Jautājumi vēlētājiem 94. jubilejā (par ko Jūs domājāt, kad 22 gadus pēc kārtas ievēlējāt Kremļa aģentus?)

Jautājumi ilggadīgiem Saeimas deputātiem un tiem, kas viņus ievēlēja:

Pēc neatkarības atgūšanas pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, bet skolās joprojām nemāca ne patriotiskumu ne arī Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu. Un kas tad to lai mācītu, ja skolu direktori un administrācija galvenokārt ir tie paši, kurus par īpašu uzticību PSRS, amatos izvirzīja vēl okupācijas laikā. Nesen kāds krievu skolas skolotājs atkārtoti publiski ir izteicās, ka ienīst šo valsti un nav tai lojāls. Viņš nav vienīgais, tādu ir daudz, bet problēma jau nav tikai ar viņu, bet gan ar apjukušajiem izglītības ministrijas ierēdņiem, kas teica, ka tur neko nevarot darīt, jo viņu darbā var pieņemt vai atlaist vienīgi skolas direktore, kas pati tāda un kura vēl izteicās, ka skolnieki atbalsta šo skolotāju. Tāda ,lūk, aug jaunā Nila Muižnieka un Latvijas ceļa „integrētā paaudze”. Vēsturi viņi mācās pēc Maskavā sagatavotam grāmatām un Latvijas valdība uz to iecietīgi noraugās.

20 gadus pēc neatkarības atgūšanas un 8 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā joprojām nav ieviests Eiropas sliežu platums dzelzceļiem. Eiropa tam dod naudu, bet ekonomikas ministrs tajā vietā labprātāk gribētu būvēt vēl vienu dzelzceļu un Maskavu.

Enerģētikā dominē GAZPROMIZĀCIJA. Vairāk nekā 60 %-us no visiem energoresursiem, tajā skaitā 100%-us no gāzes piegādēm nāk no Krievijas. Kaut arī Eiropa dod naudu sašķidrinātās gāzes iekraušanas terminālam lai varētu gāzi pievest ar kuģiem no citām valstīm, „Latvijas gāzes” administrācija dod priekšroku turpināt gāzes iepirkšanu vienīgi no Gazprom’a par Putina diktētām cenām, kas krietni pārsniedz brīvā tirgus cenas. Tiem, kas domā, ka Latvijas gāze, līdzīgi kā nesen sabrukusī Latvijas Krājbanka, pieder Latvijai, varu atgādināt, ka veiksmīgas „prihvatizācijas” rezultātā Latvijas Gāzes akciju vairākums pieder Krievijas Gazpromam. Kādu bijušo ministru, kas bija uzsācis sarunas ar Ziemeļ-amerikas kompānijām par slānekļa gāzes (shale gas) ieguvi Latvijā, prokrieviskie mēdiji apmeloja un viņš tika padzīts no amata.
Tajā vietā lai cīnītos par valsts enerģētisko neatkarību un integrāciju ar Eiropas Savienību, valdība gadiem ilgi bez rezultātiem diskutē par Atomelektrostacijas būvēšanu Lietuvā un apsver iespēju elektrību pirkt no Krievijas būvētās elektrostacijas Kaļiņingradā. Vai pa 20 gadiem Latvija nevarēja uzbūvēt pati savu atomelektrostaciju?

Pilsonību pa šiem gadiem saņēmuši tik daudzi Latvijai naidīgi cilvēki, ka Saeimā ar pūlēm vēl izdodas noturēt latviešu vairākumu. Savukārt darbiniece, kas ilgus gadus vadīja pilsonības izdāļāšanu un kuras padotie bija atbildīgi par daudzām pasu pārdošanas krimināllietām, par savu darbu saņēma Trīszvaigžņu Ordeni un dabūja augstu ideoloģisku amatu krieviem atdotajā Rīgas domē. Varam pieminēt Latvijas Saeimas deputātu Kravcovu, kurš nezinot nevienu vārdu latviski bija saņēmis valodas zināšanas apliecību, Latvijas pasi un vēl kļuvis par Saeimas deputātu. Bez likumu pārkāpšanas tas nebūtu iespējams, bet neviens vainīgais netika atrasts un pat netika meklēts. Savukārt Rīgas domē korupcija un pārkrievošana turpinās, piemēram, tā ir izveidojusi situāciju, kad uz vietām latviešu bērnu dārzos gaida vairāk kā 8 tūkstoši bērnu, bet krievu bērnu dārzos vietas var dabūt bez rindas – lūdzu, nāciet, latvieši, nebaidieties, jo bez krievu valodas zināšanām būs ļoti grūti dabūt darbu Latvijā.

Joprojām notiek masveidīga krievu iepludināšana Latvijā, jo Saeima negrib apturēt Šlesera un Tautas Partijas pieņemto likumu par uzturēšanās atļauju pārdošanu ārzemniekiem par smieklu naudu. Pēc šī likuma noteikumiem jebkurš maskavietis var pārdot savu dzīvokli Maskavā, kur dzīvokļu cenas ļoti augstas, un par iegūto naudu nopirkt līdzvērtīgu dzīvokli Rīgā, kas viņam nodrošina uzturēšanās atļauju un vēl nauda paliek pāri. Šiem iebraucējiem neprasa valodas zināšanas, bet Zatlera grupējums ultimatīvi pieprasa viņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību. Situāciju trāpīgi nesen aprakstīja kāds Izraēlas laikraksts, kurš salīdzina abas valstis, jo abām ir jāiztur milzīgs spiediens no nedraudzīga kaimiņa, kas draud valsti iznīcināt un izsaka neizpratni par latviešiem, kas „neizskaidrojamas pasivitātes un letarģijas dēļ, vienotības un sadraudzības trūkuma dēļ un vāja nacionāla lepnuma dēļ” pamazām zaudē savu valsti.

