniedza nepatiesu informāciju savā gada pārskatā. Parex bankas īpašnieki un vadītāji Kargins un Krasovickis apgalvoja, ka nesaņemot algu. Bet patiesībā viņi aizdeva naudu sev pašiem par zemiem procentiem un tad noguldīja to Parex bankā par ļoti augstiem procentiem, bet pēc tam iekasēja starpību. Šādā veidā viņiem tika izmaksātas milzu naudas summas. Abi apgalvoja, ka nav saņēmuši nekādas kompensācijas (laikraksti).
Vairāki aizņēmēji saņēma kredītus, kuru apmēri pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Rīgas Satiksmes kreditēšanas gadījums ir pierādīts – kredīti šai kompānijai pārsniedza Latvijas likumos noteiktos ierobežojumus. Parex sadalīja kredītu vairākās daļās, lai slēptu šo faktu.
Aizdevumi Latvijas Balzamam un tās kontrolpaketes turētājam SPI Group, kuras īpašnieks ir Jurijs Šeflers, bēdīgi slavens krievu mafijas boss. Krievijas tiesībsargājošās institūcijas izsludinājušas Šeflera meklēšanu un Latvijā viņam patvērumu sniedza Andris Šķēle.
Šķēle nozaga no Latvijas īpašumu Latvijas Balzamu, iegūstot to savā īpašumā. Tad Šķēle pārdeva šo uzņēmumu Šefleram, kurš tagad dzīvo Jūrmalā. Šeflers ir draudējis ar slepkavībām cilvēkiem Krievijā un ir masu slepkava, apgalvo Z. Jānis. Tolaik, kad Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu, viņš esot teicis, ka palīdzēšot „organizēt” Šefleram alkoholisko dzērienu tirgu. Pēc pārdošanas darījuma tika nošauti četri citu alkoholisko dzērienu firmu vadītāji. Tas notika pirms aptuveni sešiem gadiem. Dainis Peimanis bija pazīstamākais no šiem uzņēmējiem. Kad viņš savā automašīnā brauca uz mājām, divas citas automašīnas piespieda viņu apstāties. No automašīnām izlēca četri slepkavas un nošāva viņu. Nākamajā dienā arī šie četri tika atrasti nošauti – acīmredzot, lai slēptu nozieguma pēdas. Redz kas notiek ar cilveki kas pildiet prasības un aizstāv tie kā Šefleru un mūsu oligarhi.
Parex bankā regulāri cirkulēja runas par Šefleru un viņa slepkavībām. Parex darbinieki jokoja par starptautiska bankas likums „pazīsti savu klientu” un teica, ka pazīst savu lielāko klientu Šefleru ļoti labi.
Arī Berlat bija alkoholisko dzērienu firma. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tika izmantots, lai panāktu šīs kompānijas kriminālvajāšanu ar mērķi izspiest šo uzņēmumu no tirgus. Baumo, ka VID vadītājs Sončiks ar Šefleru esot vienojušies izspiest Berlat no tirgus.
Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu zinot, ka saņems palīdzību, lai atbrīvotos no konkurentiem.
Šeflers ir Jūrmalas „Jaunā viļņa” konkursa sponsors.
Vēl viena Parex nelikumīga kreditēšanas shēma. Karginam, Krasovickim un VIP Avia, pārsniedzot Latvijas likumu atļaut daudzumu.
Nepatiess finansiālo risku mazināšanas (hedging) atspoguļojums bankas grāmatvedībā. Īstermiņa depozīti un ilgtermiņa aktīvi. Gada pārskatos viņi runāja par šīs neatbilstības izlīdzināšanu. Taču šie apgalvojumi bija maldinoši, jo patiesībā Parex darījumu rezultātā šīs neatbilstības tikai pieauga, nevis mazinājās. Ernst & Young auditoriem un Latvijas regulatoram būtu vajadzējis konstatēt šo faktu.
Gada pārskats. Prospektā, kas tiek izsūtīts reitingu aģentūrām un investoriem, ir detalizētāka informācija. Dabūjiet kādu eksemplāru.
Kad Z. Jānis atklāja, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums bez kapitāla, viņš par to informēja Ernst & Young. Pēc tam, kad bija saņēmuši šo informāciju, Ernst & Young turpināja auditēt šos krāpniekus un piesegt Parex banku. Jānis informēja Ernst & Young, tostarp arī Valteru Kronbergu, auditorfirmas galveno juridisko konsultantu.
Pēc tam, kad bija atklājis, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums, Z. Jānis par to detalizēti informēja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Viņi nekādi nereaģēja. FKTK uzdevums ir uzraudzīt Latvijā strādājošās bankas.
Kredīti saistītiem uzņēmumiem. Karginam un Krasovickim piederēja ārzonas firmas. Viņiem bija līzinga kompānija Krievijā un banka Baltkrievijā.
Jāņa tikšanās ar Georgiju Krasovicki, bankas līdzīpašnieka Krasovicka dēlu. Bankas īpašnieki savām vajadzībām dibināja līzinga kompānijas daudzās NVS valstīs. Aizdevumi šīm jaunajām kompānijām nāca no Parex kapitāla. Aizdotās summas pārsniedza grāmatvedībā uzrādīto bankas pamatkapitālu (tādējādi bankai 2004.gadā vairs nebija pamatkapitāla). Aizdevumi pietuvinātām politiskajām partijām pārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus. Bija skaidrs, ka krāpniecība bankā vēršas plašumā.
Parex bankas oficiālie aktīvi šodien ir vēl nevērtīgāki nekā tiek publiski atklāts. Stratēģija ir noturēt banku virs ūdens, saglabāt depozītus un izvairīties no nepieciešamības pārdot aktīvus. Pēc iespējas ilgāk aizkavēt aktīvu likvidāciju, jo tā atklātu patiesību par to vērtību un kam tie patiesībā tikuši atdoti.
Jānim tika teikts stāstīt rietumu bankām, ka mēs esam krietna, godīga banka.
Daudzi, to vidū Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība, bija neapmierināti, ka Z. Jānis popularizē Parex un strādā Parex.
