NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
Rāda ziņas ar etiķeti gunārs ķirsons. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti gunārs ķirsons. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Ķirsons vēlas, lai uzņēmēji un politiķi pirms vēlēšanām slēgtu vienošanos
LETA, Diena.lv: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kirsons-velas-lai-uznemeji-un-politiki-pirms-velesanam-slegtu-vienosanos
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
Nesen tapušās kustības Par labu Latviju! iniciators Gunārs Ķirsons vēlas, lai starp uzņēmējiem un politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām tiktu slēgts līgums, lai abas “puses strādātu kopā un sadarbotos Latvijas labā”.
Viņš norādīja, ka līgumu slēgtu sabiedriska organizācija, ko vēl vajag nodibināt un kas ekonomista Ulda Oša vadībā apvienos juristus, ekonomistus un finansistus. Viņi arī sagatavos līguma versiju. Jautāts, ko konkrēti šajā līgumā no politiķiem varētu prasīt, G.Ķirsons minēja nodokļu stabilitāti, norādot, ka par pārējiem virzieniem šobrīd vēl ir pāragri runāt.
Pēc G.Ķirsona teiktā, līgumu varētu slēgt ar jebkuru partiju, kas piekristu tajā politiķiem izvirzītajiem nosacījumiem. Par tām partijām, kas tiem piekritīs, topošā organizācija aicinās arī balsot Saeimas vēlēšanās, piebilda uzņēmējs.
Jautāts, vai uzņēmēju interešu aizstāvību nenodrošina jau šobrīd darbojošās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ģ.Ķirsons noteica, ka šī organizācija, viņparāt, ir vāja.
Diena jau ziņoja, ka kustības Par labu Latviju! aicinājumu pirmdien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers (LPP/LC) kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.
Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana. Sākusi darboties arī kustības mājas lapa parlabulatviju.lv.
Tikšanās notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Viesturs Koziols, Ivars Kalvišķis, Uldis Osis, Dainis Liepiņš, Andrejs Ēķis un citi.
piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis
Jānis Domburs: Jauno biedrību, kustību un partiju jauno dziesmu vecie vēži
Publicēts KNL.lv un Delfi: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=30986863
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
Pirmā aprīļa noskaņās jebkura pēdējās nedēļās jauntapušā politiskā pieteikuma negludumus un kūleņus, kas vakar bija vērojami "Kas notiek Latvijā?" tiešraidē, var vērtēt ar veselīgu smaidu. Pagaidām. Jo tuvāk vēlēšanām par šādiem uzstādījumiem smiekli vairs nenāks – krietni ātrāk nekā pēc pusgada no tiem, kas ir pieteikuši sevi kā iespējamos kandidātus uz Saeimas deputātu krēsliem vai arī šo deputātu ciešus līdzgaitniekus, pienāktos sagaidīt daudz skaidrākus piedāvājumus un to pamatojumus.
Virsrakstā minēto tekstu par veciem vēžiem, protams, nebūt nevar attiecināt uz visiem jauntopošajiem politisko kolonnu dalībniekiem – liela daļa no jaunajās "kulītēs" startējošajiem šādā ampluā sevi nekad vēl nebija pieteikuši. Vairāk ir runa par to, ka it kā jauno politisko risinājumu "dziesmu" paušanā izskan tik daudzas "vecajiem vēžiem" raksturīgās skaņas.
"Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā sevi piesaka kā platformu sabiedriskai līdzdarbībai un ekspertīzei. Neapšaubāmi vajadzīgas un Latvijas politikā trūkstošas lietas. Tai pat laikā, acīmredzamā politiskā orientācija zem "Vienotības" lietussarga rada objektīvu pamatu šaubām par gaidāmās ekspertīzes objektivitāti. No otras puses, politiskā pozicionēšanās it kā loģiski prasītu arī kaut minimālu ideoloģisku pozicionēšanos, lai saprastu, kurā virzienā progresīvās pārmaiņas tiek saskatītas, tomēr tas pagaidām izpaliek. Ēlertes domubiedru lokā ir gan cilvēki, kuru dažādas pozīcijas varētu kvalificēt par liberālām, bet, vienlaikus, turpat līdzās ir "skandināvisko vērtību" kreisuma iezīmes. Iespējams, šis kokteilis ir tikai papildus ilustrācija pašas "Vienotības" ideoloģiskajai nevienotībai. Tikmēr Meierovica biedrības līdere pārī ar Lolitu Čigāni šos robus kompensē ar asu kritiku par līdzšinējo "politbiznesu" un šaubām par tā turpinājumu, kas, gluži loģiski, gūst lielas neapmierinātās publikas daļas atbalstu.