Latvijas sabiedriskajā radio un televīzijā joprojām vadošos amatos strādā komunistu laiku ideologi un par nodokļu maksātāju naudu dod iespēju, piemēram, Latvijas ienaidniekam un kriminālnoziedzniekam Vladimiram Lindermanam stundām ilgi runāt par to, ka Latgalei vajadzētu atdalīties no Latvijas un pilsonību vajadzētu nekavējoties dot visiem nepilsoņiem, kas tad šo 18.novembra republiku pārvērstu par citu valsti bez tiesiskās pēctecības. Krieviski runājošajos mēdijos dominē totalitārisma propaganda no Maskavas, un arī vairums latviešu avīzes (varbūt izņemot dažas) runā ar Maskavas vārdiem. Tā rezultātā 46% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Krievijā šobrīd ir labāka valsts pārvalde, nekā Latvijā un vēl 16 procenti nezina atbildi uz šo jautājumu. Tajā pat laikā tiek noklusēta informācija, ka Rietumeiropā ir vairāki demokrātiski noskaņoti TV kanāli krievu valodā, kas varētu pozitīvā virzienā ietekmēt sabiedrību, ja šie kanāli tiktu pārraidīti Latvijā. Par tikšanos ar šo kanālu īpašnieku Berezovski izcēlās gandrīz vai starptautisks konflikts, kā rezultātā vairākas augstas amatpersonas zaudēja darbu, bet masu mēdiji pat nepieminēja šo sarunu mērķi.

Juris Tunelis

Par 16.martu - leģionāru piemiņas dienu

16.marts. 

Par leģionāru piemiņas dienu šogad sāka jau runāt janvārī,bija dažādi skaidrojumi un visādi draudi, ka atbrauks visādi neonacisti un sarīkos provokācijas. 2012.g.14. martā radioraidījumā’’ Krustpunktā’’, ko vada Aidis Tomsons,bija uzaicināti pretēju uzskatu cilvēki: DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, vēsturnieks  Uldis Neiburgs,  mazpazīstamas grupas’’ pret nacismu ‘’ vadītājs Jānis  Kuzins un daži citi un sprieda par latviešu leģionāru nozīmi. Tika izrunāti visi svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas izskaidro, kāpēc radās tāds leģions, kādus noziegumus tas veicis, kas notika Litenē, kur sarkanie nogalināja latviešu virsniekus un karavīrus, sarīkoja deportācijas. Neviens  atmaskojošs fakts netika slēpts, minēja to, ka leģionāri nav bijuši esesieši, ka 1946.g. Nirnbergā leģionāri amerikāņu sardzes rotās apsargāja vācu kara noziedzniekus. Tās pašas dienas vakarā LTV  pirmajā kanālā  Gundara Rēdera vadībā  līdzīga diskusija turpinājās TV raidījumā ‘’Sastrēgumstunda’’, kurā piedalījās jau minētie cilvēki un vēl  kādas 15 ieinteresētas personas.  Šo tiešraidi  skatās ļoti daudzi, jo cilvēkiem ir iespējas  uzdot jautājumus un var piedalīties telefonaptaujā. Skatītāji bija uzaicināti atbildēt uz jautājumu: Vai leģionāri pelnījuši piemiņas dienu?   Diskusija  izvērtās ļoti spraiga. Leģionāru nosodītāji  arī meloja, demagoģiski jauca notikumus un faktus, bet ātri tika atmaskoti. 

Telefonbalsojumā 4515  zvanītāji teica: jā ,atbalstot piemiņas dienas ideju, tas ir 94% no visiem. kas piezvanīja.        

Ārlietu ministrija sarīkoja brīfingu Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota Latviešu leģiona vēsture un atkārtoja mūsu valsts politiku. Kas stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrā pasaules karā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kategoriski nosoda holokaustu, 16.marts nav oficiāla piemiņas diena un valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Oficiāli Latvijā kritušos karavīrus piemin 11. novembrī.     

"Latvijas Avīze" pirmajā lapā pie valsts karogiem iespieda tekstu:’’16.martā ar dziļu cieņu un pateicību godinām latviešu leģionārus- cīnītājus par savas tautas un valsts bŗīvību’’. Paraksts: Nacionālās apvienības ’’VisuLatvijai - ‘’TB/ LNNK vārdā – Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars. Šīs avīzes 6. un 7. lapās ievietotas  sešas fotogrāfijas pie liela virsraksta "PSRS - VĀCIJAS  KOPĒJĀ  UZVARAS PARĀDE"  1939.g. 22.septembris Brestļitovska ,Polija. Attēlos redzam vācu ģenerāli Guderianu un sarkanās armijas brigādes komandieri Krivošeimu, abu armiju karavīrus un virsniekus, sarkanās armijas slavas vārtus Brestā, kur uzzīmēts Staļins, zvaigzne un kāškrusti. ‘’Šo publikāciju apmaksājis  ārsts Aivars Slucis.   Tā ļoti veiksmīgi iederas 16. marta sakarā, kad sarkanie demagogi   klaigā par nacismu. Te redzams, kas sadarbojās ar vācu nacistiem.

16.martā daudz cilvēku Rīgā pulcējās uz dievkalpojumu Doma baznīcā. Tas sākās ar dziesmu’’Daugavas Vanagi sasauksimies’’, vēl dziedāja’’Tev mūžam dzīvot Latvija’’ un valsts himnu.  Pēc  dievkalpojuma  cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa. Visu ceļu viņus sargāja  policisti, kas sekoja, lai dažādi provokatori neizraisītu sadursmes. Pieminekļa tuvumā aktīvi uzdarbojās Ždanoka, no Izraelas atbraukušais   Zurofs un Josifs Korens. Viņi klaigāja labu laiku, par kaut ko sūdzējās.  Zurofs angliski kliedza, ka leģionāri nav šāvuši ebrejus, bet viņi bijuši  kopā    ar  …(visu nesadzirdēju.) Vakarā TV   rādīja  dokumentālo filmu’’  Sarkanais un brūnais’’, kas nosodīja komunistisko un nacistiskos režīmus.  

