http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Rāda ziņas ar etiķeti atis lejiņš. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti atis lejiņš. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Grostiņš par LSDSP
LSDSP – būs agonija vai kas?
Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010), Diena.lv Grostiņa blogs:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/lsdsp-bus-agonija-vai-kas
Interesanti, kas 10. aprīļa kongresā notiks ar vienu no vecākajām Latvijas partijām? Ar partiju, kas savos pirmsākumos pārstāvēja visas tā laika Latvijas tautas, vāciešus ieskaitot. Bet tagad būtībā mēģināja runāt tikai ar latviešiem.
Sociāldemokrātijas potenciālu parāda Saskaņas centrs, kam LSDSP , atsakoties no krievvalodīgajiem vēlētājiem, brīvprātīgi atdeva savu politisko nišu cittautiešu elektorāta daļā. LSDSP šo savu izvēli skaidri noformulēja jau pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Kad, piemēram, LSDSP atteicās no publiski izziņotās koalīcijas ar eiroskeptiķiem tāpēc, ka Kurzemes LSDSP nodaļām esot bijuši iebildumi pret eiroskeptiķu „internacionālismu”. (Var padomāt, ka neizdevīgie dalības noteikumi ES Latvijas iedzīvotājus čakarē atkarībā no tautības!). Rezultātā – 2006. gada vēlēšanās iztērēti 300 000 lati, perfekti nacionāla nostāja un 3 % balsu.
Tagad LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs (kas nav ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc lūdzu nejaukt šo Jāni ar ekonomikas zinātņu doktoru Viktoru Dinēviču) šonedēļ paziņojis, ka gribētu veidot koalīciju ar „Solidaritāti”un „Libertas”. Te gan būtu vietā paskaidrot, kāpēc „Solidaritātei” vai „Libertas” būtu jāuzņemas līdzatbildība par Rīgas Domes koruptīvajiem „Mersedesu” iepirkumiem, kas lielā mērā notika LSDSP paspārnē. Tā laika RD sociāldemokrātiskie un līdzīgie darboņi, jūtot KNAB karsto elpu uz pakauša, tagad visdrīzāk domā nevis par koalīcijām, bet par socdemu karogu pa Rīgas Domi vicinot iegūto īpašumu pārrakstīšanu uz radinieku vārda.
Tāpēc būsim reālisti – sociāldemokrātija Latvijā būs, bet tā būs Lindermana un Osipova sarkankarogotā ielu sociāldemokrātija, tā būs „Saskaņas centra” miljonāru demagoģija Pirmajā Baltijas kanālā , tā būs Sūnas jaundibinātā „Solidaritāte”, bet tā nebūs LSDSP miljonāru „nacionālsociāldemokrātija” , ko krāšņi papildina Ata Lejiņa patiesai sociāldemokrātijai neiedomājamais atbalsts Irākas un Afganistānas karam.
Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010), Diena.lv Grostiņa blogs:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/lsdsp-bus-agonija-vai-kas
Interesanti, kas 10. aprīļa kongresā notiks ar vienu no vecākajām Latvijas partijām? Ar partiju, kas savos pirmsākumos pārstāvēja visas tā laika Latvijas tautas, vāciešus ieskaitot. Bet tagad būtībā mēģināja runāt tikai ar latviešiem.
Sociāldemokrātijas potenciālu parāda Saskaņas centrs, kam LSDSP , atsakoties no krievvalodīgajiem vēlētājiem, brīvprātīgi atdeva savu politisko nišu cittautiešu elektorāta daļā. LSDSP šo savu izvēli skaidri noformulēja jau pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Kad, piemēram, LSDSP atteicās no publiski izziņotās koalīcijas ar eiroskeptiķiem tāpēc, ka Kurzemes LSDSP nodaļām esot bijuši iebildumi pret eiroskeptiķu „internacionālismu”. (Var padomāt, ka neizdevīgie dalības noteikumi ES Latvijas iedzīvotājus čakarē atkarībā no tautības!). Rezultātā – 2006. gada vēlēšanās iztērēti 300 000 lati, perfekti nacionāla nostāja un 3 % balsu.