Kad Jānis atmaskoja krāpnieciskās shēmas Parex bankā, šīs organizācijas kaunināja Jāni un atteicās ar viņu runāt.
Tie paši auditori, tas pats galvenais grāmatvedis, kas bankā strādāja 2004.gadā, strādā tur joprojām arī pēc tam, kad banku 2008. gada nogalē savā kontrolē pārņēma Latvijas valdība. Tagad krāpnieciskās shēmas tiek piesegtas jau ar valdības palīdzību un varēt nogāzt pretinieki ar mākslīgi bankas darījumi ar atpaļējoša dātumi.
Latvijas vēstniecība Londona tika izmantota kā restorāns, kur sarīkot viesības Parex bankas sindicēto kredītu devējiem.
Latvijas valdība ir līdzdalīga krāpnieciskās shēmas izvēršanā aizvien lielākos mērogos.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijas valdības ierēdņi gadiem ilgi no Parex saņēmuši skaidras naudas maksājumus aploksnēs, un Kargins tagad var viņus šantažēt. Ar šantāžas palīdzību viņš panācis, ka par Parex banku tiek maksāts ar nodokļu maksātāju naudu.
Ārzonas firmas ar depozītiem. Iedzīvotāju nauda tiek izmantota, lai atmaksātu depozītus ārzonu firmām. Tas ir briesmīgs kriminālnoziegums.
Jau 2004. gadā Jānis paredzēja, ka sindicētie kredīti sagraus visu ekonomiku, visu Latvijas tautsaimniecību.
Jānis par to cēla trauksmi jau 2004. gadā, kad Parex gatavojās saņemt šos sindicētos kredītus.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijai nāksies paziņot par savu bankrotu.
Parex sindicētie kredīti piespiedīs Latviju atzīt savu nespēju atmaksāt parādus.
Parex izmantoja Latvijas drošības policiju kā privātu dienestu, kā maksas pakalpojumu sniedzēju – viņu varā ir ieslodzīt uz sešiem gadiem cietumā ikvienu, kas pateiks kaut ko sliktu par Latviju. Tāpat kā ar visu spēka ko piešķir Latvijas tauta dažiem kungiem, tas tiks izmantots pret viņiem korupcijā vai lai atņemt no tie pasi tauta viņas brīvība. Tikai jaatņem to spēka un jamaiņa ta sistēma un to attiecība un tie zagli vairs nebūs valdībā. Kapec Latvijas tauta to nesaprot un par ko viņi baidās?
2010.gada februārī jāatmaksā ap. 400 miljonu eiro liels Parex bankas sindicētais kredīts. Precīzu summu var pārbaudīt vecos gada pārskatos.
Jānis informēja aizdevējus, pirms viņi aizdeva naudu Parex, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums un mafijas banda, tā ka ja viņi šo naudu zaudēs, tā būs viņu pašu, nevis Latvijas tautas vaina.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finansēja Parex. Arī ERAB Jānis brīdināja par krāpšanu.
Aizdotā nauda ir jāzaudē kreditoriem, nevis Latvijas tautai!! Arī Ernst & Young auditoriem vajadzētu atmaksāt daļu zaudējumu, jo viņi strādāja nevērīgi un iesaistījās krāpniecības piesegšanā.
ERAB avots teica Jānim, ka viņiem bijis zināms, ka Parex ir aizdomīga banka, bet tik un tā aizdeva naudu.
ERAB finansē Parex banku, kas palīdz krieviem un ukraiņiem krāpties ar nodokļiem. Ārzonu depozītu pakalpojumi krieviem, ukraiņiem. Tas ir pretrunā ar ERAB statūtiem!
Ieinteresētās institūcijas, kas intervējušas Džonu: FIB, ASV Aizsardzības departaments, Britu izlūkdienests, the Economist un Wall Street Journal. Vienīgi Latvijas iestādes nav runājušas ar man un nav zvanijusi. Nedz Latvijas Iekšlietu ministrija, ne kāda cita Latvijas valsts iestāde nav runājusi ar Jāni, lai iegūtu informāciju, kas varētu palīdzēt Latvijai un tās tautai.
Parex bankai izsniegtie sindicētie kredīti, pēc Jāņa aprēķiniem: 100 miljoni eiro. 800 miljoni eiro kopā + 200 to 300 miljoni Parex bankas emitētajās obligācijās. 2 sindicētie kredīti. Gada pārskatu informācija par šiem kredītiem.
Mizuho Corporate Bank. Nosūtīts saraksts ar krāpšanas shēmām. CC četrām galvenajām bankām. ING Bank, Standard Bank London, JP Morgan, KBC Bank.
KBC un ING pārtrauca attiecības ar Parex. Mizuho atbildēja ar rupjību. Standard un JP Morgan London turpināja kreditēt arī pēc informācijas saņemšanas pa e-pastu. Sandžejs Koli pozēja fotogrāfijai kopā ar Valēriju Karginu Parex bankas viesībās par godu sindicēto kredītu līgumu parakstīšanai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nedarīja neko.
Jānis sniedza atmaskojošu interviju ASV Tieslietu departamentam, dodot viņiem detalizētu informāciju. Šīs intervijas saturam jābūt fiksētam ASV Tieslietu departamentā.
FIB bija ļoti ieinteresēts uzzināt, kā Parex atmazgā krievu naudu.
Naudas atmazgāšanai Parex izmantoja savas pārstāvniecības.
Igauņu jurists Artī. Pazina bijušos VDK aģentus Igaunijā. Tika iepazīstināts ar Parex caur VDK. VDK aģents mēģināja viņu šantažēt, mēģinot panākt, lai Artī apstiprina kādu nedrošu kredītu no Parex bankas. Šādā veidā bijušie VDK aģenti un cilvēki Pareksā, bet varbūt arī bankas īpašnieki, zaga naudu no Parex, ņemot kredītus, par kuriem nebija iespējams atgūt ķīlu, un vienkārši nozogot šo naudu.
Kargins un Krasovickis nebija no VDK. No VDK nāca ar kompāniju saistītie cilvēki un tās klienti.
Andris Grūtups, Parex maksājumi – Augstākā tiesa, VEF banka un Multibanka – abas VDK
(Juris Savickis – VDK), Multibanka – Guntis Indriksons – VDK, Trasta Komercbanka - VDK
Gan VEF banka, gan Multibanka ir iekļautas melnajā sarakstā kā VDK bankas, kas atbalsta organizētajiem noziedzniekiem zagt naudu.
