Krievija ir izveidojusi plašu ietekmes aģentu tīklu visā ES, brīdina Igaunijas izlūkdienests

http://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-ir-izveidojusi-plasu-ietekmes-agentu-tiklu-visa-es-bridina-igaunijas-izlukdienests.d?id=50119045

LETA | 12. jūnijs 2018 

Krievija ir izveidojusi plašu tīklu ar ietekmes aģentiem dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai ietekmētu valstu demokrātiskos procesus, šodien konferencē "Riga StratCom Dialogue 2018" norādīja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Miks Marens.

Viņš skaidroja, ka Krievijas pamata stratēģija ir veidot tīklu ar ietekmes aģentiem jeb cilvēkiem, kas var izmantot savu ietekmi vai statusu, lai ietekmētu sabiedrības un politiķu lēmumu pieņemšanu.
Marens uzsvēra, ka šos cilvēkus kontrolē Krievija, piedāvājot viņiem resursus un ietekmi, kā arī finansiālu palīdzību un biznesa iespējas. Viņš piebilda, ka šajā tīklā ietilpst politiķi, akadēmiķi un žurnālisti. Tāpat Marens uzsvēra, ka Kremļa atbalstītie politiķi ir gan labējā, gan kreisajā politiskajā spektrā.

Marens skaidroja, ka Krievijai nav nepieciešams ietekmēt vēlēšanu balsu skaitīšanu, jo tā spēj ietekmēt vēlētāju izvēli. Viņš arī minēja divus piemērus - pirmajā gadījumā kādas Eiropas valsts parlamenta loceklis apciemoja Krievijas okupēto Krimu. Šo ceļojumu viņam apmaksāja Krievija un drīz pēc ceļojuma politiķis savā parlamentā sāka lobija kampaņu, lai tiktu atceltas sankcijas pret Krieviju.
Savukārt otrajā piemērā kādas citas valsts politiķis sāka reklamēt biznesa attiecības ar Krievijas okupēto Krimu, viņš uz to organizēja politiķu un uzņēmēju braucienus, kā arī lobēja sankciju samazināšanu.
Izlūks arī uzsvēra, ka Krievijas stratēģija ir "ilgtermiņa spēle", Kremlis regulāri pamanot marginālus politiķus dažādās valstīs, kuri ar Krievijas palīdzību iekļūst parlamentos, tādējādi kļūstot par Krievijas ietekmes aģentiem parlamentos.
Noslēgumā Marens norādīja, ka stratēģija cīņai ar Krievijas ietekmi sastāv no četriem punktiem - apturēt, atklāt, informēt un savstarpēji sadarboties ES un NATO līmenī. Viņš piebilda, ka nevajag uztraukties par Krievijas provocēšanu "mums nevajag uztraukties vai Putins naktī varēs gulēt".

'Spiegs ar diplomāta seju' jeb Kāda Krievijas diplomātiem saistība ar GRU?

Ansis Īvāns
http://www.delfi.lv/news/arzemes/spiegs-ar-diplomata-seju-jeb-kada-krievijas-diplomatiem-saistiba-ar-gru.d?id=50042611

Marta sākumā Lielbritānijā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts bijušais Krievijas izlūkdienestu aģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, aizsākot starptautisku skandālu. Londona notikušajā vainoja Krieviju un uz to reaģēja, izraidot 23 Krievijas diplomātus, kurus valdība nekautrējoties sauca par spiegiem, kas strādājuši diplomātiskajā aizsegā. Portāls "Delfi" skaidro, kāpēc diplomāti tiek saukti par spiegiem un vai tam ir kāds pamatojums?

Londona pēc Skripaļa saindēšanas brīdināja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina radītajiem ilgtermiņa draudiem un mudināja arī citas Eiropas valstis izraidīt "Krievijas izlūkošanas aģentus", lai sagrautu Kremļa spiegošanas tīklu Eiropā.

Lielbritānijai solidaritāti izrādīja vairāk nekā divdesmit rietumvalstis, izraidot vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus, kas medijos tiek dēvēti arī par spiegiem. Intervijā portālam "Delfi" no Anglijas un Eiropas izraidītos krievu diplomātus par "izlūkošanas virsniekiem" sauca arī ievērojamais Krievijas un Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

 Austrālija paziņoja, ka divi tās izraidītie Krievijas diplomāti ir "nedeklarēti izlūkošanas virsnieki".

Krievijas diplomātu tīkls

Runām, ka ap 150 krievu diplomātu izraidīšana nopietni ietekmētu Maskavas izlūkošanas spējas, visticamāk, nav īsta pamatojuma, ja ņem vērā, ka Krievijas starptautiskā klātbūtne ir ievērojama.

Krievijai ir 242 diplomātiskās pārstāvniecības visā pasaulē, to skaitā 143 vēstniecības, 87 konsulāti un 12 cita veida diplomātiskās misijas, aptverot 145 valstis, liecina raidsabiedrības BBC dati.

Krievijas diplomātiskais tīkls saskaņā ar globālo indeksu ir ceturtais lielākais pasaulē. Maskavu apsteidz tikai ASV, Ķīna un Francija.

Precīzs Krievijas nodarbināto diplomātu skaits pasaulē nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tie varētu būt vairāki tūkstoši, neskaitot slēptos vai nedeklarētos izlūkošanas aģentus, kas strādā ārpus vēstniecību un konsulātu sienām, skaidro BBC.

Salīdzinājumam, Lielbritānijai ir 1600 ārvalstīs strādājošu diplomātu, atzīmē raidsabiedrība.

Krievijas plašais diplomātu tīkls atspoguļo tās imperiālo vēsturi un Aukstā kara laika pozīciju, analizē medijs. Tas atspoguļo Maskavas globālo ambīciju apjomu.

Latvijā prioritāte – militārā spiegošana

Būtiskāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai rada Krievijas specdienesti, kuriem "ne vēriena, ne agresivitātes ziņā" nespēj tuvoties neviena cita ārvalsts, teikts Drošības policijas 2017. gada pārskatā.

Krievijas izlūkošanas prioritātes Latvijā ir valsts drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma, secināts ziņojumā.

Arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2017. gada pārskatā norādīts, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. Turklāt darbs notiek, gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.

Plašāku informāciju par Krievijas spiegošanas aktivitātēm SAB portālam "Delfi" nesniedza, paskaidrojot, ka šī informācija ir klasificēta.

Ar ārējo izlūkošanu Krievijā nodarbojas Federālais drošības dienests (FDD), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Tiek uzskatīts, ka ar politisko spiegošanu nodarbojas SVR, bet ar militāro GRU, kas arī nozīmē, ka šim dienestam varētu būt nozīmīga loma Latvijas izspiegošanā.

