Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju (V.Lācis)

http://spektrs.com/zinas/2010/03/11/11032010-nacionala-identitate-visvaldis-lacis-saeimas-deputats-saeima-tiecas-veicinat-latvijas-kolonizaciju/
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.

Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.

Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci

LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051

Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.

Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.

Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.

Aivis Ronis (ciešas saites ar Jurkānu)

Jaunais ārlietu ministrs – Aivis Ronis
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685

Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.

Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.

Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.

Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.

Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.

Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.

Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.

No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.

1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.

2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.

Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.