Latvijas VDK arhīvi NEKAVĒJOTIES JĀATVER UN JĀPUBLISKO. Kād brīvība Latvija ja pec 18 gadi Latvija vel noslēpju tād lieta.
2.2 miljoni cilvēku bailēs atdevuši savu zemi dažiem oligarhiem. Šķēle, Andris Grūtups, Tautas partija, VDK naudas atmazgāšanas bankas – Krievijas ebreji, Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra. MILZĪGS korupcijas atvars.
Latvijas Ceļš – Aija Poča – ir Parex bankas valdes locekle.
2 bijušos premjerministrus Parex noalgojusi un nosūtījusi aizņemties naudu – Andris Bērziņš un Valdis Birkavs.
Tautas partijas kontakti – Grūtups, Šķēle, Helēna Demakova – prokuratūra strādā, lai izņemtu aizsardzības naudu no Parex un Aizkraukles bankas. Tautas partija kaļ plānus.
Aigars Kalvītis – Latvijas cīņa pret naudas atmazgāšanu, runas – tikai piesegšana un nekādas izmeklēšanas. Tautas partija. Kukuļi tika samaksāti pēc tam, kad viņš atkāpās no premjera amata. Rīgas Dinamo hokeja kluba īpašnieks – Gazprom – VDK organizācija. Nekādu paskaidrojumu, kā viņš ieguldījis naudu šajā pasākumā. Un nu viņš kļuvis arī par Latvijas Balzāma valdes locekli.
Mareks Segliņš – bloķē Parex lietas izmeklēšanu – bijušais tieslietu ministrs, pēc tam iekšlietu ministrs. Tikpat bēdīgi slavens ar savu korumpētību kā premjerministrs. Repše to zināja un skaidroja iepriekšējos gados, mēģinot viņu atmaskot. Viena no šādām lietām bija Latvijas robežkontroles posteņu būvniecība un peļņa, ko no tās guva Segliņš. Repše zinu viss kas notika un būs vajadzīgs tīrīšanas procesā, bet ir nomelnots un neefektīvs pats to veikt, kā norādija kad viņš bija pie varas. Taču viņam bija jazina par Parekss kā bijušais LB prezidents, un varēju to novērst daudz agrāk ja būt bijis tīrs no tām lietām.
Valdība atsakās izmeklēt organizētās noziedzības aktivitātes –
Kargins kontrolēja valdību ar naudas un šantāžas palīdzību
Šaurs cilvēku loks zog visu Latvijas iedzīvotāju naudu
Ikviens, kas kritizē Latvijas ekonomiku var tikt ieslodzīts cietumā uz sešiem gadiem.
Agnars Johansons – dzīvo Otavā – pārcēlies uz Latviju, strādājis Pasaules Bankā (PB) – strādājis ar Jāni Nagli Latvijas Privatizācijas aģentūrā (PA). Nagli nolūks bija izzagt kompānijas no Latvijas – saskaņā ar vienu no metodēm Šķēle dabū vienu procentu vai nelielu daļu kādā kompānijā. Pēc tam, izmantojot juridiskus trikus Sķēle privatizē valdības akcijas, lai pats pārņemtu kompāniju, nozogot to valdībai pilnīgi par velti vai par niecīgu summu.
Šķēlem bija galvenā gramatvedis vienu laiku Ave-Latai, Zenons Olbrijs, kas zināsiet sīkāku ka nauda bija noslēpts, caur kur tas ceļoju un kur varēt atrast.
Parex problēmas ir cieši saistītas ar Tautas partiju, Latvijas Ceļu un Ģenerālprokuratūru – Kargins un Šķēle ir divi lielie Latvijas zagļi. Viņi sagraus visu valsti.
Ar to kā to paša galvenā gramatvede ir atstāts Pareksā ir apliecinājums kā tie paši kontrolē Parekss jau šodien. Un, gan oligarhi, gan partijas ar ciešu netīrās darīšanas saistīts ar Parekss tagad japieņem lēmumu par papildas miljardus no Latvijas tautas nauda ko viņi ir gatavs ieskaitīt, tā ir vienkaršs kriminālu pasākums.
Jānis Naglis, citēju, teicis Agnaram Johansonam, kurš to savukārt pastāstījis Z. Jānim:„Visi Latvijas uzņēmumi ir jāprivatizē. Nav tik svarīgi, kam[tie tiek pārdoti], tā nu mēs tos savāksim Šķēlem.”
Naglis pats nozaga no Latvijas Universitāte viņas kopmītņu un izveidoju pārdaugas Naglis „Islande Viesnīca”.
Atgriezīsimies pie Parekss. Latvijas atteikšana no Parekss parādiem neietekmēs Latvija, kā valdība tēlo, uz to kā mazs Latvijas iedzīvotāji izmanto to banka, 70% no depozitiem ir ārzemju depoziti.
Vispar, Latvija jaateicās nevis tikai no Parekss parādiem bet arī viss valsts parāds ārzemēm. Ārzemju bankas ienāc un aizdeva dažiem korumpētiem cilvekiem to nauda Latvija nevis Latvijas tauta. Latvijas tauta nav atbildīgi tos summus atmaksāt uz to kā tikai oligarhi savāc to nauda. Latvija varēt solīt atdot ārzemju kreditoriem pusi nauda ko viņi palīdzēs sameklēt un savākt Šveice un citur pasaulē ko oligarhi ir noslēpusi, nauda kas bija apzagt no Latvijas tauta. Tad tu redzesiet kā viņi pakustināsies lai palīdzēt. Pārēju lai nosedz starptautiska audit firma kas palīdēja noslēpju lietas, Ernst & Young.
Nevaresiet nekad iekšā Latvijā tiesāt pret tie oligarhi uz to kā viņi rakst likumus gan zogu gan kukuļo. Viņi ir nosaukusi zagšana kā privatizācijas sertifikāti vai kautko cita, un nosauc to kā ‘īpašumu atņemšana’ nevis zagšana un ar to ir likumīgi! Jatiesā kā „Crimes Against Humanity” (Noziegumi pret cilvēci un Latvijas tautu), ar to nav laiku ierobežojums, plašāk iespējas ar tiesa lai atklāt taisnība un, varēsiet arī ievilkt tie kas palīdz slēpt tie noziegumi un nauda un darījumiem, kā viena kriminālu grupa ko viņi ir.
Es domā FIB un Anglijas un Eiropas drošības struktūras ir ļoti ieinterēsēt lai tīrīt Latvija, un ar tauta nebūs vienpat pret tie cilveki sakartošanas procesā.
Daļu no man dokumentāli pierādījumiem bija publicēts www.kargins.com.