Par Krievijas izlūkošanas aktivitāti liecina arī kaimiņvalstu dienestu darbība. 2014. gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sākās bruņoti nemieri Ukrainas austrumos, Igaunijas Drošības policija (KaPo) izraidīja vairākus spiegus, kas darbojušies diplomātiskajā aizsegā.

Tā nav vienīgā reize, kad no Igaunijas izraidīti Krievijas diplomāti. Piemēram, divi kaimiņvalsts pārstāvji izraidīti arī 2017. gadā, tiesa, nepaskaidrojot, vai tas saistīts ar spiegošanu.

No Lietuvas 2014. gadā tika izraidīts Krievijas konsuls Klaipēdā Vladimirs Maligins, kurš kaimiņvalsts dienestu ieskatā bijis aktīvs SVR virsnieks. Savukārt šogad martā, atbalstot Lielbritānijas nostāju Skripaļa indēšanas lietā, Lietuva izraidīja trīs krievu diplomātus, tostarp militāro atašeju.

Latvija diplomātu izraidīšanā bijusi lēnāka. Solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa indēšanas lietā, martā no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs . Ārlietu ministrijā portālam "Delfi" apstiprināja, ka šis kopš 2014. gada ir vienīgais zināmais Krievijas diplomātu izraidīšanas gadījums.

Jāņem vērā, ka teorētiski varētu notikt arī tā saucamās klusās izraidīšanas, kad par diplomātu un citu personu izsūtīšanu no valsts netiek ziņots publiski. Valdības un drošības iestādes par šādiem gadījumiem komentārus nesniedz.

Taču uzskatīt, ka Latvijā Krievijas spiegošanas aktivitātes nenotiek, nav pamata. Par to liecina gan Drošības policijas pārskats, gan NATO noslēpumu spiegojušā "Latvijas dzelzceļa" darbinieka aizturēšana.

Neskaitot diplomātus, kopumā kopš 2014. gada Igaunijā par spiegošanu arestētas 10 personas, Lietuvā astoņas, bet Latvijā divas, liecina "RE:Baltica" apkopotā informācija.

GRU darbība un diplomātija

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU) ir Krievijas armijas sastāvdaļa, kas vāc informāciju militāro operāciju plānošanas vajadzībām un bieži tiek saistīta ar spiegošanas aktivitātēm.

Par GRU darbībām un metodēm daudz pasaulei ir atklājis šīs organizācijas 1978. gada pārbēdzējs Viktors Suvorovs jeb īstajā vārdā Vladimirs Rezuns. Viņam Krievijā joprojām ir spēkā nāvessods.

GRU darbību Suvorovs aprakstījis darbos "Akvārijs" un "Spiegošanas pamati".

GRU stratēģiskās izlūkošanas līmenī nodarbojas ar stratēģiskas informācijas ieguvi, operāciju sagatavošanu un realizāciju Krievijas militāro interešu nodrošināšanai, bet operacionālā līmenī strādā Bruņoto spēku vienību interesēs, lai iegūtu informāciju konkrētu militāro operāciju sagatavošanai.

GRU stratēģiskajā virzienā strādājošie virsnieki izmantojot dažādus piesegus. "Legālais" – uzdošanās par Krievijas diplomātiem un tirdzniecības pārstāvniecību darbiniekiem. "Puslegālais" – uzdošanās par lielo valsts uzņēmumu darbiniekiem, žurnālistiem un citu profesiju pārstāvjiem. "Nelegālais" – uzdošanās par pilnīgi citu personu.

Diplomātiskais piesegs tiek uzskatīts par visdrošāko, jo sniedz virsniekam diplomātisko imunitāti. Saskaņā ar Suvorova teikto GRU virsnieki iedalāmi vai nu militāri diplomātiskajos (Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki), vai tādos, kam ir civili diplomātiskais piesegs.

Ja pēdējie nav tik viegli identificējami, tad militārā atašeja biroja darbinieki jau automātiski ir GRU virsnieki, atklāja Suvorovs. Tāpēc Krievijas militārā atašeja biroja darbinieki parasti ir pretizlūkošanas dienestu interešu lokā.

Šāda prakse – militāro atašeju un viņa biroju ārvalstīs izmantot primāri spiegošanas, nevis militāri diplomātiskajām attiecībām – Krievijā esot mantota vēl no PSRS pirmsākumiem.

Par to, cik un kādi GRU virsnieki Latvijā varētu izmantot diplomātisko piesegu, publiskas informācijas nav. Taču, ka tādi Latvijā darbojas, varētu liecināt, piemēram, vēstniecības 2. sekretāra Aleksandra Sazonova izraidīšana no valsts, Latvijai solidarizējoties ar Lielbritāniju Skripaļa lietā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis portālam "Delfi" norāda, ka likums neļauj sniegt padziļinātu informāciju par konkrētām personām un gadījumiem un komentēt, vai diplomātiskais piesegs tiek izmantots izlūkošanai.

Taču viņš atzīst, ka nevienam, arī žurnālistiem, nav noslēpums, ka Krievija diplomātisko piesegu bieži izmanto spiegošanas vajadzībām.

Pieņemot, ka izraidāmo diplomātu izvēle nav nejauša, un pamatojoties uz drošības dienestu informāciju, var spekulēt par Sazonova iespējamo saistību ar spiegošanu.

GRU virsnieki tiek apmācīti Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba militāri diplomātiskajā akadēmijā, kur tiekot apgūtas arī praktiskas vervēšanas iemaņas. Īpaši bīstami un pieredzējuši, pēc Suvorova teiktā, ir militārie atašeji.

Saskaņā ar Suvorova rakstīto militārā atašeja biroja darbinieku primārais uzdevums ir informācijas ieguve dažādos veidos, tostarp vervējot vietējos iedzīvotājus.

Krievijas vēstniecības Latvijā diplomātu korpusā darbojas 26 cilvēki un militārais atašejs ir Andrejs Lobovs (attēlā pa kreisi), liecina informācija diplomātiskās pārstāvniecības tīmekļa vietnē.

Lobovs militārā atašeja pienākumus Latvijā pilda kopš 2014. gada. Pirms tam viņš bijis militārais atašejs Armēnijā un Zimbabvē. Lobovs ir ieņēmis vadošus amatus Krievijas bruņoto spēku Sauszemes spēku Galvenajā štābā Maskavā un dienējis sakaru vienībās Krievijas bruņoto spēku Maskavas un Aizbaikāla kara apgabalos, skaidrots Latvijas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē.

Lobova palīgs Latvijā ir majors Aleksandrs Gorkajevs (attēlā pa labi).