Tagad LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs (kas nav ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc lūdzu nejaukt šo Jāni ar ekonomikas zinātņu doktoru Viktoru Dinēviču) šonedēļ paziņojis, ka gribētu veidot koalīciju ar „Solidaritāti”un „Libertas”. Te gan būtu vietā paskaidrot, kāpēc „Solidaritātei” vai „Libertas” būtu jāuzņemas līdzatbildība par Rīgas Domes koruptīvajiem „Mersedesu” iepirkumiem, kas lielā mērā notika LSDSP paspārnē. Tā laika RD sociāldemokrātiskie un līdzīgie darboņi, jūtot KNAB karsto elpu uz pakauša, tagad visdrīzāk domā nevis par koalīcijām, bet par socdemu karogu pa Rīgas Domi vicinot iegūto īpašumu pārrakstīšanu uz radinieku vārda.
Tāpēc būsim reālisti – sociāldemokrātija Latvijā būs, bet tā būs Lindermana un Osipova sarkankarogotā ielu sociāldemokrātija, tā būs „Saskaņas centra” miljonāru demagoģija Pirmajā Baltijas kanālā , tā būs Sūnas jaundibinātā „Solidaritāte”, bet tā nebūs LSDSP miljonāru „nacionālsociāldemokrātija” , ko krāšņi papildina Ata Lejiņa patiesai sociāldemokrātijai neiedomājamais atbalsts Irākas un Afganistānas karam.
Jānis Dinevičs un LSDSP
Diena, Ināra Ērgle, Ceturtdiena, 8. aprīlis (2010):
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.
LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".
Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.
Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.
Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727321-dinevics-neatdos-partiju-vienotibai
Dinevičs neatdos partiju Vienotībai:
"LSDSP viena 10. Saeimā vairs nevar iekļūt, tāpēc partijai ir jāmeklē sabiedrotie, bet «tam ir jābūt spēcīgam politiskajam spēkam, nevis kādai sīkpartijai». Tā LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs sacīja kongresā pērn rudenī, solot atkāpties no amata, ja šo mērķi neizdosies īstenot. Kongresā sestdien viņš aicinās delegātus lemt par apvienības veidošanu tieši ar nelielas ietekmes partijām. To reitingi rada šaubas par iespēju šādā sastāvā pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. No amata J. Dinevičs plāno atkāpties tikai, ja kongress šo piedāvājumu noraidīs un lems, ka vēlēšanās jāstartē ar atsevišķu sarakstu.
Iespējams, viņam nāksies atkāpties, jo lēmuma pieņemšanai par apvienības veidošanu būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. LSDSP valde ar divu balsu vairākumu (8 – par, 4 – pret, 2 – atturas) otrdien nolēma aicināt kongresu lemt par apvienības veidošanu ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā ir Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija.
Latvijas faktu marta aptauja rāda, ka par Pensionāru un senioru partiju balsotu 0,7%, par LSDSP – 0,4%, par Mūsu zemi – 0,2%, un tas rada šaubas par apvienības izredzēm. Tās pastiprina LSDSP rezultāti Rīgas domes vēlēšanās pērn jūnijā – partija ieguva 1,2% balsu.
Vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saraksta līderi Ati Lejiņu sociāldemokrāti startēja daudzmaz cienījami, saņemot gandrīz 4% balsu, ar ko nepietika iekļūšanai EP. Pērn kongresā kolēģi aicināja A. Lejiņu uzņemties LSDSP vadītāja amatu, taču J. Dinevičs posteni nevēlējās
atstāt un A. Lejiņš kļuva tikai par priekšsēža vietnieku. A. Lejiņš, kurš ir parakstījis
Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības aicinājumu par labām pārmaiņām, bija
starp tiem, kuri LSDSP valdes sēdē šonedēļ aicināja turpināt sarunas ar apvienību
Vienotība. Taču J. Dinevičs šādu iespēju nepieļauj, jo uzskata, ka tas nozīmētu pazaudēt
partiju. "Ja trim cilvēkiem grib iztirgot labas vietas perspektīvā sarakstā, atstājot LSDSP
bez iespējas piedalīties vēlēšanās, tad tā ir cūcība," Dienai teica J. Dinevičs. Viņš nevienu
vārdā nesauca, bet nojaušams, ka runa ir par A. Lejiņu, ģenerālsekretāru Ansi Dobeli un
Ervīnu Labanovski, jo tieši šos sociāldemokrātus domubiedri no Sabiedrības citai
politikai vēlējās redzētVienotības sarakstā. A. Lejiņš teica, ka kongresa iznākums
noteikšot viņa tālāko rīcību, un atzina, ka būtu jau rudenī piekritis vadīt LSDSP, ja J.Dinevičs dotu viņam savu vietu, un neatteiktos to darīt arī tagad.
