Vaira Paegle, PS, TP

Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821

Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav

Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953

Dzimusi: 1942. gadā Rīgā

Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV

Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle

Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante

TB/LNNK un Vienotība (Kristovskis, Diena)

Kristovskis nav pret TB/LNNK, bet vēlas arī "Visu Latvijai!"
Ināra Egle , Sestdiena, 10. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/kristovskis-nav-pret-tb-lnnk-bet-velas-ari-visu-latvijai-2010-04-10-1

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar saviem bijušajiem partijas biedriem no Tēvzemei un brīvībai/LNNK, «lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē». Taču viņš Dienai atzina, ka nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!.

Viņaprāt, pie sarunu galda ir jāsēž ar visiem. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā. Taču TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzsvēra, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. Savukārt Vienotībai pirms izšķiršanās par jauniem sabiedrotajiem ir svarīgi zināt, kāds ir TB/LNNK biedru vairākuma viedoklis.

Pirms četriem gadiem, kad TB/LNNK izstrādāja stratēģiju nākamajiem četriem gadiem līdz 10. Saeimas vēlēšanām, tās mērķis bija panākt, lai tieši uz TB/LNNK bāzes konsolidētos labējās konservatīvās partijas, cerībā, ka tēvzemieši būs tie, kuri veidos nākamo valdību pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tagad partija ir nonākusi situācijā, kurā tās līderi atzinuši, ka TB/LNNK viena ar atsevišķu sarakstu nespēj iekļūt Saeimā. Iespaidu uz TB/LNNK atstāja arī tās šķelšanās pirms pāris gadiem, kad no TB/LNNK aizgāja Ģ. V. Kristovskis kopā ar domubiedriem, iesaistoties PS veidošanā.

Tagad no Ģ. V. Kristovska labvēlības daļēji ir atkarīgas TB/LNNK iespējas startēt vēlēšanās. Tiesa, noteicošās ir TB/LNNK sarunas ar Jauno laiku, jo tieši caur premjera partiju, kas ir apvienībā ietekmīgākais politiskais spēks, tēvzemieši var pretendēt uz iespēju startēt vēlēšanās zem Vienotības karoga. No abu partiju līdzšinējām sarunām izriet, ka tas varētu notikt uz cienījamiem noteikumiem ar ne mazāk kā desmit vietām kandidātu sarakstā. Taču tam būs nepieciešama visu Vienotību veidojošo partiju piekrišana. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. S. Ēlerte nesen medijos esot paudusi prieku, ka TB/LNNK nav iekļuvusi Rīgas domē, tas partijas biedriem neesot palicis nepamanīts. Jau rakstīts, ka pēc partiju pasūtījuma veiktie pētījumi liecina, ka Vienotības vēlētājs kopīgajā kandidātu sarakstā varētu svītrot tēvzemiešus.

TB/LNNK nav vienprātības par vēlamāko rīcību, jo ir biedri un pat nodaļas, kas uzskata, ka ir jāveido apvienība kopā ar Visu Latvijai!, piesaistot citus nacionālos spēkus. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns atbalsta šo viedokli, jo pie vēlētājiem esot jāiet ar ideoloģiski skaidru piedāvājumu, kas balstīts uz nacionālajām vērtībām. Viņam esot grūti iedomāties, kā varētu atrasties vienotā komandā ar S. Ēlerti, kura negatīvi izteikusies par atsevišķiem partijas biedriem, kuru vidū ir arī P. Tabūns. Viņam pieņemama šķistu sadarbība arī ar Zaļo un Zemnieku savienību, ar kuru ir notikušas sarunas.

Partijas valdei uz kongresu vajadzētu iet jau ar skaidru piedāvājumu par to, kā partija varētu pieteikt sevi vēlēšanās, uzskata valdes loceklis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš pats vēlēšanās varētu nekandidēt, bet bija jaušams, ka atbalsta sadarbību ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. Taču R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu Latvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, bet TB/LNNK - ar Jauno laiku.

