http://www.ir.lv/2010/9/19/slesers-neizpratne-par-jaunibas-kriminallietu
Politiķis skaidrojas par drauga aizstāvēšanu vilcienā un paštaisīta nunčaka nēsāšanu.
Apvienības "Par labu Latviju" līderis Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir neizpratnē par viņam piedēvēto krimināllietu jaunībā, taču intervijā BNS skaidrojis, kā savulaik aizstāvējis draugu vilcienā un kā pie viņa atrasts paštaisītais ierocis nunčaks.
Jau vēstīts, ka žurnālists Lato Lapsa grāmatā par Šleseru rakstījis par vairākām dīvaini pazudušām krimināllietām. Šlesers uz jautājumu par tām norādīja, ka nezinot, par kādu krimināllietu ir runa, taču stāstīja, ko piedzīvojis 16 gadu vecumā.
"Iedomājieties, 16 gadu vecumā jaunieši brauca uz diskotēku Lielvārdē. Mēs braucām no Lielvārdes jauniešu grupiņa, viens no maniem draugiem izgāja tamburā palūgt cigareti, ko uzpīpēt. Tur bija divi 30-gadīgi vīrieši, un izcēlās kautiņš. Mūsu draugam iesita pa seju, un mēs gājām viņu aizstāvēt. Es toreiz nodarbojos ar cīņām, un man bija līdzi novusa kijas gali, nogriezti un sasieti pa vidu ar striķīti, tā sauktais nunčaks [tradicionāls ierocis, kas sastāv no diviem spieķiem, kas saistīti ar īsu ķēdi vai trosi]," notikumus klāstīja Šlesers.
Kad vienu no viņa draugiem aizturēja un aizveda uz toreizējo dzelzceļa miliciju, izrādījies, ka viens no šiem vīriešiem bija augsti stāvoša dzelzceļa stacijas miliča dēls. "Kad mūs visus uzaicināja uz miliciju nopratināt, viņi atrada šos kociņus. Prasīja, kas tas tāds, es teicu, ka tas ir mans, ka es tos uztaisīju no diviem novusa kiju galiem, jo, kad brauc kaut kur, tas ir pašaizsardzībai. Bet viņi saka – vai tu zini, ka tas ir nunčaks, aukstais ierocis, un ka ir pants par aukstā ieroča nēsāšanu, izgatavošanu un tā tālāk," skaidroja Rīgas vicemērs.
Turpat esot bijis viens izmeklētājs, kurš sapratis, ka dzelzceļa milicijas priekšnieks gribot izrēķināties ar jauniešiem, "jo viņa dēls dabūja pa aci kautiņa laikā". "Viņš teica, ka ir jāpalīdz, un palīdzēja, un mūs uzskaitē paņēma visus. Lapsa tagad atradis to pantu – aukstā ieroča izgatavošana, nēsāšana. Tas ir tāpat kā ar austrumu cīņām – toreiz tie, kas trenēja austrumu cīņās, veica krimināli sodāmu pārkāpumu. Tevi varēja notiesāt. Es sniedzu atbildi. Kas notika ar papīriem, es nezinu. Bet šī tagad ir tā lieta, ko mēģina uzpūst. Nu 16 gados – kādus spridzināšanas ieročus izgatavo! Bet man bija sprigulīši līdzi, jā, jo es braucu uz diseni," atmiņās gremdējās Šlesers.
Presē daudzkārt izskanējis, ka saistībā ar Šleseru savulaik ierosinātas krimināllietas. 1986.gadā pret toreizējo Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkni Šleseru, tajā brīdī vēl Aināru Leščinski, bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lieta toreiz it kā izbeigta, jo par Šleseru galvojumu uzņēmies kāds ietekmīgs iekšlietu struktūru darbinieks.
Lapsas grāmatā par Šleseru arī aprakstīta saistībā ar Šlesera dibinātu firmu 90.gados ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.
