Ģirts Valdis Kristovskis: Čekas ideoloģiskā spēka avots Aivars Lembergs

http://www.la.lv/cekas-ideologiska-speka-avots-aivars-lembergs
13. februāris 2019

Autors: Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils pilsētas domes deputāts

Būtu jādomā, ka PSRS okupācijas režīma praktizētā ļaužu terorizēšana, iebiedēšana un pazemošana Latvijā ir pabeigts process, tam vairs nav turpinājuma. Notiek tikai totalitārās pagātnes skaidrošana. Un tomēr, kā Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāts, tam nevaru piekrist.

Īpaši tāpēc, ka komunistiskās partijas diktatūras gados sakņotā varas ļaunprātība pret cilvēku pārdzimst un laiku pa laikam uzplaiksnī tādā vai citādā cilvēka cieņu pazemojošā veidolā, patiesībā – jaunos noziegumos.

Pirms pāris gadiem laikraksta “NRA” intervijā “Aivars Lembergs: ar skaistiem lozungiem ventspilniekus nevar piemuļķot” Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs aizsāka vienu no savām neskaitāmajām melu runām. Viņa viltus ziņa – lūk, Ģirts Valdis Kristovskis pagātnē bijis saistīts ar padomju laika specdienestiem.

Tā kā uz to brīdi Lembergs neko daudz vairāk nebija spējis sagudrot, viņš nepārprotami pauda, ka viņa nepateiktais “lai paliek intrigai. Viss slepenais kādreiz top zināms”. Tomēr, kā jau krietni pieredzējušam melim piedienas, Kristovska kontekstā Lembergs komentēja čekas maisu saturu – “Nē! Neatradīsiet! Tik vērtīgus personāžus kartotēkās neatradīsiet. Varbūt pēc gadiem piecdesmit.”

Lai nebūtu jāgaida tik daudz gadu, Lemberga slimīgā iztēle turpina ģenerēt arvien jaunas, citu par citu sulīgākas viltus ziņas par čekas aģentu Kristovski. Turklāt laika gaitā tās ir pārtapušas par ņirdzīgu prasību – A vot, pierādi! Kristovski, pierādi, ka tu neesi čekists!

Atzīšos, ka man, kā mazākuma deputātam, uzklausīt šādus un līdzīgus uzbrukumus pašvaldības sēžu laikā, kas tiražēti publiskos medijos, nav patīkami. Īpaši tāpēc, ka es esmu viens no tiem, kurus VDK savulaik nespēja iebaidīt, nespēja pakļaut, nespēja piespiest, ar kuriem nespēja panākt sadarbību. Turklāt apzinos, ka pašreiz dzīvoju salīdzinoši tiesiskā un taisnīgā demokrātiskā valstī.

Pats esmu ņēmis dalību mūsu valsts neatkarības atgūšanā, stāvējis pie atmodas pirmsākumiem Ventspilī un Latvijā. Apzinos, ka Latvijas valsts likumi paredz personu saukšanu pie atbildības par apzināti nepatiesu, diskreditējošu ziņu izplatīšanu, neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu.

Neapšaubāmi šo likuma normu gaismā ir skatāma Lemberga ļaunprātība, piedēvējot man nebijušu sadarbību ar PSRS VDK. Jo īpaši tāpēc, ka tie nav kāda dzērājpuiša izteikumi. Tie ir valsts amatpersonas Lemberga īpaši ciniski meli, zinot, ka čeka ir šantažējusi, pazemojusi, izpostījusi un iznīcinājusi simtiem tūkstošu Latvijas cilvēku dzīves, radījusi tiem neaprakstāmas ciešanas!

Runa ir par Ventspils rajona kompartijas sekretāru Lembergu un, iespējams, par viņiem līdzīgajiem okupācijas režīma ideologiem, VDK orgānu garīgā spēka avotiem citviet Latvijā. Sabiedrība taču viņiem ir piedevusi. Turklāt neatkarību atguvusī Latvijas valsts demokrātiski katram no viņiem ir devusi iespēju apliecināt lojalitāti, deva iespēju turpināt darbu valsts pārvaldē.

Arī Lembergam deva. To, kā viņš valsts un ventspilnieku uzticību izmantojis, var vērtēt katrs, kurš saprot, ka pārlieku daudz laika bijušajam Ventspils rajona kompartijas sekretāram, tagad negausīgam kapitālistam, multimiljonāram jāpavada tiesu zālēs uz apsūdzēto sola. Un tomēr arī tas Lembergam joprojām nav šķērslis, lai vietējo pašvaldību praktizētu kā autoritāru, nedemokrātisku, Ventspils vietvalža personīgo iegribu apkalpes sistēmu. Turklāt vēlreiz uzsveru, šī “nopelniem bagātā valsts amatpersona” apzināti falsificē pagātni laikā, kad Latvijā publiskai apskatei nodots čekas maisu saturs.

Latvijas valstij tas nevar būt vienaldzīgi un mazsvarīgi. Pašreiz plaša uzmanība ir pievērsta tiem dažiem tūkstošiem ļaužu, kurus VDK darbinieki ar tādām vai citādām metodēm savervēja, dabūja tos čekas maisos. Taču, manuprāt, daudz vairāk ir to, kurus VDK nespēja iebaidīt un pakļaut, nespēja piespiest un panākt to sadarbību ar čeku. Es esmu viens no tiem.

Vairāku gadu garumā (1985–1986) es esmu izturējis VDK Ventspils nodaļas 5. daļas darbinieku intensīvu spiedienu, šantāžas, iekārdināšanas un iežēlināšanas stundas, draudus un diskreditāciju. Man ir bijis jāsakož zobi, kad čekas štata darbinieki klaudzina pie tavām durvīm, laužas tavas privātās dzīves telpā. Kā tas notika, esmu aprakstījis savā pirms pāris gadiem izdotajā grāmatā “Pieskāriens”. Mani centās morāli salauzt, taču es izturēju. Nepadevos VDK spiedienam mūsu tolaik okupētās valsts, iznīcināto un piesmieto ļaužu, to skaitā manas ģimenes vārdā.

Lemberga praktizētā pagātnes falsifikācija ir sevišķi ciniska. Jo īpaši tāpēc, ka Lemberga vistuvāko uzticamības personu lokā joprojām darbojas viss tā laika VDK Ventspils nodaļas vadības loks, tajā skaitā 5. daļas – cīņas ar ideoloģisko diversiju štata darbinieki, kas turpat divus gadus nesekmīgi centās mani pakļaut savām interesēm.

Viņi labi zina, ka viņu pieliktās pūles tolaik 23–24 gadus vecā inženiera Ģirta Valda Kristovska vervēšanā beidzās bez rezultāta. Viņi zina, ka 1988. gada 5. jūnijā Ventspilī kopā ar saviem Vides aizsardzības kluba biedriem noorganizēju 12 000 cilvēku lielu protesta demonstrāciju, kas Ventspilī aizsāka atmodas procesus, iedvesmoja ļaudis bruģēt ceļu pretī Latvijas neatkarībai. Aivara Lemberga šajos procesos nebija. Viņš tolaik sevi centīgi apliecināja Latvijas kompartijas Centrālkomitejas instruktora krēslā. Iespējams, tieši tur apgūtās vēstures falsifikācijas prasmes Lembergs aktīvi liek lietā šobaltdien.

Tā ir liecība, ka okupācijas režīma atsevišķu censoņu ļaunprātību laiks nav beidzies. Manuprāt, pašreiz, vērtējot un skaidrojot mūsu valsts drūmo padomju pagātni, kad daudz uzmanības tiek pievērsts čekas aģentiem, bez pienācīga izvērtējuma nepiedodami joprojām tiek atstāta augstāko totalitārās ideoloģijas iedvesmotāju un praktizētāju kādreizējā un pašreizējā lojalitāte un atbildība Latvijas valsts priekšā.

Ir jāvērtē bijušo kompartijas, komjaunatnes vadošu amatpersonu, VDK štata darbinieku lojalitāte, tas, kā šie ļaudis ir darbojušies pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, cik godprātīga ir viņu attieksme pret savu līdzdalību totalitārās pagātnes procesos. Runa ir par to, kā postkomunistu grupas amatpersonas rīkojušās un rīkojas pret saviem līdzpilsoņiem.

Ir jāvērtē katrs atsevišķi, nevis kolektīvi, kā tas nesen izskanējis valdības veidošanas laikā. Būtu netaisnīgi, ja par Latvijas valsts pārvaldei nodarīto Lemberga kaitējumu, tiktu sodīti vai ierobežoti Latvijas valstij šodien lojāli, kaut arī savulaik padomju laika tikumiem pielāgojušies, okupācijas režīmā integrēti ļaudis. Taču tiem, kuri grauj Latvijas valsts demokrātisko vērtību sistēmu un falsificē pagātni, izplata viltus ziņas, ir jāsaņem sods. Arī Aivaram Lembergam.

Demokrātijai nekāda cena nedrīkst būt par augstu pašas demokrātijas, visas sabiedrības interešu vārdā. Arī tāpēc, ka tūkstošiem komunistiskās partijas un čekas upuriem nepieciešama morāla reabilitācija, tie gaida uz taisnīgumu un patiesības augšāmcelšanos!

Virkne nāves gadījumu Lemberga tuvākajā lokā

http://bnn.lv/virkne-naves-gadijumu-lemberga-tuvakaja-loka-112307
BNN, 2013.g.28.maijs