VIEDOKĻI
Imants Parādnieks, Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs:

Latviešu tautas intereses vislabāk varētu aizstāvēt liela organizācija un Vienotība uz tādas statusu pretendē. Mēs ceram, ka tā būs uz nacionālo interešu aizstāvības pamata veidota apvienība. Taču ir iespējams, ka Vienotībā ieiet tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet Visu Latvijai! tiek atstāta ārpus apvienības. Visu Latvijai! strādā ar jauno paaudzi, jo tā mainīs Latvijas virzību, bet apvienības veidotāji vairs nav politikā jaunie. Mēs no Vienotības sagaidām godīgu attieksmi pret mums, ja reiz runā par godīgu attieksmi politikā, tad viscaur ir jābūt godīgiem. Ja Visu Latvijai! paliks ārpusē, tad tā startēs vēlēšanās kopā ar citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem.

Edgars Jaunups, Jaunā laika pārstāvis Vienotības veidošanas sarunās:

Skaidrība par Vienotības sastāvu vajadzētu būt, vēlākais, līdz maija sākumam. Piekrītu Ģirtam Valdim Kristovskim, ka sarunas jāturpina ar abām partijām, bet beigās būs lēmuma pieņemšana. Piekrītu arī tam, ka latviešu vēlētāju balsis nevajadzētu šķelt, bet ir jautājums, vai vienošanās ir iespējama? Ja sarunās ar TB/LNNK man ir sajūta, ka tas ir iespējams, jo tā tomēr ir politikā pieredzējusi partija, tad Visu Latvijai! līdz šim ir redzēta pozicionējamies tikai vienā jautājumā. Taču mums kā premjera partijai un, cerams, ka arī kā premjera partijai nākotnē, būs svarīgs atbalsts daudzos nopietnos jautājumos.

Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā

Kampars prasa paskaidrojumus "Lattelecom" par krievu kanāliem televīzijas pamatpakā.
Ilze Zālīte, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/kampars-prasa-paskaidrojumus-lattelecom-par-krievu-kanaliem-televizijas-pamatpaka

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis paskaidrojumus no Lattelecom, kāpēc interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Ar šādu jautājumu pie ministra, nosūtot viņam vēstuli, vērsās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).

Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs Diena.lv teica, ka pēc Lattelecom paskaidrojuma saņemšanas tas tiks vērtēts un pēcāk deputātei tiks sniegta atbilde. Kad varētu gaidīt skaidrojumu un atbildi, S.Sabajevs nezināja teikt.

Kā ziņots, lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem tiek prasīta papildu samaksa. Par šo jautājumu pie viņas vērsušies vairāki iedzīvotāji, bet viņa - pie ekonomikas ministra. Asi uz I.Vaideres paziņojumu reaģēja Lattelecom, kura ieskatā deputāte izplata neatbilstošas ziņas. Tomēr savā paziņojumā Lattelecom pievērsās nevis interaktīvajai, bet virszemes televīzijai.

Lattelecom Latvijā īsteno pāreju no analogās uz digitālo apraidi. Cilvēkiem ir vairākas iespējas, kā turpmāk skatīties televīziju – satelīts, kabelis, virszemes vai interaktīvā televīzija. Apraides formātu maiņa nozīmē, ka kanālus vairs nevarēs uztvert ar parasto istabas vai antenu uz jumta

Vaidere skaidro, ko domājusi, kritizējot Lattelecom par krievu kanāliem
Barbara Ālīte Trešdiena, 7. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/vaidere-skaidro-ko-domajusi-par-krievu-kanaliem-lattelecom-piedavajuma
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere trešdien izplatīja paskaidrojumu savai vēstulei, kas nosūtīts ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL). Deputāte vēlas noskaidrot, kāpēc Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā krievu kanāli dominē pār Eiropas valstu ziņu kanāliem. Vairāki cilvēki viņai par to pauduši nesapratni. I.Vaideres vēstule radīja asu Lattelecom reakciju. Taču Lattelecom komentēja I.Vaideres vēstuli, atsaucoties uz piedāvājumu par virszemes televīziju, nevis interaktīvo par ko runā deputāte.
I.Vaidere šodien skaidroja, ka neko nav sajaukusi, kā to apgalvo Lattelecom, prasot viņai atsaukt "nepatieso informāciju", un vēstulē ministram viņa runā par interaktīvo televīziju.

