Normunds Grostiņš,19. jūnijs
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/vienotibai-tikai-krievi-var-dot-varu
Redzams, ka ticamākā valdošā koalīcija oktobrī būs „krievi plus oligarhi” (SC, PLL, ZZS). SC un PLL jau veic regulāras konsultācijas un saskaņo darbību, tai skaitā Rīgas Domē.
Tā nu nabaga „Vienotība” a priori tiek lemta ņerkstēšanai opozīcijā pēc RD parauga. Kopā ar TB/LNNK un VL. ZZS kopā ar Vienotību neies kaut vai tāpēc, ka aiz Kristovska saskata Ventspils oligarcha Stepānova ēnu.
Tiesa, PLL ietilpstošā „Jaunlatvija” arī kuluāros bieži tiek uzskatīta par Stepānova kabatas partiju. Tomēr Kristovska ietekme Vienotībā ir lielāka, nekā „Jaunlatvijas” ietekme PLL. Līdz ar to ZZS drīzāk ies „saimniekot” ar pārējo oligarhu partijām, tā vietā, lai ākstītos kopā ar „Vienotību”.
Varianti, kas var atvest „Vienotību” pie varas, ir vai nu mazticama koalīcija ar „Saskaņas Centru”, vai jauna spēcīga, antioligarhiska politiskā spēka parādīšanās „Saskaņas Centra” politiskajā nišā. Sadalot SC prognozētās 34 vietas Saeimā, piemēram, 17:17. Tad plāns „krievi plus oligarhi” oktobrī varētu arī neizdoties.
Līdzīgs efekts būtu PCTVL panākumiem, ja tie ietu un tiktu pieņemti koalīcijā ar „Vienotību”. Par gatavību veidot šādu koalīciju jau paziņojis PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners.
SC savukārt veicina konkurentu aktivizāciju PCTVL politiskajā nišā. Tas, manuprāt, ir viens no faktoriem, kas veicina Lindermana un Osipova partiju aktivitātes pieaugumu.
Būtu cirks par brīvu, ja vien ievēlētie cirka mākslinieki jau rudenī nesāktu lemt miljardu latu un miljonu cilvēku likteņus. Kā zināms, 90 % pašreizējās Saeimas sastāva grib kandidēt atkal. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai, mēs visi jau zinām.
otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs
Leiškalns lūdz neizsludināt likumu, kas prasa deklarācijas partiju līderiem
Ināra Egle, 21. jūnijs (2010)
Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP) vēstulē Valsts prezidentam Valdim Zatleram lūdz neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Deputāts iebilst pret Saeimas vairākuma atbalstīto Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kas paredz, ka amatpersonas deklarācijas jāiesniedz arī partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem.
Ja partijas priekšsēdētājs vai valdes loceklis nav valsts amatpersona, tad uz viņu nevar attiecināt šā likuma normas — tādā gadījumā jāveic izmaiņas politisko partiju likumā un tajā jāparedz, ka šīs partijas lēmējinstitūcijas pārstāvjiem ir jāiesniedz deklarācijas, uzskata K.Leiškalns. «Nu nav, piemēram, Marģers Martinsons valsts amatpersona,» sacīja deputāts.
Sabiedrībai nav zināms, vai K.Leiškalna minētā persona pašlaik darbojas politikā, taču Saeimas pieņemtie likuma grozījumi attiecas arī uz Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kā arī uz vairākiem Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Visu Latvijai! un citu partiju valžu locekļiem. Savukārt uz LPP/LC valdi varēja kandidēt tikai personas, kas ir guvušas vēlētāju uzticību Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un līdz ar to visi valdes locekļi jau ir amatpersonas.
Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP) vēstulē Valsts prezidentam Valdim Zatleram lūdz neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Deputāts iebilst pret Saeimas vairākuma atbalstīto Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kas paredz, ka amatpersonas deklarācijas jāiesniedz arī partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem.
Ja partijas priekšsēdētājs vai valdes loceklis nav valsts amatpersona, tad uz viņu nevar attiecināt šā likuma normas — tādā gadījumā jāveic izmaiņas politisko partiju likumā un tajā jāparedz, ka šīs partijas lēmējinstitūcijas pārstāvjiem ir jāiesniedz deklarācijas, uzskata K.Leiškalns. «Nu nav, piemēram, Marģers Martinsons valsts amatpersona,» sacīja deputāts.
Sabiedrībai nav zināms, vai K.Leiškalna minētā persona pašlaik darbojas politikā, taču Saeimas pieņemtie likuma grozījumi attiecas arī uz Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kā arī uz vairākiem Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Visu Latvijai! un citu partiju valžu locekļiem. Savukārt uz LPP/LC valdi varēja kandidēt tikai personas, kas ir guvušas vēlētāju uzticību Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās un līdz ar to visi valdes locekļi jau ir amatpersonas.
Ar viltu un meliem (Krievijas politika)
Nu jau kādu mēnesi Krievijas politiķi runā par attiecību uzlabošanu ar Latviju. Maijā, kad Rīgā notika NATO parlamentārās Asamblejas sesija, ieradās arī V.Žirinovskis un D.Ragozins. Viņi abi divi bija to cilvēku sarakstā, kam iebraukšana Latvijā bija aizliegta. Aizliegumu atcēla sakarā ar šo pasākumu. Žirinovskis visai drīz sarīkoja preses konferenci un teica draudzīgus vārdus par Latviju un latviešiem. Tos nav vērts minēt, jo kopumā tā bija tukša pļāpāšana.
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins izteica aicinājumu uzlabot abu valstu attiecības ekonomikā un citās jomās. ‘’Latviju, tāpat kā Krieviju neapdraudot vis kāds ārējais ienaidnieks, bet zemā dzimstība.’’(NRA.2010. 1.jūnijā.) teica politiķis.