Kad Ventspils iedzīvotājiem vaicā par to, vai pašreizējam pilsētas saimniekam ir kāds nopietns konkurents šī gada pašvaldību vēlēšanās, lielākā daļa no viņiem atbild: «Kādas muļķības tu runā – viņš taču ir mūžīgs.» To gan nevar sacīt par cilvēkiem ap viņu. Viņi ir mirstīgi, un, kā mēdza teikt Volands slavenajā Bulgakova darbā, reizēm pēkšņi mirstīgi.
Kā liecina aģentūras BNN apkopotā informācija, Aivara Lemberga «valdīšanas» laikā viņam tuvu stāvošu cilvēku lokā bijuši 13 nāves gadījumi. Tie visi bijuši vai nu pēkšņi, vai dīvaini, bet bieži vien gan pēkšņi, gan dīvaini vienlaikus.
«VDK roka»
Pirmais 1996.gadā no sirds nepietiekamības mira Andrejs Zalāns, kurš 90.-to gadu sākumā ieņēma Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu. Viņam bija tikai 38 gadi.
Pilsētā pie Ventas Zalāns ieradies astoņdesmito gadu vidū, lai vadītu Valsts drošības komitejas (VDK) jaunās ēkas celtniecību. Kā zināms, tolaik šādos darbos nejauši izvēlētus cilvēkus neņēma. Proti, var secināt, ka Zalānam iepriekš bijusi saistība ar VDK un tas, iespējams, izskaidro, kāpēc viņš kļuvis par Aivara Lemberga galveno vietnieku. Tas savukārt iezīmē arī Lemberga iespējamo «draudzību» ar VDK.
Tieši Zalāna idejas iedvesmoja uzņēmuma Venceb dibināšanu. Minētais uzņēmums nodarbojās ar projektēšanas un celtniecības darbiem un savulaik uzvarēja vairākos miljonus vērtos iepirkumu konkursos Ventspils brīvostā un pašvaldībā.
Jāatzīmē, ka pēc Andreja Zalāna nāves Lembergam nav pazudusi saikne ar Zalānu ģimeni. Viņa dēls – jurists Mārtiņš Zalāns kļuva par valdes locekli šobrīd nu jau maksātnespējīgajā Latvijas Krājbankā, kurā, kā zināms, Aivaram Lembergam bijusi liela ietekme. Savukārt Zalāna sieva ir ieņēmusi dažādus amatus ar Ventspils mēru saistītos uzņēmumos.
Dāsnais kursabiedrs
Gadu vēlāk 46 gadu vecumā no sirds nepietiekamības mirst Vitāls Lejiņš, kurš mantojumā Lembergam atstājis savus divus – trīs miljonus latu. Šāda neredzēta dāsnuma iemesli skaidroti Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatā Kas ir Lembergs? Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu. Saskaņā ar grāmatas autoru izpētīto informāciju, Lejiņš un Lembergs bijuši kursa biedri.
Jāatzīmē, ka tieši Lejiņa atstātais noslēpumainais mantojums uzskatāms par būtisku punktu Lemberga dzīvē, jo tas Lembergam ļāva kļūt par legālu miljonāru. Daudzi cilvēki, kas pazinuši Lejiņu, ieskaitot viņa pēdējo draudzeni, par nelaiķi runājuši pavisam negribīgi. Tomēr autoriem izdevies apkopot pietiekami daudz netiešu pierādījumu: liecības par Lejiņa personību un dzīvesveidu, ziņas par necilajiem ienākumiem firmā Inter -Rīga un Latvijas Universitātē.
Viena no galvenajām versijām par to, kāpēc Lejiņš nospēlēja tik lielu lomu Lemberga dzīvē varētu būt sekojoša: kad Lejiņam radusies ideja par kompānijas Inter–Rīga dibināšanu, viņš lūdzis Lembergam aizdot viņam naudu. Lembergs iedevis Lejiņam starta kapitālu apmaiņā pret visai interesantu pakalpojumu. Proti, Lejiņa uzdevums bijis akumulēt Lemberga līdzekļus un novēlēt tos viņam savā testamentā. Lejiņš piekritis, bet, kad biznesā viņam sācis veikties aizvien labāk, viņš piedāvājis atdot parādu un anulēt iepriekšējās vienošanās. Ventspils mēram tas nav bijis izdevīgi, jo lielākā daļa viņa naudas līdzekļu bija uzkrāti ārzonas uzņēmumu kontos, taču viņam vajadzēja ātru piekļuvi naudai Latvijā. Var pieņemt, ka Lejiņa nāve bija Lembergam izdevīga, jo ļāva ne tikai pārvērst skaidrā naudā, bet arī legalizēt uzkrātos līdzekļus un papildus iegūt arī veiksmīgi strādājošu kompāniju Inter-Rīga.
Pašnāvība kā risinājums
1998.gadā dzīvi pašnāvībā beidza advokāts Andis Bumbieris, toreizējā ekonomikas ministra, Lemberga cilvēka – Laimoņa Strujēviča padomnieks juridiskajos jautājumos. Dažas dienas pirms nāves Bumbieris devās uz Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroju, kur pavadīja četras stundas. Par ko tieši bija saruna, detaļās nav zināms, bet, cita starpā, viņš sacījis, ka ir ļoti satraucies par situāciju darbā, jo viņam liek sagatavot dokumentus, kas ir pretrunā ar likumu.
Rūpējoties par viņa drošību, dzīvokli uzraudzīja tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, bet nekas aizdomīgs netika manīts. Dažas dienas vēlāk Andris Bumbieris mira. Krimināllieta, kas tika ierosināta par viņa nāves faktu, ātri tika izbeigta. Izmeklētāji secināja, ka pašnāvība notikusi «bez ārēja spēka iedarbības». Tomēr vairākus gadus vēlāk presē parādījās informācija, ka todien viņa dzīvoklī dienā bijuši arī kādi svešinieki, taču Bumbiera atraitne baidoties runāt par šo jautājumu.
Ja tiek runāts par tā laika strīdīgajiem lēmumiem, Ekonomikas ministrijā bija radusies ideja mainīt maksāšanas līdzekļus privatizācijā, ļaujot iegādāties valsts uzņēmumus, lielāko daļu to vērtības apmaksājot ar sertifikātiem nevis naudu. Tādējādi uzņēmuma vērtspapīrus jaunie īpašnieki varētu iegūt «par sviestmaizi». Bumbieris esot iestājies pret šo Strujeviča ideju.
Atrasts nogalināts
Gadu vēlāk tika noslepkavots uzņēmējs Josifs Bermans. Viņš 90.-to gadu sākumā piedalījies vairākos tiesas procesos, lai atgūtu viņam piederošos īpašumus Ventspilī. Viņš apgalvoja, ka Aivars Lembergs un Ventspils dome rada visāda veida šķēršļus, lai neļautu īpašumiem nonākt mantinieku rokās. Ventspils mērs apsūdzēja viņu godu un cieņu aizskarošas informācijas izplatīšanā, tika ierosināta krimināllieta.
Nav nekādu liecību , kas saistītu Lembergu ar Bermana nāvi, taču Lembergam Bermana pazušana bija ļoti izdevīga: pirmkārt, Lembergs atbrīvojās no «uzmācīgas mušas» un, otrkārt, viņu interesējušie īpašumi Ventspilī palika viņa pārvaldībā.
Kāds komentārs par šo slepkavību vēsta: «Sākotnēji gan viņš tikai skaitījās pazudis un Aivars Lembergs viņa pazušanu nosauca par nedaudz aizdomīgu. Bet vēlāk kad uzņēmējs tomēr izrādījās miris, Ventspils mērs, ja ticam ziņu aģentūru arhīviem, Ventspils naftas valdes loceklim un LatRosTrans valdes priekšsēdētājam Valentīnam Kokalim vaicājis, vai viņš grib kļūt tikpat populārs kā uzņēmējs Josifs Bermans, kurš ir noslepkavots. »
Bandinieks lielajā spēlē
2001.gadā nomira Natālija Strīga, kas pārstāvēja valsts intereses AS Kālija Parks. Šis uzņēmums tika dibināts 1993.gadā pēc tālaika Latvijas Jūras lietu ministra Andreja Dandzberga lēmuma. Par kompānijas dibinātājiem kļuva Ventspils tirdzniecības osta, Multinord AG, Ventkālijs un Ventspils Tautas deputātu padomes valde. Valsts piekrita piedalīties uzņēmumā, ar nosacījumu, ka saņems 1 ASV dolāru par katru uzņēmumā pārkrauto kālija sāls tonnu.
Tomēr jau 1994.gadā Kālija Parks akcionāri atcēla šo līguma punktu, norādot, ka apmaksas jautājumu noteiks statūtu jaunajā redakcijā. Klajā nāca dokumenta pārstrādātā versija, bet minētā punkta tajā nebija. Tādējādi valsts nesaņēma dibināšanas līgumā paredzēto pienākošos samaksu. Privatizācijas nosacījumu maiņas rezultātā valsts tai pienākošos 30 miljonu dolāru vietā saņēma 2,2 miljonus latu. No valsts puses šo lēmumu parakstīja valsts pilnvarniece Natālija Strīga.
1999.gadā toreizējais ministru prezidents Andris Šķēle paziņoja, ka viņa, parakstot minēto dokumentu, radījusi valstij zaudējumus 30 miljonu latu apmērā. 2001.gadā Finanšu ministrija iesūdzēja AS Kālija Parks akcionārus, prasot izmaksāt 17,5 miljonus latu. Gadu vēlāk prasība tika atsaukta un lēmumu par to pieņēma ministrs Gundars Bērziņš.
Kā viens no iespējamiem atsaukuma iemesliem tiek minēta Lemberga un Šķēles vienošanās par ietekmes sfēru sadalīšanu. Vienlaikus bija miris lielās spēles bandinieks – Natālija Strīga –, kurai teorētiski varēja uzvelt vainu par valsts interešu neievērošanu.
Sirds neizturēja
2003.gadā arī nezināma iemesla dēļ nomira Ritvars Šams, toreizējais AS Venceb valdes priekšsēdētājs. Viņš mira pēkšņi uz prāmja ceļā uz pasaules čempionātu hokejā Somijā. Versija par to, ka viņš bijis stiprā alkohola reibumā un pārkritis pār bortu, nav oficiāli apstiprināta.
2006.gadā 42 gadu vecumā no sirds nepietiekamības miris Zigurds Vaivods, kas 2002.gadā kļuva par AS Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētāju. Ventspils mēram minētajā uzņēmumā bija stipras pozīcijas un lielas ambīcijas. Vaivods nodarbojās arī ar AS Latvijas kuģniecība sagatavošanu privatizācijai.
2009.gadā arī no sirds nepietiekamības mira Krists Skuja, kuru uzskata par vienu no Lemberga «melnās» finanšu plūsmas koordinatoriem un cilvēku, kas nodrošināja Ventspils mēra saikni ar politiķiem.
Tajā pašā gadā un tāda paša iemesla dēļ mira Laimonis Junkers – Lemberga un Ventspils grupējuma «kasieris». Saskaņā ar viņa līdzdalībniekus atzīšanos, viņš bija atbildīgs par tā sauktā 5% fonda ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī nodarbojās ar politiķu uzpirkšanu. 2007.gadā viņam tika piemērots aizdomās turētā statuss Ventspils amatpersonu lietā, tomēr viņš drīz vien pazuda no Latvijas. Viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. 2009.gadā kļuva zināms, ka viņš Paragvajā miris. Junkeru apglabāja Ventspilī, uz atvadu ceremoniju bija ieradies arī pilsētas mērs.
Ļoti interesanta ir informācija, kas parādījās presē pēc Wikileaks publiskotajiem ziņojumiem par tā laika Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša sarunām ASV vēstniecībā. Maizītis atklāti paudis bažas, ka trīs Latvijas oligarhi Lembergs, Šķēle un Šlesers apdraud Latvijas demokrātiju. Vienā no tikšanām ar ASV vēstnieci 2009.gada oktobrī, drīz pēc Saeimas lēmuma neapstiprināt amatā tiesnesi Vīgantu, kas aizsūtīja uz cietumu aizturēto Aivaru Lembergu, ģenerālprokurors secinājis, ka visi trīs oligarhi apvienojuši spēkus, lai iepriekš minētā iemesla pēc izgāztu Vīgantu un, viņaprāt, tas ir kārtējais mēģinājums graut prokuratūras cīņas sparu.
Maizītis arī sacījis, ka pēc Lemberga aresta daudzi potenciālie liecinieki ir aizbēguši no Latvijas. Viens no tiem – Lemberga «kasieris», kas nodrošinājis politiķu uzpirkšanu ir prokuratūrai piedāvājis sniegt liecības pret Lembergu, ja Maizītis panāk, ka apsūdzības netiek izvirzītas pret viņu. Maizītis tam piekritis. Taču «kasieris» (vārds ziņojumā nav minēts, taču tiek pieļauts, ka ar to domāts Laimonis Junkers) nav paguvis sniegt liecības, jo pēkšņi miris, turklāt šis ir bijis jau trešais mīklainais potenciālā liecinieka nāves gadījums Lemberga lietā.
Dzīvoja otrajā, nokrita no piektā
2010.gadā dzīvi pašnāvībā izbeidza Vents Kodols AS Latvijas kuģniecība īpaši pilnvarotais pārstāvis. Viņa galvenais uzdevums bija pārstāvēt uzņēmuma intereses kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam. Lietu uzsāka jaunā Lembergam lojālā uzņēmuma vadība pret iepriekšējo, kuras priekšgalā bija Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs.
Kodola nāvē ir daudz neskaidrību. Viņš dzīvoja otrajā stāvā, bet nokrita no piektā. Saskaņā ar vienu no versijām, viņš pats atvēra durvis ļaundariem un, lai cīņa nenotiktu viņa pusotru gadu vecā bērna acu priekšā, meties augšup pa kāpnēm, un, neskatoties uz to, ka bijis spēcīgs un trenēts vīrietis, cīņu viņš zaudējis.
Par Kodola bojāeju tika ierosināta krimināllieta, taču tā ātri tika izbeigta.
Liecinieki nav vajadzīgi nevienam
2012.gadā no akūtas sirds mazspējas mira Jurijs Bespalovs, uzņēmējs un futbola kluba Ventspils prezidents. Viņš bija arī viens no lieciniekiem Lemberga krimināllietā. Tiek pieņemts, ka viņš, izmantojot ārzonas kompāniju Regina, pārstāvēja Ventspils mēra intereses Latvijas kuģniecība privatizācijā. Kā liecina krimināllietas materiāli, uz dokumentiem, kas saistīti ar kuģniecības uzņēmuma privatizāciju, bija tieši Bespalova paraksts. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka viņš devis ievērojamus kukuļus partijām Latvijas ceļš, Tautas partija, apvienībai Tēvzemei un Brīvībai. Jurijs Bespalovs nomira pēkšņi 4.aprīlī, bet 5.aprīlī viņam bija jāsniedz liecība Rīgas apgabaltiesā Lemberga lietā.
Šajā pašā gadā no leikēmijas pēkšņi mira Tālivaldis Macpans – ilggadīgs Aivara Lemberga personīgais šoferis un miesassargs, cilvēks, kurš ikdienā daudz laika ir pavadījis ar viņu kopā, zinājis ar ko Lembergs tiekas, kā arī izpildījis daudz Lemberga privātus uzdevumus. Jāatzīmē, ka saslimt ar leikēmiju var dažādi. Viens no faktoriem ir augsta radiācija, dažādi x-stari, benzols, plutonijs. Līdzīgi miruši vairāk krievu uzņēmēji.
Pēdējais nāves gadījums garajā virknē bijis šogad: no insulta vai infarkta miris Gunārs Zellītis. 90.-tajos gados viņš bijis Ventspils domes deputāts, vadījis privatizācijas komisiju, kas pieņēma lēmumus nodot privātās rokās Ventspils lielos tranzīta uzņēmumus. 2012.gadā beigās viņš tika izsaukts uz nopratināšanu ģenerālprokuratūrā. Nākamā nopratināšana bija paredzēta 2013.gada janvārī, taču ierasties uz to viņš vairs nevarēja.

Ref:017.010.103.7754

Latvijas bagātākie cilvēki - Lembergu ģimene, Esterkins un Šķēļu ģimene

30.10.2011 LETA
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=332289:latvijas-bagtkie-cilvki-lembergu-imene-esterkins-un-u-imene&catid=177:sabiedrba&Itemid=257

Jaunajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā pirmajā vietā ierindota Lembergu ģimene, otrajā - baņķieris Leonīds Esterkins, trešajā - Šķēļu ģimene, aģentūru LETA informēja "Baltic Screen". Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts publicēts žurnālā "VIP Lounge". Saraksts tapis, balstoties uz "Lursoft" un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas "Laika stars" veikto uzņēmumu vērtējumu.