"Kā redzams, EP deputāte Inese Vaidere uzdevusi jautājumus nevis par Lattelecom virszemes, ko analizē Lattelecom savos komentāros, bet par jauno interaktīvās televīzijas "pamatpaku", kas ir maksas pakalpojums. Tātad - runa ir par maksas pakalpojumu, kurā par papildus samaksu tiek piedāvāti ES ziņu kanāli. Presē minētais izteikums "bez maksas", kurš lietots deputātes vēstulē minētā "bez papildus samaksas" vietā, radies preses interpretācijas rezultātā," precizē I.Vaideres preses padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Lietas būtība ir Lattelecom interaktīvās televīzijas pamatpakas piedāvājumā. I.Vaidere norāda, ka tajā ir vairāki krievu ziņu kanāli, bet tikai viens Eiropas ziņu kanāls – Euronews. Savukārt par citiem Eiropas kanāliem ir papildus jāpiemaksā.

Vaidere pret "Lattelecom": deputāte vēlas zināt, kāpēc bez maksas piedāvājot Krievijas, ne ES kanālus
Elizabete Rutule Otrdiena, 6. aprīlis (2010)
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/medijipoligrafija/vaidere-pret-lattelecom
Asa vārdu apmaiņa publiskajā telpā izraisījusies starp Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) un uzņēmuma Lattelecom vadību. Deputāte norāda, ka pie viņas pēdējā laikā vērsušies vairāki pilsoņi, lūdzot noskaidrot, kāpēc Lattelecom Interaktīvās televīzijas pamatpakā bez maksas piedāvā četrus Krievijas televīzijas (TV) kanālus, bet Eiropas Savienības (ES) valstu ziņu kanālu klāsts ir krietni nabadzīgāks - tos lielākoties varēs skatīties tikai par papildu samaksu. Lattelecom savukārt paziņojis, ka I.Vaidere izplata nepatiesus apgalvojumus.

Deputāte nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), lūdzot paskaidrojumus. Pēc viņas sniegtās informācijas, jaunajā Interaktīvās televīzijas pamatpakā, kas abonentiem tiek piedāvāta no šī gada sākuma, iekļauti četri Krievijas TV ziņu kanāli - RTR Planeta, NTV Mir, Ren Tv Baltija, TV Centr International - un tikai viens ES ziņu kanāls - Euronews. Turklāt neesot skaidrības, kādā valodā tiks pārraidīti Euronews raidījumi.

ES valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, ziņu kanālus varēs skatīties, tikai veicot papildu samaksu 1,90 latus mēnesī, noskaidrojusi deputāte, pēc kuras domām, tas ierobežos šo kanālu skatītāju skaitu un cilvēki tiks norobežoti no ES informācijas telpas.

I.Vaidere atgādina, ka Latvijas valstij pieder 51% Lattelecom kapitāldaļu. "Kā var būt attaisnojama šāda politika Latvijā, kas ir ES dalībvalsts?" viņa vaicā. Vēstulē ekonomikas ministram I.Vaidere arī vaicā, kā Lattelecom televīzijas kanālu izvēles politika ietekmēs Latvijas sabiedrības saliedētību un veiksmīgu integrāciju, kā arī, vai ministram nešķiet, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi "radīs draudus Latvijas drošībai un stabilitātei ilgtermiņā, jo Latvija tiek norobežota no ES informācijas telpas, neproporcionāli lielā apjomā pārraidot Krievijas TV kanālu piedāvāto informāciju.

Eduarda Berklava politiskais testaments

Atis Skalbergs, nra.lv, 2009. gada 6. janvārī:
http://zinas.nra.lv/viedokli/atis-skalbergs/303-eduarda-berklava-politiskais-testaments.htm

2008. gada decembrī latviešu patriotiskās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā", „Vilki”, ”Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, „Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, „Latviešu virsnieku apvienība”, apvienība „Tēvijas sargs”, „Latviešu nacionālistu klubs” un dažas citas atklātā vēstulē aicināja latviešu politiskās partijas apvienoties, lai veidotu vienu kopīgu sarakstu gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām 6. jūnijā.

