Leģionu pieminot

LEGIONU PIEMINOT

2011.g.1. martā pl.22  LTV pirmajā kanālā atkārtoti rādīja filmu „TAISNĪBA PAR LATVIEŠU LEĢIONU” (režisors Rodrigo  Rikards, konsultants Tadeušs Puisāns). Tā uzņemta 2002. gadā, un atzīta par objektīvāko un labāko filmu, kas uzņemta par šo tematu. Filmas uzņemšanu finansēja Daugavas Vanagu Centrālā Valde, priekšsēdētājs Varimants Plūdons). Filma parāda cēloņus, kāpēc latvieši iestājās leģionā un nosoda abu totalitāro režīmu noziegumus, okupētājā teritorijā iesaucot vietējos iedzīvotājus savās armijās. Kinolentē izmantoti ļoti svarīgi dokumenti, kas pasaka taisnību par leģionāriem. Viens no tiem pasaka, ka ASV Pārvietoto Personu komisija Vašingtonā 1950.gada 1.septembrī apstiprināja un Frankfurtē 1950gada  15. Septembrī pieņēma lēmumu, ka „Baltiešu Ieroču SS vienības jāuzskata kā atsevišķas vienības un atšķirīgas kā mērķos, ideoloģijā, darbībā un arī dalībnieku kvalifikācijā no vācu Ieroču SS un tādēļ komisija neuzskata tās kā naidīgas ASV valdībai.” Šo tekstu der iemācīties no galvas, lai dotu pretsparu tiem, kas cenšas apmelot mūsu tautu un valsti. Latviešu leģionāriem nepieņemama bija nacistu ideoloģija un mērķi. Neviens latviešu leģionārs nebija nacistu partijas biedrs, tāpat neiestājās Hitlera jaunatnes savienībā. Neviens latviešu karavīrs Rietumu frontē nav karojis pret Sabiedroto karaspēku. Karam beidzoties, jau Nirnbergas prāvas laikā, latviešu leģionāri strādāja apsardzē pie amerikāņiem un angļiem.  Filma nosoda holokaustu un tā izpildītājus - Viktoru Arāju un citus ,kas iznīcināja ebrejus. Arāja vienība bija SD (Drošības policijas) palīgvienība.  Arāju tiesāja Vācijā, atzina par kara noziedznieku, viņš mira cietumā. Vācu nacisti visādi ir centušies savus pastrādātos noziegumus uzvelt latviešiem, bet tas nav izdevies. Par leģionu ir jāmāca skolās, jo mūsu ienaidnieki apmelo mūs leģiona sakarā. Esmu bijis klāt, kad divi universitātes otrā kursa studenti neko nezina par leģionu un nespēj sevi aizstāvēt. DVCV, kam pieder autortiesības , atļauj bez maksas filmu pavairot, izplatīt izglītošanas nolūkos, iesaka šo kinolenti izmantot skolās vēstures vai audzināšanas stundās katrā skolā pēc vajadzības. Dokumenti, leģionāru liecības, vēsturiskie kadri no kara laika hronikām, vēsturnieku atziņas ir vērtīgs materiāls patiesības izzināšanai. No pagātnes notikumiem nav jāizvairās, nevajag atļaut, ka pagātni izmanto ap melojošai propagandai. Paldies Latvijas Televīzijas pirmā kanāla direktorei Baibai Šmitei un satura redaktorei Sarmītei Plūmei, kas ieplānoja šo filmu  atkārtotai  rādīšanai.     Filmas scenārija autors  ATIS   SKALBERGS

Dzejolis „LEGIONARI—UPURI”
Autore ILGA BĒRZA.
Noskatoties filmu „Taisnība par Latviešu leģionu” 2011.g.1.martā, uzrakstīju šo dzejoli.
Starp diviem dzirnakmeņiem malti ,
Tik daudzi mira jauni, stalti.
Bet pārējie kaut laika balināti ,balti
Uz Brīves pieminekli nāks ar ziediem,
Uz Lesteni, kur tik daudz dzīvju ziedots,
par Latviju, par brīvību,
ar asinīm, ar dzīvību.
un16.martā visi kopā
šai dzīves- nāves stropā
šai nāves- dzīves stropā
par Latviju, par brīvību!
Par dzīvību, par dzīvību!
jo mirušie ir mūžam dzīvi,
kas cīnījās par Latves brīvi.
starp diviem dzirnakmeņiem malti-
tik stipri, jauni, stalti.
Rej rējēji par viņu sāpēm.
Joprojām .Kāpēc?