Tad sekoja raidījums "100. Panta preses klubs", kur  politiķi tikās ar žurnālistiem.  Ždanoka atkārtoti jautāja, kāpēc  Zatlers nav atnācis uz viņas rīkoto saietu "par neiecietību".  Uzrunātais ignorēja šīs kundzes jautājumu un uzslavēja policiju, kas novērsusi visas provokācijas. Gājienā piedalījās ap 2000 cilvēku, bet sadursmju nav bijušas. Ždanoka nespēja atbildēt, kur ir nacisms  un kur bija maršēšana. Vakara ziņās tika teikts, ka gājiens beidzies bez nopietniem incidentiem un tika izteikta pateicība policijai. Desmit gadus Krievijas propoganda  apgalvo, ka pie mums atdzimst fašisms, bet neviens nevar parādīt, kur tas ir. Mūsu valsts ienaidniekiem provokācijas neizdevās, kaut arī daži bija ļoti centušies.  

ATIS SKALBERGS

par Kremļa aģentu provokācijām pret Latviju

MASIVS  aģentu  SPIEDIENS.   Kremļa specdienesta aģenti izvēršs aktīvas darbības, lai sanaidotu krievus ar latviešiem,lai visādi traucētu Latvijai. Tagad viņu aģents Gapoņenko  vāc parakstus,lai varētu rīkot referendumu,kurā prasītu piešķirt pilsonību nepilsoņiem. 2012.g.25.aprīlī LTV raidījumā ''Sastrēgumstunda'' politiķi,žurnālisti, juristi, deputāti, ieinteresētas personas apsprieda jautājumu par referendumu rīkošanas kārtību. Visiem bija uzdots jautājums: Vai referendumam jāļauj  lemt par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem?'' Bija aicināti [piedalīties visi  TV skatītāji. Bija jāatbild  '' jā '' vai ''nē''.   Diskusija bija spraiga,asa, ilga.     2482 zvanītāji    teica  ''NĒ'' ,  161   teica   JĀ.     nākošā  dienā  Saeimā  par izmaiņām likumā par referendumiem   balsoja     deputāti.  Par  izmaiņām likumā ''Par tautas nobalsošanu  un likumu ierosināšanu''    49 deputāti     balsoja  PAR .                   UN LIKUMU PIEŅĒMA OTRAJĀ LASĪJUMĀ.     

Trešajā lasījumā  balsošana būs   maija   otrajā pusē.     PRET   balsoja opozīcija   --  SC un ZZS.    

Tagad referendumu  ierosinātājiem būs jāsavāc nevis 10 000 parakstu, bet uzreiz 150 ooo paraksti,tas ir vienas desmitās daļas vēlētāju.Pēc vecā likuma valsts apmaksāja visus izdevumus ,lai referendums notiktu. Tagad visus izdevumus jāsedz pašiem rīkotājiem. Tas ļoti nepatīk  SC deputātiem. jo Urbanovičs bija solījis sarīkot vienu referendumu pēc otra, lai ieriebtu valdošajai koalīcijai,kas viņus neņem valdībā. Tagad  provokātoriem būs grūtāk realizēt savus ļaunos plānus.Viena referenduma izdevumi ir apmēram pusmiljons latu. Par valodas referendumu,kas notika  18.februārī, Gapoņenko saka,ka tas beidzās ar krievu kopienas satriecinošiem panākumiem. PRET     krievu valodu kā otru valsts valodu balsoja 821 722 vēlētāji jeb 74,8%    , PAR  balsoja 17,7%  To   šis vīrs sauc par krievu satriecošu panākumu   un kopā ar SC  dažiem cilvēkiem  organizēvērienīgu vēstuļu sūtīšanas kampaņu ,kruā nepilsoņi  prasīs tiesības vēlēt pašvaldības. Vēstuļu būšot simtiem tūkstoši,tās saņems   ES  organizācijas.  Spiedienu šai jautājumā izdarīšot ari jaunais ASV vēstnieks Latvijā. Vasarā Rīgā ieradīsies EDSO   augstais komisārs  Knuts  Vollenbeks., kurš jau te bija 2011. gadā.  EDSO ir ļoti laipna pret Krieviju, jo tā katru gadu ziedo dažus miljonus  eiro, lai  ši organizācija varēt u darboties.   Parasti   šie komisāri tiekas ar krievu vēstnieku, uzklausa viņu vēlmes  un tad cenšas ietekmēt latviešu politiķus.  Ir zināms, ka komisārs prasīs vēlēšanās atļaut piedalīties bijušajiem interfrontiešiem un čekistiem. Mūsu politiķiem jāuzklausa šie ieteikumi.jāizvērtē un jāpieņem lēmums.  Komisāru rekomendācijas nav obligātas. Kā rīkoties izlemjam paši . Latvijā valda liela saspringtība. Kāds  LA  lasītājs raksta: ''Nepamet draudu sajūta, ka pār visu valstijau pārvilkts neredzams  pretvalstisks tīkls. Paldies Ilmai 'Čepānei,  Solvitai Āboltiņai, Valdim  Zatleram un citiem pozicijas deputātiem, kas visos iespējamos veidos sargā mūsu valsts neatkarību !

  ATIS SKALBERGS

Baltijas forums ir Kremļa propogandas tribīne

Baltijas forums. Tā ir pretvalstiska organizācija, ko pirms vairākiem gadiem  dibināja VDK ģenerālis  Nikolajs Neilands,lai tas būtu  tāds ticams pasākums,kurā piedalītos dažādu valstu politiķi  un tajā nemanāmi izplatīt komunistisko ideoloģiju. Tas turpinās arī tagad tikai viltīgākā veidā.