No tādas laipnas parunāšanas dažam latvietim var likties, ka šie vīri gatavi Latvijai palīdzēt. Nē! Tas ir paņēmiens, kā viltīgi Latviju ievilināt Kremļa slazdos, solot sadarbību, izdevīgus līgumus. Tikai mums jākļūst piekāpīgākiem. Intervijā ‘’Latvijas Avīzei’’ (Inārai Mūrniecei)3. Jūnijā , Ragozins saka, ka jādomā par nākotni, ka ne jau Krievija ir maza valsts, kas atrodas kaimiņos lielai valstij. Viņš uzskata, ka krievu valodai Latvijā jāpiešķir oficiālas valodas statuss , ka Krievija neatzīs Latvijas okupācijas faktu, ka nevajag lietot jēdzienu ‘’okupācija’’. Viņš piedāvā daļai Latvijas jaunatnes , gan latviešiem, gan krieviem izglītoties Krievijā. Jo vairāk viņš runā, jo pārliecinošāk atklājas viņa lielkrievu šovinista būtība. Maijā Rīgā uzturējās Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents J. Primakovs. Viņš atgādināja, ka Latvija ir ekonomiskās krīzes vissmagāk piemeklētākā ES valsts. Rādot laipnu ģīmi, bijušais čekists apmeklēja Rīgas ostu un citus nozīmīgus objektus, kas interesēja viņu, lai varētu paplašināt sadarbību ar Krieviju. Laikrakstā ’’Newsweek’’ Krievijas plāni Baltijā nosaukti par ‘’Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu, ‘’kas ir jaunā K rievijas ārpolitikas doktrīna. Tā ir tā būtība, kāpēc kaimiņvalsts politiķi ir tik draudzīgi. Vai Valdis Zatlers to atcerēsies , kad viesosies Maskavā ? Atliek cerēt, ka viņš neiekritīs Kremļa slazdos. Aktualitāti nav zaudējuši bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela vārdi : ‘’K rievijā valda VDK spiegi un bandīti ‘’. Kad TV redzam. Kā miliči nogāž zemē protestētājus un velk uz speciālu autobusu ,pūlim kliedzot,:’’Krieviju bez Putina!’’ ,tad tici , ka paši krievi zina, ko dara. Tas notiek Maskavā un 70 citās pilsētās. Iepriekšējā reizē Primakovs bija Rīgā 2007.g. februārī. Tad Vaira Vīķe –Freiberga viņam pasniedza sudraba sniegpulkstenītes .Kāda dāvana bija šoreiz, nav zināms.
Kad nevar izmantot tankus un tamlīdzīgas ierīces, tad noder viltus un meli. Tie visi ir Krievijas politiķu rīcībā .Ar ko atbildēs latvieši?
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins izteica aicinājumu uzlabot abu valstu attiecības ekonomikā un citās jomās. ‘’Latviju, tāpat kā Krieviju neapdraudot vis kāds ārējais ienaidnieks, bet zemā dzimstība.’’(NRA.2010. 1.jūnijā.) teica politiķis.
No tādas laipnas parunāšanas dažam latvietim var likties, ka šie vīri gatavi Latvijai palīdzēt. Nē! Tas ir paņēmiens, kā viltīgi Latviju ievilināt Kremļa slazdos, solot sadarbību, izdevīgus līgumus. Tikai mums jākļūst piekāpīgākiem. Intervijā ‘’Latvijas Avīzei’’ (Inārai Mūrniecei)3. Jūnijā , Ragozins saka, ka jādomā par nākotni, ka ne jau Krievija ir maza valsts, kas atrodas kaimiņos lielai valstij. Viņš uzskata, ka krievu valodai Latvijā jāpiešķir oficiālas valodas statuss , ka Krievija neatzīs Latvijas okupācijas faktu, ka nevajag lietot jēdzienu ‘’okupācija’’. Viņš piedāvā daļai Latvijas jaunatnes , gan latviešiem, gan krieviem izglītoties Krievijā. Jo vairāk viņš runā, jo pārliecinošāk atklājas viņa lielkrievu šovinista būtība. Maijā Rīgā uzturējās Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents J. Primakovs. Viņš atgādināja, ka Latvija ir ekonomiskās krīzes vissmagāk piemeklētākā ES valsts. Rādot laipnu ģīmi, bijušais čekists apmeklēja Rīgas ostu un citus nozīmīgus objektus, kas interesēja viņu, lai varētu paplašināt sadarbību ar Krieviju. Laikrakstā ’’Newsweek’’ Krievijas plāni Baltijā nosaukti par ‘’Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu, ‘’kas ir jaunā K rievijas ārpolitikas doktrīna. Tā ir tā būtība, kāpēc kaimiņvalsts politiķi ir tik draudzīgi. Vai Valdis Zatlers to atcerēsies , kad viesosies Maskavā ? Atliek cerēt, ka viņš neiekritīs Kremļa slazdos. Aktualitāti nav zaudējuši bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela vārdi : ‘’K rievijā valda VDK spiegi un bandīti ‘’. Kad TV redzam. Kā miliči nogāž zemē protestētājus un velk uz speciālu autobusu ,pūlim kliedzot,:’’Krieviju bez Putina!’’ ,tad tici , ka paši krievi zina, ko dara. Tas notiek Maskavā un 70 citās pilsētās. Iepriekšējā reizē Primakovs bija Rīgā 2007.g. februārī. Tad Vaira Vīķe –Freiberga viņam pasniedza sudraba sniegpulkstenītes .Kāda dāvana bija šoreiz, nav zināms.
Kad nevar izmantot tankus un tamlīdzīgas ierīces, tad noder viltus un meli. Tie visi ir Krievijas politiķu rīcībā .Ar ko atbildēs latvieši?
svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs
Jurijs Šabašovs - VDK, Šlesera atbalstītā firma P.V.B
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5434
Бизнес, связанный с советским и латвийским экс-чекистами, Шабашовым и Бабрисом, а также с находящимся в бегах звездой Юрмалгейта Милушем и экс-послом Калюжным захотел Даугаву под президентским дворцом – и вице-мэр Шлесерс не смог им отказать.Связанная с бывшим высокопоставленным офицером советского КГБ Юрием Шабашовым (Jurijs Šabašovs) и бывшим высокопоставленным офицером латвийского Бюро по защите Конституции (Satversmes aizsardzības birojs, SAB) Арнольдом Бабрисом (Arnolds Babris) фирма попросила отдать им акваторию Даугавы под президентским дворцом – и вице-мэр Риги Айнарс Шлесерс (Ainārs Šlesers) не смог им отказать. Маячит и тень экс-посла Калюжного (Viktors Kaļužnijs), и преступника, взяткодателя, находящегося в бегах звезды Юрмалгейта Германа Милуша (Germans Milušs).
Вице-мэр Риги Айнарс Шлесерс активно лоббирует бизнес фирмы SIA "P.V.B.", которая хотела бы построить плавучий город вдоль берега Даугавы от президентского дворца до памятника Красных латышских стрелков. На дебаркадерах (плавучих пристанях) фирма хотела бы устроить на воде индустрию развлечений и бизнес-центров как из ресторанов и гостиниц, так и из конференц-залов и выставочных залов.