Bija izskanējis, ka Vienotībā sociāldemokrāti nevar ieiet ar J. Dineviču kā līderi, tāpēc viņš šo sadarbības virzienu neatbalsta. Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups (JL), paužot personīgo viedokli, sacīja, ka tā tikai daļēji varētu būt tiesa, jo ar J. Dineviča vārdu saistās
LSDSP darbība tās valdīšanas laikā Rīgas domē un atbildība par to. Taču svarīgākais ir
ideoloģiskais rāmis, jo sadarbībā ar kreisi orientētajiem sociāldemokrātiem "šī rāmja
robežas sāk zust", atzina E. Jaunups un uzsvēra, ka sarunas ar LSDSP var turpināties.
LSDSP vēlas veidot apvienību pirms 10.Saeimas vēlēšanām
LETA : http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lsdsp-velas-veidot-apvienibu-pirms-10-saeimas-velesanam
Trešdiena, 7. aprīlis (2010) 12:09
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība (LSDSP) vēlas veidot apvienību ar Agra Sūnas vadīto partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" un Guntara Krasta vadīto apvienību "Libertas.lv", kurā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, lai ar kopīgu deputātu kandidātu sarakstu startētu 10.Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
Par LSDSP dalību jaunajā priekšvēlēšanu apvienībā tiks lemts LSDSP kongresā, kas notiks sestdien, 10.aprīlī, plkst.11 viesnīcā "Radisson SAS Daugava".
Pērn augustā LSDSP nāca klajā ar paziņojumu, ka atzinīgi novērtē sākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.
"Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos. Šādus risinājumus rast un realizēt var tikai, konsolidējot un apvienojot politiskos spēkus, kuri ir gatavi vienoties par skaidru Latvijas nākotnes vīziju," bija teikts LSDSP izplatītajā paziņojumā.
Pērn oktobrī tika ziņots, ka LSDSP un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) nolēmušas sākt konsultācijas, lai saskaņotu abu partiju politiskās un ekonomiskās nostādnes. Partiju vadītāji Aigars Štokenbergs un Dinevičs bija vienojušies, ka abas partijas pārrunās daudzus politiskus jautājumus. Kopā tika svinēta 20.gadadiena kopš LSDSP darbības atjaunošanas. "SCP tagad vairāk ir orientējusies ne uz mums, bet uz "Vienotību", kuras viedoklis Štokenbergam ir saistošāks nekā vienošanās ar sociāldemokrātiem," teica Dinevičs.
Iepriekšējā LSDSP kongresā Dinevičs uzsvēra, ka LSDSP 10.Saeimas vēlēšanās noteikti piedalīsies - vai nu ar savu sarakstu, kurš tiks papildināts ar kandidātiem, kuri nav LSDSP biedri, vai kopā ar sadarbības partneriem kādā apvienībā. LSDSP 41.kongresa delegāti pērn oktobrī nobalsoja par pilnvarojumu valdei sākt sarunas ar citiem politiskiem spēkiem par kopīga saraksta veidošanu 10.Saeimas vēlēšanās.
LSDSP ārkārtas kongresā, kas notiks 10.aprīlī, divām trešdaļām delegātu būs jāatbalsta sociāldemokrātu priekšvēlēšanu apvienība. Ja kopīgu vēlēšanu sarakstu ar kādu ietekmīgu partiju neizdosies izveidot, Dinevičs sola demisionēt no LSDSP priekšsēdētāja amata.
LSDSP rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija pieticīgi. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. Pēc Dineviča teiktā, tas ir "katastrofāli niecīgs deputātu skaits".
Lai arī LSDSP saraksts, kura līderis bija Atis Lejiņš, EP vēlēšanās trijos vēlēšanu apgabalos savāca vairāk nekā 5% balsu, valstī kopumā neviens no LSDSP kandidātiem par EP deputātu ievēlēts netika .
Abonēt:
Ziņas (Atom)