Vaira Paegle, PS, TP

Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821

Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav

Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953

Dzimusi: 1942. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV

Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante

CVK reģistrē PLL sarakstu

http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.

Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".

KNAB darbojas

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJU nodibināja pēc ASV valdības stingras prasības. Tas nav paticis nevienam, kas nodarbojas ar krāpnieciskām lietām. Sevišķi Tautas partijai tas nepatika. A.Kalvītis pat noņēma toreizējo vadītāju A. Loskutovu. Oligarhi visu laiku ir centušies pakļaut biroju savai ietekmei. Mainījās tā vadītājs Par to kļuva Normunds Vilnītis. Viņa darbībai sekojam līdz. Mani neatstāj aizdomas, ka viņš ir blēžu ieliktenis. Nesen viņš sāka reorganizēt biroju. Pret to iebilda viņa vietnieki Juta Strīķe un ALVIS VILKS. Premjers Dombrovskis pieprasīja apturēt reorganizāciju. Sākās sūdzēšanās. Konfliktu izskatīja Nacionālās drošības padomes sēdē. Tajā Juris Dalbiņš ( TP) un Dzintars Jaundžeikers ( LPP/ LC) nobalsoja, aizstāvot Vilnīti. Rūpīgi šis konflikts analizēts nedēļas žurnālā ‘’ IR’ ’Nr 10 10-16.jūnijs 2010, kur teikts, ka Vilnīša plāni sakrīt ar politiķu vēlmēm vājināt KNAB. Savulaik Andris Šķēle vēlējies mazināt Jutas Strīķes ietekmi un ieteicis atbrīvoties no viņas. Vilnīša reorganizācija faktiski bija nodarboties ar sīkām lietām jeb imitēt darbu. Birojs it kā strādā, bet no tā maz jēgas. Tieši tādas ir oligarhu intereses. Pagaidām KNAB uzsākusi vērienīgu operāciju, arestējot 8 LATVENERGO darbiniekus un tās priekšsēdētāju Kārli MIĶELSONU . Izdarītas 30 kratīšanas, atrasti svarīgi pierādījumi. izņemti 250.000 eiro ,atmazgātās summas 1,13 miljoni latu. Tūlīt pēc aresta advokāts Rusanovs visas apsūdzības noliedza, bet tiesa nolēma apsūdzētos paturēt apcietinājumā. K.Miķelsons, kurš vēl nesen TV bija teicis, ka pelnīt 3000 Ls mēnesī ir pazemojoši, tika aizvests rokudzelžos. Vilnītis aizliedza J.Strīķei sniegt intervijas. Aizstāvība turpināja darboties – presē parādījās raksts, kas izteica versijas, ka vainīgas kaut kādas ārvalstu kompānijas. Zinot, ka Latvijā viss ir pērkams, nav ticības, ka uzvarēs taisnība. Pērkami žurnālisti sacerēs jaunas versijas. Nauda netiks taupīta. Aizdomas, ka Vilnītis ir marionete, pastiprinās. Advokāti prasīja mainīt apcietinātajiem drošības līdzekli. Tiesa 6.jūlijā apcietinātos paturēja apcietinājumā.

Demakova vēlas atgriezties politikā un kandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/demakova-velas-atgriezties-politika-un-kandides-saeimas-velesanas.d?id=32898983

07. jūlijs 2010

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova vēlas atgriezties politikā un rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksta, aģentūrai LETA apstiprināja Tautas partijas (TP) valdes loceklis Māris Kučinskis.