Итак, эта бойкая фирма называется SIA "P.V.B.". Как гласит информация "Firmas.lv", единственным членом правления этой фирмы является советский экс-чекист, миллионер Юрий Шабашов. Принадлежит эта с всего 2000 латами уставного капитала фирма, правда, не ему, а другому, уже латвийскому экс-чекисту Арнольду Бабрису (вынужден был уволиться из Бюро по защите Конституции через какое-то время после скандала в связи с убийством в 2001 году честного таможенника Вячеслава Лисцова, который был застрелен из пистолета, состоявшего на учете в Бюро по защите Конституции). Бабрису принадлежит 20 % в фирме "Baltic Strategic Security Alliance", которой принадлежит 20 процентов же в фирме SIA "P.V.B.", которая, собственно, и хочет арендовать Даугаву в самом центре Риги.
Другие владельцы замечательной фирмы SIA "P.V.B.", это Юрис Видениекс (Juris Videnieks), ему в ней принадлежит 80 %. Ю. Видениекс прославился в прошлом году тем, что вместе с другими такими же товарищами смог выцыганить из государственных предприятий под министром сообщений Шлесерсом минимум 80 тысяч латов, на каковые деньги они ездили в европейские страны якобы для встреч с работающими там латышами, однако фотографии, которые они выставили на своем сайте, свидетельствовали, что большей частью это были развлекательные поездки.
Итак, без 80 % Юриса Видениекса, еще 20 % SIA "P.V.B." принадлежит компании "Baltic Strategic Security Alliance", а компания "Baltic Strategic Security Alliance", в свою очередь, принадлежит на 20 % указанному латвийскому экс-чекисту Арнольду Бабрису, а на 80 % - некому Павлу Макасевичу (Pāvels Makacevičs). Раньше в этой же фирме с Павлом Макацевичем его партнером была известная в Латвии звезда «Юрмалгейта» - Герман Милуш, объявленный в розыск через Интерпол. Тот в 2005 году пытался покупать голоса депутатов Юрмалы и получил за это 5 лет тюрьмы, но не пришел на чтение приговора, бежав из Латвии. Об общем бизнесе Макацевича и Милуша в "Baltic Strategic Security Alliance" сообщала передача Nekā Personīgā в феврале прошлого года. Тогда телепередачу личность Павла Макацевича удивила тем, что этот гражданин России не только бизнес-партнер с преступником, взяткодателем Германом Милушем, но и, уже в фирме Termināla serviss, с Павлом и Михаилом Калюжными. В свою очередь, Павел и и Михаил Калюжные - сыновья одиозного посла России в Латвии Виктора Ивановича Калюжного, прославившегося беспрецедентными попытками вмешательства во внутренние дела Латвии. Еще до вручения верительных грамот президенту Виктор Иванович Калюжный уже ездил в Вентспилс, где лоббировал интересы родных ему российских промышленных групп.
В судебном деле «Юрмалгейта» по покупке голосов на выборах мэра Юрмалы также есть прослушки телефонных переговоров между нынешним вице-мэром Риги Айнарсом Шлесерсом и преступником Г. Милушем, но А. Шлесерс говорил осторожно и остался только как свидетель.
Ныне же, 22 октября, в распоряжение агентства LETA попал документ с резолюцией вице-мэра Риги Айнара Шлесерса: «Господину Н. Захарову, господину Э. Строду, направить для рассмотрения в Рижской думе и подготовить проект решения с SIA P.V.B.». Сам документ представлял из себя заявление фирмы SIA P.V.B. о том, что та хочет развивать бизнес в акватории Даугавы между Вантовым и Каменным мостами со стороны Старой Риги.
Планировалось, что возглавляемый Николаем Захаровым комитет движения и транспорта утвердит данный проект фирмы SIA P.V.B. уже на своем ближайшем заседании 27 октября, однако после поднятого прессой шума этот вопрос вычеркнут из повестки дня.
Пресс-секретарь Шлесерса Гиртс Дрипе объясняет: «Шлесерс попросил рассмотреть этот вопрос, но Шлесерс единолично ничего решать не может». Проекты такого масштаба должны утверждаться на общем заседании депутатов Рижской думы. 0чевидно, что на какое-то время, пока шум утихнет, данный проект попридержат.
Общие инвестиции планируются в размере от 15 до 20 млн. евро, аренду акватории Даугавы фирма S.P.V. хочет (и, очевидно, рано или поздно получит) на 12 лет, один метр аренды – два лата в период строительства, 5 латов – в период функционирования бизнеса.
Рекомендуем на данную тему:
Латышский экс-чекист: «В Латвии слишком мало олигархов»
Сыновья Калюжного - это сам Калюжный
Шлесерсу остается только давить на педали обещаний
Калюжный связан через семейные узы с разыскиваемым Интерполом
Arnolds Babris - VDK, SAB, Par Prezidentālu republiku
Arnolds Babris ir viens no iniciatoriem jaunajai partijai "par prezidentalu republiku".
Pirms tam Babris ir strādājis Latvijas Satversmes aizsardzības birojā (SAB, priekšsēdētaja vietnieks), bet vēl pirms tam - VDK / KGB.
Pēdēja laikā Babris nodarbojas galvenokārt ar biznesu (šprotes, zivju pārstrāde un eksports uz Krieviju), jo pēc Latvijas iestāšanās NATO viņam vairs netika pagarināta pielaide slepenajiem dokumentiem, kas bija vajadzīgs darbam SAB.
2010. gada martā eks-čekists Babris kopā ar eks-čekistu Savicki ir vienojušies par kopīgu sadarbību LPP/LC un Aināra šlesera labā, skat :
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5761
(Čekisti raujas pie varas):
Бывший офицер Бюро по защите Конституции (Satversmes aizsardzības birojs, SAB) Арнольд Бабрис организует партию «Латвия – президентская республика». В свою очередь, бывший полковник КГБ Юрис Савицис хочет работать со Шлесерсом.
Вице-мэр Риги и председатель ЛПП/ЛЦ Айнар Шлесерс организует общественную организацию предпринимателей, которая в дальнейшем то ли сольется с ЛПП/ЛЦ, а то ли каким-то иным общественно значимым образом поддержит его на октябрьских выборах в Сейм.
Президент Itera Latvia, бывший полковник КГБ Юрис Савицкис сообщил передаче 100.pants (100-я статья) телеканала LTV, что он тоже наблюдал это собрание предпринимателей, присутствуя на нем, и видел, как выступает Шлесерс. На вопрос, вступит ли он в эту общественную организацию, Савицкис ответил:
- Если будет нормальная программа.
В этой группе предпринимателей около 50 человек, туда входят также некоторые главы самоуправлений.
LNT Ziņas наблюдали, что эти «предприниматели Шлесерса» в понедельник вечером обедали вместе с Андрисом Шкеле, а также с пиарщиком Эриком Стендзениексом. Кто именно войдет в объединение «предпринимателей Шлесерса», будет обнародовано 29 марта. Пока же движение координирует владелица АО Kolonna Иева Плауде, прославившаяся идеей Латвии, как нового американского Гуантанамо.