"Īpaši tas attiecas uz "Visu Latvijai!", "TB"/LNNK, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks"," teikts vēstulē. Tādu novēlējumu savā laikā izteicis Eduards Berklavs.

Atcerēsimies skaitļus, cik procentu balsu saņēma mazās partijas un apvienības 9. Saeimas vēlēšanās 2007. gada oktobrī. „Visu Latvijai!” – 1,49 %, „Jaunie demokrāti” – 1,26 %, „Latviešu Latvija” – 0,19 %, "Nacionālā spēka savienība” – 0,13 %, „Tēvzemes savienība” – 0,12 %. Šīs balsis, kā saka, bija vējā palaistas. Apvienojoties, balsojot tikai par vienu kopēju sarakstu, tās būtu mērķtiecīgi izlietotas. Ja visas labējās latviešu partijas un apvienības atbalstītu tikai vienu, kopīgu sarakstu, tas būtu panākums. Mūsu ienaidnieki ir ieinteresēti, lai latviešu patriotiskie spēki būtu sašķelti. Kremļa specdienesti vēlas, lai dažādi dīvaiņi ar brašiem lozungiem un nacionālistiskiem saukļiem musinātu cilvēkus. Politiski mazizglītots vēlētājs var "uzrauties" uz šādiem „patriotiem”. Un viņu balsis būs izniekotas.

Veidot vienu kopīgu nacionālo spēku sarakstu bija Eduarda Berklava novēlējums jeb politiskais testaments. Es pēdējo reizi Eduardu Berklavu intervēju 2004. gada 17. jūlijā. Pilns intervijas teksts publicēts manā grāmatā „Gods kalpot Latvijai!” (399. lpp.). Svarīgāko no šīs sarunas es atkārtošu:

- Kura partija 8. Saeimā viskonsekventāk aizstāv Latvijas valsts intereses?
E. Berklavs: - Labākas partijas Saeimā par "TB"/LNNK nav. Nevar teikt, ka tā ir ideāla. Bet labākas nav.

- Kā Jūs vērtējat A. Šlesera rūpes par V. Žirinovski, lai viņš drīkstētu iebraukt Latvijā, un Ē. Jēkabsona rūpes par J. Kobzona iebraukšanu?
E. Berklavs: - Vairāk sevi sakompromitēt diez vai ir iespējams.

- Ja Jums būtu vara, ko Jūs Latvijā nekavējoties liktu mainīt?
E. Berklavs: - Jārod kāds kodols, kas izstrādātu programmu, lai apvienotu nacionāli patriotiskos spēkus. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās jāiet ar vienu kopēju deputātu sarakstu. Tas ir galvenais, kas jāpanāk. Tad varēs būt stabila valdība, kas darbosies Latvijas interesēs. Pretējā gadījumā, ja būs desmit politiskās partijas un grupas, kas Saeimā nemaz netiks, tad tā kņada turpināsies, kad pie būtiskiem jautājumiem gandrīz netiek. Jāapvienojas nacionāli patriotiskiem spēkiem vienā apvienībā un jāiet ar vienu sarakstu. Tas ir kardināls pasākums!

- Vai Jūs izvirzītu Einaru Repši par jauno Latvijas premjerministra kandidātu?
E. Berklavs: - Nē! Es neizvirzītu. Partijā nevar skaldīt kā ar cirvi. "Jaunais laiks" ir pieņemama partija, bet E. Repše nav tas cilvēks, kas spēj vienoties ar citiem. Viņš ir patoloģiski iedomīgs par savu vienpersonisko viedokli. Ar tādu nostāju nevar veidot spēcīgu koalīciju. E. Repše nebūs tas, kas pats noliks pilnvaras.

Pārlasot šīs E. Berklava atbildes, vairums latviešu teiks, ka tās ir godīgas un pareizas. Tie ir pravietiski vārdi, kuros jāieklausās. Tos teicis cilvēks, kas par savu uzticību Latvijai daudzas reizes bijis tuvu nāvei. Mūs šodien var glābt vienotība, gudrība, drosme. Uz apvienības "TB"/LNNK bāzes jāveido šis kopīgais deputātu kandidātu saraksts Eiroparlamenta vēlēšanām un deputātu kandidātu saraksti konkrēti katrai pašvaldībai.