Demakova vēlēšanās kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Jau ziņots, ka Zemgales vēlēšanu apgabala līderis būs TP priekšsēdētājs un dibinātājs Andris Šķēle.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1959.gadā dzimusī Demakova 2007.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Savu karjeru viņa sākusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē, strādājot par vecāko redaktori kultūras un mākslas zinātnes nodaļās Latvijas Valsts bibliotēkā. 1998.oktobrī Demakova ievēlēta 7.Saeimā, kur viņa bijusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekle, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāre.

Vēlāk Demakova ieguvusi arī 8.Saeimas deputāta mandātu un ievēlēta par 9.Saeimas deputāti.

2004.gadā Saeima apstiprinājusi Demakovu par kultūras ministri Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā, bet vēlāk viņa ieņēmusi kultūras ministres amatu arī Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2007.gada decembrī Demakova apstiprināta par kultūras ministri Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, bet 2009.gada janvāra vidū pati no šī amata atkāpusies un aizgājusi no politikas.

Režisore Poļiščuka iestājas Tautas partijā

Režisore Poļiščuka iestājas Tautas partijā
Režisore Gaļina Poļiščuka, neatkarīgā teātra Teātra observatorija vadītāja, iestājusies Tautas partijā (TP). G. Poļiščuka partijā uzņemta pēc ilggadējā partijas biedra komponista Raimonda Paula rekomendācijas 17. maijā. Pati režisore faktu atsakās komentēt un neatbild, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās, norādot, ka atrodas Maskavā un plašāk ar presi runās pēc atgriešanās mājās. (Diena)

Leiškalns lūdz neizsludināt likumu, kas prasa deklarācijas partiju līderiem

Ināra Egle, 21. jūnijs (2010)

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/leiskalns-ludz-neizsludinat-likumu-kas-prasa-deklaracijas-partiju-lideriem

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP) vēstulē Valsts prezidentam Valdim Zatleram lūdz neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Deputāts iebilst pret Saeimas vairākuma atbalstīto Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kas paredz, ka amatpersonas deklarācijas jāiesniedz arī partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem.

Ja partijas priekšsēdētājs vai valdes loceklis nav valsts amatpersona, tad uz viņu nevar attiecināt šā likuma normas — tādā gadījumā jāveic izmaiņas politisko partiju likumā un tajā jāparedz, ka šīs partijas lēmējinstitūcijas pārstāvjiem ir jāiesniedz deklarācijas, uzskata K.Leiškalns. «Nu nav, piemēram, Marģers Martinsons valsts amatpersona,» sacīja deputāts.

Sabiedrībai nav zināms, vai K.Leiškalna minētā persona pašlaik darbojas politikā, taču Saeimas pieņemtie likuma grozījumi attiecas arī uz Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kā arī uz vairākiem Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Visu Latvijai! un citu partiju valžu locekļiem. Savukārt uz LPP/LC valdi varēja kandidēt tikai personas, kas ir guvušas vēlētāju uzticību Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un līdz ar to visi valdes locekļi jau ir amatpersonas.

PLL sastāvdaļas

www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507

Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.

Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.

LPP/LC gatavo atbildi Vienotībai

NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm

Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.

LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.

Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".

Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.

Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.

Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers

Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.

Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.

Riekstiņa biroja darbinieki turpinās darbu ĀM

ar VDK saistītā Riekstiņa biroja darbinieki turpinās darbu ĀM:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/riekstina-biroja-darbinieki-turpinas-darbu-am.d?id=31623917
Bijušā ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) biroja darbinieki turpinās darbu Ārlietu ministrijā.

Līdzšinējā ministra biroja vadītāja Ilze Milta rudenī varētu doties strādāt uz Latvijas pārstāvniecību NATO, Briselē. Līdz tam, iespējams, viņa varētu vadīt jaunievēlētā ārlietu ministra Aivja Roņa biroju.

Ārlietu ministra biroja vadītāja vietniece Maija Bišofa rotācijas kārtībā varētu doties strādāt uz Latvijas vēstniecību Maskavā.

Savukārt ministra preses sekretāre Una Pušpūra, kura pirms šī amata iegūšanas bija Saeimas Tautas partijas frakcijas preses sekretāre, plāno sākt darbu Latvijas ārlietu dienestā.
Tā kā visi biroja darbinieki turpinās strādāt Ārlietu ministrijā, kompensācijas viņi nesaņems.

Kā zināms, 1980-o gadu beigās Riekstiņš strādaja ar VDK cieši saistītā PSRS jaunatnes tūrisma organizacijā 'Spuntņiks'. Internetā ir liecības, ka viņš kā VDK darbinieks Jūrmalā ir pratinajis disidentus.

Šķēle ar Urbanoviču viedokļus saskaņo Saeimas prezidija locekļa kabinetā

Diena.lv, 19. aprlis:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/skele-ar-urbanovicu-viedoklus-saskano-saeimas-prezidija-locekla-kabineta

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kopā ar Māri Kučinski (TP) jau vismaz otro reizi – otro pirmdienu – Saeimas prezidija locekļa Andreja Klementjeva (SC) kabinetā saskaņo viedokļu un tiekas ar Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Pēc tikšanās A.Šķēle atzina, ka šī sapulce notiek, lai ar opozīcijas frakciju izrunātu jautājumus un saskaņotu priekšlikumus.