"Līdz šim majors A. Gorkajevs ir dienējis Personāla militārās apmācības un rezerves departamentā Maskavā, kā arī elektroniskās karadarbības vienībās Krievijas bruņoto spēku Dienvidu un Ziemeļkaukāza kara apgabalos. Majors A. Gorkajevs ir absolvējis militārās izglītības un zinātnes centru "Krievijas Federācijas Bruņoto spēku integrētās karadarbības akadēmija"," teikts ministrijas paziņojumā par Gorkajeva akreditāciju darbam Latvijā.

Informācija militāro operāciju veikšanai

GRU operacionālās izlūkošanas virziens vāc informāciju Krievijas armijas vienību vajadzībām, lai tās spētu īstenot operācijas. Šī līmeņa izlūkošana, visticamāk, nodarbojas ar informācijas vākšanu par Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un aizsardzības sistēmu, lai kara vai lokāla bruņota konflikta gadījumā maksimāli ātri īstenotu vienību un kritisku infrastruktūras objektu neitralizāciju.

Šī līmeņa izlūkošanas intereses ir mērķa valsts bruņoto spēku vienību izvietojums, personālsastāvs, tehnikas skaits, pārvietošanās un cita veida informācija. Kā norāda Suvorovs, atšķirībā no stratēģiskās izlūkošanas operacionālā līmeņa izlūkošana tiek vadīta no Krievijas.

Arī SAB ziņojumā atzīsts, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes tiek veiktas gan diplomātiskā piesegā, gan no Krievijas teritorijas.

Šim uzdevumam ir noderīgi savervēti vietējie iedzīvotāji. Jāatgādina, ka 2016. gadā Latvijā aizturētais "Latvijas dzelzceļa" darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs regulāri pārfilmējis novērošanas kameru kadrus, kuros redzama NATO vienību pārvietošanās pa dzelzceļu.

Savukārt 2017. gadā aizdomās par spiegošanu Krievijas Federācijas labā aizturētais Latvijas pilsonis nodarbojies ar informācijas vākšanu un aktivitātēm militārajos objektos Alūksnes apkārtnē.

2017. gada nogalē Lietuvā trīs personas aizturētas aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. No tām viens bija Šauļu militārās bāzes civilais darbinieks, kā arī kāda persona, kas sistemātiski novērojusi Klaipēdas ostu.

Savukārt Igaunijā 2015. gadā aizturēts kontrabandists Aleksandrs Rudņevs, kurš Krievijai sniedzis informāciju par Igaunijas stratēģiskajiem objektiem, armiju un tās tehnikas pārvietošanos, kā arī robežsardzi.

2017. gadā Igaunijā notiesāts Krievijas pilsonis Artjoms Zinčenko, kurš GRU sniedzis informāciju par stratēģiskajiem objektiem, armiju un tehnikas pārvietošanos.

Šie gadījumi ļauj nojaust par iespējamām GRU operacionālā līmeņa izlūkošanas aktivitātēm mūsu reģionā.

GRU pakļautībā ir arī īpašas labi sagatavotas speciālo operāciju vienības. To uzdevums ir darboties pretinieka aizmugurē, veikt izlūkošanu, diversijas un nekonvencionālos uzdevumus, apmācīt vietējos kaujiniekus.

Šo grupu darbība, kā tiek uzskatīts, novērota gan 2008. gadā Gruzijā, gan pēdējo gadu notikumos Ukrainas austrumos. Viena no GRU specvienības brigādēm ir izvietota netālu no Latvijas robežas Pleskavas apgabalā.

Situācija tiekot kontrolēta

Krievija mēģina izmantot dažādas informācijas vākšanas metodes, stāsta Latkovskis, norādot, ka nedrīkst sīkāk komentēt "Delfi" jautājumu par to, vai Krievijas diplomāti Latvijā varētu būt piesegā strādājoši izlūkošanas virsnieki un vai pēdējo gadu Ukrainas notikumu kontekstā to darbība Latvijā ir pieļaujama.

"Mēs kontrolējam situāciju. To es jums saku kā viens no Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes locekļiem," uzsver Latkovskis.

Ja Latvija būtu viena, savākt nepieciešamo izlūkošanas informāciju būtu ļoti grūti, taču, esot daļai no Eiropas Savienības (ES) un pasaulē spēcīgākās militārās alianses NATO, informāciju sniedz arī partneri, viņš skaidro.

"Mums ir diezgan pilnīga informācija par Krievijas izlūkošanas aktivitātēm," apliecina Latkovskis.

Divas jaunas filmas par Kremļa manipulācijām. Abas Krievijā aizliegtas.

Vija Beinerte
http://www.la.lv/divas-jaunas-filmas-par-kremla-manipulacijam/

Ja kāds indē ūdeni tavā akā, runas par viedokļu dažādību un iecietību diezin vai tevi pārliecinās. Bet ko darīt, ja kāds izmanto masu medijus, lai izplatītu dezinformāciju, provocētu konfliktus, grautu sabiedrības uzticību valstij, īsāk sakot, indētu apziņu? Leģitīma pārliecināšana ir šķirama no nepieļaujamas manipulācijas. Ja kādam vēl nav skaidrs, kāpēc ir jābloķē Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu retranslācija Latvijā, iesaku noskatīties divas dokumentālas filmas, kas nule nākušas klajā. Abas ir veidojuši krievu žurnālisti, abas Krievijā ir aizliegtas.

Hibrīdstāsts

Sākšu ar nelielu atkāpi. 2013. ga­da 19. decembrī preses konferencē Maskavā, kur piedalījās vairāki simti ārvalstu un Krievijas žurnālistu un ko tiešraidē redzēja miljoni televīzijas skatītāju, Sergejs Loiko, “The Los Angeles Times” korespondents, uzdeva jautājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: “Vai ir iespējams, kaut vai hipotētiski, ka Krievija ievestu savu karaspēku Ukrainā? Jā vai nē?” Putina atbilde bija: “Mēs negrasāmies vicināt zobenu un ievest karaspēku. Pilnīgas muļķības. Nekā tāda nav un nevar būt.” Pilns jautājuma un atbildes teksts pieejams ŠEIT.

2014. gada nogalē Sergejs Loiko nokļuva kauju epicentrā Doņeckas lidostā. Tur redzētais, sajustais un piedzīvotais kļuva par pamatu diviem romāniem, kas līdz sāpēm skaudri atklāj patiesību par karu, kurš netika pieteikts, taču joprojām turpinās. Par karu, kura varēja nebūt, un par varoņiem, kas gribēja dzīvot, tomēr bija gatavi mirt. Mirt par brīvību – par demokrātisku, no Kremļa neatkarīgu Ukrainu.

2015. gadā par fotogrāfiju un rakstu sēriju, kas tapusi, strādājot Ukrainas austrumos, Sergejs Loiko tika apbalvots ar vienu no svarīgākajām amerikāņu žurnālistikas balvām – “Overseas Press Club Bob Considine Award”.