Bagātāko cilvēku vai ģimeņu saraksta pirmajā vietā iekļauta Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi ar īpašumu kopvērtējumu 130 miljoni latu. Lembergu ģimene bija arī iepriekšējā simtnieka pirmajā vietā.

Topa otrajā vietā iekļauts "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs Esterkins ar īpašumu kopvērtējumu 65 miljoni latu, bet trešajā vietā iekļauta Šķēļu ģimene - Andris Šķēle, Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone ar īpašumu kopvērtējumu 54 miljoni latu.

Ceturtajā vietā ierindota Lipmanu ģimene - Kirovs Lipmans un Anna Lipmane - ar īpašumu kopvērtējumu 52 miljoni latu. Iepriekšējā sarakstā viņi ieņēma otro vietu.

Piektajā vietā topā iekļauts "Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins ar īpašuma kopvērtējumu 45 miljoni latu, sesto un septīto vietu dala AS "ABLV Bank" īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kuru īpašumu vērtība lēsta 42 miljonu latu apmērā.

Astotajā vietā ierindots bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājs SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš ar īpašuma kopvērtību 41 miljons latu.

Devīto un desmito topa vietu dala farmācijas biznesā strādājošie Vadims Telica un Josifs Apts, kuru īpašumu vērtību saraksta veidotāji lēš 36 miljonu latu apmērā.

Gada laikā Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība vēl nedaudz samazinājusies, bet pēdējo trīs gadu laikā sarukusi gandrīz dubulti: 2008.gadā tā bija 3,17 miljardi latu, bet tagad - 1,7 miljardi latu, informē "Baltic Screen".

"Zelta simtnieka" dalībnieka "caurlaides" vērtība nu ir tikai seši miljoni latu - vēl pirms gada bija nepieciešami vismaz septiņi. Simtnieka dalībnieka vidējā īpašumu vērtība ir 17 miljoni latu - pirms gada bija gandrīz 18 miljoni latu, pirms trim - nepilni 32 miljoni latu. Desmit valsts visbagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība nu ir 543 miljoni latu, bet pirms gada bija 571 miljons latu.

Tomēr, kā norāda "Laika stara" valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, ir redzams pamats arī optimismam: "Galvenais secinājums - pēc divu gadu straujas lejupslīdes ir gandrīz apstājies uzņēmumu vērtības kritums. To uzņēmumu vērtības, kas ir aprēķinātas gan šogad, gan pērn, ir samazinājušās vidēji par 3%, kas uz iepriekšējo gadu kritumu fona ir vērtējamas kā neliela korekcija. Tajā pašā laikā uzņēmumu vērtības svārstību diapazons ir visai ievērojams - joprojām ir gan kritumi par vairāk nekā 50%, gan arī divkārši vērtības pieaugumi."

Lembergs preses konferencē baumo par Zatleru

04.06.2011 LETA
Valsts prezidentam Valdim Zatleram tuvu stāvošu cilvēku aprindās klīst runas, ka Zatlers esot viesojies miljardiera Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā un saņēmis no viņa lielu naudas summu, lai prezidents palīdzētu īstenot Sorosa intereses Latvijā, par šādām dzirdētām runām piektdien, 3.jūnijā, preses konferencē stāstīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš gan naudu "nav ne redzējis, ne pārskaitījis". Pēc Lemberga domām, šādas runas esot jāuzlūko kontekstā ar Zatlera rosinājumu par Saeimas atlaišanu, jo šo rīkojumu prezidents, viņaprāt, neesot pieņēmis pats personīgi. "Skaidrs, ka diriģenti meklējami tajā Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā, kuru viņš, būdams Valsts prezidents, nolaižoties līdz absolūti sulaiņa līmenim, apmeklēja un, pēc pēdējiem datiem, saņēma ļoti lielu naudas summu, ar ko apsolīja darīt visu, kas nepieciešams Džordžam Sorosam un viņa interesēm Latvijā un pasaulē," izteicās Lembergs.

"Protams, ne es esmu to naudu redzējis, neesmu arī pārskaitījis, bet tas nebūtu nekāds izbrīns, jo Zatlers kā slimnīcas vadītājs bija pieradis ņemt naudu. Ja viņš kā slimnīcas vadītājs ņēma naudu, tad kāds izbrīns, ka viņš kā valsts vadītājs ņems naudu? Vai tie ir konverti vai čemodāni, tas ir cits stāsts, bet tas nav principiāli svarīgi," turpināja Lembergs.

Prezidenta puse šādus Lemberga izteikumus vērtē kā klajus melus. Kā aģentūrai LETA sacīja Valsts prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma, Zatlers savu pilnvaru laikā ar Sorosu ir ticies vienu reizi - 2009.gadā ANO Ģenerālās asamblejas 64.sesijas laikā - un nekādu naudu nav saņēmis.
Šīs tikšanās laikā tika runāts par globālo finanšu krīzi, piebilda preses sekretāres vietniece.

2009.gada rudenī laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz Valsts prezidenta preses dienestu, rakstīja, ka 25.septembrī vizītes laikā ASV pēc Sorosa uzaicinājuma Zatlers devies uz miljardiera dzīvokli Ņujorkā, kur sarunās pavadījis nepilnu stundu.

Preses dienests laikrakstu tolaik informējis, ka tikšanās mērķis bijis iepazīties ar Sorosa redzējumu par globālās pasaules ekonomikas turpmākās attīstības scenārijiem. "Nepilnu stundu garas sarunas laikā Valsts prezidents ar Džordžu Sorosu pārrunāja ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz pasaules un Latvijas tirgu, ekonomiskās attīstības scenārijus, tendences, potenciālos riskus. Pievēršoties mūsu valsts situācijai, abi diskutēja par strukturālajām reformām un Sorosa fonda Latvijā palīdzību mazo lauku skolu attīstīšanai par kultūras un izglītības centriem," informējis preses dienests.

No Latvijas puses kopā ar Zatleru sarunā piedalījušies prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Andris Pelšs un Latvijas goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš.

Uz "Neatkarīgās" jautājumu, kāds Latvijas valstij ir galvenais ieguvums no Sorosa darbības un vai Valsts prezidents atbalsta Sorosa idejas un to īstenošanas mehānismus, Zatlers ar preses dienesta starpniecību atbildējis: "Pilsoniskās sabiedrības, tiesiskas valsts, kurā tiek respektētas cilvēktiesības un pamatbrīvības, stiprināšana, ilgtspējīgas enerģijas avotu pētniecība vai demokrātisko vērtību stiprināšana kaimiņvalstīs ir tikai daži no piemēriem, kurus Sorosa fonds Latvijā finansiāli ir palīdzējis īstenot. 2002.gadā Ordeņu kapituls Džordžam Sorosam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadēju mecenātismu Latvijā dažādās nozarēs, īpaši izglītībā."

šlesera oligarhu lietas 'RTO' shēmā figurē arī Lembergs un Šķēle

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zurnals-oligarhu-lietas-rto-shema-figure-ari-lembergs-un-skele.d?id=38857743

www.DELFI.lv | 02. jūnijs 2011

Izmeklēšanas tiesnesim, kas sankcionēja kratīšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sniedzis informāciju par aizdomām, ka "daļa no [SIA "Rīgas tirdzniecības osta"] RTO kapitāldaļām, iespējams, slēpti pieder arī [Ventspils mēram Aivaram] Lembergam un [Tautas partijas dibinātājam, Saeimas deputātam Andrim] Šķēlem, ar kuriem tiek saskaņota RTO saimnieciskā darbība, lēmumu pieņemšana, finansiālie ieguldījumi un dividenžu izmaksa", liecina žurnāla "Ir" no dažādiem avotiem iegūtā informācija.

"Turklāt RTO faktisko īpašnieku padomes sēdes (..) notiek Andra Šķēles un Harija Krongorna birojā," teikts vienā no lēmumiem par kratīšanu, ceturtdien informē žurnāls.

Bijušais Latvijas Attīstības aģentūras darbinieks Ralfs Kļaviņš, kas tiek uzskatīts par Šlesera biznesa partneri, apgalvo, ka viņam pieder RTO daļas, kuras pērnā gada beigās pārgājušas Kiprā reģistrētās kompānijas "Mariniera Ltd" īpašumā. Tas esot viņa uzņēmums, kas Kiprā reģistrēts tādēļ, lai maksātu zemāku ienākuma nodokli un būtu vieglāk naudu investēt citos biznesos. RTO daļas Kļaviņš pircis par personīgo naudu un aizņēmumiem, kuri neesot saistīti ar Šleseru. "RTO nekas nav ne privatizēts, ne citādi iegūts darījumos ar publisko sektoru," viņš uzsver.

Otras lielās RTO daļas pēdas aizved uz Šveici, ziņo "Ir". Tur reģistrētajai firmai "Zein Holding AG" par īpašnieku jau pēc izmeklēšanas sākuma publiski pieteicies Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. RTO valdē "Zein Holding AG" intereses kopš šāgada pārstāv Jānis Maršāns - bijušais TP biedrs un Šlesera valsts sekretārs Satiksmes ministrijā.

Trešā lielākā RTO īpašnieka - uzņēmuma "BTH Rīga" – īpašumtiesības caur pagaru uzņēmumu virkni aizved pie divām privātpersonām - Modra Ozoliņa un Jāņa Lāča, informē žurnāls. Ozoliņš ir viens no bankrotējušā Tukuma gaļas pārstrādes kombināta bijušajiem īpašniekiem, kuram pāris gadu vēlāk atradies pietiekami naudas, lai varētu investēt Rīgas ostā. Viņam kopā ar advokāta Andra Grūtupa dēlu pieder arī uzņēmums, kas kontrolē daļu no spirta ražotāja "Jaunpagasts Plus". "Tukumā visi runāja, ka viņš ir Šķēles cilvēks," žurnālam saka "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude.

Savukārt Jānis Lācis, kā pārliecinājies žurnāls "Ir", parādās kā adresāts Lemberga dēla Anrija konta izdrukās, kas Ventspils amatpersonu lietas ietvaros nonāca preses rīcībā. Viņam ieskaitītās summas figurē ar visai jautriem pamatojumiem, piemēram, 1166 latu pārskaitīti "par orālajiem pakalpojumiem", bet 137 latu ienākuši ar īsu piezīmi "airport, bučas".

Ozoliņa un Lāča firmas "BTH Rīga" intereses RTO vadībā pārstāv "digitālgeitā" tiesājamais finansists Jānis Svārpstons un no Ventspils uzņēmumiem nākušais Lenards Ozoliņš.

Šķēle žurnālam "Ir" apgalvojis, ka nav slēptais īpašnieks RTO uzņēmumos, lai gan kā aktīvs biznesmenis vadošās personas pazīst. Viņš vairākkārt atteicies atbildēt uz jautājumu, vai RTO padomes sēdes ir notikušas viņa birojā.

Taču to nenoliedz Kļaviņš. RTO padomes sēdes ik pa diviem vai trim mēnešiem sasauc tās priekšsēdētājs Markuss Hugo Vangers, kas ir "BTH Rīga" izvirzīts pārstāvis. "Lursoft" dati rāda, ka Vangera vārds Latvijas biznesā citur nav uzpeldējis, informē žurnāls.

Jau ziņots, ka KNAB vēstulē Saeimai, kuru parlaments tomēr neņēmā vērā un neatļāva kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, minētas vairākas kriminālprocesa virzītāja rīcībā esošās ziņas, kas vēsta arī par pērn uzsāktu finanšu shēmu, lai Šlesers juridiski iegūtu savā īpašumā Šveices firmu – SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) pastarpināto līdzīpašnieci "ZEIN Holding AG", kas, pēc Šlesera pagājušajā nedēļā publiski teiktā, šobrīd pieder uzņēmējam Viesturam Koziolam.

Saeimas mājaslapā publiski pieejamajā KNAB vēstulē aprakstīta kriminālprocesa būtība, kurā citstarp norādīts, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas RTO. "Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA "Avadel" vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies," teikts KNAB vēstulē.

KNAB vēstulē norādīts, ka juridiski RTO daļas pieder "ZEIN Holding AG", tai pat laikā Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Vēstulē norādīts, ka no kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet: Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinās un viņa darbības atbalstot uzņēmējs Vieturs Koziols un RTO līdzīpašnieks un vadītājs Ralfs Kļaviņš, kā arī Koziola uzticības persona un juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

KNAB vēstulē arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009.gadam bijis dažādos valsts amatos un šajā laikā, iespējams, pieņēmis vai ietekmējis lēmumus, kas saistīti ar "viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO". Tā rezultātā uzņēmuma apgrozījums piecu gadu laikā desmitkāršojies – no 8 miljoniem latu 2004.-2005.gadā uz 80 miljoniem latu 2009.-2010.gadā, būtiski paaugstinoties arī tā vērtībai, norādīts KNAB vēstulē.