    Uz šo balagānu  uzaicina dažādu s politiķus  un runasvīrus, bet  atbrauc tikai daži.Ielūgumā  solīts, ka piedalīsies svarīgas personas,bet tas nekad nav noticis. No Krievijas ierodas visādi ''eksperti'', kuriem vizītkartīt\ē divās valodās rakstīts, ka viņš ir doktors, profesors, institūta direktors. Visi šie nosaukumi liekami pēdiņās, jo tie ir padomju propogandai uzticami cilvēki, kuru uzdevums radīt iespaidu, ka šis forums ir kaut kas ļoti svarīgs un kāpēc gan ''ekspertiem no Maskavas neatbraukt uz Rīgu, ja visu ap maksā  organizātori un tu vēl saņem komandējuma naudu. Šogad šai forumā runāja par vispārīgām lietām,kas aktuālas pasaulē un krievu vēstnieks Vešņakovs  aicināja sadarboties ar Krieviju, cik tas ir izdevīgi, cik nozīmīga ir tāda sadarbība.  Galvenais no  Latvijas bija  Urbanovičsno SC un viņam palīdzēja  ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs  no Reformu partijas, kurš  agrāk balsojis par SC, prasījis šo partiju ņemt valdībā un aicinājis nepilsoņiem piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Viņa atrašanās šai partijā vairo tikai neticību tai,tāpēc tās reitings ir tik zems. ka tā šodien neiekļūtu valdībā, bet, ja premjers prasītu nomainīt šo Makarovu, tad Zatlers ar saviem deputātiem varētu aiziet no valdības un varbūt nāktos rīkor jaunas vēlēšanas, bet tas valdošajai koalīcijai nav vajadzīgs. Ja citos forumos tika kritizēta mūsu valsts, tad šoreiz tas nenotika, jo šīs izrādes organizētāji to nevēlējās. Visus izdevumus sedza Kremlis un šī pasākuma nozīme   vēl nav nosakāma.  Valsts prezidents tajā nepiedalījās. Paši krievu ''eksperti'' sarunājušies savā starpā un sprieduši par notikumiem Maskavā. Arī krievu avīzēs bija izvairīgi stāstīts par šo balagānu. Viss noticis pēc labākajām padomju tradīcijām -  pasākums bijis, nauda iztērēta, visi spēlējuši savas lomas, ko vēl vajag? Tā strādā viņu propoganda: uzņem melīgas filmas, izdod melīgas grāmatas, sarīko nevajadzīgas konferences, forumus, saietus, un tamlīdzīgus pasākumus, un ir apmierināti.   Ja kāds  iebildīs pret viņu meliem, tos nosauks par vēstures falsifikātoriem  un kritizēs. Ja kāds   atgādinās, ka krievu lidmašīnas avarē ļoti bieži, ka Krievijā nodeg lidosta, aizdegas municijas noliktava, tad vienmēr būs attaisnojums. Kremlis vēlas, lai viņu jaunatne augtu patriotiska, bet, ja daudzās lietas balstās uz meliem, tad grūti to panākt. Tikai nevajag domāt , ka viss Krievijā ir slikts. Nē! Tur ir labas lietas arī, piem. izcila hokeja komanda, labākā pasaulē, tur ir asprātīga TV pārraide ''NAŠA  RAŠA''   ( mūsu  Krievija).              

ATIS  SKALBERGS 

Lembergs preses konferencē baumo par Zatleru

04.06.2011 LETA
Valsts prezidentam Valdim Zatleram tuvu stāvošu cilvēku aprindās klīst runas, ka Zatlers esot viesojies miljardiera Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā un saņēmis no viņa lielu naudas summu, lai prezidents palīdzētu īstenot Sorosa intereses Latvijā, par šādām dzirdētām runām piektdien, 3.jūnijā, preses konferencē stāstīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš gan naudu "nav ne redzējis, ne pārskaitījis". Pēc Lemberga domām, šādas runas esot jāuzlūko kontekstā ar Zatlera rosinājumu par Saeimas atlaišanu, jo šo rīkojumu prezidents, viņaprāt, neesot pieņēmis pats personīgi. "Skaidrs, ka diriģenti meklējami tajā Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā, kuru viņš, būdams Valsts prezidents, nolaižoties līdz absolūti sulaiņa līmenim, apmeklēja un, pēc pēdējiem datiem, saņēma ļoti lielu naudas summu, ar ko apsolīja darīt visu, kas nepieciešams Džordžam Sorosam un viņa interesēm Latvijā un pasaulē," izteicās Lembergs.

"Protams, ne es esmu to naudu redzējis, neesmu arī pārskaitījis, bet tas nebūtu nekāds izbrīns, jo Zatlers kā slimnīcas vadītājs bija pieradis ņemt naudu. Ja viņš kā slimnīcas vadītājs ņēma naudu, tad kāds izbrīns, ka viņš kā valsts vadītājs ņems naudu? Vai tie ir konverti vai čemodāni, tas ir cits stāsts, bet tas nav principiāli svarīgi," turpināja Lembergs.

Prezidenta puse šādus Lemberga izteikumus vērtē kā klajus melus. Kā aģentūrai LETA sacīja Valsts prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma, Zatlers savu pilnvaru laikā ar Sorosu ir ticies vienu reizi - 2009.gadā ANO Ģenerālās asamblejas 64.sesijas laikā - un nekādu naudu nav saņēmis.
Šīs tikšanās laikā tika runāts par globālo finanšu krīzi, piebilda preses sekretāres vietniece.

2009.gada rudenī laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz Valsts prezidenta preses dienestu, rakstīja, ka 25.septembrī vizītes laikā ASV pēc Sorosa uzaicinājuma Zatlers devies uz miljardiera dzīvokli Ņujorkā, kur sarunās pavadījis nepilnu stundu.