Sergeja Loiko romāni “Lidosta” un “Reiss” ir kļuvuši par bestselleriem, izdoti vairāk nekā divdesmit valodās, arī latviski.

Šā gada februārī Ukrainas televīzijā notika viņa četru sēriju dokumentālās filmas “Hibrīdstāsts” (“Гибридная история”) pirmizrāde. Tas ir izcils pētnieciskās žurnālistikas darbs, kas atšķetina spriedzes filmas cienīgu Kremļa spiegu tīklu, kur ir viss – mīlestība, nodevība, karš, provokācijas, apcietinājums.

To var atrast resursā “YouTube”, ievadot atslēgas vārdus “Sergei Loiko film Hybrid Story” (iespējams noskatīties gan krieviski, gan ar angļu subtitriem) vai skaties ŠEIT.

Mediafrēnija

Žurnālists Igors Jakovenko ir bijis Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdis, Valsts domes deputāts. Jau vairākus gadus raksta blogu, kam pēc tīmekļa servisa “Blogger” datiem ir septiņi miljoni regulāru sekotāju. Šogad aprīlī “YouTube” kanālā viņš publicēja savu filmu “Mediafrēnija”, kur atklāj dziļās un šaušalīgās pārmaiņas, kas notikušas Krievijas masu medijos pēdējo astoņpadsmit gadu laikā, padarot tos par bīstamu ieroci, kurš apdraud ne vien pasauli, bet arī pašu Krieviju: “Putins un viņa režīms iznāca no televizora. Lai tas varētu notikt, viņiem vajadzēja nogalināt žurnālistiku.”

Kas ir mediafrēnija? Ar ko tā atšķiras no Staļina un Hitlera propagandas? Par to šis stāsts. Atrodams resursā “YouTube”, ievadot atslēgas vārdus “Медиафрения”, vai var skatīties ŠEIT.

Vai krievi Latvijā ir Latvijas krievi?

http://www.la.lv/vai-krievi-latvija-ir-latvijas-krievi/

Agris Liepiņš: Vai krievi Latvijā ir Latvijas krievi?

16. jūnijs, 2015

Nesen Ādažu militārajā bāzē, pārrāpjoties pāri žogam, nelikumīgi iekļuva divi Krievijas pilsoņi. Līdzi viņi nesa karogu Georgija lentītes krāsās un skrejlapas angļu valodā. Tādējādi nelūgtie viesi gribēja protestēt pret NATO paplašināšanos un pastāvīgu alianses bāzu izvietošanu Baltijā. Tāpat Krievijas pilsoņi pieprasīja, lai amerikāņu karotāji aizvāktos no Baltijas valstīm. Valodas referenduma organizētājs Vladimirs Lindermans priecājās – esot ļoti apsveicami, ka krievi uzdrošinās protestēt pret NATO klātbūtni Baltijā.

Reaģējot uz incidentu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis bažījās – krievu pilsoņu aktivitātes Ādažos esot provokācija. Aizsardzības ministrs un jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis savukārt bilda, ka notikušais, iespējams, esot informatīvā kara elements. Gan viens, gan otrs, bet katra provokācija sasniedz savu galamērķi vien tad, ja rodas pietiekami daudz dzirdīgu ausu. Tādu Latvijā nav mazums. Provokācijas vēstījums lieliski saskan ar daudzu Latvijā dzīvojošo krievu noskaņojumu, ar viņu pasaules redzējumu.
Daudz tiek runāts, ka Latvijā mītošie krievi nereti esot lielāki Latvijas patrioti par latviešiem. Acīmredzot šis mīts tiek kultivēts tamdēļ, lai nebūtu jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Latvijā mītošie dzīvo dažādās informatīvajās telpās un viņiem ir pilnīgi pretējs priekšstats par to, kas ir Latvija. Reiz vilcienā dzirdēju runājam grupiņu Daugavpils krievu. Kas tad tagad būšot, ja Latgalē izvietošot NATO karavīrus! Kā pēc visa tā dzīvot tālāk? Jāpārdod māja un jābrauc prom, te vairs nav palikšanas! Dzirdētais lieku reizi ilustrē vispārzināmo faktu, ka padomju okupācijas gados ieradušies krievu migranti Latviju nekad neuztvers kā suverēnu valsti. Viņu apziņā tā bija, ir un būs Krievijas sastāvdaļa! Šie ļaudis nekad nekļūs par Latvijas krieviem, pārmainīt viņu domāšanu vienkārši nav iespējams. Ja iebraucēji šajos divdesmit gados būtu integrējušies mūsu valstī, būtu kļuvuši par Latvijas krieviem, histēriskā reakcija uz NATO karavīru klātbūtni izpaliktu. Latvija ir NATO dalībvalsts, mūsu valsts mērķis bija kļūt par alianses locekli un saņemt drošības garantijas no pasaulē stiprākā militārā bloka puses. Piedalīšanās NATO militārajos manevros ir loģiska, briesmu gadījumā mūsu militārajām struktūrām būs ļoti cieši jāsadarbojas.
Cita lieta, ja sveštautieši dzīvo Krievijas informatīvās telpas ietvaros. Krievijas propagandas mašinērija maļ katru dienu – NATO ir drauds Krievijai, NATO grib nospiest Krieviju uz ceļiem. Saklausījušies Krievijas propagandu, sveštautieši NATO karavīrus uztver kā ienaidnieku numur viens. Krievijai, ne jau Latvijai. Faktu, ka viņi dzīvo citā valstī – NATO dalībvalstī Latvijā, vietējie krievi ir piemirsuši. Precīzāk, nevis piemirsuši, bet tā arī nav apjēguši. Tāpēc alianses karavīru klātbūtne viņos raisa dziļu diskomforta izjūtu, viņi jūtas ne kā Krievijā. Nacionālboļševika Lindermana uzslavas Krievijas pilsoņiem arī ir labi pārdomāta provokācija. Latvijā mītošie krievi, sasparojieties taču beidzot, Krievijas krievi nāks jums palīgā! Miermīlīga brīdinājuma formā, protams, ne jau ar ložberiem.
Augsne šādu un līdzīgu provokāciju veikšanai būs tik ilgi, cik ilgi Latvijas valsts, neko nedarīdama un nevarīgi rokas plātīdama, ļaus netraucēti zelt un plaukt Krievijas informatīvajai telpai mūsu teritorijā. Ne velti daudzi viesi brīnās – Latvijā netraucēti var skatīties Krievijas kanālus, bet viņu zemēs tie aizliegti kā Krievijas propagandas rupori un starpnacionālā naida kurinātāji! Ja patiesi vēlamies, lai Latvijā mītošie krievi kādreiz kļūtu par Latvijas krieviem, steidzami jāmaina vairākas lietas.
Pirmkārt, jāpārtrauc uzturēt divkopienu valstij raksturīgo divu valodu skolu sistēmu un jāpāriet uz izglītību valsts skolās tikai valsts valodā pēc Latvijas izglītības standartiem! Krievijas vēstniecības piedāvātie mācību līdzekļi krievu skolām laipni jānoraida. Informācijai – 1935. gadā skolu inspektors ieradās pārbaudīt skolas Zilupē. Nacionālais sastāvs toreiz daudz neatšķīrās no šodienas – Zilupē nospiedošā vairākumā dzīvoja krievi un poļi. Visi mazākumtautību trešo klašu skolēni tekoši runāja latviešu valodā!
Otrkārt, jāpārtrauc raidīt lielu daļu Krievijas propagandas kanālu un jāno­drošina, lai Krievijas pierobežā varētu netraucēti uztvert Latvijas Televīzijas sagatavotos sižetus.