Savukārt kopš 2010.gada februāra Šlesers, lai legalizētu daļas RTO, aktīvi plānoja un organizēja finanšu shēmu, lai "Avadel" īpašumā nonāktu "ZEIN Holding AG", kurai pieder RTO 36% kapitāldaļu īpašniece – SIA "Piejūras investīcijas", minēts KNAB vēstulē. Tajā viņš iesaistījis arī uzticības personas: "Avadel" valdes locekli Ivaru Gulbi un uzņēmējus Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stēni Johansenu.

Koziols portālam "Delfi" kategoriski noliedza, ka būtu atbalstījis vai apzinājies jelkādas Šlesera pretlikumīgas darbības. Viņš apstiprināja, ka viņam pieder 100% "ZEIN Holding AG", jo "pats braucu uz Cīrihi un dibināju šo uzņēmumu".

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās norādīts arī, ka kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Turklāt kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas arī uzņēmumos SIA "Zaķusalas Estates", "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", "Eurolines", kā arī "airBaltic" līdzīpašnieces SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas", kā arī SIA "Abi krasti", kas nav minēti Šlesera deklarācijās.

Koziols portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņš var apgalvot par "Zaķusalas Estates" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", ka "Šleseram tur pat pusakcija nepieder" - šie uzņēmumi piederot Koziolam un biznesa partneriem, starp kuriem ir arī AS "Diena" padomes loceklis Turmuds Stēne Johansens.

Savukārt oficiālajā KNAB paziņojumā norādīts: KNAB rīcībā esošo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās iepriekš minētajās komercsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos.

Vēstulē pieminēta arī iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka KNAB uzskatot -Šlesers, oktobrī pēc ievēlēšanas Saeimā zaudējis Rīgas Brīvostas vadītāja amatu, izplānojis un veicis nelikumīgas darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādejādi Šlesers gribējis saglabāt kontroli par lēmumiem, kas skar ostā strādājošus ar Šleseru saistītus uzņēmumus.

Lembergs savukārt esot pieprasījis kukuli, lai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par Ameriku. Kā kukulis pieprasīts, lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar "Mediju nams".

Jau ziņots, ka 'Šlesera kratīšanas' lietas balsojums Saeimā kļuva par ieganstu, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers pagājušās nedēļas nogalē izšķirtos ierosināt Saeimas atlaišanu.

Šlesers - KNAB Vērienīgo kriminālprocesa uzmanības centrā

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316690:vriengaj-kriminlproces-knab-uzmanbas-centr-lesers&catid=72:politika&Itemid=95

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot ir apstiprinājis, ka ir sākts kriminālprocess aizdomās par vairāku amatpersonu iespējamiem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Kā noprotams no KNAB izplatītās informācijas, izmeklētāju uzmanības centrā ir Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet kratīšanas pie Ventspils mēra Aivara Lemberga un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.

KNAB apstiprina, ka 20.maijā ir sākts kriminālprocess aizdomās, ka vairākas valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, pastrādājušas vairākus Krimināllikumā paredzētus noziedzīgus nodarījumus - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, biroja rīcībā esošo pierādījumu kopums dodot pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, ir aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās komercsabiedrībās - SIA "Rīgas tirdzniecības osta", SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti" un citos uzņēmumos.

Kriminālprocesa materiāli liecinot, ka šobrīd par Saeimas deputātu kļuvusī valsts amatpersona kopš 2004.gada, ieņemot dažādus amatus valsts pārvaldē, iespējams, ir pieņēmusi lēmumus, kā arī piedalījusies un ietekmējusi dažādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz viņai faktiski piederošo SIA "Rīgas tirdzniecības osta". Izmeklēšanā konstatēts, ka Saeimas deputāts kopš 2010.gada februāra, iesaistot dažādas uzticības personas, aktīvi plānojusi un organizējusi finanšu shēmas, kā rezultātā uzņēmums "ZeinHolding AG", kam savukārt pastarpināti pieder 36% SIA "Rīgas tirdzniecības osta" kapitāldaļas, nonāktu Saeimas deputāta faktiskā un juridiskā īpašumā.

KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, - lai pēc ievēlēšanas 10.Saeimā saglabātu turpmāku ietekmi uz Rīgas brīvostas valdes lēmumiem, kas skar arī viņam slēpti piederošos uzņēmumus, Saeimas deputāts veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tiktu iecelts viņa partijas biedrs. Savukārt apmaiņā pret Saeimas deputātam nepieciešamo atbalstu balsojumā par vēlamā kandidāta iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā Ventspils domes deputāts Saeimas deputātam esot pieprasījis prettiesisku finansiālu labumu - līguma noslēgšanu ar kādu komercsabiedrību par Rīgas brīvostas reklāmas izvietošanu komercsabiedrībai piederošajos preses izdevumos.

Savukārt cita kriminālprocesa epizode liecinot, ka 2009.gadā, gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām, Saeimas deputāts pieprasīja citai valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu pretlikumīgas darbības ar akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus ar vairākiem plašsaziņas līdzekļiem it kā par "Air Baltic Corporation" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu. Pierādījumi liecinot, ka šī valsts amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli, noslēgusi akciju sabiedrības vārdā fiktīvus līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par reklāmas izvietošanu, faktiski nodrošinot Saeimas deputāta un viņa pārstāvēto politisko organizāciju popularizēšu.

Kā ziņots, KNAB rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijām.

Šlesers esot pieprasījis Flikam slēgt fiktīvus līgumus par "airBaltic" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas tēla popularizēšanu ar vairākiem masu medijiem, taču faktiski medijiem pārskaitītā nauda esot bijusi domāta politiķu reklamēšanai.

KNAB uzskata, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus - "airBaltic" vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu.

Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot arī ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijas, KNAB uzskata, ka 2010.gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.

RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam "Zein Holding AG". Tai pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

"airBaltic" un vēl vairāku ar aviācijas, transporta un tūrisma biznesu saistītu firmu, piemēram, "Baltic Taxi" līdzīpašniece SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

RTO īpašnieces ir SIA "Piejūras investīcijas" ar 36% daļu, SIA "LatMorPortTrans" ar 20% daļu un SIA "BTH Rīga" ar 44% daļu, liecina "Firmas.lv" dati. "Piejūras investīciju" īpašnieks ir Šveices uzņēmums "Zein Holding AG", "LatMorPortTrans" pieder Kipras firmai "Mariniera Limited", bet "BTH Rīga" īpašnieces ir SIA "Operate" ar 54,55% daļu un SIA "Ostas parks" ar 45,45% daļu. "Ostas parks" pieder Jānim Lācim, bet "Operate" pastarpināti caur divām citām SIA - Modrim Ozoliņam.

Savukārt RTO pašai pieder daļas vēl 13 uzņēmumos - pilnībā SIA "Rīgas Centrālais termināls", SIA "Skonto-Metāls", AS "Rīgas 1. saldētava", SIA "Juta termināls", SIA "RTO Vagonu serviss", SIA "Riga Container Terminal", SIA "RTO Investīcijas", SIA "RTO Management" un SIA "Ogļu termināls", 95,56% SIA "RTO Projekti" daļu, 80% SIA "Kravu ekspedīcija" daļu, 49% SIA "Riga Fertilizer Terminal" daļu un trešdaļa SIA "RTO Komunālserviss".

SIA "Abi krasti" kopš šā gada 3.marta pilnībā pieder senam Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, bet iepriekš 20,06% šī uzņēmuma daļu piederēja arī Askoldam Bērziņam.

SIA "Euroline" pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam "Tritan Group AS", SIA "Zaķusala Estates" īpašnieki vienādās daļās ir "Tritan Group AS" un būvkompānija "Merks", bet vērienīgos apbūves plānus Andrejsalā iecerējusī SIA "Jaunrīgas atīstības uzņēmums" (JAU) pieder Norvēģijas kompānijai "PortPro".

"Tritan Group AS" un "PortPro" līdzīpašnieks caur pagaru uzņēmumu ķēdi ir Koziols, vēsta portāls "pietiek.com", atsaucoties uz "Lursoft" datubāzi un Norvēģijas publisko reģistru ziņām.

No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA "Lauku attīstības inovāciju fonds" (LAIF) - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu. Tomēr tieši ar šo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni - viņš tai aizdevis pašam piederošus vai, iespējams, no Šlesera vai citām personām aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu, norāda portāls. LAIF reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.

Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS "Asito Holding" - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā - AS "Aragon", kura otrs lielākais akcionārs ir AS "Urban Development Group", kas pilnībā pieder kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem Johansenam.

"Aragon" pieder trešā daļa akciju "Tritan Group", kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam, un 56% akciju "PortPro". Uzņēmumam pieder arī puse akciju AS "Atom Invest".

"PortPro" pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA "Solid Foundation" ar 24% daļu un SIA "Andrejsosta" ar 20% akciju.

"Solid Foundation" simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles "Ave Lat grupas" darbiniekam Jānim Leimanim.

Savukārt SIA "Andrejsosta", kāda minēta Norvēģijas reģistros, Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds "Andrejosta" ir ietverts arī kompāniju "Jahtu serviss Andrejosta" un "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā, norāda "pietiek.com".

Saeima šodien nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā.

Valsts lielākie zemes platību īpašnieki

08.10.2010. Autors: Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, "pietiek. lv", speciāli "LA".
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86832

"LA" publicē valsts lielāko zemes platību īpašniekus

Ārvalstu uzņēmumi turpina iespaidīgos apmēros iegādāties zemi

Ja neskaita valsti, tad no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, vairs tikai divos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām – vēl par vienu mazāk nekā pirms gada.

Kā rāda ikgadējā informācija, ko "Baltic Screen" apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta datiem, Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku – fizisko un juridisko personu – pirmajā divdesmitpiecniekā gada laikā turpinājusies līdzšinējā tendence: ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi.

Gada laikā pirmā divdesmitpiecnieka pārstāves ārvalstu kompānijas vien Latvijā iegādājušās vairāk nekā 36 tūkstošus hektāru – 50% pieaugums salīdzinājumā ar 24 tūkstošiem hektāru gadu iepriekš. Turklāt tikai pāris ārvalstu kompānijas šajā laikā savas zemes platības Latvijā, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir samazinājušas.

Kā atzīst eksperti, lielo zemes platību izveidošanas, pirkšanas un pārdošanas laiks ir beidzies, tātad faktiski var apgalvot, ka vismaz lielās zemes platības nonākušas pie saviem "gala lietotājiem", ne tālākpārdevējiem. Taču vienlaikus liela daļa zemes īpašnieku turpina palielināt savas zemes platības, izņēmums ir vienīgi kompānijas, kas nekad nav slēpušas, ka lielu zemes platību iegāde tām ir dažāda termiņa investīciju forma.

Lielāko zemes īpašnieku fizisko personu vidū gan ārvalstnieku ir ārkārtīgi maz, toties novērojama jauna tendence – pat vairāki no vislielākajiem zemes īpašniekiem visu savu zemes īpašumu "portfeli" pārdevuši ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, Valmieras puses uzņēmējs Aigars Bedrītis gada laikā pārdevis lielu daļu no viņam pērn piederējušajiem 2379 hektāriem, un lielākais pircējs, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, bijis Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums "Sodra mežs".

Savukārt Aivars Samušs – pagājušā gada Latvijas trešais lielākais zemes īpašnieks fizisko personu vidū, kuram piederēja prāvas zemes platības Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Rēzeknes, Rīgas, Valkas un Valmieras apkaimē, – pārdevis faktiski visu: tagad viņam saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām pieder tikai viens īpašums, bet lielākā daļa zemes pārdota SIA "Foran Wood" (igauņu "Foran Wood OÜ" meitaskompānijai), kas ir lielāko zemes īpašnieku juridisko personu saraksta jaunpienācēja.

***

Fiziskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki

N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls

1. (1.) Mihails Uļmans 4846,78 1039,28 1190,8 134,89 582731,4

Jau vairākus gadus "Mono" holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis. Šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības. Taču pamazām M. Uļmanam piederošās platības rūk: gada laikā tās samazinājušās par 440 hektāriem.

2. (2.) Modris Fokerots 4289,51 3102,92 791,36 77,36 750537

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie nepilni divi simti hektāru nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

3. (5.) Valentīns Kokalis 2887,74 960,67 1481,95 124 763127,1

Pazīstamais Ventspils uzņēmējs turpina palielināt savas zemes platības jau trešo gadu pēc kārtas: salīdzinājumā ar situāciju pirms gada tagad viņam pieder vēl par 468 hektāriem zemes vairāk.

4. (4.) Vladimirs Getliņš 2773,22 1967,41 561,7 46,44 479514

Jau trīs gadus pēc kārtas nemainīgi savas pozīcijas lielāko zemes īpašnieku sarakstā saglabā mazpazīstamais uzņēmējs, kuram reizē ar ievērojamām zemes platībām pieder arī zemnieku saimniecība "Ķikšu vēri" Taurupē un arī kontrolpakete SIA "Vudeks".