Rāda ziņas ar etiķeti pll. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pll. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
trešdiena, 2010. gada 28. jūlijs
CVK reģistrē PLL sarakstu
http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-oficiali-registre-ari-pll-sarakstu.d?id=33212977
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien oficiāli reģistrēja arī apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu sarakstu, ko apvienība iesniedza jau ceturtdien, bet komisija tos nevarēja pieņemt, jo sarakstam nebija pievienotas kandidātu parakstītas piekrišanas startēt vēlēšanās.
Tagad PLL iesniegusi visus dokumentus un saraksts ir reģistrēts.
Rīgā sarakstā ir 32 kandidāti, saraksta pirmais numurs ir pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers, otrais ir izdevniecības "Petit" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, bet trešais – bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Tāpat Rīgā kandidēs maijā par TP biedri kļuvusī režisore Gaļina Poļiščuka un bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle. Pēdējā vieta PLL Rīgas sarakstā atvēlēta Šlesera dzīvesbiedrei, deputātei Inesei Šleserei.
Vidzemē saraksta pirmais numurs būs eksprezidents un PLL vadītājs Guntis Ulmanis, otrā vieta atvēlēta Saeimas deputātei Karinai Pētersonei (LPP/LC), trešā vieta – deputātam Mārim Kučinskim (TP). Pirmspēdējā vieta sarakstā ir deputātam Ventam Armandam Krauklim (TP), bet pēdējā, 30.vieta – deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LPP/LC).
Latgalē apvienības sarakstā būs 19 kandidāti, pirmajā vietā - Daugavpils mēra vietniece Rita Strode, otrajā – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, trešajā - deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). Tāpat Latgalē kandidēs bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, kam sarakstā atvēlētā pēdējā vieta.
Kurzemē PLL sarakstā būs 16 kandidāti, pirmās trīs vietas atvēlētas bijušajam bērnu lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP/LC), bijušajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP), bijušajam tieslietu un iekšlietu ministram Marekam Segliņam (TP). Tāpat Kurzemē kandidēs bobslejists Jānis Miņins.
Zemgalē kopumā uz Saeimu kandidēs 18 PLL pārstāvji, saraksta augšgalā būs TP līderis Andris Šķēle, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (TP).
Kopumā CVK reģistrējusi jau četrus sarakstus – PLL, apvienības "Saskaņas centrs", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un partijas "Par prezidentālu republiku".
otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus
Latvijas Avīze, 19. jūlijs, 2010:
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”
Apvienība "Par labu Latviju" ("PLL") izraudzījusies ministru amatu kandidātus darbam
nākamajā valdībā. Vislielākās neskaidrības "PLL" pagaidām ir ar premjera amata
kandidātu, kuru plānots nosaukt augustā.
Šim amatam no partijas pretendē četri kandidāti – "PLL" valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/"LC" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam").
Aizsardzības ministra amatam "PLL" virza Saeimas deputātu Juri Dalbiņu (TP) vai bijušo robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu.
Ārlietu ministra amatam "PLL" virza bijušo ministru Māri Riekstiņu (TP) vai Saeimas deputātu Andri Bērziņu (LPP/"LC").
Attīstības ministra amatam – bijušo pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) vai A. Šleseru. Finanšu ministra amatam – A. Škēli vai Mārtiņu Zemīti (TP).
Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministra amatam – bijušo iekšlietu sistēmas darbinieku
Imantu Bekešu,
izglītības un kultūras ministra amatam – bijušo kultūras ministri Helēnu
Demakovu (TP) vai Saeimas deputāti Karinu Pētersoni (LPP/"LC").
Ģimenes, veselības un sociālo lietu ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu Aināru Baštiku (LPP/"LC"), bet
dabas un zemkopības ministra amatam plānots virzīt AS "Rīgas Centrāltirgus" vadītāju Daini Liepiņu (LPP/"LC") vai uzņēmēju Ati Sausnīti.
"PLL" pārstāvji vairāk kārt norādījuši, ka pēc vēlēšanām rosinās grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot apvienot vairākas ministrijas.”
ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs
Demakova vēlas atgriezties politikā un kandidēs Saeimas vēlēšanās
07. jūlijs 2010
Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova vēlas atgriezties politikā un rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksta, aģentūrai LETA apstiprināja Tautas partijas (TP) valdes loceklis Māris Kučinskis.
Demakova vēlēšanās kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā.
Jau ziņots, ka Zemgales vēlēšanu apgabala līderis būs TP priekšsēdētājs un dibinātājs Andris Šķēle.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1959.gadā dzimusī Demakova 2007.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Savu karjeru viņa sākusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē, strādājot par vecāko redaktori kultūras un mākslas zinātnes nodaļās Latvijas Valsts bibliotēkā. 1998.oktobrī Demakova ievēlēta 7.Saeimā, kur viņa bijusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekle, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāre.
Vēlāk Demakova ieguvusi arī 8.Saeimas deputāta mandātu un ievēlēta par 9.Saeimas deputāti.
2004.gadā Saeima apstiprinājusi Demakovu par kultūras ministri Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā, bet vēlāk viņa ieņēmusi kultūras ministres amatu arī Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2007.gada decembrī Demakova apstiprināta par kultūras ministri Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, bet 2009.gada janvāra vidū pati no šī amata atkāpusies un aizgājusi no politikas.
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
Zināms aptuvenais 'Par labu Latviju' deputātu kandidātu saraksts
06. jūlijs 2010
Tapis zināms aptuvenais apvienības "Par labu Latviju" deputātu kandidātu saraksts rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām.
Plānots, ka ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs eksprezidents un apvienības valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, bet Zemgalē - Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle. Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būtu LPP/LC priekšsēdētājam, Rīgas vicemēram Ainaram Šleseram, Latgalē - Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Strodei (LPP/LC), bet Kurzemē - Saeimas deputātam Ainaram Baštikam (LPP/LC).
Pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai, deputātu kandidātu sarakstā varētu netikt iekļauta uzņēmēja Ieva Plaude. Savukārt, no Rīgas vēlēšanu apgabala uz Saeimu kandidētu režisore Gaļina Poliščuka (TP), kura vēl nesen intervijā laikrakstam "Diena" vēstīja, ka neviena partija nav piedāvājusi viņai iespēju kandidēt.
Starp potenciālajiem kandidātiem ir arī ārsts Aris Lācis (TP), fotogrāfs Gunārs Binde (TP), preses izdevējs Aleksejs Šeiņins un bijušais Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks (LPP/LC).
Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "Par labu Latviju" varētu kandidēt motosportists Kristers Serģis (TP), bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala - bobslejists Jānis Miņins (TP).
Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidēs "Rīgas Centrāltirgus" vadītājs un Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš (LPP/LC), bet Kurzemes vēlēšanu sarakstā būs "Liepājas metalurga" direktors Valērijs Terentjevs.
Kandidātu vidū būs arī līdzšinējā Saeimas deputāte Inese Šlesere (LPP/LC), bijušais robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš (TP), Rīgas domnieks, mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC), Vecumnieku novada vadītājs Rihards Melgailis (LPP/LC), Latgalē - bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks Imants Bekešs un bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska (TP).
Deputātu kandidātu vidū būs arī bijušais volejbolists Pāvels Seļivanovs (LPP/LC).
otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs
„Vienotībai” tikai krievi var dot varu
Normunds Grostiņš,19. jūnijs
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/vienotibai-tikai-krievi-var-dot-varu
Redzams, ka ticamākā valdošā koalīcija oktobrī būs „krievi plus oligarhi” (SC, PLL, ZZS). SC un PLL jau veic regulāras konsultācijas un saskaņo darbību, tai skaitā Rīgas Domē.
Tā nu nabaga „Vienotība” a priori tiek lemta ņerkstēšanai opozīcijā pēc RD parauga. Kopā ar TB/LNNK un VL. ZZS kopā ar Vienotību neies kaut vai tāpēc, ka aiz Kristovska saskata Ventspils oligarcha Stepānova ēnu.