Kustības "Par labu Latviju!" iniciatorus, šķiet, būtu pārsteidzīgi un tuvredzīgi mest visus pār vienu kārti. Dažādību jau vakar studijā nodemonstrēja Gunāra Ķirsona un Gunta Belēviča duets, un arī pārējā uzņēmēju plejāde nav gluži klonēti no vienas olšūnas. Protams, vienošanās zem Andra Šķēles un Aināra Šlesera "jumta" ietver daudzus riskus – gan agrāko slikto precedentu stiprināšanas un personāliju dēļ, gan tāpēc, ka šī kustība var kļūt tikai par Ērika Stendzenieka pozitīvisma kampaņu Nr.2, kurā aiz krāšņas izkārtnes nav nekā jauna. Šai sakarībā zīmīgi, ka kustības saturiskos plānus tās iniciatori esot padarījuši par ārpakalpojumu, tos pasūtot izstrādāt kādiem nenosauktiem ekspertiem. Prezumpcija, ka Latvijas biznesmeņiem pašiem būs labākais plāns, ir kritizējama ne jau tikai daudzo koruptīvo aizdomu dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa no Latvijas tā saucamā lielbiznesa līdz šim nebūt nav pierādījuši sevi kā pietiekami starptautiski konkurētspējīgus un ilgstspējīgus figurantus, kam varētu sekot konkurētspējīgas un ilgstspējīgas valsts veidošana, nevis tās iekšējo resursu pārdale.
Divu jaunu partiju tapšana, neiedziļinoties detaļās, ir uzmanības vērts sabiedrisko procesu atspulgs – starp kopskaitā vairākiem simtiem šo partiju radītāju ātri vien varētu izdalīt gan altruistiskus aktīvistus, gan aprēķinātājus, no kuriem daudzus vienotu totāla neizpratne par politikas procesu un satura komplicētību. Tai pat laikā, ņemot vērā pašreizējo varas partiju mazskaitlību un nekonsekvento "peldēšanu" starp dažādu sabiedrības grupu un slāņu interesēm, ļoti iespējams, ka Latvijas politikā vēl atrastos vietiņa kādas šaurākas sociālekonomiskas grupas cietai pārstāvniecībai. Protams, ar daudz pamatīgākiem cilvēkresursiem un konkrētākām pozīcijām.
Taču viena lieta, kas, sadalot pa dažādām "līgām", vieno jauno biedrību, kustību un partiju pieteikumus, ir secinājums, ka plašāku ļaužu grupu iesaistīties politikā var būt gan labā, gan arī sliktā ziņa. Jo, ja runa ir par kvalitatīvāku papildinājumu vai alternatīvu pašreizējam Latvijas valsts kursam, kura ass ir Godmaņa-Slaktera-Dombrovska-Repšes plāni starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, tad šobrīd ar šādiem papildinājumiem un alternatīvām ir ļoti pašvaki, ja jārunā par konkrētu nozaru konkrētām reformām, un konkrētu valsts budžetu.
Video un citi raksti – http://www.knl.lv/
trešdiena, 2010. gada 31. marts
Izveido kustību "Par labu Latviju"
Uzņēmēji un pašvaldību vadītāji izveido kustību "Par labu Latviju".
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Raksts no LA: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75544, autors Ģirts Zvirbulis.
Dažādi uzņēmēji un pašvaldību vadītāji (lielākoties no LPP/"LC" un Tautas partijas pārvaldītiem reģioniem) vakar izveidoja kustību "Par labu Latviju". Līdz šim kā kustības iespējamais nosaukums bija minēts "Par varenu Latviju".
Kopumā kustības aicinājumu parakstījuši 46 cilvēki. Parakstīšana turpināšoties līdz 12. aprīlim, pēc tam tiks dibināta sabiedriskā organizācija.
Iniciatīvas grupas sanākšanā "Lido" atpūtas kompleksā piedalījās arī Ainārs Šlesers (LPP/"LC") un Andris Šķēle (TP), bet viņi pagaidām aicinājumu nav parakstījuši.
"Mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses šā jēdziena plašākajā nozīmē. Tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī labklājību. Tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā. Tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku," teikts aicinājumā.
Aicinājumu parakstījuši uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Andrejs Ēķis, Guntis Rāvis, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, Dainis Liepiņš un citi. Savukārt no pašvaldībām – Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, Cēsu mērs Gints Šķenders, Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu mērs Aldis Adamovičs, Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un citi.
"Valdību interesē tikai budžeta izdevumu daļa, un tā negrib saprast, ka budžeta ieņēmumi atkarīgi no uzņēmēju darba un radītās pievienotās vērtības. Tā vietā, lai palielinātu darba vietas, mēs aizņemamies naudu no starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata viens no aicinājuma parakstītājiem – Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš. Viņš arī pastāstīja, ka kustībā "Par labu Latviju" apvienojušies uzņēmēji jau esot par saviem līdzekļiem pasūtījuši valsts attīstības koncepciju, ko izstrādā dažādu nozaru eksperti un akadēmiķi. Pēc tam uzņēmēji lūgšot esošos politiķus un vēlēšanu kandidātus ar parakstu atbalstīt šo koncepciju. "Un tad mēs varēsim redzēt, kurus deputātu kandidātus šī kustība varēs atbalstīt," paskaidroja I. Strautiņš. Viņš gan apšaubīja iespēju, ka kustība "Par labu Latviju" pati varētu pārtapt par partiju.
Savukārt Ogres mērs Edvīns Bartkevičs pievienojies kustībai, jo šobrīd tā esot bezmaz vienīgā iespēja cīnīties ar pārāk smago birokrātiju. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka "Par labu Latviju" varētu pārtapt no sabiedriskas organizācijas par politisku spēku.
Abonēt:
Ziņas (Atom)