5. (6.) Gunta Cunska 2532,26 1724,91 593,6 24,02 349309

Arī pazīstamā "Viesaku" briežu dārza saimniece turpina palielināt zemes platības: iepriekšējā gadā viņa bija iegādājusies gandrīz 40 hektārus, bet pēdējā gada laikā klāt nākuši vairāk nekā 100 hektāru.

6. (9.) Viesturs Valdis Dreimanis 2243,92 1507,03 570,24 27,66 542444 66 542444

Arī cits briežu dārza – Kandavas pagasta "Strautu" – īpašnieks savas zemes platības palielinājis par aptuveni 100 hektāriem.

7. (12.) Juris Putniņš 2140,2 1643,75 356,62 33,22 327162 22 327162

Mazpazīstamais uzņēmējs gada laikā savas zemes platības palielinājis par 346 hektāriem, tā lielo zemes īpašnieku sarakstā pakāpjoties par piecām vietām uz augšu. Līdzīgu progresu viņš uzrāda jau trīs gadus pēc kārtas.

8. (11.) Andris Luksts 1889,55 1128,55 523,15 24,58 251397

Mazpazīstams Balvu puses uzņēmējs gada laikā iegādājies vēl 69 hektārus zemes un turpinājis trīs gadu praksi palielināt savas zemes platības. Tiesa, klāt nākušie apjomi ir krietni mazāki nekā iepriekš, kad viņš gada laikā spēja sev piederošās platības palielināt pat par 300 hektāriem.

9. (J) Artūrs Belēvičs 1771,91 603,98 1048,54 37,22 386451 22 386451 ,8

1983. gadā dzimušais uzņēmējs pie iespaidīgajām platībām ticis vienā dienā, pērn oktobrī saņemot tās dāvanā no sava tēva – kādreizējā farmācijas nozares uzņēmēja un miljonāra Gunta Belēviča, kurš ir sens lielāko zemes īpašnieku saraksta veterāns (pirms gada viņa īpašumā bija 2166 hektāri zemes).

10. (17.) Elmārs Švēde 1580,43 801,1 418,1 41,46 234428

Vēl viens mazpazīstams uzņēmējs, kas turpina audzēt sev piederošās zemes platības: pirms gada viņa īpašumi palielinājās par 70 hektāriem, bet šogad klāt nācis 101 hektārs.

11. (14.) Madars Kalniņš 1578,45 1198,3 255,84 26,31 203394,5

Savukārt Rūjienas puses uzņēmējs turpina atbrīvoties no saviem īpašumiem – tiesa, šogad krietni lēnāk nekā iepriekš, jo platības sarukušas par 66 hektāriem, kamēr gadu iepriekš tās samazinājās par veseliem 100 hektāriem.

12. (10.) Oksana Sahno 1577,14 641,5 778,02 30,58 660141

1975. gadā dzimusī uzņēmēja, kuras vārds iepriekš bija atrodams arī "Parex bankas" mazo akcionāru reģistrā, pēdējā gada laikā atbrīvojusies no 437 hektāriem zemes.

13. (16.) Edgars Pīgoznis 1555,7 290,7 1055,4 38,48 436336,9

Virknes mazpazīstamu uzņēmumu līdzīpašnieks trīs gadus pēc kārtas cītīgi uzpirka zemi, bet 2009. gadā pārdeva 780

hektārus. Pēdējā gada laikā viņš nav īpašumus nedz pircis, nedz pārdevis.

14. (18.) Gunvaldis Sproģis 1420,02 161,02 1204,31 15,86 736847

Arī lauksaimnieks miljonārs, zemnieku saimniecības "Joži" īpašnieks, ar zemes iegādes un pārdošanas darījumiem jau divus gadus nenodarbojas.

15. (21.) Kārlis Okmanis 1288,58 59,39 1142,53 45,41 452757

Viens no gados vecākajiem Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku saraksta dalībniekiem – Ogres puses zemes īpašnieks, par kura nepatikšanām ar Hipotēku banku pirms dažiem mēnešiem ziņoja mediji.

16. (20.) Zigmārs Liparts 1281,5 1039,5 159 25,03 223257,8

Bauskas puses uzņēmēja zemes platības gada laikā sarukušas vēl par 22 hektāriem, bet iepriekšējā gadā viņš atbrīvojās no aptuveni 80 hektāriem.

17. (25.) Egīls Cīrulis 1222,57 667,7 420,8 23,9 198658 9 198658

Vēl viens mazpazīstams zemes īpašnieks, kas savas platības gada laikā palielinājis par 70 hektāriem.

18. (22.) Agnis Miķelsons 1221,63 457,9 580,5 29,62 334609 62 334609 ,3

Uzņēmējam, kura zemes platības gada laikā būtiski nav mainījušās – klāt nākuši 24 hektāri –, iespaidīgi zemesgabali pieder veselā virknē Latvijas novadu.

19. (23.) Boriss Veļičko 1183,19 111,4 959,09 20,1 199135 1 199135

Mazpazīstamais zemes īpašnieks pērn nekādus darījumus ar zemes platību pārdošanu vai jaunu pirkšanu nav veicis.

20. (24.) Martins Nīmans 1171,16 46,5 1077,78 19,87 405260

Šis kungs tikai pērn debitēja Latvijas lielo zemes īpašnieku pirmajā divdesmitpiecniekā, gada laikā tiekot pie gandrīz divarpus simtiem hektāru. Taču pēdējā gada laikā viņš zemes uzpirkšanas aktivitātes ir apturējis.

21. (26.) Adrians Dāvis 1124,91 463,21 490,57 41,99 442919,2

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs gada laikā nav mainījis sev piederošo zemju kopplatību.

22. (28.) Gundars Kalve 1067,8 474,24 434,8 33,78 194599

Jēkabpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks pēdējā gada laikā pat par astoņiem hektāriem samazinājis sev piederošās zemes platības.

23. (30.) Andrejs Oševerovs 1048,22 421,85 297,27 213,62 112026 62 112026 ,2

Bijušais Istras pagasta padomes deputāts pakāpies šajā sarakstā, kaut viņam piederošās zemes platība gada laikā nav mainījusies.

24. (33.) Petrs Vaitaitis 1024,45 234,28 470,82 45,41 299563

Uzņēmējam piederošās zemes kopplatība gada laikā sarukusi par 36 hektāriem, tomēr vēl aizvien viņa īpašumā ir iespaidīgas platības Bauskas rajonā.

25. (27.) Andris Liepiņš 983,68 563,21 304,62 22,07 218113,4

Arī šī kunga kopējās zemes platības jau otro gadu pēc kārtas samazinās – pēdējā gada laikā par 105 hektāriem.

26. (47.) Līga Lemberga 979,11 499,71 354,77 26,3 270340 3 270340

27. (34.) Juris Kreicbergs 976,93 603,85 311,18 16,77 234563

28. (38.) Jānis Graudiņš 965,98 477,7 263,9 12,6 1075840 6 1075840 ,7

29. (32.) Māris Getliņš 962,93 350,7 476,18 23,37 275686,5

30. (40.) Guntis Sipovičs 956,53 180,61 613,09 21,13 375411,2

31. (43.) Normunds Rozentāls 955,09 691,23 187,64 18,17 158355,7

32. (42.) Arvīds Reinholds 921,31 250,98 498,6 19,14 5288837,6

33. (44.) Laimonis Šube 909,21 655,29 204,24 10,97 165036

34. (35.) Anrijs Lembergs 903,21 453,71 343,67 23,9 338843 9 338843

35. (52.) Kārlis Akums 900,77 108,9 680,39 38,26 317900 26 317900

36. (97.) Aleksandrs Babenko 898,52 324,93 442,84 29,62 288602 62 288602 ,1

37. (48.) Igors Aleksandrovs 897,96 481,26 240,22 8,45 154959

38. (36.) Laimonis Stafeckis 897,54 705,67 131,71 11 163113,5

39. (19.) Agra Saknīte 897,39 193,52 567,08 20,71 192998

40. (50.) Guna Sproģe 889,85 84,48 756,53 8,34 394160

41. (46.) Oskars Getliņš 879,73 682,08 126,84 10,48 127976,5

42. (J) Inese Karlova 871,28 131,18 699,23 22,83 314967

43. (54.) Vitolds Kveders 866,92 98,63 695,06 17,05 151398

44. (51.) Ivars Silkāns 864,74 162,88 596,82 29,21 161356 21 161356 ,1

45. (53.) Jānis Vinters 858,5 0,8 842,01 5,53 626661

46. (J) Pāvels Melnis 854,35 117,75 588,58 55,58 190811,2

47. (55.) Rems Kargins 852,01 246,09 338,72 163,63 508969 63 508969 ,3

48. (57.) Didzis Zauers 822,83 50,08 730,67 15,44 329042,5

49. (58.) Emīlija Kreicberga 822,07 482 270,81 5,58 150474

50. (62.) Āris Burkāns 821,38 16,22 775,74 14,21 568443 21 568443 ,8

51. (49.) Aivars Krūmiņš 809,11 366,68 361,14 6,56 241730,5

52. (61.) Sandris Kalniņš 803,56 560,91 164,7 24,44 108821,1

53. (59.) Gunārs Filoņenko 791,98 383,89 208,87 28,42 155554

54. (63.) Juris Baratinskis 789,9 17,7 21,23 576,47 120588

55. (69.) Aivars Edelmanis 773,45 536,88 139,9 5,02 162139

56. (64.) Aldis Tutāns 771,17 376,43 331,17 14,03 146103

57. (76.) Laimnesis Ancāns 762,33 535,19 160,27 9,23 120421

58. (60.) Agra Riba 756,61 278,34 435,34 4,98 291863

59. (J) Zane Bērziņa 754,41 160,3 531,31 25,41 341037,3

60. (80.) Vitauts Paškausks 747,14 146,93 546,41 17,18 508382

61. (71.) Rihards Circenis 746,58 127,97 555,39 16,53 166469

62. (J) Gatis Ozols 740,71 215,5 446,09 14,39 220253

63. (79.) Evija Šube 734,57 591,83 100,01 11,1 153332 1 153332 ,5

64. (74.) Ēriks Masteiko 728,64 376,52 94,05 125,78 235510,6

65. (75.) Juris Ozoliņš 727,49 288,3 175,3 20,6 97567,5

66. (85.) Andis Zvejnieks 709,6 619,02 52,06 10,24 94109

67. (J) Francis Zalbovičs 694,45 12,37 648,2 8,97 165070

68. (82.) Lūks Meitss 685,58 113,14 545,73 11,59 214545,3

69. (83.) Jānis Pundurs 682,06 19,1 617,5 14,2 167740

70. (96.) Staņislavs Gžibovskis 681,53 79,08 557,26 10,96 159994

71. (J) Inga Zariņa 676,18 412,87 179,93 35,88 155881

72. (94.) Jānis Kapcjuhs 674,08 2,55 643,48 6,1 533978 1 533978

73. (86) Juris Savickis 672,79 174,03 327,36 26,16 1151952

74. (73.) Inga Aizpurīte 667,33 439,99 188,23 5,66 143967 66 143967 ,5

75. (89.) Gundars Bērziņš 665,06 40 591,52 22,4 153127 4 153127

76. (87.) Andris Ļubka 665,02 208,91 341,01 12,27 90808,7

77. (J) Aivars Daģis 663,46 117,08 481,73 12,97 145634,3

78. (J) Vilnis Štenceilis 661,29 29,4 583 17 278154

79. (92.) Uldis Ķirsis 660,18 70,12 551,9 7,73 264833

80. (J) Jānis Šteins 658,83 283,16 262,47 31,82 174191

81. (93.) Ojārs Daubers 656,25 181,4 117,04 285,14 137043

82. (98.) Ziedonis Vilciņš 653,83 520,46 72,59 6,58 97248 58 97248

83. (81.) Vairis Veinbergs 649,9 283,28 285,8 7,46 148752

84. (95.) Juris Eglītis 646,81 354,34 236,16 10,44 157253

85. (J) Varis Sīpols 638,64 336,25 214,52 15,83 98087 83 98087

86. (31.) Andris Griģis 636,04 72,6 507,1 12,7 263099 7 263099

87. (100.) Gints Graudiņš 626,18 385,86 202,51 12,69 105387 69 105387

88. (J) Jānis Gipslis 619,55 520,01 68,04 9,86 100055

89. (J) Guntars Rabe 613,32 419,44 123,59 21,82 98009 82 98009 ,5

90. (J) Uldis Kreicbergs 611,23 485,9 50,51 8,11 79240 11 79240

91. (J) Juris Budris 610,25 338,78 226,35 5,57 105194

92. (J) Ivars Nīmanis 606,58 504,6 55 9,19 99119 19 99119

93. (J) Andrejs Stanga 605,37 472,94 88,86 10,51 92999 51 92999 ,5

94. (J) Ēriks Vasilis 603,4 23,7 550,77 10 381418

95. (J) Inese Šmidre 602,36 283,31 221,72 3,73 130759

96. (J) Meinards Mētelis 598,5 304,83 212,94 19,51 137844,8

97. (J) Andris Treiliņš 580,69 328,94 203,79 8,07 120829

98. (J) Elīza Kauce 578,45 40,7 475,55 19,4 128579 4 128579 ,5

99. (J) Maija Āboliņa 577,65 253,94 268,91 9,5 87764

100. (J) Juris Jefimovs 576,27 309,4 223,12 8,66 107427 66 107427

***

Juridiskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki

N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls

1. (1.) SIA "Foran Real Estate" 49306,59 33999,99 11075,38 704,52 7715674,6

Norvēģijas "Storebrand Livsforsikring AS" un pašmāju uzņēmēja Gundara Skudriņa (7,8% kapitāldaļu) uzņēmums turpina palielināt savas zemes platības: 2007. gada laikā uzņēmuma zemes kopplatība bija vairāk nekā dubultojusies – no 5195 līdz 11 102 hektāriem, 2008. gadā klāt nāca vēl vairāk nekā 23 600 hektāru, padarot uzņēmumu par lielāko zemes īpašnieku Latvijā (izņemot, protams, valsti). Pēdējā gada laikā nopirkti vēl 14,6 tūkstoši hektāru.