Tiesa, PLL ietilpstošā „Jaunlatvija” arī kuluāros bieži tiek uzskatīta par Stepānova kabatas partiju. Tomēr Kristovska ietekme Vienotībā ir lielāka, nekā „Jaunlatvijas” ietekme PLL. Līdz ar to ZZS drīzāk ies „saimniekot” ar pārējo oligarhu partijām, tā vietā, lai ākstītos kopā ar „Vienotību”.
Varianti, kas var atvest „Vienotību” pie varas, ir vai nu mazticama koalīcija ar „Saskaņas Centru”, vai jauna spēcīga, antioligarhiska politiskā spēka parādīšanās „Saskaņas Centra” politiskajā nišā. Sadalot SC prognozētās 34 vietas Saeimā, piemēram, 17:17. Tad plāns „krievi plus oligarhi” oktobrī varētu arī neizdoties.
Līdzīgs efekts būtu PCTVL panākumiem, ja tie ietu un tiktu pieņemti koalīcijā ar „Vienotību”. Par gatavību veidot šādu koalīciju jau paziņojis PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners.
SC savukārt veicina konkurentu aktivizāciju PCTVL politiskajā nišā. Tas, manuprāt, ir viens no faktoriem, kas veicina Lindermana un Osipova partiju aktivitātes pieaugumu.
Būtu cirks par brīvu, ja vien ievēlētie cirka mākslinieki jau rudenī nesāktu lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Kā zināms, 90 % pašreizējās Saeimas sastāva grib kandidēt atkal. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai, mēs visi jau zinām.
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/vienotibai-tikai-krievi-var-dot-varu
Redzams, ka ticamākā valdošā koalīcija oktobrī būs „krievi plus oligarhi” (SC, PLL, ZZS). SC un PLL jau veic regulāras konsultācijas un saskaņo darbību, tai skaitā Rīgas Domē.
Tā nu nabaga „Vienotība” a priori tiek lemta ņerkstēšanai opozīcijā pēc RD parauga. Kopā ar TB/LNNK un VL. ZZS kopā ar Vienotību neies kaut vai tāpēc, ka aiz Kristovska saskata Ventspils oligarcha Stepānova ēnu.
Tiesa, PLL ietilpstošā „Jaunlatvija” arī kuluāros bieži tiek uzskatīta par Stepānova kabatas partiju. Tomēr Kristovska ietekme Vienotībā ir lielāka, nekā „Jaunlatvijas” ietekme PLL. Līdz ar to ZZS drīzāk ies „saimniekot” ar pārējo oligarhu partijām, tā vietā, lai ākstītos kopā ar „Vienotību”.
Varianti, kas var atvest „Vienotību” pie varas, ir vai nu mazticama koalīcija ar „Saskaņas Centru”, vai jauna spēcīga, antioligarhiska politiskā spēka parādīšanās „Saskaņas Centra” politiskajā nišā. Sadalot SC prognozētās 34 vietas Saeimā, piemēram, 17:17. Tad plāns „krievi plus oligarhi” oktobrī varētu arī neizdoties.
Līdzīgs efekts būtu PCTVL panākumiem, ja tie ietu un tiktu pieņemti koalīcijā ar „Vienotību”. Par gatavību veidot šādu koalīciju jau paziņojis PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners.
SC savukārt veicina konkurentu aktivizāciju PCTVL politiskajā nišā. Tas, manuprāt, ir viens no faktoriem, kas veicina Lindermana un Osipova partiju aktivitātes pieaugumu.
Būtu cirks par brīvu, ja vien ievēlētie cirka mākslinieki jau rudenī nesāktu lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Kā zināms, 90 % pašreizējās Saeimas sastāva grib kandidēt atkal. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai, mēs visi jau zinām.
svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs
Juris Savickis - VDK, Itera Latvia
Juris Savickis - Par Labu Latviju līderu sarakstā un gatavojas kļūt par 10. Saeimas deputāta kandidātu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
PLL sastāvdaļas
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
'Par labu Latviju' vadīs Ulmanis
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
Abonēt:
Ziņas (Atom)