Jautāts, vai tagad kopš TP ir opozīcijā, katru pirmdienu tiksies ar SC līderi, A.Šķēle skaidri neatbildēja, taču ļāva saprast, ka pirmdienas ir tās dienas, kad ir zināma Saeimas darba kārtība un opozīcijai ir iespēja pārrunāt jautājumus. Kā piemērus šodienas tikšanās iemesliem, A.Šķēle minēja izmaiņas par iedzīvotāju ienākuma nodoklī un akcīzes nodokli gāzei.

J.Urbanovičs pēc tikšanās ar A.Šķēli runātīgs nebija, vien ironiski noteica: "Es esmu sajūsmā par visiem Šķēles kunga priekšlikumiem." To noteicis, viņš pameta tikšanās vietu.

Pirms divām nedēļām, kad notika pirmā SC un TP tikšanās, Saeimas plenārsēde nesa pārsteigumu, jo opozīcija panāca, ka Saeimas vairākums atlika Elektroniskā mediju likumprojekta skatīšanu uz nedēļu.


A.Šķēle taujāts, vai ir apmierināts ar Saeimas balsojumu par pilnvaru pagarināšanu J.Maizītim ģenerālprokurora amatā, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt taujāts, vai J.Maizīša kandidatūra apstiprināšanai Saeimā būtu jāvirza vēlreiz, sacīja: "Ja turpinās celt tik lielu ažiotāžu, kāda pašlaik tiek celta, tad iespējas, ka Maizīti apstiprinās otrajā balsojumā, ir arvien mazākas." Ar to A.Šķēle domāja, ka spiediens, kas tiek izdarīts uz Saeimas deputātiem, saucot viņus par meļiem "un kājslauķiem", vēl vairāk mazina iespējas, ka atkārtotā balsojumā Maizītis varētu saņemt parlamenta uzticību.

Jāpiebilst, ka laikā, kad TP vēl atradās valdošanā koalīcijā, A.Šķēle neatrada laiku, lai apmeklētu koalīcijas padomes sēdes, kas notiek pirmdienās pustrijos. Tagad, esot opozīcijā, viņš vismaz jau otro reizi atrod laiku, lai pirms TP valdes sēdes, kas notiek pirmdienās piecos, tiktos ar SC līderi J.Urbanoviču. Jāpiemin arī, ka tieši uz SC krīt lielākās aizdomas, ka balsojumā par J.Maizīti, viņi, pretēji iepriekš paustajam, balsoja "pret".

LKJA (Latvijas konservatīvā jaunatnes apvienība)

http://lkja.lv/lkja/par-mums/
Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība (LKJA) ir no politiskajām partijām neatkarīga nevalstiskā organizācija, kuras galvenie mērķi ir:
veicināt Latvijas jauniešu izpratni par iekšpolitikas un ārpolitikas procesiem;
iesaistīt jauniešus sabiedriski politiskajā dzīvē;
veidot diskusiju par labējās, konservatīvās politikas vērtībām un attīstību Latvijā un ārvalstīs;
sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā;
skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs;
veicināt Latvijas rezultatīvu darbību ES, NATO u.c. starptautiskās struktūrās;
veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju.
Sabiedriskā organizācija LKJA tika reģistrēta 1996. gadā.

Kā vienu no galvenajiem līdzekļiem savu mērķu sasniegšanai LKJA izmanto semināru rīkošanu, kuros kā lektori tiek pieaicināti politiķi, valsts amatpersonas un eksperti.

Latvijā notiek sadarbība ar citām biedrībām: LATO, LTJK, Atvērtā Baltkrievija, Pilsoniskā līdzdalība, partiju -Tautas Partija, Jaunais laiks, LPP un TB/LNNK jaunatnes nodaļām u.c.

Latvijas politisko partiju uzskaitījums

Latvijas politisko partiju uzskaitījums (īss apraksts un statistika par katru partiju)
Vikipēdijas raksts: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums

No šīs lapas saites ved saites uz partiju mājas lapām.

Jūrmalgeita, Šķēle, Šlesers

LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripts
http://www.politika.lv/temas/9086/

Žurnālistu teksts studijā:

Pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas. Varbūt kādās pašvaldībās tās paliks atmiņā ar lieliskiem ievēlētiem deputātiem, kas paveikuši labus darbus. Lai nu tā būtu. Bet lielos vilcienos šīs vēlēšanas preses slejās ierakstītas kā pirmās, kuras apēno politiskās korupcijas skandāli – balsu pirkšana Rēzeknē un Jūrmalā.

Kukuļdošanas lieta Jūrmalas mēra vēlēšanās nu jau nodota tiesai. De facto zināms, ka lietas ietvaros pratināti daudzi politiskie smagsvari. Ne tikai Ainārs Šlesers, bet arī Andris Šķēle, Jānis Straume un citi. Lai arī ne pret vienu partijas līderi apsūdzības nav celtas, par izmeklētāju interesi viņi publiski vai nu nav runājuši nemaz, vai ,pieķerti, ejam uz prokuratūru runājuši nelabprāt.

Mūsu rīcībā ir nonākuši šīs krimināllietas materiāli. Paredzot dažu politiķu reakciju pēc nākamā sižeta parādīšanas, uzreiz sakām, ka lietu mums nav devusi ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB.

Tātad mūsu rīcībā ir kukuļdošanā apsūdzētā Germana Miluša telefonsarunu atšifrējumi un dažu liecinieku pratināšanas protokoli, kas apliecina sarunu īstumu. Šovakar jūs nedzirdēsit autentisko telefonsarunu ierakstu, bet titros ir saglabāta tā valoda, kāda tā bija krimināllietas materiālos. Tiesā, protams, tiks skatītas vēl citas apsūdzēto sarunas un tas ainu uzzīmēs vēl skaidrāk, taču arī šie nepilnīgie materiāli diezgan skaidri parāda kas, ko un par ko visā šajā lietā ir zinājis.