В свою очередь, бывший латвийский разведчик, в прошлом офицер Бюро по защите Конституции Арнольд Бабрис создает партию «Латвия – президентская республика». Хотя у него и есть общие дела с вице-мэром Риги, однако новая партия, по словам экс-чекиста, не связана со Шлесерсом.
Citas saites par so tēmu:
Рекомендуем на данную тему:
КГБ и SAB объединились в дружбе со Шлесерсом (документ)
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5662
Шлесерс непрочь отдать экс-чекистам Даугаву для развлечений
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5434
Как гласит информация "Firmas.lv", единственным членом правления этой фирмы является советский экс-чекист, миллионер Юрий Шабашов. Принадлежит эта с всего 2000 латами уставного капитала фирма, правда, не ему, а другому, уже латвийскому экс-чекисту Арнольду Бабрису (вынужден был уволиться из Бюро по защите Конституции через какое-то время после скандала в связи с убийством в 2001 году честного таможенника Вячеслава Лисцова, который был застрелен из пистолета, состоявшего на учете в Бюро по защите Конституции). Бабрису принадлежит 20 % в фирме "Baltic Strategic Security Alliance", которой принадлежит 20 процентов же в фирме SIA "P.V.B.", которая, собственно, и хочет арендовать Даугаву в самом центре Риги.
Латышский экс-чекист: «В Латвии слишком мало олигархов»
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5400
Arnolds Babris dod interviju DDD avīzei.
в Латвии у Бабриса есть политический опыт. Он даже баллотировался по списку Консервативной партии, созданной под эгидой банкира Белоконя – в Европарламент, оба, Бабрис и Белоконь, набрали смешное количество пунктов и никуда не прошли. А ныне Бабрис создал общественную организацию с двусмысленным названием: «Политическая лаборатория», - которое говорит о том, что Бабрис может рискнуть снова полезть в политику.
Pirms tam Babris ir strādājis Latvijas Satversmes aizsardzības birojā (SAB, priekšsēdētaja vietnieks), bet vēl pirms tam - VDK / KGB.
Pēdēja laikā Babris nodarbojas galvenokārt ar biznesu (šprotes, zivju pārstrāde un eksports uz Krieviju), jo pēc Latvijas iestāšanās NATO viņam vairs netika pagarināta pielaide slepenajiem dokumentiem, kas bija vajadzīgs darbam SAB.
2010. gada martā eks-čekists Babris kopā ar eks-čekistu Savicki ir vienojušies par kopīgu sadarbību LPP/LC un Aināra šlesera labā, skat :
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5761
(Čekisti raujas pie varas):
Бывший офицер Бюро по защите Конституции (Satversmes aizsardzības birojs, SAB) Арнольд Бабрис организует партию «Латвия – президентская республика». В свою очередь, бывший полковник КГБ Юрис Савицис хочет работать со Шлесерсом.
Вице-мэр Риги и председатель ЛПП/ЛЦ Айнар Шлесерс организует общественную организацию предпринимателей, которая в дальнейшем то ли сольется с ЛПП/ЛЦ, а то ли каким-то иным общественно значимым образом поддержит его на октябрьских выборах в Сейм.
Президент Itera Latvia, бывший полковник КГБ Юрис Савицкис сообщил передаче 100.pants (100-я статья) телеканала LTV, что он тоже наблюдал это собрание предпринимателей, присутствуя на нем, и видел, как выступает Шлесерс. На вопрос, вступит ли он в эту общественную организацию, Савицкис ответил:
- Если будет нормальная программа.
В этой группе предпринимателей около 50 человек, туда входят также некоторые главы самоуправлений.
LNT Ziņas наблюдали, что эти «предприниматели Шлесерса» в понедельник вечером обедали вместе с Андрисом Шкеле, а также с пиарщиком Эриком Стендзениексом. Кто именно войдет в объединение «предпринимателей Шлесерса», будет обнародовано 29 марта. Пока же движение координирует владелица АО Kolonna Иева Плауде, прославившаяся идеей Латвии, как нового американского Гуантанамо.
В свою очередь, бывший латвийский разведчик, в прошлом офицер Бюро по защите Конституции Арнольд Бабрис создает партию «Латвия – президентская республика». Хотя у него и есть общие дела с вице-мэром Риги, однако новая партия, по словам экс-чекиста, не связана со Шлесерсом.
Citas saites par so tēmu:
Рекомендуем на данную тему:
КГБ и SAB объединились в дружбе со Шлесерсом (документ)
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5662
Шлесерс непрочь отдать экс-чекистам Даугаву для развлечений
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5434
Как гласит информация "Firmas.lv", единственным членом правления этой фирмы является советский экс-чекист, миллионер Юрий Шабашов. Принадлежит эта с всего 2000 латами уставного капитала фирма, правда, не ему, а другому, уже латвийскому экс-чекисту Арнольду Бабрису (вынужден был уволиться из Бюро по защите Конституции через какое-то время после скандала в связи с убийством в 2001 году честного таможенника Вячеслава Лисцова, который был застрелен из пистолета, состоявшего на учете в Бюро по защите Конституции). Бабрису принадлежит 20 % в фирме "Baltic Strategic Security Alliance", которой принадлежит 20 процентов же в фирме SIA "P.V.B.", которая, собственно, и хочет арендовать Даугаву в самом центре Риги.
Латышский экс-чекист: «В Латвии слишком мало олигархов»
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5400
Arnolds Babris dod interviju DDD avīzei.
в Латвии у Бабриса есть политический опыт. Он даже баллотировался по списку Консервативной партии, созданной под эгидой банкира Белоконя – в Европарламент, оба, Бабрис и Белоконь, набрали смешное количество пунктов и никуда не прошли. А ныне Бабрис создал общественную организацию с двусмысленным названием: «Политическая лаборатория», - которое говорит о том, что Бабрис может рискнуть снова полезть в политику.
Juris Savickis - VDK, Itera Latvia
Juris Savickis - Par Labu Latviju līderu sarakstā un gatavojas kļūt par 10. Saeimas deputāta kandidātu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Juris Savickis - VDK / KGB centrālā aparāta darbinieks:
http://tautastribunals.eu/?p=364
Itera Latvia par katru cenu mēģina uzturēt Latvijā monolcenas uz gāzi un iepērk gāzi tikai caur Krieviju. Itera Latvia darbības rezultāta 100% no gāzes, ko izmanto Latvijā, nāk no Krievijas, savukārt Krievija diktē paaugstinātas cenas, kas neatbilst pasaules gāzes tirgus cenām.