Krievija okupē Latviju, to nopērkot: Vairāk reorganizē nekā investē. Vislielākais investoru skaits šogad nācis no Krievijas

http://www.la.lv/vairak-reorganize-neka-investe/

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
Rīgas un Pierīgas uzņēmumos ārvalstnieki savas tiešās investīcijas iegulda daudz labprātāk nekā reģionos.
Lielākais kapitālists – “Latvijas balzams”
Starp 2014. gadā reģistrētiem uzņēmumiem pēc apmaksātā pamatkapitāla “TOP 5″ ierindojusies holdinga kompānija “Amber Beverage Group”, liecina “Lursoft” dati. Tās pamatkapitāls ir 104,54 milj eiro un dibinātājs un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā kompānija “S.P.I. Regional Business Unit B.V.”. Nīderlande arī nokļuvusi galvgalī starp valstīm, kuras veikušas apjomīgākās investīcijas Latvijas uzņēmumos. “Amber Beverage Group” izveidota šā gada oktobrī starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai “SPI Group”, kuras lielākais kapitāldaļu turētājs ir Krievijas uzņēmējs Jurijs Šeflers, apvienojot Baltijas uzņēmumus – AS “Latvijas balzams”, dzērienu izplatītājus “SPI Distribution Latvia”, “SPI Distribution Estonia” un “Bennet Distributors” Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi “Latvijas balzams veikali” Latvijā un “Darija” Lietuvā.
“Šāda holdinga izveide liecina, ka uzņēmumu grupai ir ilgtermiņa attīstības stratēģija Baltijas reģionā kopumā, līdz ar to sagaidāms, ka šī uzņēmumu grupa tuvākajos gados kļūs vēl ietekmīgāka un investoriem ir mērķis šajā tirgū savas pozīcijas nostiprināt un paplašināt,” uzskata “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Līdz ar to nav pārsteigums, ka holdinga kompānijas padomē darbosies bijušais premjers un AS “Latvijas balzams” padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, bet valdē “Latvijas balzama” ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Lielākā īpašnieku maiņa
Viskrasākās izmaiņas 2014. gadā (īpašnieku maiņa, ražošanas apturēšana utt.) notikušas ar Latvijas metālapstrādes flagmani – “Liepājas metalurgs”, par ko jau vēstījusi “Latvijas Avīze”. Tai skaitā šogad ar 16 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta jaundibinātā AS “KVV Liepājas metalurgs”, liecina “Lursoft” informācija. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Igors Kovaļenko.
Jau ziņots, ka maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” ražotni par 107 milj. eiro piedāvājis iegādāties Ukrainas uzņēmums “KVV Group” un, ieguldot vēl 30 milj. eiro, solījis atjaunot uzņēmumā ražošanu. Šobrīd plānots, ka tas varētu notikt 2015. gada sākumā, nevis šogad, kā tika plānots iepriekš. “KVV Group” maksājumi par ražotni tiks sadalīti desmit gados – ar gada maksājumu deviņi miljoni eiro.
Krievu interese augsta
To, ka ārvalstnieki labprāt izvēlas ieguldīt galvaspilsētā un tās apkārtnē, vislabāk parāda fakts, ka no visiem Rīgā un Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu tiešās investīcijas piesaistījuši vairāk nekā 14% uzņēmumu, kamēr pārējos reģionos šis rādītājs svārstās robežās no 3 līdz 4,5%, liecina “Lursoft” pētījums.
Tas izskaidro arī statistiku, ka pēc Rīgas lielākās investīcijas piesaistījis Babītes novads un Jelgava, bet lielākais investoru skaits fiksēts Jūrmalā un Mār­upes novadā. Vērtējot 2014. gada statistiku par ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumos, jāsecina, ka šogad lielākais investoru skaits nācis no Krievijas. Kopumā 2014. gada nogalē Krievijas investori kā uzņēmumu dalībnieki ir reģistrēti 5572 Latvijas uzņēmumos. Krievijas investoru interese par uzņēmējdarbības reģistrēšanu un veikšanu Latvijā pēdējos gadus vērtējama kā samērā augsta.
Krievijas iedzīvotāju interese par ieguldījumu veikšanu Latvijas uzņēmumos bieži saistīta ar iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, un dažkārt tiešā veidā uzņēmējdarbību mūsu valstī šie investori neveic. Apskatot nozares, kurās ieplūst Krievijas investoru līdzekļi, redzams, ka visbiežāk ieguldījumi veikti kravas pārvadājumu un tranzītpakalpojumu nodrošināšanas uzņēmumos, nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, bet visapjomīgākās investīcijas ieguldītas finanšu sektorā.
Paredzams, ka nākotnē Krievijas uzņēmēji pakāpeniski varētu izraudzīties citas prioritārās nozares, kurās veikt investīcijas, jo sakarā ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, Krievijas nestabilo ekonomisko stāvokli un šobrīd Krievijas realizēto monetāro politiku pragmatiskākie uzņēmēji raudzīsies uz risku samazināšanu, tādēļ uzsvari, visticamāk, biežāk varētu tikt likti uz lielākiem investīciju projektiem – piemēram, ražojošajos uzņēmumos, būvniecības projektos u. tml., skaidro D. Kiopa.
Piemēram, šogad jūnijā ar 3 tūkst. eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA “Pobeda Confectionary”, kas Ventspilī plāno investēt 10 milj. eiro un radīt 60 jaunas darba vietas, lai izveidotu šokolādes produktu ražošanu. Investori ir Muravjovu ģimene no Krievijas, liecina “Lursoft” dati.
Paplašina ražotnes
Starp “TOP 5″ valstīm, kas investējušas Latvijā, ir arī Lietuva. Piemēram, šogad Latvijā ar 16,3 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA “Global BOD Group”, kuras vadībā ir lietuvieši, bet uzņēmuma darbības veids nav norādīts. Sevi tā raksturo kā lielāko kompaktdisku ražotāju ne tikai Baltijas valstīs, bet arī vienu no modernākajām uzņēmumu grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Šā gada deviņos mēnešos kopumā 28 investori ir pieņēmuši lēmumu investēt Latvijā, no tiem 15 lēmuši par jaunu investīcijas projektu īstenošanu, bet 13 – par jau esošo projektu paplašināšanu. Projektiem pilnībā īstenojoties, investīcijas sagaidāmas 117,43 milj. eiro apmērā, radot 1100 jaunas darba vietas, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, prognozē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Starp tiem ir, piemēram, norvēģu investori no SIA “Lanos”, kas jau darbojas Saldū un ražo kuģiem specializētas metāla durvis. Plānots investēt 0,5 milj. eiro un izveidot 100 jaunas darba vietas. Pērn uzņēmumā vidēji tika nodarbināti 47 strādājošie, apgrozījums veidoja 3,3 milj. eiro.
LIAA šogad izskatījis 192 potenciālos investīciju projektus, no tiem ap 22% saistīti ar metālapstrādes un elektronikas nozari, 12% no projektiem veido pakalpojumu centru projekti. Kopumā 56% no potenciālajiem investoriem, ar kuriem strādā LIAA, nāk no Eiropas valstīm. Visvairāk šobrīd Latviju vērtē potenciālie investori no Krievijas (10%), Zviedrijas (8%), ASV (8%).