Sižets
Žurnālista teksts:

Jūrmala. 2005.gada 18. marts. Pašvaldību vēlēšanas notikušas pirms nedēļas. No 11 sarakstiem ievēlētajiem jaunajiem domniekiem tā pagājusi karstās koalīcijas veidošanas sarunās. Šodien jānotiek Jūrmalas mēra vēlēšanām. Nosaukti divi kandidāti - bijušais mērs, Latvijas pirmās partijas biedrs Juris Hlevickis un jaunievēlētā Jaunā Laika kandidāte Inese Aizstrauta. Spēku samērs sliecas par labu Aizstrautai – 8 pret 7.

Par Aizstrautu balsot gatavojas trīs Jaunā Laika domnieki, Dainis Urbanovičs no sociāldemokrātiem, Raimonds Munkevičs no „Jūrmala – mūsu mājas”, Ilmārs Ančāns no „Mūsu zeme” un divi tēvzemiešu deputāti - Juris Griķis un Aigars Tampe.

Pretējā pusē ir LPP ar savu kandidātu Hlevicki, pieci kreiso partiju pārstāvji un Tautas partijas deputāts Agris Kalnciems.

Lai situācija kardināli mainītos, nepieciešama tikai viena balss un Pirmās partijas kandidāta atbalstītāji, viņu vidū arī liels zemju īpašnieks Jūrmalā Germans Milušs, rosās.




'Delna': Jūrmalgeita nav tikai 'partiju ķīviņi'!
Roberts Putnis, 06. aprīlis 2006
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/delna-jurmalgeita-nav-tikai-partiju-kivini.d?id=14105824

“Sabiedrība par atklātību Delna” pauž savu satraukumu par politiskās elites mēģinājumiem ar Jūrmalas kukuļošanas lietu saistīto politisko atbildību noreducēt līdz valdības koalīcijas iekšējo strīdu līmenim. Atbildība par pasākumu plānu politiskās korupcijas novēršanā gulstas uz valdības vadītāja pleciem.

Nepilnu mēnesi garajās diskusijās par Jūrmalas kukuļošanas skandālu visi saistītie politiskie spēki zaudē savu autoritāti un novērš uzmanību no savas politiskās atbildības. Tas rada ievērojamus stabilitātes riskus tuvajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Pirmās partijas ministrs Ainārs Šlesers atkāpās no amata tikai koalīcijas partneru, mediju un sabiedrības liela spiediena ietekmē. LPP neuzņēmās nekādu atbildību par notikušo, lai gan atklātībā nonākušie telefona sarunu ieraksti liecina par vistiešāko LPP saikni ar notikušo noziegumu. LPP politiķu un A.Šlesera izteikumi skaidri apliecina, ka šis politiskais spēks “mafijas stila tirgošanos” joprojām uzskata par ierastu un pieņemtu politikas praksi. Šo iespaidu apstiprina Valsts kontroles atklātā brutālā administratīvo resursu izmantošana politiskiem nolūkiem, A. Šleseram vadot Satiksmes ministriju.

Tautas partija četru nedēļu laikā ir konsekventi atteikusies vērtēt savas partijas dibinātāja Andra Sķēles lomu saistībā ar Jūrmalā notikušo noziegumu. Gluži pretēji - TP politiķi nekautrējas uzsvērt Šķēles “tēva” statusu partijas izveidē un lepoties ar morāles izpratni, kas ir tuvāka lojalitātei “mafijas krusttēvam” kā tautas priekšstāvja un kalpa goda izpratnei.

TP apgalvojumi par Šķēles marģinālo lomu ir pretrunā ar TP vēlmi piedāvāt Šķēlem veselības ministra amatu tagadējās valdības izveides procesā. No šīs domas TP atteicās tikai pēc mediju un sabiedrības sašutuma. Lai novērstu uzmanību no savas atbildības šajā lietā, TP ir izmantojusi visu politisko arsenālu no agresīviem uzbrukumiem saviem koalīcijas partneriem, atbildības novelšanas līdz formāliem un nepatiesiem argumentiem par it kā statūtu noteiktiem ierobežojumiem vērtēt A.Šķēles rīcību. TP argumentācija politiskajā diskusijā nostiprina priekšstatu par šīs partijas noslēgto raksturu un realizēto interešu grupu politiku.

Arī Valsts prezidente, kura citos kritiskos brīžos ir spējusi veiksmīgi un aktīvi “saukt pie kārtības” politiķus, Jūrmalgeitas skandālā zaudē autoritāti ar atturību un virspusējību, vērtējot notikušo. Īpaši skaudri tas ir vēsturiska atskata kontekstā. Tieši Jūrmalas kukuļdošanas lietā “atkalievēlamā” LPP mēra Jura Hlevicka laikā Valsts prezidentes ģimene saņēma un pieņēma zemes nekustamā īpašuma piedāvājumu no pašvaldības, kas apmierinātu tās vēlmes “dzīvot pie ūdeņiem”. Tajā laikā noteicošais spēks Jūrmalas domē bija LPP un Ainārs Šlesers līdz pat Jūrmalgeitai baudīja prezidentes “labākā politiskā drauga” tēlu.

Tāpēc “Delna” aicina politiķus beidzot nosodīt Jūrmalā notikušo noziegumu, izvērtēt savas partijas lomu, kā arī skaidri distancēties no šādas prakses savai darbībai nākotnē. Tas ir attiecināms arī uz koalīcijas partneru izvēli.