2. (3.) SIA "Rīgas meži" 32027,47 28720,29 280,67 504,2 7370024 2 7370024

Uz Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības vārda reģistrētās zemes platības gada laikā palielinājušās par 13,9 tūkstošiem hektāru.

3. (2.) SIA "Myrtillus" 27531,43 19338,21 5931,14 325,72 3676144

Kādreizējais saraksta līderis jau divus gadus pēc kārtas šajā sarakstā par vienu vietu zemāk, lai gan pēdējā gada laikā tā īpašumiem klāt nākuši 9211 hektāri. SIA "Myrtillus" oficiālais īpašnieks iepriekš bija ASV reģistrētā "Phemus Corporation", bet tagad – Zviedrijas "Bergvik Skog AB".

4. (4.) SIA "Fragaria" 11845,32 9311,48 1550,53 197,97 2112096,5

Vēl viena Zviedrijas "Bergvik Skog AB" meitaskompānija, kas gada laikā iegādājusies vēl 3860 hektārus zemes.

5. (10.) SIA "Sodra mežs" 8287,34 6593,14 998,33 139,46 1363946

Zviedrijas "Sodra Skogsagarna ekonomisk forening" piederošā kompānija gada laikā gandrīz dubultojusi savas platības, iegādājoties 3675 hektārus zemes – lielāko daļu no uzņēmēja Aigara Bedrīša, kurš no lielo zemju īpašnieku saraksta izkritis.

6. (5.) SIA "Istra mežs" 6471,56 2010,29 3421,56 146,39 876195

Zviedru "Skogssallskapet AB" Latvijā piederošās zemes apsaimniekotājuzņēmums gada laikā savas platības saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem nav būtiski mainījis.

7. (6.) SIA "Ruda" 6061,12 4301,69 1307,16 89,85 1145941

Šī mežsaimniecības kompānija, kas tāpat ir zviedru uzņēmuma "Bergvik Skog AB" īpašumā, aizvadītā gada laikā savas zemes platības ir mazliet palielinājusi – klāt nākuši 272 hektāri.

8. (8.) SIA "Artis JP" 5850,49 256,5 5267,46 132,51 2053195

Dāņu kompānijas "Kurland ApS" meitaskompānija – viena no Latvijas lielākajām lauksaimniecības zemes īpašniecēm, kas saimnieko galvenokārt Liepājas rajonā. Gada laikā tā nopirkusi klāt 253 hektārus zemes.

9. (9.) SIA "Latvijas finieris mežs" 5411,03 3470,59 1500,29 83,77 1018452

Latvijas meža nozares uzņēmuma "Latvijas finieris" meitaskompānija samazinājusi mežu uzpirkšanas tempu. 2009. gada dati rādīja, ka kompānija gada laikā savas zemes platības palielinājusi par gandrīz 1400 hektāriem, bet pēdējo divu gadu laikā – par gandrīz trim tūkstošiem hektāru, nu klāt nākuši 484 hektāri.

10. (11.) SIA "Friedrich Haase" 3992,8 567,65 3122,22 89,98 842878

Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir "Latvijas Avīzes" nesen intervētais Frīdrihs Hāze, tāpat samazinājusi zemes iegādes tempu. Pirms gada platības bija palielinājušās par 300 hektāriem, bet tagad klāt nākuši 140 hektāri.

11. (7.) SIA "Kursa MRU" 3761,89 2997,52 402,88 67,28 649929 28 649929 ,1

Mežsaimniecības uzņēmums, kurš pieder tā vadītājam Edgaram Dupužam, zemi sācis aktīvi pārdot, šogad uzņēmumam pieder par aptuveni 2000 hektāriem mazāk nekā pirms gada.

12. (13.) SIA "Tand Ukri" 3506,61 188,96 3186,98 58,56 1763868

Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošais uzņēmums savas zemes platības gada laikā nav būtiski mainījis, klāt nākuši 129 hektāri.

13. (17.) SIA "Vasals" 3440,64 1147,1 1677,39 147,9 528824 9 528824

Mazpazīstamās uzņēmējsabiedrības vienīgā īpašniece ir jau daudz labāk pazīstamā SIA "Adlera", kas plašāk zināma kā bijušā "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina Jūrmalas villas oficiālā īpašniece. Gada laikā V. Kargina dēlam Remam Karginam piederošās kompānijas zemes platības pieaugušas par 558 hektāriem.

14. (12.) SIA "Pata AB" 3403,46 1653,82 1167,66 47,66 576265 66 576265 ,9

Meža nozares uzņēmējam Uldim Mierkalnam piederošais uzņēmums arī pārtraucis aktīvo zemes uzpirkšanu. Pēdējā gada laikā klāt nākuši vien 4 hektāri, lai gan vēl pirms gada platības auga par 220 hektāriem gadā.

15. (J) SIA "Empetrum" 3231,04 1632,2 1274,5 41,73 514106

Šī gada saraksta jaunpienācējs, kas pieder jau pieminētajai ASV reģistrētajai "Phemus Corporation", pēdējā gada laikā ļoti aktīvi nodarbojies ar zemes uzpirkšanu visā Latvijā.

16. (14.) SIA "EV mežs" 3147,32 1537,93 1383,13 32,35 836662,4

Dāņu uzņēmuma "Steen Petersen ApS" meitaskompānija pārtraukusi aktīvo zemes iegādi un pērn sev piederošās platības palielinājusi tikai par 29 hektāriem, lai gan vēl gadu iepriekš nopirka aptuveni 170 hektāru zemes.

17. (J) AS "Latvijas valsts meži" 2976,79 2395,23 327,41 41,91 503595

Šogad pirmo reizi lielāko zemes īpašnieku sarakstā parādās arī valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas valsts meži". Tam gan nav nekādas saistības ar īpašumā esošo zemes platību izmaiņām, bet gan ar saraksta veidošanas izmaiņām. Iepriekš visa valsts uzņēmumiem piederošā zeme tika uzskaitīta kā valsts zeme, bet nu situācija sāk mainīties (kopumā "LVM" apsaimniekošanā atrodas 1,62 miljoni hektāru valstij piederošās zemes).

18. (24.) SIA "Brigi mežs" 2870,21 604,74 1846,44 70,21 398167 21 398167

Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas iedzīvotājs Karls Georgs Anderss Bergengrens, jau otro gadu nemaina zemes iepirkšanas tempus. 2008. gadā tā zemes īpašumus palielinājusi par vēl par vairāk nekā 300 hektāriem, bet pērn – par 254 ha.

19. (21.) SIA "Gosk Latvia" 2866,96 1330,29 1192,36 47,5 391976 5 391976

Zviedrijas iedzīvotājai Henrietei Karinai Ramelai piederošais uzņēmums pirms diviem gadiem šķīrās no aptuveni pussimta hektāru zemes, bet pērn jau no nepilna simta hektāru.

20. (28.) SIA "Mežinvests" 2856,14 1991,37 645,23 30,8 478588 8 478588

Kompānija, kuras vienīgā īpašniece ir Dānijas akciju sabiedrība "Palsgaard Gods", nopērkot 461 hektāru zemes, šajā sarakstā gada laikā pakāpusies par astoņām vietām.

21. (18.) SIA "Pampāļi" 2846,79 849,02 1778,13 76,16 952395

Lielais lauksaimniecības uzņēmums (kontrolpaketes īpašnieks – Jānis Vaļko) nav būtiski mainījis savā īpašumā esošās zemes kopplatību.

22. (19.) AS "Latvijas meži" 2780,89 2032,44 521,84 37,76 439864

Mežu nozares uzņēmums ar pusotru simtu zemes īpašumu dažādās Latvijas vietās pēdējos trīs gados savu zemju kopplatību nav mainījis.

23. (20.) SIA "CVH" 2780,5 438,26 2140 57,82 908268

Arī dāņu kompānijas "E.C.White ApS" meitasuzņēmuma, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, zemes platības aizvadītā gada laikā ir palikušas nemainīgas.

24. (22.) SIA "Danamežs" 2746,11 2270,09 275,36 30,17 394340

Dāņu kompānijas "Randan AS" meitasuzņēmums gada laikā pārdevis 34 hektārus zemes.

25. (J) SIA "Meža fonds" 2639,18 2132,79 296,76 37,86 375082

Saraksta jaunpienācēja vienīgais īpašnieks ir Jelgavas puses uzņēmējs Zigmārs Trapencieris.

26. (27.) SIA "Rundaiņi" 2576,06 972,02 1238,12 41,61 320448 61 320448

27. (25.) SIA "Kurzemes tīrumi un meži" 2536,1 507,82 1735,92 59,13 827709

28. (40.) SIA "Uzvaralauks" 2491,63 28,26 2383,06 43,83 2344203

29. (38.) SIA "Jaunmežs" 2442,68 1593,15 516,39 54,92 372865

30. (16.) SIA "Santel Finance" 2390,61 659,38 1348,9 48,83 337674

31. (30.) SIA "PS Līdums" 2346,72 44,8 2190 45,33 2260806,3

32. (34.) SIA "Dobele Agra S.I.A." 2265,26 19,65 2183,08 21,4 2028554,4

33. (31.) SIA "Ascheberg" 2211,4 281,3 1718 43 3 1718 43 ,6 365558

34. (J) VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 2191,44 284,18 1557,89 69,21 4985793,9

35. (32.) SIA "Latgales zaļā zeme" 2187,71 441,28 1456,24 43,74 331155

36. (J) SIA "KI Nekustamie īpašumi" 2184,02 546,36 1268,99 55,75 719330

37. (57.) SIA "CMC Ozoli" 2171,27 69,69 1952,43 56,54 572975

38. (35.) SIA "Škauni" 2143,15 913,79 946,79 27,23 275868

39. (42.) SIA "Lauku Agro" 2131,96 194,43 1828,39 32,48 1190209,4

40. (33.) SIA "Hamburg Kurland" 2130,44 557,1 1192,94 46,77 313037

41. (41.) SIA "Puraaks" 2104,1 522,63 1453,6 34,11 427107

42. (43.) SIA "IFI Latvia" 2054,57 1606,69 305,61 29,53 350508

43. (36.) SIA "Soegaard lat" 2053,64 194,1 1579,95 52,82 383517

44. (26.) SIA "Nastonex" 2036,7 381,6 1333,8 37,7 289540 7 289540

45. (J) AS "Stružānu kūdras fabrika" 2000,33 644,18 48,84 33,46 563410

46. (23.) SIA "RPK grupa" 1999,42 1286,74 570,3 40,95 1036633,5

47. (J) SIA "Agrolats nekustamie īpašumi" 1993,68 138,32 1770,93 32,56 1438743

48. (39.) AS "Saldus mežrūpsaimniecība" 1984,85 1598,57 211,63 28,77 555908

49. (44.) Agrofirma "Tērvete" 1929,5 83,16 1749,8 17,42 1749767,1

50. (43.) SIA "Kalēji" 1915,72 148,6 1519,25 72,74 302251

51. (46.) SIA "Ošukalns" 1906,33 1479,8 263,45 34,86 539427

52. (J) SIA "Dan Baltic Forest I" 1868,32 1186,97 488,49 39,08 351963

53. (J) SIA "Baltic Finanz-Invest" 1855,08 255,68 1269,48 44,71 417591

54. (48.) SIA "Waldemark" 1853,85 665,71 974,13 30,65 265775 65 265775

55. (47.) SIA "Experience" 1821,16 508,14 939,8 96,7 250775 7 250775

56. (50.) "SKOKS" 1819,85 1217,21 413,19 43,62 301669 62 301669

57. (52.) SIA "Baltic Forest III" 1817,89 1096,7 565,18 33,92 316903

58. (J) SIA "Foran Wood" 1808,91 1467,65 183,16 38,67 239496 67 239496 ,7

59. (45.) SIA "Hansa Silvesters" 1772,97 1338,65 287,79 26,79 283180

60. (J) AS "Nagļi" 1737,04 4,37 2,02 1562,64 286576 64 286576

61. (61.) SIA "Egļu mežniecība" 1734,49 1550 46,91 23,67 174269 67 174269 ,5

62. (53.) SIA "Amezs" 1687,85 661,6 906,43 21,23 503019

63. (54.) SIA "Laflora" 1687,28 17 12,96 36,84 1247583

64. (55.) SIA "Zilupe mežs" 1672,4 775,8 685,1 20 176449

65. (56.) SIA "G.M.Koks" 1668,73 1248,06 279,15 33,92 361287

66. (66.) SIA "Ludza mežs" 1655,59 642,6 742,18 29,9 211262 9 211262

67. (J) SIA "Stiga RM" 1633,28 1187,83 294,59 31,16 270873

68. (59.) SIA "Delagri" 1614,41 23,44 1544,02 13,74 1180942,8

69. (68.) SIA "AMG eksports" 1592,16 1034,84 385,47 31,59 231739,9

70. (69.) SIA "Silmalas mežs" 1591,19 323,8 1011,15 30,18 236856

71. (95.) SIA "Agro Duo" 1572,8 97,58 1384,49 23,3 736803 3 736803

72. (60.) SIA "Solumi" 1548,3 802,85 541,64 16,36 166185

73. (58.) SIA "Torsana Madona" 1544,8 870 150 77,5 92966

74. (65.) SIA "Ķira" 1520,48 301,92 1093,12 28,46 261157,8

75. (J) SIA "BBB Invest" 1514,13 620,92 740,57 22,73 302649

76. (62.) SIA "Lestene" 1496,77 24,9 1409,83 21,62 800754 62 800754

77. (67.) SIA "L.A.P. " 1454,81 82,11 1310,9 22,49 505672

78. (J) VAS "Privatizācijas aģentūra" 1428,05 185,23 375,67 42,42 29774315,5

79. (70.) SIA "Lauderi mežs" 1423,83 614,15 556,96 13,99 134304

80. (72.) AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale" 1411,14 35,8 1289,01 18,8 324714 8 324714 ,1

