LIECINIEKUS
NEVAJAG.
1991.g. 20. Janvārī, kad komunistiskā režīma
varaskalpi nošāva Rīgā kinooperatorus
Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni, bija novākti divi
bīstami liecinieki, kas parādījuši
padomju sistēmas trūkumus, bet pats galvenais - Juris Podnieks – bija dzīvs un turpina filmēt.
Juris bija tas, kas pats filmēja Viļņas asiņainos
notikumus un pats filmu aizveda uz Somiju un tādējādi atmaskoja Gorbačova
pārbūvi. Viņš kopā ar Gvido uzņēma filmu ’’Mēs’’, kas parādīja to ekonomisko,
ideoloģisko bardaku, kas valda PSRS un kāpēc sabrūk Ļaunuma impērija. Šīs
filmas uzņemšanu finansēja BBC.
Kā novākt
šo liecinieku?
Krievu žurnāliste Tatjana Fasta uzrakstījusi grāmatu ‘’ Vai
viegli būt elkam?’’ Tā stāsta, kā
1992.g. Zvirgzdu ezerā Kuldīgas rajonā
VDK aģenti iznīcināja Juri. Autore veikusi pamatīgu pētījumu, lai atklātu
vainīgos, kā Juris tur nodarbojies ar zemūdens
peldēšanu, ka akvalangs bijis bojāts, kā viņa krievu draugs pierunājis ar
to nodarboties, ka bijusi priekšnojauta atteikties no šīs nodarbošanās.
Aizdomas bijušas visu laiku un tomēr tas noticis. Autore kategoriski nesaka, ka
slepkavas ir VDK aģenti, bet min piecas dažādas versijas un tas ir saprotams,
jo viņa vēl grib dzīvot.
Komunistiskajai sistēmai
tādus lieciniekus nevajag, kas ar dokumentāliem kadriem pasaka patiesību par šo sarkano režīmu. Ja pats nebaidās un nesaprot, tad „jāpalīdz’’.
To atgādina dokumentālā filma ’’Gvido
Zvaigzne’’ .( režisore Dz.
Geka.), ko 2012.g. 27. Janvārī rādīja LTV
1. kanālā. Filmas un grāmatas brīdina, ka meli, noziegumi, demagoģija,
viltības, ļaunums šai valstī turpinās un pasaulei jābūt gudrai un stiprai, lai
spētu aizsargāties pret to.
ATIS SKALBERGS