Preses dienests laikrakstu tolaik informējis, ka tikšanās mērķis bijis iepazīties ar Sorosa redzējumu par globālās pasaules ekonomikas turpmākās attīstības scenārijiem. "Nepilnu stundu garas sarunas laikā Valsts prezidents ar Džordžu Sorosu pārrunāja ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz pasaules un Latvijas tirgu, ekonomiskās attīstības scenārijus, tendences, potenciālos riskus. Pievēršoties mūsu valsts situācijai, abi diskutēja par strukturālajām reformām un Sorosa fonda Latvijā palīdzību mazo lauku skolu attīstīšanai par kultūras un izglītības centriem," informējis preses dienests.

No Latvijas puses kopā ar Zatleru sarunā piedalījušies prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Andris Pelšs un Latvijas goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš.

Uz "Neatkarīgās" jautājumu, kāds Latvijas valstij ir galvenais ieguvums no Sorosa darbības un vai Valsts prezidents atbalsta Sorosa idejas un to īstenošanas mehānismus, Zatlers ar preses dienesta starpniecību atbildējis: "Pilsoniskās sabiedrības, tiesiskas valsts, kurā tiek respektētas cilvēktiesības un pamatbrīvības, stiprināšana, ilgtspējīgas enerģijas avotu pētniecība vai demokrātisko vērtību stiprināšana kaimiņvalstīs ir tikai daži no piemēriem, kurus Sorosa fonds Latvijā finansiāli ir palīdzējis īstenot. 2002.gadā Ordeņu kapituls Džordžam Sorosam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadēju mecenātismu Latvijā dažādās nozarēs, īpaši izglītībā."

Tauta atbalsta pirmstermiņa vēlēšanas, lai atlaistu pašreizējo korumpēto Saeimu

ATKAL „preses klubs”
2011.g.28. maija vakarā prezidents Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanu. Apmēram simts cilvēku sagaidīja viņu pie Rīgas pils vārtiem, saucot: „Valdi, Valdi!”
Kāds puisis prezidentam pasniedza maijpuķīšu pušķi un žurnālisti šī vakara notikumu nosauca par „maijpuķīšu revolūciju”.
29. maija vakarā LTV pirmajā kanālā raidīja ārkārtas preses klubu, ko vadīja Mareks Gailītis. Tajā piedalījās arī Sandra Veinberga no Stokholmas, kas priecājās par Zatlera rīcību. Kad prezidents ir atlaidis Saeimu, tad tautai referendumā jābalso PAR vai PRET. Tāds referendums notiks 2011.g.23. jūlijā.
Raidījums aicināja skatītājus pa trim telefoniem izteikt savas domas uz jautājumu—Kā jūs balsosiet referendumā par Saeimas atlaišanu? 1) par atlaišanu, 2) pret atlaišanu,3)referendumā nepiedalīsies. Balsojumā skatītāji bija ļoti aktīvi.
PAR atlaišanu balsoja 12 149 zvanītāji,
PRET balsoja 140 cilvēki,
nepiedalīsies – 38 zvanītāji.
ATIS SKALBERGS

Andris Bērziņš (ZZS), nejaukt ar LC politiķi Andri Bērziņu

Delfi, 20. maijs, 2011:

No Vidzemes ievēlētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš bijis Latvijas Unibankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs, apsver iespēju kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, un savu lēmumu sola paziņot pirmdien. Tomēr ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver, ka viņš nebūs frakcijas virzīts kandidāts un viņu varētu izvirzīt atsevišķi deputāti.

Brigmanis žurnālistiem arī uzsvēra, ka viņš pats par Andri Bērziņu nevarēs balsot, jo ir apsolījis atbalstu pašreizējā prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanai.

Bērziņš žurnālistiem ceturtdien stāstīja, ka par iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās viņš domājot jau vairākus mēnešus, redzot, kā šobrīd virzās process, kad līdzīgi kā Baltkrievijā notiek mēģinājums saglabāt pie varas esošo prezidentu.

Bērziņš žurnālistiem skaidroja, ka ilgus gadus darbojies tautsaimniecības nozarē, līdz 1987.gadam izgājis ceļu no strādnieka līdz ministra vietniekam, vēlāk ilgstoši darbojies finanšu sektorā, vadījis banku un LTRK.

Bērziņš norādīja, ka septiņus mēnešus vadījis Tautsaimniecības komisiju un sapratis, kā strādā valdība, un labprāt strādātu ar premjeru Valdi Dombrovski (V) jebkurā amatā.

No Brigmaņa un Bērziņa teiktā izriet, ka Brigmanim deputāts savu nodomu kandidēt vēlēšanās paziņoja trešdien, taču diskusija par to notikusi jau vairākus mēnešus. Īsa saruna par šo lēmumu Bērziņam bijusi arī ar Ventspils mēru un ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu. Bērziņš arī atzina, ka Lemberga viedoklis viņam būšot svarīgs, tāpat viņš vēloties gūt skaidrību par to, cik plašs varētu būt atbalsts viņam gan savā frakcijā, gan koalīcijā, gan opozīcijā.

Bērziņš arī uzsvēra, ka viņš nav nevienas partijas biedrs un sevi neuzskatot par profesionālo politiķi, bet vairāk par tautsaimnieku.

Brigmanis žurnālistiem aplecināja, ka tieši viņš aicinājis Bērziņu kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, iepriekš Bērziņš kandidējis no ZZS saraksta arī Rīgas domes vēlēšanās. Savukārt pirms četriem gadiem, pirms tika atrasta Valda Zatlera kandidatūra prezidenta amatam, Brigmanis Bērziņam piedāvājis kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, taču tolaik Bērziņš atteicies, jo "bija pagājis malā no aktīvas dzīves".

Brigmanis žurnālistus informēja, ka frakcijā par valsts prezidenta amata kandidātiem būs brīvais balsojums, un, ja bez Zatlera parādīsies kāds cits kandidāts, piemēram, Bērziņš, Brigmanis frakciju par to informēs, taču nodrošināt atbalstu kādam kandidātam nebūšot viņa uzdevums.