81. (85.) Agrofirma SIA "Tilbe" 1408,18 953,82 347,24 20,25 270880 25 270880

82. (74.) SIA "Agrofirma Jelgava" 1404,3 14,31 1296,28 30,68 962314 68 962314

83. (94.) SIA "Stora Enso mežs" 1372,07 1103,49 171,86 19,8 215061 8 215061

84. (51.) SIA "Vidzemes mežsaimnieks" 1356,7 869,89 396,21 12,65 266390 65 266390

85. (73.) SIA "Agrofirma Turība" 1328,16 9,7 1133,17 37,46 326885

86. (75.) SIA "Hokada" 1306,25 168,57 1040,94 30,63 394493 63 394493

87. (79.) SIA "Consolidated Mazozoli" 1292,32 775,64 368,09 21,92 226376

88. (82.) SIA "Barka Invest", SIA "Total" 1282,31 162,64 1051,34 28,79 313313

89. (J) SIA "Baltic Agro Contractor" 1270,19 144,75 1019,32 50,24 490483 24 490483

90. (93.) SIA "Klagati" 1264,6 104,79 1048,88 26,67 522248 67 522248

91. (J) SIA "Agofirma Zelta druva" 1260,98 22,74 1161,6 21,36 1111727,3

92. (J) SIA "Stortenbekera un Hopnera lauksaimniecība" 1251,62 48,61 1165,96 13,77 578760

93. (83.) SIA "Jaunbāģi" 1246,86 241,17 946,72 19,56 368179

94. (J) SIA "Incana" 1239,67 786,87 299 10 87 299 10 ,4 129748 4 129748

95. (J) SIA "Drīdgera zemes" 1238,06 50,38 1128,94 22,51 571139

96. (78.) SIA "Likkelet" 1227,5 355,2 692,6 16,9 166349 9 166349

97. (81.) SIA "Beverīnas īpašumi" 1224,43 553,43 515,3 19,83 173770

98. (J) SIA "Ņukšu mežs" 1224,11 375,75 670,58 20,03 167439

99. (J) SIA "Ludza laukzeme" 1219,27 345,6 655,42 24,7 162923 7 162923

100. (J) SIA "Lielvircava AGRO" 1216,15 21,68 1151,39 14,59 845559

Dati: Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati (sagatavoti 2010. gada augustā – septembrī); ņemot vērā datu uzskaites specifiku, tie var atšķirties no zemesgrāmatu datiem

Dati par uzņēmumiem: Lursoft

Dati par zemes īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug

http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.

Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.

Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.

Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.

Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.

23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.

Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".

Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.

Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.

"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.


http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.

Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.

Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.

Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.

Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki

LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.

Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".

Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.

Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.

NRA izplata melus

NRA izplata melus
Nav noslēpums, ka NRA-neatkarīgās rīta avīzes- izdošanu finansē Aivars Lembergs. Tāpēc viņš šajā avīzē vienmēr tiek vērtēts pozitīvi un viņa nelabvēļi kritizēti. Šovasar Lembergs paziņoja, ka Latvijas valdība esot apsolījusi SVF interesēs privatizēt vērtīgākos valsts uzņēmumus-Latvijas valsts meži un Latvenergo. Tā bija pārsteidzoša ziņa. Dažādas apsūdzības gāzās pār V.Dombrovska galvu. Tās visas viņš noraidīja. Izrādījās, ka šo uzņēmumu privatizācijas aizliegums noteikts ar likumu. Nekādi apsolījumi nav nevienam doti .Bet intriga turpinājās.
Kādam politiskajam spēkam ļoti gribējās apmelot Dombrovski, jo viņš bija premjera kandidāts no apvienības ‘’Vienotība’’. ES komisārs Andris Piebalgs ‘’Latvijas Avīzei 2010.g.31. jūlijā” teica : Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu. ‘’ Ir priekšvēlēšanu laiks, kad pretinieka nomelnošana ir pierasta lieta. Lemberga avīzē ir vairāk nekā desmit raksti, kas visdažādākā veidā apmelo ‘’Vienotību’’.
31. Jūlija avīzē ir Bena Latkovska kārtējais demagoģiskais uzbrukums apvienībai rakstā’’ Boļševiku pieprasījums’’,kurā par boļševiku tiek dēvēts latviešu patriots,ārsts Aivars Slucis , kurš dzīvo ASV un savā rakstā internetā iesaka ‘’Vienotībai’’ vērsties pret lielākajiem zagļiem un blēžiem. Protams, ka tāds aicinājums nevar patikt Lemberga sulaiņiem.
Meli, demagoģija iedarbojas īsu laiku Vēlētājs nav tik dumjš, lai ticētu nra meliem.

Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās

http://www.delfi.lv/news/national/politics/lembergs-nekandides-saeimas-velesanas.d?id=33144429 22 jul 2010

ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs un partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs pieņēmis lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās, portālu "Delfi" informēja Ventspils domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.



Par to Lembergs, kā solījis iepriekš, paziņoja ceturtdien Ventspils domē notiekošajā preses konferencē. "Lembergs informēja, ka vēlēšanu sarakstā nevienā apgabalā neies, par premjera amata kandidātu paliek," portālam "Delfi" pastāstīja Duļbinska.

Lembergs ir nominēts par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjerministru un viņam tika rezervēta pirmā vieta ZZS vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Iepriekš Ventspils mērs vairakkārt atzinis, ka viņu vairāk interesē dinamiskais darbs izpildvarā, proti, valdībā, bet klasiskam darbam parlamentā pēc sava rakstura viņš neesot tik piemērots.

Iepriekš Lembergs atbalstīja ieceri ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, taču tā kā šādi grozījumi neguva Saeimas atbalstu, Lembergs zaudētu savu Ventspils domnieka mandātu uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka Lemberga lēmums nebija liels pārsteigums. Brigmanis pieļāva, ka Lembergs neesot gribējis, lai viņa kandidēšanu kāds saistītu ar vēlmi iegūt deputāta imunitāti. "Viņš kā spēcīgs cilvēks pats vairakkārt teica, ka tiks galā pats un nekādas īpašas privilēģijas viņam nav vajadzīgas," stāstīja Brigmanis.

Viņš pieļāva, ka Lemberga lēmumu varēja ietekmēt pēdējās dienās izskanējušais Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojums par imunitāti. Kusiņš sacījis, ka saskaņā ar Satversmi deputātam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, tādēļ Lemberga ievēlēšanas gadījumā, lai varētu turpināt kriminālprocesu, kas ir sākts pret Ventspils mēru, Saeimai būs jālemj par atļaujas došanu kriminālvajāšanas turpināšanai. "Varbūt atteicās, lai sabiedrība šo soli tā netraktētu," pieļāva Brigmanis.

Brigmanis gan norādīja, ka arī tagad "ar Lembergu un ZZS pēc 2.oktobra, kad paziņos vēlēšanu rezultātus, būs ļoti jārēķinās". Brigmanis uzskata, ka ZZS "diez vai būs absolūtais uzvarētājs pēc mandātu skaita", taču apvienība lielā mērā noteiks to, kuri spēki izveidos koalīciju un nonāks pie varas.

Lembergam arī neesot pārliecības, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu iegūt absolūtu balsu vairākumu Saeimā, tādējādi nodrošinot stabilu valdības vadīšanu četru gadu garumā. "Ja nav tāda rezultāta, tad ir skaidrs, ka man būtu jāpaliek strādāt parlamentā, un es domāju, ka mans darbs parlamentā no valstiskā viedokļa būtu mazāk saprātīgs nekā palikt strādāt Ventspilī," sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī, lai sakārtotu parlamenta darbu, ir vajadzīgs stabils vairākums.

Pēc Lemberga atteikšanās būt ZZS saraksta augšgalā Rīgas apgabalā, pirmais numurs visticamāk tiks atdots ZZS līdzpriekšsēdētājam, vides ministram Raimondam Vējonim, pieļāva Brigmanis. Saraksta augšgalā varētu būt arī deputāts un komponists Imants Kalniņš, kas nesen no TB/LNNK pārnācis uz Latvijas Zemnieku savienību, raidījuma "Degpunkts" vadītājs Kārlis Seržants un Saeimas deputāts, narkologs Jānis Strazdiņš, stāstīja Brigmanis.

Jau ziņots, ka pavasarī Saeimā bija iesniegti grozījumi vēlēšanu likumā, kas cita starpā ļautu pašvaldības deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā izvēlēties, kuru mandātu saglabāt, taču vēlāk viens no priekšlikuma iesniedzējiem Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca un priekšlikums nenonāca līdz izskatīšanai. Līdz ar to Saeimā ievēlētais pašvaldības deputāts zaudē savu iepriekšēju mandātu.

Ja Lembergs kandidētu, viņš to darītu Rīgas apgabalā, veidojot konkurenci apvienībai "Par Labu Latviju", kuras sarakstā galvgalī, visticamāk, būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

S.Ēlerte - Aktrise uz politiskās skatuves

8.augusts, 2009, Antra Gabre, NRA
http://www.nra.lv/zinas/27697-aktrise-uz-politiskas-skatuves.htm

Līdz šim, sakot – "Diena", domājām "Ēlerte". Un otrādi. Tik pašsaprotami, ka joprojām tas, kas noticis ar laikrakstu, jāskatās tā bijušās galvenās redaktores kontekstā.
Un otrādi. Kā cilvēkam, kurš gribēja diktēt savus noteikumus Latvijas politiskajai virtuvei un tā dēvētajai elitei, bet kuru šī vēlme nogrūda no politiskās skatuves, Sarmītes Ēlertes biogrāfijas fakti ir gan garlaicīgi, gan arī mūsu valsts inteliģencei raksturīgi.

Sarmīte Ēlerte beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu, studējusi neklātienē Maskavas Kinematogrāfijas institūtā, pēc tam strādājusi par kino nodaļas vadītāju laikrakstā Literatūra un Māksla. Vēlāk darbs Rīgas videocentrā. Atmodas laikā – Latvijas Tautas frontes informācijas centra un Augstākās Padomes preses centra vadītāja. Viena no a/s Diena dibinātājiem, no šā laikraksta galvenā redaktora vietnieces ātri vien – 1992. gadā – kļuvusi par galveno redaktori.

Diena sevi proponējusi par laikrakstu ar augstiem ētikas kritērijiem, nelabvēļi ar neslēptu ironiju to dēvē par Patiesības ministriju. Ar zemtekstu – lai cik ministriju valdībā būtu, viena pastāvēs allaž. Nenoliedzami, kādreiz šo laikrakstu un tā galveno redaktori bijāja. Kāpēc tagad agrākie sabiedrotie ir gatavi iegrūst ignorances dunci gan Dienas, gan Sarmītes Ēlertes mugurā?