“TOP 5″ valstis, no kurām nācis lielākais investoru skaits
Valsts Investoru skaits
Krievija 1274
Lietuva 623
Igaunija 387
Baltkrievija 340
Itālija 260
“TOP 5″ valstis, no kurām nākušas vislielākās investīcijas
Valsts Investīciju kopsumma (milj. EUR).
Nīderlande 150,11
Lietuva 96,78
Zviedrija 87,17
Lielbritānija 78,32
Krievija 59,51
“TOP 5″, kur uzņēmumu kapitālā ieguldītas lielākās ārvalstu investīcijas
Pilsēta/ novads Kopsumma (milj. EUR).
Rīga 567,58
Babītes novads 27,97
Jelgava 10,71
Dobeles novads 9,37
Siguldas novads 9,11
“TOP 5″, kur uzņēmumu kapitālā ieguldījuši visvairāk ārvalstu investoru
Pilsēta/ novads Investoru skaits
Rīga 3794
Jūrmala 133
Liepāja 78
Mārupes novads 77
Daugavpils 62
Avots: “Lursoft”

Vai Latvijā krievu par maz? (Vienotība atbalsta oligarhus Latvijas pārkrievošanā)

Olivers Everts, Speciāli TVNET, 2013. gada 3. oktobrī

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/481147-vai_latvija_krievu_par_maz 

Uzturēšanās atļauju tirgotāju lobijs, kura spilgtākie pārstāvji ir Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, bēdīgi slavenais politiķis A. Šlesers un E. Repšes biedrības «Latvijas attīstībai» biedrs un ekonomikas doktors Uldis Osis, šobrīd izdara apzinātu spiedienu uz Saeimu, lai Latvijā palielinātos Krievijas ekonomiskā un politiskā ietekme.

Viņi to dara ar demagoģiskiem kliedzieniem, kas skan apmēram tā: ja Maskavas krievi Latvijā vairs nevarēs neierobežoti pirkt īpašumus, tad pienāks pasaules gals un dzīve Latvijā apstāsies.
Tie, kas nostājas pret šo «biznesu», esot nacisti, kā izsakās šīs kustības karognesējs Ainārs Šlesers.
Taču ierobežojumi šajā minēto kungu lobētajā biznesā vēl nav pasaules gals un Latvijas beigas tieši tāpat kā nekādi nacisti nav tie, kam rūp ne tikai savi naudas maki, bet arī nācijas nākotne.
Krievija mēdz aizsargāt savas investīcijas un tautiešus
Domājošs latvietis zina: lai saglabātu savu nacionālo valsti, unikālo valodu, kultūru un piederību Rietumu demokrātijas un kultūras videi, jāuzmanās, lai nenonākam Krievijas ekonomiskā un politiskā atkarībā. Ar Gazprom monopolu Latvijā gandrīz jau esam tur nokļuvuši.
Kamēr Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES un NATO valstu investīcijas (ap 80%), uztraukumam nebūtu liela pamata.
Taču, aizraujoties ar Krievijas investīciju piesaisti, jābūt daudz uzmanīgākam. Nemaz nevajag, lai šie skaitļi būtu lieli. Krievijā valdošais režīms nekavējoties šīs investīcijas izmantos kā ieganstu militāra spēka likšanai lietā, lai tās pie mums Latvijā it kā aizsargātu. Vēl jo vairāk bīstami tas ir tāpēc, ka Latvijā (savu investīciju vārdā) Krievijai uzreiz liksies svarīgi aizsargāt arī Krievijas tautiešus, kuru te ir daudz. Pie mums viņu ir visvairāk (ja salīdzinām ar visām citām valstīm ārpus Krievijas un NVS).
Gruzijas un Krievijas karš šo risku atgādina pavisam uzskatāmi. To, ka Krievija šādi spēj rīkoties, tā apliecināja ar savu lidmašīnu lidināšanos mūsu robežu tuvumā pagājušajā nedēļā lielo manevru laikā. Par to liecina arī Krievijas armijas pieaugošais budžets. Par politisko ietekmi, ko Krievija Latvijā var pastiprināt, liecina Kremļa partijas Vienotā Krievija sabiedroto un sadarbības partnera Saskaņas Centrs panākumi Rīgā.
Nils Ušakovs tagad jau atklāti piedalās šajā spēlē, jo nesen presē sludināja, ka bez Krievijas kapitāla Vecrīga izmiršot.
Rezerves lidlauks Krievijas bagātniekiem
Nav grūti saprast krievus, kas kaut ko sasnieguši Krievijā, bet tagad mūk no šīs valsts un režīma, kas tur valda. Šis režīms vienā jaukā dienā var viņus atbrīvot no visiem īpašumiem un banku kontiem, jo Krievija vēl nav tiesiska un demokrātiska valsts. ES valstīs šie krievi izveido tā saucamos «rezerves lidlaukus», kur nosēsties, ja viņiem uz pēdām sekos Putina režīms. Par Latviju kā šādu lidlauku krievu presē stāsta Rietumu bankas direktoru padomes loceklis Aleksandrs Gafins, kurš ir viens no šiem jaunajiem krieviem, kas pametuši Krieviju par labu Latvijai. 2006. gadā viņš nopircis dzīvokli Jūrmalā, jo Baltiju mīlot jau kopš bērnības. Kad viņu esot izmetuši no Krievijas Alfa bankas par to, ka presē paziņojis par bankas prezidenta Pjotra Avena gatavību kļūt par Latvijas premjeru, Latvija bija viņam kļuvusi par «rezerves lidlauku», kur nosēsties. Viņš Maskavas biznesa laikraksta Komersant korespondentam saka, ka šodien Latvija esot unikāla ar to, ka tā esot kļuvusi par pilnīgi eiropeisku valsti, kur turklāt runā krieviski un neesot atrautības no krievu kultūras. Te esot brīnišķīgs serviss visās jomās, izcila ekoloģija (otrā ekoloģiski tīrākā valsts aiz Šveices pēc Jēlas universitātes pētījuma), kvalitatīva pārtika (interesanti, kāda tad tā ir Krievijā, ja jau mūsu ar baltām indēm piesātinātā ir gana laba Krievijas krieviem?), mierīgs klimats un tīrās un garās jūrmalas smilšu pludmales. Latvija esot ļoti ērta valsts dzīvošanai, tai piemītot visas civilizētas Eiropas priekšrocības: demokrātiska valsts pārvaldes sistēma, stabila likumdošana, strādājoša tiesu sistēma, praktiski neesot nekādu birokrātisku šķēršļu, mierīga sociālā vide. Skan kā citāti no Latvijas premjera mutes ārvalstu investoru forumā!
Taču Gafina kungs nav Latvijas premjers, bet Krievijas jaunais krievs Latvijā. «Pēc šejienes mierīgās dzīves, eiropeiskā servisa, tīrā gaisa nemaz negribas atgriezties Maskavas korķos,» turpina Gafins un piebilst, ka tajā pašā laikā Latvijā viņš nejūtoties atrauts no Maskavas dzīves, jo pēdējos gados, pateicoties uzturēšanās atļauju biznesam, uz šejieni esot pārcēlusies liela daļa Maskavas kultūras bohēmas. To viņš organizē pats, un tā ir daļa no Rietumu bankas biznesa. Latvijā esot drošība, te bērnu var palaist tramvajā uz skolu, nevis ar miesassargiem bruņotā automobilī kā Maskavā, te ir labāka veselības aprūpe un labākas skolas, nevis kā Maskavā, kur skolas bērnus par debiliem pataisot, iespaidus par dzīvi Eiropā (Rīgā) stāsta kāda cita krievu bagātniece.
Jaunie krievi - Latvijas neatkarības aktīvi atbalstītāji?
Ekonomists U. Osis ir ļoti optimistisks, jo, aizstāvot uzturēšanās atļauju biznesu, šādi izsakās par jaunajiem krieviem, kas investē Latvijas īpašumos: «Šādi cilvēki drīzāk uzskatāmi par Latvijas neatkarības aktīviem atbalstītājiem, nevis grāvējiem, lai cik dīvains šāds apgalvojums dažiem nešķistu.» (Diena 2.10.13.).
Oša kungs tomēr maldās, jo tikko citētā intervija liecina, ka Gafina kungs un lielākā daļa citu krievu investoru negrasās stiprināt Latvijas kā nacionālas valsts pamatus, stiprinot valsts valodu, integrējoties tās kultūrvidē (lai gan viņi bauda tās priekšrocības servisa un biznesa vidē, par ko liecina intervija). Viņi negrasās apgūt latviešu valodu, jo te tāpat viss notiek krieviski. Tāpat kā vietējiem krieviem, arī jaunajiem krieviem pietiek ar Maskavas kultūras vidi, ar kuru tiek pārpludināta arī Latvijas informācijas un kultūras telpa. Viņi ir Krievijas kultūras imperiālisma, Krievijas maigās varas upuri, balsts un vairogs Latvijā.