Piemēram, 2009. gada pavasarī pasaules naftas un gāzes cenas bija kritušās apmēram trīskārtīgi, bet Latvijas Gāze (sadarbibā ar Itera Latvia un Krievijas Gazprom un ar Latvijas cenu uzraudzības iestāžu atbalstu - Velentīna Andrejeva) pauagstināja gāzes cenas par apmēram 30%.
Līdzīga situācija ir arī 2010. gada pavasarī - pasaules naftas un gāzes cenas turās ne pārāk augstā līmenī un pat samazinās, bet Latvijā cenas tiek paaugstinātas atkal par 1/3.
Rezultātā tiek veikta Latvijas "gazpromizācija" - Latvijas iedzīvotaji is spiesti maksāt vienīgajam monopolpiegādātājam nesamērīgi augstas cenas un uz tā rēķina Gazporm, Itera Latvija un Latvijas Gāze gust nesamērīgu austu peļņu, ko savukārt izmanto lai veiktu propagandu un aģitāciju prokrievisko partiju labā (LPP/LC, PLL, SC).
Savicka biogrāfija (krieviski) un references uz rakstiem par viņa darbību:
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=personnel&id=115
В 1970 г. окончил Рижский политехнический институт.
В 1970-72 гг. преподаватель Рижского политехнического института.
В 1972-1991гг. офицер внешней разведки СССР.
В 1991-95 гг. президент ООО Elssa.
В 1995-98 гг. вице-президент, с 2001г. зам. Председателя Совета АО «ВЭФбанк».
В 1996-97 гг. член совета АО Krajbanka.
С 1997г. президент Itera Latvija.
C 1999 г. член Совета, зам. Председателя Совета АО Latvijas Gaze.
C 2000 г. член Совета Олайнского ХФЗ АО «Олайнфарм».
С 2001 г. член Совета АО Eesti Gaas.
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
PLL sastāvdaļas
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Skat pilnu rakstu: http://politikudarbi.blogspot.com/2010/06/par-labu-latviju-vadis-ulmanis.html
Valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
'Par labu Latviju' vadīs Ulmanis
www.DELFI.lv, 12. jūnijs 2010
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-labu-latviju-vadis-ulmanis-par-kandidesanu-vel-nezina-1555.d?id=32458507
Par sestdien dibinātas politiskās apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais prezidents Guntis Ulmanis. Viņš gan pagaidām nezina, vai kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta, jo par kandidātiem vēlāk lems valde.
Ulmanis pēc foruma preses konferencē atzina, ka par dalību šajā politiskajā apvienībā viņu "viskonkrētāk uzrunāja viņa sirdsapziņā". Iesaistīties kustībā viņš esot nolēmis pirms mēneša, taču nevarot atcerēties, kuri konkrēti cilvēki viņu aicināja pievienoties.
Vēlāk Ulmanis žurnālistiem gan atzina - savā ziņā "es nonācu tur, kur nonācu, tāpēc, ka būtu pretestība pret diviem līdzpriekšsēdētājiem". Līdz šim kustības redzamākie atbalstīji bija (AŠ)2 – Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.
Ulmanis noliedza, ka par apvienības vadītāju izvēlēts "tikai kā izkārtne". "Sabiedrībā kaut kā iegājies, ka runā par Šķēli un Šleseru, Šleseru un šķēli, bet redziet, kāds ir šīs valdes sastāvs – tā nav kaut kāda izkārtne," sacīja Ulmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka viņu ne ar Šķēli, ne ar Šleseru nekad nav saistījušas biznesa intereses, bet tikai interese par politiku – par ko viņi "diskutējuši dienām un naktīm". Tāpat Ulmanis atzina, ka Šķeles dibinātā trasta "Yhe Yew Tree Trust" saistīšana ar digitālās televīzijas afērā iesaistīto uzņēmumu "Kempmayer Media" , šobrīd nav šķērslis sadarbībai. Tai pat laikā Ulmanis atzina – ja likumsargi atklās kādus pārkāpumus, "mūsu ceļi šķirsies".
Iepriekš sabiedrisko kustību "Par labu Latviju" vadīja komerctelevīzijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Gada sākumā SKDS veiktais pētījums liecināja, ka Ulmanis ir populārs sabiedrībā – viņš bija reitingu septītniekā līdz ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, viņa darbību pozitīvi vērtēja 46,9% respondentu.
Ulmanis, uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja: "Es ticu, ka šie cilvēki, kas ir zālē un tie, kas stāv aiz jums, kas jūs izvirzījuši, ir gatavi savu laiku veltīt tautas labumam". Ulmanis norādīja, ka nekādi neatgriezeniskie zaudējumi un nekādas katastrofas kopš neatkarīgas atgūšanas Latvijā nav notikuši.
Viņš arī pastāstīja, ka sestdien, nākot uz Ķīpsalas halli, kur notiek forums, viņam pretim brauca divas automašīnas, kuru braukšanas stilu varēja raksturot kā "ārprātīgu" un pauda cerību, ka "mūsu vidū nav ārprātīgu vadītāju".
Viņš arī norādīja, ka apvienībai ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, taču viņš pats nebaidās no iekšējās konkurences.
Tāpat valdē no Tautas partijas ievēlēti Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, no LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris, no partijas "Ogres Novadam" – Edvīns Bartkevičs, no partijas "Latgales Tauta" - Mečislavs Vēveris, no partijas "Vienotā Rēzekne" – Juris Pietkevičs, no tautas kustības "Par labu Latviju" – uzņēmēji Atis Sausnītis, Juris Savickis, Aleksejs Šeiņins Aleksandrs Milovs, Aivars Ločmelis un Gunts Rāvis.
PLL valde pirmo reizi uz sēdi sanāks jau pirmdien, un pagaidām, kamēr tai nav sava biroja, valdes sēdes notiks "Lido" kompleksā Krasta ielā.
Vēl nav izlemts, vai visi valdes locekļi kandidēs vēlēšanās, jo kandidātus izvirzīs valde. Arī pats Ulmanis vēl nevarēja atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka apvienībai nav sava Valsts prezidenta amata kandidāta. Jautāts, vai viņš varētu pretendēt uz šo amatu vēlreiz, viņš pauda, ka politikā būtu jānāk jauniem cilvēkiem, netieši šādu iespēju noraidot.
Apvienība vēl lems par premjera amata kandidātu, taču Ulmanis atzina, ka jau ir skaidrs, kurš tas būšot. Savukārt Šlesers uz tiešu jautājumu, vai tas būs viņš, vien mulsi pasmaidīja.