Papildus Saeimai steidzami ir jāpieņem normas, kas efektīvi sodītu partijas par partiju finanšu pārkāpumiem; radītu pamatu partiju finansēšanai no valsts budžeta; nostiprinātu medijus; nodrošinātu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, to neatkarīgu un stabilu finansējumu; ierobežotu priekšvēlēšanu reklāmu radio un TV; kā arī reglamentētu lobētāju darbību.

LPP atbilde par A. Šlesera iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9367/
"Mūsu rīcībā ir prokuratūras slēdziens: “Izbeigt lietu pret A.Šleseru nozieguma sastāva trūkuma dēļ.” Mums nav pamata neticēt prokuroram un A.Šleseram"
Jevgenija Stalidzāne
LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece

TP atbilde par A. Šķēles iesaisti Jūrmalgeitas skandālā
http://www.politika.lv/temas/politikas_process/9401/

"Atbildot uz Jūsu 14. marta vēstuli, gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcijā netiks vērtēta Andra Šķēles privātās telefonsarunas šādu iemeslu dēļ:

A.Šķēle jau vairāk nekā trīs gadus nav Saeimas deputāts un neieņem citus valsts amatus, kā arī neveic pienākumus valsts un pašvaldību iestādēs;
A.Šķēle ir privātpersona, un Jūsu vēstulē minētās telefonsarunas ir privātas un tās nav notikušas Tautas partijas, tās frakcijas vai šo institūciju amatpersonu uzdevumā;
Latvijas Pamatlikumā un citos likumos ir stingri aizsargāta personas vārda brīvība. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Tāpat gribētu Jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija savu principiālo nostāju attiecībā pret Jūrmalas kukuļošanas notikumiem ir paudusi:

15.marta frakcijas sēdē, atbalstot Tautas partijas izvirzītā premjera Aigara Kalvīša rīcību, pieprasot satiksmes ministra Ainara Šlesera demisiju;
24.marta frakcijas sēdē, pieņemot lēmumu – izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, lai nepieļautu līdzīgu politiskās korupcijas gadījumu atkārtošanos.
Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš"

Tiesas spriedums:
http://www.diena.lv/upload/manual/jurmalgeita-palata.doc

Plaude: jāveido jauna nācija, pilsonību dodot visiem

AFI, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/plaude-javeido-jauna-nacija-pilsonibu-dodot-visiem
Plaudei nav pieņemama dalīšana

Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.

„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.

Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.

Ikstens: Tās ir PCTVL idejas


Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,” pauž politologs.

Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri “treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir iztērēti.

I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt. Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst politologs

Pozitīvisma kampaņa TP nelikumīgajam atbalstam

Par pozitīvisma kampaņu rakstīts daudz, kaut arī tieslietu iestādes ir pamanījušās novilcināt lietas izskatīšanu nu jau vairak kā 4 gadus (!!!!!). Nemitīgas mahinācijas tieslietu jomā ir ļāvušas arī lc/lpp izvairīties no soda (~~1/2 milj. Ls apmērā) par finansiālajiem pārkāpumiem 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā.

Pozitīvisma kampaņas apraksts un kampaņā angažētie cilvēki ir aprakstīta piemēram šeit ( http://szf.lu.lv/files/petnieciba/publikacijas/06-118_Lasmane-Polit-komunikacija-etika_19.pdf ):
"Pozitīvisma kampaņa, kuras laikā tika slavināta Tautas partija un tās biedri, bija sekmīgākā 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rituālprakse. Biedrības «Sabiedrība par vārda brīvību» (SVB) veidotās un demonstrētās reklāmās vairāk nekā 30 sabiedrībā labi pazīstami cilvēki (piemēram, akadēmiķi Elmārs Grēns, Juris Ekmanis un Ivars Kalviņš, mediķi Dzintars Mozglis, Andrejs Ērglis, Jānis Gardovskis, Kārlis Trušinskis, LNO direktors Andrejs Žagars, mūziķis Normunds Šnē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, aktrise Rēzija Kalniņa u.c.49), kā arī t.s. vienkāršie ļaudis slavēja Tautas partiju un tās ministru darbību. Turklāt šai partijai un tās līderiem šajos standartizētajos slavinājumos tika piešķirta valsts, nācijas, vienas vai otras nozares glābēja loma. Reklāmas intensīvi demonstrēja televīzijā; raidījumu pārtraukumos, starp pārraidēm parādījās televīzijas ekrānā «runājošas galvas», kas ar nešaubīgu pārliecību apgalvoja, ka valsts un atsevišķu nozaru uzplaukums ir noticis tikai un vienīgi pateicoties Tautas partijai, tās ministriem, ka visu kopējā un katra atsevišķi nākotnes labklājība ir tikai un vienīgi Tautas partijas rokās, tādēļ 9. Saeimas vēlēšanās jābalso par šo partiju.
Izskanējušie Tautas partijas vadības un politiķu sērijveida slavinājumi, kurus pauda sabiedrības autoritātes – nopietni, pasaulē atzīti, augsti kvalifi cēti zinātnieki, starptautiski novērtēti mākslinieki, reģionos cienīti ļaudis –, līdzinājās lojalitātes zvērestam, modernam maģiskam telerituālam, kura nolūks bija «neticīgos» pievērst pareizajai ticībai. Reklāmu intensitāte telerituālam piešķīra ritmu, radīja trauksmes sajūtu, ka, paliekot ārpus Tautas partijas piekritēju loka, iespējams kļūt par autsaideru, kas ir neiederīgs un lieks šodienas Latvijā.
Tautas partijas reklāmu sērija bija iespaidīgs vienojošs un konsolidējošs rituāls, kas nostiprināja tās pozīcijas priekšvēlēšanu publiskajā telpā.