Taču pilnīga cita situācija ir Lietuvā, kur krievu valoda nav tik izplatīta un krievu minoritāte ir maza. Krievu investori, kas apmetušies uz dzīvi Lietuvā, sūta savus bērnus lietuviešu skolās, nevis krievu skolās, kā to dara Latvijas krievi.

Viņi paši apmeklē lietuviešu valodas kursus, jo saprot, ka bez lietuviešu valodas zināšanām pat uz kino nevar aiziet, jo tur subtitri ārzemju filmām ir tikai lietuviešu valodā. Viņi ciena un respektē lietuviešus, kas viņiem ir devuši iespēju baudīt Eiropas kultūrvides labumus un drošību.
Latvijai investori no Krievijas ir riskantāki, jo tie neapgūst latviešu valodu, viņu bērni neiet latviešu skolās un šejienes Eiropas vidē praktiski neintegrējas. Tādā veidā viņi riskē piebiedroties tā saucamās Latvijas piektās kolonas rindām, kas ar laiku atkal var izvirzīt politiskas prasības, kas apdraud Latviju kā nacionālu valsti un latviešu valodu.
Tāpēc Latvijai ir drošāk piesaistīt investorus no Ķīnas vai citām Āzijas valstīm, jo prakse rāda, ka šo valstu pilsoņi integrējas Latvijā uz latviešu valodas bāzes. Piemēru mēs redzējām nesen LTV raidījumā Sastrēgumstunda jaunās ķīnietes personā, kas runāja latviešu valodā. Turklāt šīm valstīm nav pretenziju uz Latvijas teritoriju kā Krievijai. Krievijas krievi tikai retos gadījumos Latvijā integrēsies uz latviešu valodas pamata.
Latvija kā viskrieviskākā Rietumu valsts
Latvijas problēma atšķirībā no citām Rietumu valstīm, kur uzturēšanās atļaujas pērk jaunie krievi, ir vislielākā krievu minoritāte. 28,10% no iedzīvotāju skaita. Tātad 628 000 krievu tautiešu. Pēc Komersant datiem tik liels krievu procents kā Latvijā neesot nevienā citā pasaules valstī ārpus Krievijas un NVS valstīm.
Absolūtajos skaitļos pirmajā vietā ir ASV – tur dzīvo 752 000 krievu, kas sastāda tikai 0,24% no ASV iedzīvotāju skaita. Otrajā vietā ir Latvija ar 628 000 krieviem (28,10% no iedzīvotāju skaita).
Tālāk seko
Vācija ar 503 000 (0,51%),
Igaunija ar 344 000 (25,73%),
Izraēla – 423 000 (5,50%),
Lietuva – 208 000 (6,23%),
Brazīlija 134 000 (0,07%),
Francija – 127 000 (0,20%),
Kanāda 104 000 (0,30%),
Meksika – 92 000 (0,08%)
Šie skaitļi liecina, ka Latvija jau tagad ir Mazā Krievija ES ietvaros. Vai Latvijai vajadzētu vēl lielāku neintegrētu krievu īpatsvaru? Ekonomikas ministrija apgalvo, ka katra Krievijas investīcija uzturēšanās atļauju programmas ietvaros atved uz Latviju 2,34 krievus.