Jau vēstīts, ka pirmajā prezidenta kandidātu izvirzīšanas dienā ceturtdien apvienība "Vienotība" un "Par Labu Latviju", kā iepriekš solīts, oficiāli iesniedza Saeimas prezidijā pašreizējā Valsts prezidenta Zatlera kandidatūru ievēlēšanai uz vēl vienu termiņu.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka frakcija neuzskata par lietderīgu iesaistīties "sacīkstē par to, kurš ātrāk iesniegs Zatlera kandidatūru". Ja jau divas frakciojas ir to izdarījušas, VL-TB/LNNK varētu "taupīt papīru un to nedarīt", taču tas nemainaot faktu, ka frakcija atbalsta Zatleru un par viņu balsos, sacīja politiķis.

Jau vēstīts, ka ceturtdien sākās Valsts prezidenta vēlēšanu maratons – politiķiem līdz 24.maijam jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Vienīgais līdz šim partiju nominētais kandidāts ir pašreizējais prezidents Zatlers, taču skaidrības par to, vai viņa pārvēlēšanai pietiek balsu, vēl joprojām nav, un gan publiski, gan aizkulisēs ik pa laikam izskan arī citu potenciālo valsts augstākās amatpersonas pretendentu vārdi.

Zatlers marta vidū paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Kandidatūras prezidenta amatam politiķiem jāiesniedz no 19. līdz 24.maijam, bet no 25.maija līdz 8.jūnijam ir jāorganizē prezidenta vēlēšanas.

Sargi latviešu valodu

SARGI VALODU

Katram latvietim jāapzinās, ka mums ir jāsargā latviešu valoda, ka Latvijā ir spēki, kas vēlas, lai te būtu divkopienu valsts ar divām valsts valodām, lai visādā veidā mazinātu latviešu valodas nozīmi. Viena krievu organizācija pieprasa, lai krievu valodai piešķirtu oficiālu statusu. Ko tas nozīmē , to nepasaka, it kā tā būtu kāda nevainīga vēlēšanās, kam nav nekādu seku. Bet  mums ir pieredze, ka drīz  būs atkal jauna prasība, būs žēlošanās visai pasaulei, ka viņi tiek apspiesti, diskriminēti. Briselē ir viņu komisāri, kas cenšas panākt to, ko prasa krievi. Meli, vēstures faktu tīša sagrozīšana ,krāpšanās, diplomātu uzpirkšana, nodevēju atrašana latviešu vidū ir parastais veids, kā šie „cietēji” panāk savu.
2011.g.februārī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde izplatīja veidlapas par Tautas skaitīšanu divās valodās. Tas ir rupjš Valsts valodas pārkāpums. To piekopj valstij naidīgi cilvēki, pasakot, ka Latvija ir divkopienu valsts, ka te, kā redzat, oficiāli darbojas divas valodas. Tas cilvēks, kas to izdarīja, ir latvietis, kas tagad demagoģiski aizstāvas. Kriminālsods par to nav paredzēts, bet pārkāpums ir politisks, ļoti ļauns, ar grūti paredzamām sekām. Tādu darbinieku ir jāatlaiž no darba . Šādi pārkāpumi pieaug. LTV 7.kanālā, kur rāda sporta sacensības, vari izvēlēties komentētāju – latviešu vai krievu valodā . Kāpēc tas tiek darīts, ja valsts politika ir nacionāla valsts. ASV vēstniecības mājas lapa tagad ir arī krievu valodā. Šī vēstniecība arvien atsvešinās no latviešiem . Latvijas radio politiskais  komentētājs Eduards Liniņš raidījumā „Krustpunktā” prasību krievu skolās mācīt latviešu valodā nosauc par brutalitāti. Tāda gļēvulīga iztapšana ir raksturīga diezgan daudziem latviešiem. Nāk atmiņā eksprezidenta Gunta Ulmaņa teiktais 2008.g. 23.maijā Baltijas foruma konferencē: „Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē.” Prezidents Valdis Zatlers ir teicis: „Man ļoti patīk viena latviešu tautas dziesma, kur ir visa būtība iekšā — Valodiņa zemi tur/ Zeme tur valodiņu. Tas ir apburtais loks, jo vairāk mēs attīstām savu valodu, jo stiprāka kļūst valsts. Un pretējais.” Bija mums tāds integrācijas ministrs Oskars Kastēns ar centieniem veidot „multikulturālu Latviju”.  Tā bija latviešiem pilnīgi nepieņemama teorija. Tauta pateica NĒ! tādam ministram — viņu neievēlēja Saeimā. Un šīs teorijas lielā aizstāve Ilze Brands - Kehre vairs nedzīvo mūsu valstī.

Latvijā tagad izstrādā Integrācijas pamatnostādnes. Dr.sc.pol. Andrejs Berdņikovs iecelts par kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieku integrācijas jautājumos. Viņš saka: „Krievu kopiena atrodas tādā apjukuma stāvoklī. Daudzi cer, ka Latvijā kaut kas var mainīties. Viņiem skaidri jāpasaka, ka citas oficiālas valodas Latvijā, izņemot latviešu, nebūs, ka pilsonību tāpat vien nedāļās”. (Latvijas Avīze. 2011.g. 9.februārī.)  
Mums visiem jāsargā latviešu valoda! Tas ir katra valsts iedzīvotāja svēts pienākums.  Eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga intervijā radio teica: „Kamēr es vēl elpošu un spēšu dzīvot, Latvijā nepieņems divvalodu situāciju, pilnīgi nemūžam un nekad. Ir tādi principi, aiz kuriem nedrīkst atkāpties.”

ATIS SKALBERGS

Saskaņas centrs «Vienotība»

http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=18014
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.

SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.

Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».

Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.

Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!

Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.

Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…

Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām

Politiķi veido uzkrājumus nebaltām dienām
08.04.2010. LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75959
Autors: ĢIRTS ZVIRBULIS

Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka politiķi sākuši taupīt – veido uzkrājumus nebaltām dienām un vairs nedižojas ar kupliem autoparkiem. Dažam labam "uz papīra" pat nepieder savs mājoklis.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, dzīvo pieticīgi. Pirmajai personai nepieder nekādi nekustamie īpašumi un pat neviens transportlīdzeklis. Skaidrā naudā prezidents iekrājis 2000 latu, bet vēl bankas kontos glabā aptuveni 18 000 latu. Vienīgie viņa ienākumi ir darba alga, un pērn prezidents kopumā saņēmis 38 391,29 latus. V. Zatlers nav arī veicis nekādus vērā ņemamus darījumus, kā arī nav ne aizdevis, ne aizņēmies summas, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn darba algā nopelnījis nedaudz vairāk kā 20 000 latu un vēl saņēmis 6263 eiro lielu kompensāciju no Eiropas Parlamenta. Premjeram pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavas novadā, kā arī 1998. gada izlaiduma automašīna "SAAB 93". Dombrovskis savā deklarācijā arī norādījis uzkrājumus dažādās valūtās par kopējo summu aptuveni 40 000 latu apmērā. Premjers arī izsniedzis aizdevumu 178 788,56 eiro apmērā.

No trim augstākajām valsts amatpersonām vislielākie ienākumi bijuši Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurš pērn kopumā nopelnījis vairāk nekā 40 000 latu.

Daudzem uzkrājumi, Repšem – parādi un pabalsts.

Par darbu parlamentā Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze saņēmis 28 063,28 latu algu un kompensāciju – 6800 latus. Turklāt paralēli Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem Daudze turpina strādāt par ārstu anestezeologu Ventspils slimnīcā, kur pērn nopelnījis 4670 latus. Vēl aptuveni 1000 latus viņš saņēmis no VSAA un VID par iepriekš pārmaksātiem nodokļiem. Saeimas priekšsēdētājam pieder privātmāja un zeme Ventspilī, bet nav pašam sava transportlīdzekļa. Saeimas priekšsēdētājs bankas kontā uzkrājis aptuveni 18 000 latu. Viņš arī ir brīvs no parādsaistībām un pats nevienam nav aizdevis vērā ņemamas summas.

Vislielākais parādnieks no augstākajām amatpersonām ir finanšu ministrs Einars Repše, kura parādsaistības pērn bijušas 901 690 latu apmērā. Tas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad Repšes parāds bija apmēram 965 tūkstoši latu. Finanšu ministra ienākumi pērn bijuši nedaudz vairāk kā 131 000 latu. Lauvas tiesu no tiem veido savu īpašuma daļu pārdošana uzņēmumā "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Saeimā Repše 2009. gadā nopelnījis 3141 latu un vēl 1281 latu saņēmis kompensācijā, bet ministra amatā saņēmis algā 17 816 latus un kompensācijās – 2080 latu. Repše pērn arī saņēmis pabalstu no VSAA 2343 latu apmērā. Finanšu ministram ir arī vērā ņemama transportlīdzekļu kolekcija – divi KTM markas motocikli, automašīna "Honda CRV", lidmašīna "Flightstar 2SC" un traktors "Kubota ST30 Alpha". Tāpat viņam pieder zeme un dzīvojamā ēka Ikšķilē, un vairāki nekustamie īpašumi Kaunatas un Barkavas pagastos.

Deputāti uzkrāj un aizdod

No Saeimas deputātiem lieli ienākumi bijuši Ilmai Čepānei (PS), kura pērn nopelnījusi vairāk nekā 53 000 latu. Paralēli Saeimas deputātes algai (18711,16 lati gadā) un parlamenta maksātajai kompensācijai (4846,07 lati) viņa strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē, kur pērn algā saņēmusi 19 439,41 latu. Turklāt deputāte nesen arī sasniedza pensijas vecumu un pērn pensijā saņēma 9197,39 latus. Čepānei pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jērcēnu pagastā, kā arī 2003. gada izlaiduma automašīna "Nissan X Trail". Deputāte arī deklarējusi parādsaistības 132 286,84 eiro apmērā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērā ņemamus ienākumus pērn guvis gan no darbības Saeimā (21 586,82 latu alga un 1620 latu kompensācija), gan no savas zemnieku saimniecības "Priedule" (kopumā 25 550,95 lati). Brigmanis arī saņēmis depozīta procentus no "SEB bankas" (2753,95 eiro) un "Swedbank" (261,03 lati), kā arī slimības pabalstu 862,85 latu apmērā. Deputātam arī pieder virkne nekustamo īpašumu gan Pūres pagastā, gan Jelgavā, bet – netipiski zemniekam – viņam īpašumā nav neviena transportlīdzekļa. Toties kā kārtīgs zemnieks viņš ir iekrājis nebaltām dienām – Brigmanis deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus 77 527 latu apmērā. Deputātam nav nekādu parādsaistību, un arī citiem viņš nav aizdevis lielas summas.

Deputāts Kārlis Leiškalns pērn Saeimā nopelnījis 19 529 latus. Vēl 6000 latus viņš saņēmis algā Latvijas Ostu asociācijā, kur ieņem izpilddirektora amatu. Leiškalns savā deklarācijā arī apzinīgi norādījis divus santīmus, ko saņēmis dividendēs no AS "Swedbank". Atšķirībā no Brigmaņa un Čepānes Leiškalns nekādus uzkrājumus nav veidojis, toties izsniedzis aizdevumu 70 000 eiro apmērā. Leiškalnam kopīpašumā ar sievu Anitu pieder ēkas un zeme Abavas pagastā, Užavas pagastā un Jūrmalā. Leiškalns arī deklarējis, ka viņam pieder "vairāk nekā simts gleznu un zīmējumu".