Sestdien jautāts, ar cik lielu atbalstu apvienība rēķinās, Šķēle atbildēja: "Mēs neesam matemātiķi un kalkulētāji, mēs cīnāmies par uzvaru". Vairāki uzņēmēji, kas šobrīd kļuvuši par PLL valdes locekļiem, piemēram, Savickis no "Itera Latvia", holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis un Guntis Rāvis no "Skonto Būves", apgalvoja, ka neiesaistās politikā, lai palīdzētu tieši savam biznesam, taču nenoliedza, ka aizstāvēs visu uzņēmēju intereses un ka bizness labāk attīstīsies, "sakārtojot attiecības ar austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem".
Savukārt apgāda "Petit" vadītājs Aleksejs Šeiņins sacīja, ka politisko darbu ar izdevēj darbu apvienos, jo savu avīžu saturu viņš neietekmē – tās viņš izlasot pat vēlāk, nekā abonenti. "Petit" izdod laikrakstus krievu valodā "Čas" un "Subbota", reklāmas avīzi "Rīgas Santīms" un citus.
Tautas partija, LPP/LC, partijas "Ogres novadam", "Latgales tauta", "Vienotā Rēzekne" un tautas kustība "Par labu Latviju" nobalsoja par politiskās apvienības programmu un parakstīja kustības "Par labu Latviju" manifestu un sadarbības memorandu, savukārt partija "Jaunlatvija", kas arī plāno pievienoties šai apvienībai, pagaidām ir tikai asociēta biedre, jo nav balsojusi par pievienošanos savā kongresā.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz PLL dibināšanu bija ieradušies četri autobusi ar 150 Latgales Transporta un sakaru tehnikuma audzēkņiem no Daugavpils, ko rīkoja mācību iestāde pēc pašu audzēkņu iniciatīvas, portālam "Delfi" apgalvoja kāda klases audzinātāja.
pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs
ZZS neizslēdz koalīciju ar SC pēc vēlēšanām
Diena, 1. jūnijs
Viss atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, atbildot uz jautājumu par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamo sadarbību ar Saskaņas centru (SC), teica apvienības pašreizējais valdes priekšsēdētājs vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš neteica kategorisku nē, taču norādīja, ka jācenšas izveidot labēji nacionālu valdību.
"Es paredzu to, ka bez trim partijām [ZZS, Vienotība, SC] arī (AŠ)2 būs pārstāvēta Saeimā un tad, kad būs zināmu vēlēšanu rezultāti, tad arī tiks domāts, kā var veidoties koalīcija," norādīja R. Vējonis. Viņš uzsvēra, ka jāizvērtē iespējas veidot labēju valdību, bet "tas būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem".
Viss atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, atbildot uz jautājumu par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamo sadarbību ar Saskaņas centru (SC), teica apvienības pašreizējais valdes priekšsēdētājs vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš neteica kategorisku nē, taču norādīja, ka jācenšas izveidot labēji nacionālu valdību.
"Es paredzu to, ka bez trim partijām [ZZS, Vienotība, SC] arī (AŠ)2 būs pārstāvēta Saeimā un tad, kad būs zināmu vēlēšanu rezultāti, tad arī tiks domāts, kā var veidoties koalīcija," norādīja R. Vējonis. Viņš uzsvēra, ka jāizvērtē iespējas veidot labēju valdību, bet "tas būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem".
LPP/LC gatavo atbildi Vienotībai
NRA, 7.jūnijs (2010), Ilze Zālīte
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24624-lpplc-gatavo-atbildi-vienotibai.htm
Nedēļas nogalē notikušajā partijas LPP/LC 5. kongresā likts pamats tam, lai pēc dažām dienām tiktu dibināta jauna politiskā apvienība. Pretnostatot savus spēkus apvienībai Vienotība, LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar kustību Par labu Latviju, Tautas partiju, partiju Jaunlatvija un reģionālajiem spēkiem.
LPP/LC valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers pauda pārliecību, ka topošā apvienība būs spēcīgs spēlētājs, kam ir izredzes gan uzvarēt Saeimas vēlēšanās, gan arī veidot nākamo valdību.
Neraugoties uz pasīvo un maz ieinteresēto noskaņojumu, kāds dažubrīd valdīja kongresa dalībnieku rindās, partijas vadība tomēr centās radīt darbīgu un optimisma pilnu kongresa gaisotni. Atklājot kongresu, LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts pauda viedokli, ka šābrīža valdošie politiķi: "iestājas vienīgi "pret" – lietu, mākoņiem, citām partijām, neredzot, kas notiek ar bezdarbniekiem, pensionāriem un bērniem. Taču mēs cīnīsimies "par" – Latvijas nākotni un cilvēkiem".
Arī A. Šlesers savā runā aicināja nedomāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, bet gan koncentrēties uz nākotnes uzdevumiem. "Ir pienācis laiks tiem cilvēkiem, kuri zina, kā palīdzēt Latvijai attīstīties tālāk, kā veidot jaunus veiksmes stāstus," uzsvēra LPP/LC līderis.
Uzrunājot vairāk nekā 450 kongresa dalībniekus, gan A. Šlesers, gan Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis lielu uzmanību pievērsa tieši ekonomisko jautājumu analīzei, tādējādi atkārtoti akcentējot LPP/LC gatavību konsolidēties tieši ar uzņēmēju kustību. I. Godmanis un A. Šlesers uzsvēra, ka šobrīd galvenās problēmas saistītas tieši ar darba tirgu, jo tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pametot valsi, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Tiesa, I. Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs tādiem profesionāļiem kā, piemēram, Ivars Strautiņš, kas nodrošina darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons, Kirovs Lipmans un citi uzņēmēji, kuri protot būt labi saimnieki savos uzņēmumos un būšot tādi arī valsts pārvaldē.
Tikmēr A. Šlesers galveno uzmanību vērsa uz nepieciešamību veicināt eksportu, palielināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā arī samazināt nodokļu slogu, padarot Latviju par pievilcīgu zemi ārvalstu investīcijām. LPP/LC vadītājs arī vairākkārt atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas mums ļaujot kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī par neaizsalstošajām ostām un mežu resursiem, kas varot sekmēt valsts labklājību. "Latvija gaida rīcības cilvēkus, kuri gatavi strādāt un padarīt Latviju par tikpat veiksmīgu mazo ekonomiku, kāda ir, piemēram, Nīderlande," sacīja A. Šlesers
Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzsvēra, ka jaunajai apvienībai būšot pa spēkam jau pēc trim gadiem likt aizmirst vārdu "krīze". Viņš arī iezīmēja konkrētu nākamās apvienības darbības programmu: TP līderis solīja 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, apkurei, transportam un grāmatām, tāpat arī bezdeficīta budžetu un valsts pārvaldes aparāta samazināšanu.