Pirms Saeima lemj par uzturēšanās atļauju tirgus nosacījumiem, gribētos, lai šie lēmumi būtu atbildīgi un tālredzīgi, lai Latvija neatgādina tās vieglas uzvedības meitenes, kas baros defilē pa Rīgas centru, lai iepazītos ar kuru katru iebraucēju, piedāvājot «vilinošus» darījumus. Piemēram, lai tiktu pabarotas, padzirdītas un lai tūrists viņām glabāšanā atdotu visu savu naudu. A. Šlesers, A. Gavrilovs, U. Osis, E. Šīns, N. Ušakovs ar visiem saviem kompanjoniem ļoti atgādina šīs meitenes. Šādu meiteņu ir papilnam arī dažās Saeimas partijās. Jūs jau zināt, kuras es domāju. 

Nekad vairs (nepieļausim jaunu "molotova - ribentropa / obamas - putina" paktu)!

Vairāk nekad!

(Publikācija New York Times, 2012.g.15.sept, 17A lpp)

1943.gada novembrī, kad Otrā pasaules kara rezultāts bija kļuvis skaidrs, sabiedrotie - Čērčils, Rūzvelts un Staļins, tikās Teherānā plānot pēckara Eiropas nākotni. Staļins lika saprast, ka Krievija vēlas kontroli un ietekmi pār Austrumeiropu. 1944.gada novembrī Rūzvelts tuvojas vēlēšanas, un tāpēc deva ziņu Staļinam, ka viņš nevar atklāti piekrist pirms vēlēšanām, jo Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo daudz cilvēku ar Austrumeiropas izcelsmi.

Sabiedrotie vēlreiz satikās 1945.gada februārī Jaltā pēc tam, kad Rūzvelts tika atkārtoti ievēlēts, un tagad Rūzvelts piekrita gandrīz visām Staļina prasībām Austrumeiropā, neskatoties uz Čērčila iebildumiem, un līdz ar to nosodīja Austrumeiropas un tās 300 miljonus cilvēku uz 46 gadiem ar krievu kundzību un apspiešanu. Drosmīgākie, kas mēģināja oponēt pret krieviem, tika nogalināti vai nosūtīti uz Sibīriju.

Rietumiem šī Rūzvelta izpārdošana Staļinam nozīmēja "dzelzs priekškaru" Eiropas vidū, 46 gadi aukstā kara, Varšavas paktu, pastāvīgus kodolkara draudus (Kuba 1962), un Korejas un Vjetnamas karu (tas nebūtu iespējams bez Krievijas ieročiem).

Tas būtu bijis tikai stāsts par vēsturi, par zaudēto iespēju uzlabot pasauli, ja vien šī pagātnes atbalss nebūtu atskanējusi atkal 2012.g.26. martā. Baraks Obama runāja ar Krievijas prezidenta ielikteni Dmitriju Medvedjevu. Abiem nezinot, mikrofons joprojām bija palicis ieslēgts. Medvedjevs, runājot Vladimiru Putinu vārdā, izteica prasības un lūdza koncesijas Austrumeiropā. Obama tāpat kā Rūzvelts 1943.g., bija vēlēšanu priekšvakarā, tāpēc gandrīz čukstus viņš teica: "Šīs ir manas pēdējās vēlēšanas. Kad es būšu ievēlēts, tad es būšu elastīgāks". Medvedjevs atbildēja: "Es saprotu, es nodošu ziņu Putinam." Tātad vēlreiz tikt ievēlētam ir daudz svarīgāk nekā darīt pareizās lietas.

Ja pārbaudītu, kuras valstis ANO visvairāk atbalstīja un balsoja kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm pēdējo 20 gadu laikā, tad nebūtu grūti pamanīt, ka tās bija Austrumeiropas valstis. Tās ir pateicīgas, ka ASV (pēc Rūzvelta aiziešanas) nekad nav atzinušas inkorporāciju Krievijā, okupāciju un Krievijas kontroli pār tām. Gandrīz visas tās nosūtīja karaspēku uz Irāku un Afganistānu, lai cīnītos un mirstu kopā ar amerikāņiem.

Savukārt Krievija bieži iebilst pret ASV politiku tādos jautājumos kā par Ziemeļkoreju, Irānu, Lībiju, Sīriju, un izmanto savas veto tiesības ANO.

Saka, ka lielajām valstīm nav draugu, tikai intereses. Skumji.

Ja Obama gatavojas veikt darījumus ar Putinu, tad tiem vajadzētu būt par to kā beidzot nosūtīt atpakaļ uz Krieviju visus krievu kolonistus un okupantus, jo īpaši militāristus, kas tikai novilka savus formastērpus tikai 1991.gadā un palika iepriekš okupētajās valstīs, nevis atgriezās uz Krieviju, kā tas ir paredzēts visos starptautiskajos tiesību aktos. Ja Obama varētu nogādāt visus Krievijas kolonistus atpakaļ uz Krieviju, tad viņš beidzot būtu izbeidzis Otro pasaules karu Eiropā un varētu saņemt Nobela miera prēmiju.

Obama ir izvēlējies uz Austrumeiropas rēķina veikt darījumus ar Putinu – ar cilvēku, kurš ir teicis, ka komunistiskās Padomju Savienības sabrukums bija lielākā traģēdija 20.gadsimtā. Ne pirmais pasaules karš, kurā Eiropa zaudēja veselu paaudzi jaunu vīriešu, ne Otrais pasaules karš, ne holokausts, kur 6 miljoni cilvēku gāja bojā, bet Putina mīļotā Padomju Savienība, kuru Putins cenšas atjaunot. Ko tas norāda par Putina vērtībām un morāli?

Taču diemžēl pat pirms 26. marta "neizslēgtā mikrofona", Obama bija devis bīstamas signālus Austrumeiropai ar savu "reset” programmu jeb „jauno pieeju" Krievijai. Šķiet, ka vecā pieeja, kas 1991.gadā noveda pie Krievijas impērijas sabrukuma (ko Ronalds Reigans nosauca par "Tautu cietumu") nebija Obamam pietiekami laba. Piemēram, pēdējie divi vēstnieki, ko Obama ieceļ uz Latvijā, reizēm runā tā, it kā viņi būtu tikko beiguši Maskavas diplomāta skolu. Viens no tiem īsi pirms svarīgām vēlēšanām atklāti apmeklēja mājās vienu no agresīvākajiem un radikālākajiem Latvijas krievu līderiem; cilvēku, kas bija draudējis ar vardarbību Latvijā, ja vēlēšanas nebeigsies tā, kā krievi gribētu. Vai šī vizīte bija paredzēta lai iebiedētu latviešus?

Es balsoju par Obama iepriekšējā reizē, bet vai šoreiz es un tie, kam rūp par Austrumeiropas valstis un tautas, var atbalstīt cilvēku, kurš ir nolēmis iet „nākošās Jaltas” virzienā?

Aivars Slucis