http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=18014
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.
SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.
Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».
Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.
Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!
Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.
Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…
Rāda ziņas ar etiķeti aivis ronis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti aivis ronis. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
piektdiena, 2010. gada 3. septembris
Ne visiem ministriem principiāla nostāja
TV 5 raidījumā "Bez cenzūras" atteicies piedalīties arī Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
svētdiena, 2010. gada 2. maijs
Riekstiņa biroja darbinieki turpinās darbu ĀM
ar VDK saistītā Riekstiņa biroja darbinieki turpinās darbu ĀM:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/riekstina-biroja-darbinieki-turpinas-darbu-am.d?id=31623917
Bijušā ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) biroja darbinieki turpinās darbu Ārlietu ministrijā.
Līdzšinējā ministra biroja vadītāja Ilze Milta rudenī varētu doties strādāt uz Latvijas pārstāvniecību NATO, Briselē. Līdz tam, iespējams, viņa varētu vadīt jaunievēlētā ārlietu ministra Aivja Roņa biroju.
Ārlietu ministra biroja vadītāja vietniece Maija Bišofa rotācijas kārtībā varētu doties strādāt uz Latvijas vēstniecību Maskavā.
Savukārt ministra preses sekretāre Una Pušpūra, kura pirms šī amata iegūšanas bija Saeimas Tautas partijas frakcijas preses sekretāre, plāno sākt darbu Latvijas ārlietu dienestā.
Tā kā visi biroja darbinieki turpinās strādāt Ārlietu ministrijā, kompensācijas viņi nesaņems.
Kā zināms, 1980-o gadu beigās Riekstiņš strādaja ar VDK cieši saistītā PSRS jaunatnes tūrisma organizacijā 'Spuntņiks'. Internetā ir liecības, ka viņš kā VDK darbinieks Jūrmalā ir pratinajis disidentus.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/riekstina-biroja-darbinieki-turpinas-darbu-am.d?id=31623917
Bijušā ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) biroja darbinieki turpinās darbu Ārlietu ministrijā.
Līdzšinējā ministra biroja vadītāja Ilze Milta rudenī varētu doties strādāt uz Latvijas pārstāvniecību NATO, Briselē. Līdz tam, iespējams, viņa varētu vadīt jaunievēlētā ārlietu ministra Aivja Roņa biroju.
Ārlietu ministra biroja vadītāja vietniece Maija Bišofa rotācijas kārtībā varētu doties strādāt uz Latvijas vēstniecību Maskavā.
Savukārt ministra preses sekretāre Una Pušpūra, kura pirms šī amata iegūšanas bija Saeimas Tautas partijas frakcijas preses sekretāre, plāno sākt darbu Latvijas ārlietu dienestā.
Tā kā visi biroja darbinieki turpinās strādāt Ārlietu ministrijā, kompensācijas viņi nesaņems.
Kā zināms, 1980-o gadu beigās Riekstiņš strādaja ar VDK cieši saistītā PSRS jaunatnes tūrisma organizacijā 'Spuntņiks'. Internetā ir liecības, ka viņš kā VDK darbinieks Jūrmalā ir pratinajis disidentus.
piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis
Aivis Ronis (ciešas saites ar Jurkānu)
Jaunais ārlietu ministrs – Aivis Ronis
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685
Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.
Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.
Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.
Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.
Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.
Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.
Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.
No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.
1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.
2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.
Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-arlietu-ministrs--aivis-ronis.d?id=31559685
Ar milzīgu atbalstu bijušo diplomātu Aivi Roni ārlietu ministra amatā ceturtdien apstiprināja Saeima. Par Roni nobalsoja 90 deputāti, atturējās viens, bet pret nebija neviena. Līdz ar bezpartejiskā Roņa kļūšanu par ministru, šobrīd Valda Dombrovska (JL) vadītajā valdībā, ko martā atstāja Tautas partija, vakanti palikuši veselības un tieslietu ministra krēsli, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības ministra amats, par kura saglabāšanu vai likvidēšanu vēl nav pieņemts galīgais lēmums.
Dombrovskis debatēs pauda pārliecību, ka Ronis kā profesionālis spēs turpināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti.
Pēc balsojuma Ronis žurnālistiem jokojot atzina, ka par šādu rezultātu balsojumā būtu greizsirdīgs jebkurš pasaules diktators, taču viņš to uztver kā parlamenta atbalstu iepriekšējam ārpolitikas kursam.
Piecu mēnešu laikā Ronis vēlētos turpināt ārpolitikas virzību un panākt lielāko atbalstu ārpolitikai gan no Saeimas, gan no sabiedrības puses. Viņš norādīja, ka negrasās mainīt nekādas Ārlietu ministrijas amatpersonas, nodrošinot ārpolitikas īstenošanas nepārtrauktību.
Dombrovskis pēc balsojuma pauda gandarījumu par pārliecinošo atbalstu Ronim, kas pierādot, ka kandidatūra izvēlēta veiksmīgi.
Vienīgais deputāts, kurš balsojumā atturējās, bija "Visu Latvijai!" pārstāvis Visvaldis Lācis.
Ronis dzimis Kuldīgā 1968.gada 20.maijā. 1991.gadā viņš pabeidzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, no 1999. līdz 2000.gadam Fulbraita stipendijas ietvaros izstrādājis zinātnisko projektu Kolumbijas universitātē ASV.
No 1989. līdz 1991.gadam Ronis strādājis par žurnālistu Latvijas televīzijas informatīvo raidījumu redakcijā, bet vēlāk ilgus gadus viņa darbība saistīta ar ārlietu sektoru. No 1991. līdz 1992.gadam viņš Ārlietu ministrijā (ĀM) strādājis par Politiskā departamenta vadošo speciālistu, vēlāk kļuvis par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna palīgu politiskajos jautājumos. No 1992.gada nogales līdz 1993.gada aprīlim Ronis bijis ĀM preses sekretārs.
1993.-1995.gadā Ronis strādāja par Latvijas vēstniecības Zviedrijā pirmo sekretāru. Atgriezies Latvijā, viņš līdz 2000.gadam bija ĀM valsts sekretāra Māra Riekstiņa (iepriekšējā ministra) vietnieks divpusējās attiecībās. Vienlaikus Ronis 1998.-2000.gadā pildīja Latvijas vēstnieka Turcijā pienākumus, rezidējot Rīgā.
2000.-2004.gadā Ronis ASV galvaspilsētā Vašingtonā pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus, no 2001.gada bija arī nerezidējošā vēstnieka Meksikā amatā. 2004.gadā Ronim bija jāpārceļas uz Briseli, kur viņš bija Latvijas vēstnieks NATO. 2005.gada rudenī viņš iesniedza atlūgumu.
Kopš 2005.gada beigām Ronis ir Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs, 2009.gada augustā viņš uzaicināts piedalīties jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu darba grupā. Kopš 2008.gada oktobra Ronis darbojas arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)