Jaunās priekšvēlēšanu apvienības dibināšana notiks jau šajā nedēļas nogalē, un plānots, ka apvienībā kopumā būs apmēram 10 000 biedru.
Janis Bordāns - jauns ierēdnis Dombrovska birojā
Sestdiena, 5.jūnijs (2010), Edgars Gertners
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24576-premjera-biroja-jauns-ierednis.htm
No nākamās trešdienas premjera Valda Dombrovska birojā būs jauns ierēdnis – parlamentārais sekretārs. Tāds palīgs līdz šim nevienam Ministru kabineta vadītājam nav bijis. Amatā iecelts zvērināts advokāts Jānis Bordāns.
Komentējot, kāpēc premjera birojā radīta jauna štata vieta, V. Dombrovska palīdze Līga Krapāne norāda, ka darba apjoms esot pārāk liels. "Mēs esam tikai pieci cilvēki, un šis ir vismazākais no premjera birojiem, kāds bijis. Atgādinu, ka padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile aizgāja un viņas vieta ir tukša," saka L. Krapāne. Iemeslus, kāpēc V. Dombrovskis izvēlējies tieši J. Bordānu, viņa palīdze nekomentē. "Konkurss uz šādu vietu nav jārīko, tā ir premjera izvēle," teic L. Krapāne.
Jaunā parlamentārā sekretāra alga būs tāda pati kā pārējiem premjera štata padomniekiem – 1145 lati pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka J. Bordāns 5. Saeimas laikā bijis Latvijas ceļa frakcijas deputāts. Savulaik viņš aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju Baltkom TV un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri. No Latvijas Televīzijas tika piedzīta arī kompensācija 3000 latu. J. Bordāns advokāta praksi nolēmis pārtraukt, jo pretējā gadījumā jauno amatu nevarētu ieņemt
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/24576-premjera-biroja-jauns-ierednis.htm
No nākamās trešdienas premjera Valda Dombrovska birojā būs jauns ierēdnis – parlamentārais sekretārs. Tāds palīgs līdz šim nevienam Ministru kabineta vadītājam nav bijis. Amatā iecelts zvērināts advokāts Jānis Bordāns.
Komentējot, kāpēc premjera birojā radīta jauna štata vieta, V. Dombrovska palīdze Līga Krapāne norāda, ka darba apjoms esot pārāk liels. "Mēs esam tikai pieci cilvēki, un šis ir vismazākais no premjera birojiem, kāds bijis. Atgādinu, ka padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile aizgāja un viņas vieta ir tukša," saka L. Krapāne. Iemeslus, kāpēc V. Dombrovskis izvēlējies tieši J. Bordānu, viņa palīdze nekomentē. "Konkurss uz šādu vietu nav jārīko, tā ir premjera izvēle," teic L. Krapāne.
Jaunā parlamentārā sekretāra alga būs tāda pati kā pārējiem premjera štata padomniekiem – 1145 lati pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka J. Bordāns 5. Saeimas laikā bijis Latvijas ceļa frakcijas deputāts. Savulaik viņš aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju Baltkom TV un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri. No Latvijas Televīzijas tika piedzīta arī kompensācija 3000 latu. J. Bordāns advokāta praksi nolēmis pārtraukt, jo pretējā gadījumā jauno amatu nevarētu ieņemt
Sociāldemokrāti pulcējas Atbildībā
Neatkarīgā Rīta Avīze, 06.06.2010
Gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, savus spēkus nolēmušas apvienot ne vien parlamentārās partijas, bet arī tie politiskie spēki, kuri pēdējos gados nav varējuši tikt pie varas. Līdzdarbojoties savulaik vienam no spēcīgākajiem spēkiem – Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) – tapusi jauna, sociāldemokrātisku partiju apvienība Atbildība.
Eksperti uzsver, ka šogad gaidāma sīva vēlēšanu cīņa un politisko toni tajā diktēs ne vairs atsevišķas partijas, bet spēcīgas apvienības, kas startēs vienotā vēlēšanu sarakstā. Apzinoties šo tendenci, nedēļas nogalē sevi pieteikusi jau ceturtā apvienība. Jaundibinātā organizācija, kurā ietilpst LSDSP, partijas Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Latvijas atmoda, norāda, ka tā iestāšoties par progresīvās nodokļu sistēmas un nulles deklarācijas ieviešanu, kā arī par progresīvu pieeju nodokļu aprēķinā nekustamajam īpašumam un luksusa precēm. Tāpat Atbildība rosina izsludināt nodokļu amnestiju, kas valstij ļautu atgūt vidēji 20% no pēdējos trīs gados neiekasētiem nodokļiem.
Atbildības mērķis ir arī trīskārša bezdarba samazināšana, kredītņēmēju aizsardzība, valsts kontrolētas zāļu cenas un pensijas – ne mazākas par minimālo algu.
Iecerēts, ka jaunajai apvienībai būs divi līdzpriekšsēdētāji – Aigars Timofejevs un Valdis Lauskis. Interesanti, ka Atbildība ir izvēlējusies ne vien saviem konkurentiem, t. i., apvienībai Vienotība, līdzīgu nosaukumu, bet arī grafisko simbolu – Vienotības logo ir zaļas krāsas V burts, kas atgādina ķeksīti, bet Atbildības zīme ir ķeksītis, kas pavērsts uz otru pusi jeb sarkanas krāsas burts A.
Gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, savus spēkus nolēmušas apvienot ne vien parlamentārās partijas, bet arī tie politiskie spēki, kuri pēdējos gados nav varējuši tikt pie varas. Līdzdarbojoties savulaik vienam no spēcīgākajiem spēkiem – Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) – tapusi jauna, sociāldemokrātisku partiju apvienība Atbildība.
Eksperti uzsver, ka šogad gaidāma sīva vēlēšanu cīņa un politisko toni tajā diktēs ne vairs atsevišķas partijas, bet spēcīgas apvienības, kas startēs vienotā vēlēšanu sarakstā. Apzinoties šo tendenci, nedēļas nogalē sevi pieteikusi jau ceturtā apvienība. Jaundibinātā organizācija, kurā ietilpst LSDSP, partijas Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Latvijas atmoda, norāda, ka tā iestāšoties par progresīvās nodokļu sistēmas un nulles deklarācijas ieviešanu, kā arī par progresīvu pieeju nodokļu aprēķinā nekustamajam īpašumam un luksusa precēm. Tāpat Atbildība rosina izsludināt nodokļu amnestiju, kas valstij ļautu atgūt vidēji 20% no pēdējos trīs gados neiekasētiem nodokļiem.