Atis Skalbergs atmasko nelietības

Trešdiena, 7.aprīlis (2010) Atis Skalbergs
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/20177-latvijas-izlaupisana-turpinas.htm?cshow=1&cnr=22#cid73781

Latvijas izlaupīšana turpinās.
"2010.gada 6.februārī LTV ziņās diktors paziņoja, ka Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piecu gadu laikā sev prēmijās piešķīris 49000 latu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda.

Jau 2005.gadā revīzija konstatēja, ka Dz.Kolāts sev piešķīris 12000 latus. Tas izraisīja izbrīnu par Kolāta nekaunību, jo nekas ievērības cienīgs radio nebija paveikts. Daudzi to uzskatīja par valsts izzagšanu. Kolātam radio bija vislielākā alga – 1500 latu. Bet viņš vēl izmantoja savu ieņemamo stāvokli un piešķīra sev prēmijas. Neviens likums to neatļauj darīt."
"Cik tūkstošus latu Kolātam vēl jāpaņem, lai kāds viņu apturētu no šīs alkatīgās nodarbes. Pēc atbildes es griezos ar vēstuli Latvijas Saeimā pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Ingrīdas Circenes. 2010.gada 17.februārī es saņēmu no viņas atbildi, ka lieta izskatīšanai nodota Nacionālās radio un TV padomei. Apritējis vairāk nekā mēnesis, bet šīs iestādes vadītājs Ābrams Kleckins neko nav atbildējis. Šīs padomes bezdarbības rezultātā Kolāts tā varēja rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un šis gadījums jau nav vienīgais Latvijā. Ko dara prokuratūra, kad Valsts Kontrole atklājusi šādus naudas izlaupīšanas gadījumus. Vai prokuratūra imitē savu darbu? Ne valdība, ne Saeima nespēj saukt prokuratūru pie savu pienākumu izpildīšanas. Kas glābs Latviju no izlaupīšanas?"

Ar stingru stāju, Trešdiena, 21.janvāris (2009) Atis Skalbergs:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/277-ar-stingru-nostaju.htm
"Pērn Oskara Kastēna vadītā ministrija izstrādāja pamatnostādnes integrācijas lietās. Tās paredzēja, ka integrācija nenotiks uz latviešu valodas bāzes un būtībā bija divkopienu valsts atzīšana. Tika cildināts multikulturālisms visādos veidos."
"Par veiksmi uzskatu faktu, ka Valdis Zatlers neaizbrauca vizītē uz Maskavu. Gada sākumā Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs ļoti pūlējās, lai šī vizīte notiktu pēc iespējas ātrāk. Mūsu prezidents Zatlers kādā intervijā bija atzinis, ka Latvijas krievi esot labākie pasaulē. "

Zatlers aicina nelietot vārdu 'okupants'

Neesmu pamanījis pa kuru laiku notikusi deokupācija, bet Zatlers laikam domā, ka okupantu Latvijā vairs nav. Nerunājot par milzīgo 5.kolonu un civilokupantu bariem, Zatlers laikam ir "piemirsis" par 22000 PSRS armijas un specdienestu virsniekiem un viņu ģimenēm, kas tika atstātas Latvijā un lielā mērā ietekmē tās dzīvi.
Skat diena.lv rakstu (teksts iekopēts no diena.lv, 2010.g.29.marta raksta):
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zatlers-javienojas-ka-vards-okupants-vairs-netiks-lietots
"Valsts prezidents nenoliedz okupācijas faktu, tieši otrādi – skaidro lasītājam, kā Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts, atbildot uz Diena.lv jautājumu, vai prezidents ar saviem izteikumiem laikrakstā Telegraf nav nonācis pretrunā ar Saeimas 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, skaidro Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa. ..
Kā zināms, Latvijas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tajā teikts, ka «Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni, jo pusgadsimtu ilgā okupācija ir izraisījusi smagas, pašu spēkiem vien grūti pārvaramas sekas. Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstī ties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju».
«Gribu uzsvērt, ka Latvijā okupācija beidzās ar pēdējā padomju karaspēka pārstāvja aiziešanu, tāpēc šodien mums Latvijā jāvienojas par to, ka vārds «okupants» vairs netiks lietots,» atbildot uz krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf lasītāju jautājumiem, teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

V.Zatlers arī norādījis, ka Latvijas tautai nepieciešama nevis integrācija, bet saliedētība un kopīga izpratne par to, ka savas valsts, tās simbolikas, likumu un valodas atzīšana garantē personības brīvību ārpus cilvēka nacionalitātes rāmjiem.

Valsts prezidentam liekas svarīgi, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātu kā, piemēram, Latvijas krievus, Latvijas poļus vai Latvijas ukraiņus. Viņš ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem nekad nav atteicies lietot arī krievu valodu, ja tas nepieciešams.

Vaicāts, vai viņš atbalsta viedokli, ka prezidents ir jāievēl visai tautai, V.Zatlers atbild, ka neatbalsta prezidentālu valsts iekārtu, taču nav pret to, ka tauta parlamentārā valstī ievēlētu prezidentu.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs Juris Dobelis ir neizpratnē par V. Zatlera aicinājumu, nodēvējot to par valsts pirmās personas "jocīgu pārsteigumu".

"Tas ir galīgi nepieņemami. Tas viss ir samocīti, smieklīgi un liecina par stīvēšanos, kas nepieklājas prezidentam," sašutumu sarunā ar aģentūru BNS pauda Dobelis. Viņš atgādināja, ka kalendārā 17.jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. "Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?" piebilda deputāts. "Man tas nāk kā jocīgs pārsteigums. Protams, katram var būt savs viedoklis, bet Zatlers nav jebkurš, viņš ir Valsts prezidents," norādīja "tēvzemietis".