Augstie mērķi...
"Iemesls, kādēļ 1990. gadā šī avīze vispār tika izveidota, bija gaužām prozaisks – veidojās jauna valsts, tapa jauna likumdošana, bija nepieciešams medijs, kas visus šos jaunos tiesību aktus publicētu. Taču jau toreiz visi –

gan mēs, gan arī paši politiķi – saprata, ka Latvijai vitāli ir nepieciešams spēcīgs, demokrātisks, neangažēts, Rietumu tipa laikraksts. Tieši tādēļ 1992. gadā notika Dienas privatizācija. Un, pateicoties neatkarībai, šo gadu laikā Dienai ir izdevies paveikt daudzus svarīgus darbus. Pirmkārt, tā bija lielo, globālo procesu ietekmēšana. Domāju, ka Dienas nostāja lielā mērā veicināja to, ka Latvija iestājās NATO. Tāpat Diena sekmēja sabiedrības izpratni par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā," 2008. gada vasarā neilgi pēc amata atstāšanas intervijā žurnālam Numurs savu veikumu vērtējusi Sarmīte Ēlerte.

...un neesošie principi
Privatizācija, kuru laikraksta administrācija izvairās pārspriest, ir pirmā nagla tā pašpasludināto ētisko principu zārkā. Pirms vairākiem gadiem bijušais Dienas žurnālists Dzintars Zaļūksnis iesūdzēja tiesā laikraksta vadību par nelikumībām privatizācijas procesā. Viņš to vērtē kā klaju nelikumību, jo, pēc tā laika likumiem, ārzemniekiem nedrīkstēja piederēt daļas vietējā uzņēmumā. Dienā bija gan zviedru, gan toreizējā ASV pilsoņa Paula Raudsepa kapitāls. Kā skaidro Dz. Zaļūksnis, prāva beidzās, jo "iestājās noilgums un nebija jēga to turpināt". Iespējams, savi nopelni tur bija arī par privatizāciju atbildīgajam ministram, kurš, tikpat iespējams, pretī saņēma solījumu viņu neaiztikt avīzes slejās.

Taujāts par 90. gadiem, kad pats bija Dienas galvenais redaktors, Viktors Daugmalis nopūšas – eh, tagad domās, ka esmu apvainojies un gribu ieriebt. Apdomājies viņš atsūta viedokli: "Ēlertes laikā par Dienas stratēģiju kļuva proebrejiskais kosmopolītisms, bet par taktiku – atbalsts valdošajam politiskajam spēkam un ģenerālprokuroram. Stratēģiju noteica vēlme izdabāt galvenajam akcionāram, taktik – tieksme izvairīties no Dienas prihvatizācijas izmeklēšanas. Ēlerte ir vāja žurnāliste, toties laba organizatore, tāpēc arī Diena ir tāda, kāda tā ir – profesionāli mazspējīga, bet idejiski viengabalaina un agresīva." Dz. Zaļūksnis piebilst, ka savulaik ar Sarmīti Ēlerti esot kasījies par ebreju jautājumu: "Bija komentētājs Zalmans Kacs, lai viņam vieglas smiltis. Viņa viņu necieta tautības dēļ. Tāpēc interesanti, ka ar Sorosu sāka sadarboties! Naudas dēļ, izrādās, var aizmirst aizspriedumus."

Nedaudz skaļāk izskanēja cits pārkāpums. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzlika Sarmītei Ēlertei 50 latu sodu par amatu savienošanas pārkāpumu. KNAB viņu sauca pie atbildības pēc likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Proti, Dienas galvenā redaktore bijusi Valsts kultūrkapitāla fonda padomes locekle un ieņēmusi amatus dažādos fondos un uzņēmumos. "Laikā, kad S. Ēlerte strādāja kultūrkapitāla fondā, viņas vadītais laikraksts esot saņēmis 82,7 tūkstošus latu lielu līdzfinansējumu Kultūras Dienas izdošanai," raksta laikraksts Neatkarīgā.

Sapnis par politiku ir dzīvs
Pat ja šobrīd Sarmīte Ēlerte ir nosēdusies politiskās skatuves maliņā un mēģina čalot par savu rožu dārzu, kas aizaudzis ar balandām (žurnālā Numurs īsi pēc aiziešanas no galvenās redaktores amata), tas disonē ar ilgus gadus kopto dzelzs lēdijas, kura nesmaida, tēlu. Daudz pierastāk šķiet uzzināt par viņas kāroto lomu uz tās pašas politiskās skatuves. Un tāda ir. Viņa laikrakstā Diena pavēstījusi, ka ir gatava līdzdarboties konsolidācijas procesā, taču ne tajā, kuru piedāvā varas partijas. Viņasprāt, par konsolidācijas pamatu jākļūst godīgai politikai, kuru pārstāvot Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai.

Vai partijas būs gatavas uzņemt Sarmītes Ēlertes piedāvāto palīdzību atplestām rokām, rādīs laiks. Jo – sakot "Diena", joprojām domājam "Ēlerte". Taču tagad šim tandēmam ir jau cits zemteksts, jo laikraksts mainījis īpašnieku. "Domāju, ka lēmums par Dienas pārdošanu lielā mērā bija saistīts ar Ēlertes paziņojumu par iešanu politikā. Domāju, tiklīdz zviedri to izdzirdēja, viņi saprata, ka Diena tiks iznīcināta pilnīgi, avīze kalpos vienam politiskam spēkam, ko gribēs vadīt Ēlerte ar savu komandu. Tad beigās sanāktu, ka Diena būtu jaunā politiskā spēka laikraksts," vērtē Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) intervijā žurnālam Klubs.

Nauda, vara un ietekme
"Laikraksts un tā redaktore, manuprāt, uztvēra dzīvi pārāk politizēti vispār," savā blogā secina žurnālists Māris Zanders. Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors Ainārs Dimants, vērtējot Dienas aktīvo vēlmi ietekmēt politiskos procesus, saka: "Avīzes bijušas un būs politiskas. Protams, ir jābūt savai pēctecīgai idejiskai nostājai, lai lasītāji var identificēties ar redakcionālo līniju! Robeža gan ir smalka – lai tādējādi neatgrūstu pārāk daudzus lasītājus. Pārmest var tad, ja avīzei nav patstāvīgas lomas un tā kļūst par instrumentu politisko spēku rokās." A. Šlesers runā tiešāk – Sarmīte Ēlerte baudīja lielu politisko ietekmi caur partiju Jaunais laiks un politiskajām nevalstiskajām organizācijām, uzskatot, ka viņas viedoklis bieži esot tautas viedoklis. "Jā, ir noderīgi elites pārstāvjiem uzšaut pa pirkstiem, ja viņi pārkāpj likumu vai manipulē ar saviem ietekmes aģentiem, tomēr tā dedzība, ar kādu Diena ir pēdējo gadu laikā cīnījusies pret Lembergu, Šleseru, Šķēli & Co., ir zināmā mērā pārāk liels gods minētajiem pilsoņiem. Neba no Lemberga vai Šķēles ir atkarīgs, vai es kā indivīds mācēšu pieņemt manai dzīvei patiešām būtiskus lēmumus. Citiem vārdiem sakot, man liekas, ka Diena varētu vairāk rakstīt par to sabiedrību, kas neaprobežojas ar dažiem tūkstošiem tipāžu, kas paši sevi iecēluši elites statusā," tautas vēlmes pārstāvēt uzņēmies M. Zanders.

Dienas stils bija atbalstīt katru nākamo varas partiju – vispirms Latvijas ceļu, tad Tautas partiju, tagad Jauno laiku. "Tur ir pietrūcis konsekvences un nav ticamības, kādēļ tāda nostāja ir izvēlēta. Tāpēc ir pamats kritikai, un, loģiski, ir arī atsitiens pārdošanas rādītājos," saka profesors A. Dimants. A. Šlesers norāda uz to pašu: "Kā politiskais pretinieks viņa [Sarmīte Ēlerte] bija ārkārtīgi gudra, radoša, bet problēma ir citā. Akcionāri visas šīs izdarības bija gatavi atbalstīt līdz brīdim, kamēr uzņēmums strādāja ar peļņu. Bet, ja uzņēmums sāk strādāt arvien sliktāk un sliktāk, tad cik ilgi viņi maksās par to, ka kāds kārto rēķinus politiskajā laukā?"

Mīl tikai vajadzīgos
A. Dimants vērtē, ka Dienai pietrūka patstāvīgas nostājas, tā nespēja distancēties no tiem, kurus aizstāv, tādējādi pārāk identificējoties ar noteiktiem politiskiem spēkiem. "Par to liecina kontentanalīze, ko veikuši studenti un pētnieki. Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas. Tas neveicināja ticamību. Tagad ir pilnīgi pretēja pozīcija [attiecībā pret Šķēli]." Kas attiecas uz labvēlīgo attieksmi pret A. Šķēli, to varētu izskaidrot ar darījumu – kad viņš bija pie varas, avīzei esot atlaists PVN parāds.

"Ne vienmēr ir bijuši skaidri Dienas idejiskie principi. Liberālie principi ir tikuši pārkāpti," saka A. Dimants. Tautas partijas smagsvars Aigars Kalvītis par avīzes centieniem ietekmēt politiskos procesus izsaucas: "Protams, Diena visaktīvāk ir mēģinājusi ietekmēt sev par labu politiskos procesus! Avīze ļoti stipri mēģināja realizēt liberālo ideoloģiju, pat upurējot Latvijas valsts intereses, ja kaut kas bijis svarīgi viņiem." Viņš oponē, ka Diena būtu mīlējusi Tautas partiju. "Bija lietas, kur mūs atbalstīja, bija, kur ne. Kamēr partija realizēja viņu atbalstīto ideoloģiju, tikmēr mīlēja. Piemēram, Tautas partijas nostāju par viendzimuma laulībām nenormāli kritizēja, īpaši es biju nemīļš."

"Sarmītei bija savas autoritātes, uz kurām viņa paļāvās, un raksts bija jāveido saskaņā ar šo autoritāšu viedokli," atceras kāds bijušais dienietis. Dz. Zaļūksnis ir tiešāks, sakot, ka Sarmīte Ēlerte savulaik "savus draugus savilka presē un padarīja viņus par viedokļu līderiem bez objektīviem kritērijiem". Tādi bijuši (protams!) politiķi Jānis Kinna, Aleksandrs Kiršteins un žurnālists, politisko aizkulišu spēlētājs Edvīns Inkēns.

Atceroties, cik skarbu un pazemojoši pasniegtu kritiku Dienā izpelnījās tikko ieceltais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jāvaicā, vai tiešām tas tika darīts augstu ētikas kritēriju vārdā, lai valsti prezentētu kristāltīrs cilvēks. Ārsta Zatlera vietā varēja būt jebkurš cits – arī viņš dabūtu trūkties. Vienīgi jurists Egils Levits ne, viņu Sarmīte Ēlerte bijusi noskatījusi kā nākamo Vairas Vīķes-Freibergas pēcteci. (E. Levits tiešām tika minēts kā iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts.) Iespējams, tāpēc daudz apņirgtais prezidenta kandidatūras saskaņošanas pasākums notika zoodārzā – politiķiem bija ātri jāvienojas, lai Dienai neļautu valdīt pār situāciju. "Nu kurš gan būs gatavs tev pateikt, ka Ēlerte bija nikna, jo prezidenta kandidatūra netika saskaņota ar viņu?" Neatkarīgajai nosmēja politisko aizkulišu pārzinātājs.

Viena cilvēka faktors
Kāpēc Diena tā rīkojās? A. Dimants uzskaita: pirmkārt, pamatā bija [Ēlertes] personiskās simpātijas, otrkārt, autoritārs, nevis koleģiāls vadības stils. Gan no Dienas aizgājušie, gan tajā strādājošie žurnālisti apgalvo – bijusī galvenā redaktore bijusi autoritāra un diktējusi vienīgo pareizo viedokli, kam jāparādās avīzē. Viens eksdienietis tā arī saka: "Tika norādīts, kā rakstīt. Taču, ja gribēji profesionāli augt 22–23 gadu vecumā, tad Diena bija ideāla vieta, jo spēcīgais redaktoru korpuss žurnālistus izskoloja labi. Tas atsvēra žurnālistikas brīvības trūkumu." Viņa kolēģis papildina: "Esmu saņēmis pārmetumu: vai tad nesaprati, kā tev bija jāraksta!? Taču pēc pāris dienām uzstādījumi mainījās, un tas Sarmītes autoritāti neveicināja. Strādājot Dienā, sapratu, ka preses brīvība un žurnālista brīvība nav viens un tas pats. Presi nevar cenzēt, bet žurnālists var vai nu piekrist galvenajam redaktoram, vai mainīt darbavietu."

Savukārt Viktors Avotiņš, atceroties kopā pavadīto darba laiku Literatūrā un Mākslā, Sarmīti Ēlerti raksturo atzinīgi: "Viņai ir stingrs raksturs, un nedomāju, ka tā ir slikta īpašība. Man patika viņas raksturs, tikpat sūdīgs kā manējais, patika, ka viņa ir gudrāka par mani, spītīga, ka viņai bija idejas, kā atdzīvināt redakcijas dzīvi." Uz repliku, ka studiju biedri Sarmīti raksturojuši kā cilvēku bez humora izjūtas, viņš atmet ar roku: "Acīmredzot viņa jutās atbildīga par avīzi, un jokiem neatlika laika."

Nenoliedzami, vienas sievietes ambīcijas Dienu gan uzcēla uz pašradīta pjedestāla, gan arī nostūma no tā.