Atbildības mērķis ir arī trīskārša bezdarba samazināšana, kredītņēmēju aizsardzība, valsts kontrolētas zāļu cenas un pensijas – ne mazākas par minimālo algu.
Iecerēts, ka jaunajai apvienībai būs divi līdzpriekšsēdētāji – Aigars Timofejevs un Valdis Lauskis. Interesanti, ka Atbildība ir izvēlējusies ne vien saviem konkurentiem, t. i., apvienībai Vienotība, līdzīgu nosaukumu, bet arī grafisko simbolu – Vienotības logo ir zaļas krāsas V burts, kas atgādina ķeksīti, bet Atbildības zīme ir ķeksītis, kas pavērsts uz otru pusi jeb sarkanas krāsas burts A.
piektdiena, 2010. gada 4. jūnijs
S.Ēlerte - Aktrise uz politiskās skatuves
8.augusts, 2009, Antra Gabre, NRA
http://www.nra.lv/zinas/27697-aktrise-uz-politiskas-skatuves.htm
Līdz šim, sakot – "Diena", domājām "Ēlerte". Un otrādi. Tik pašsaprotami, ka joprojām tas, kas noticis ar laikrakstu, jāskatās tā bijušās galvenās redaktores kontekstā.
Un otrādi. Kā cilvēkam, kurš gribēja diktēt savus noteikumus Latvijas politiskajai virtuvei un tā dēvētajai elitei, bet kuru šī vēlme nogrūda no politiskās skatuves, Sarmītes Ēlertes biogrāfijas fakti ir gan garlaicīgi, gan arī mūsu valsts inteliģencei raksturīgi.
Sarmīte Ēlerte beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu, studējusi neklātienē Maskavas Kinematogrāfijas institūtā, pēc tam strādājusi par kino nodaļas vadītāju laikrakstā Literatūra un Māksla. Vēlāk darbs Rīgas videocentrā. Atmodas laikā – Latvijas Tautas frontes informācijas centra un Augstākās Padomes preses centra vadītāja. Viena no a/s Diena dibinātājiem, no šā laikraksta galvenā redaktora vietnieces ātri vien – 1992. gadā – kļuvusi par galveno redaktori.
Diena sevi proponējusi par laikrakstu ar augstiem ētikas kritērijiem, nelabvēļi ar neslēptu ironiju to dēvē par Patiesības ministriju. Ar zemtekstu – lai cik ministriju valdībā būtu, viena pastāvēs allaž. Nenoliedzami, kādreiz šo laikrakstu un tā galveno redaktori bijāja. Kāpēc tagad agrākie sabiedrotie ir gatavi iegrūst ignorances dunci gan Dienas, gan Sarmītes Ēlertes mugurā?
Augstie mērķi...
"Iemesls, kādēļ 1990. gadā šī avīze vispār tika izveidota, bija gaužām prozaisks – veidojās jauna valsts, tapa jauna likumdošana, bija nepieciešams medijs, kas visus šos jaunos tiesību aktus publicētu. Taču jau toreiz visi –
gan mēs, gan arī paši politiķi – saprata, ka Latvijai vitāli ir nepieciešams spēcīgs, demokrātisks, neangažēts, Rietumu tipa laikraksts. Tieši tādēļ 1992. gadā notika Dienas privatizācija. Un, pateicoties neatkarībai, šo gadu laikā Dienai ir izdevies paveikt daudzus svarīgus darbus. Pirmkārt, tā bija lielo, globālo procesu ietekmēšana. Domāju, ka Dienas nostāja lielā mērā veicināja to, ka Latvija iestājās NATO. Tāpat Diena sekmēja sabiedrības izpratni par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā," 2008. gada vasarā neilgi pēc amata atstāšanas intervijā žurnālam Numurs savu veikumu vērtējusi Sarmīte Ēlerte.
...un neesošie principi
Privatizācija, kuru laikraksta administrācija izvairās pārspriest, ir pirmā nagla tā pašpasludināto ētisko principu zārkā. Pirms vairākiem gadiem bijušais Dienas žurnālists Dzintars Zaļūksnis iesūdzēja tiesā laikraksta vadību par nelikumībām privatizācijas procesā. Viņš to vērtē kā klaju nelikumību, jo, pēc tā laika likumiem, ārzemniekiem nedrīkstēja piederēt daļas vietējā uzņēmumā. Dienā bija gan zviedru, gan toreizējā ASV pilsoņa Paula Raudsepa kapitāls. Kā skaidro Dz. Zaļūksnis, prāva beidzās, jo "iestājās noilgums un nebija jēga to turpināt". Iespējams, savi nopelni tur bija arī par privatizāciju atbildīgajam ministram, kurš, tikpat iespējams, pretī saņēma solījumu viņu neaiztikt avīzes slejās.
Taujāts par 90. gadiem, kad pats bija Dienas galvenais redaktors, Viktors Daugmalis nopūšas – eh, tagad domās, ka esmu apvainojies un gribu ieriebt. Apdomājies viņš atsūta viedokli: "Ēlertes laikā par Dienas stratēģiju kļuva proebrejiskais kosmopolītisms, bet par taktiku – atbalsts valdošajam politiskajam spēkam un ģenerālprokuroram. Stratēģiju noteica vēlme izdabāt galvenajam akcionāram, taktik – tieksme izvairīties no Dienas prihvatizācijas izmeklēšanas. Ēlerte ir vāja žurnāliste, toties laba organizatore, tāpēc arī Diena ir tāda, kāda tā ir – profesionāli mazspējīga, bet idejiski viengabalaina un agresīva." Dz. Zaļūksnis piebilst, ka savulaik ar Sarmīti Ēlerti esot kasījies par ebreju jautājumu: "Bija komentētājs Zalmans Kacs, lai viņam vieglas smiltis. Viņa viņu necieta tautības dēļ. Tāpēc interesanti, ka ar Sorosu sāka sadarboties! Naudas dēļ, izrādās, var aizmirst aizspriedumus."
Nedaudz skaļāk izskanēja cits pārkāpums. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzlika Sarmītei Ēlertei 50 latu sodu par amatu savienošanas pārkāpumu. KNAB viņu sauca pie atbildības pēc likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Proti, Dienas galvenā redaktore bijusi Valsts kultūrkapitāla fonda padomes locekle un ieņēmusi amatus dažādos fondos un uzņēmumos. "Laikā, kad S. Ēlerte strādāja kultūrkapitāla fondā, viņas vadītais laikraksts esot saņēmis 82,7 tūkstošus latu lielu līdzfinansējumu Kultūras Dienas izdošanai," raksta laikraksts Neatkarīgā.
Sapnis par politiku ir dzīvs
Pat ja šobrīd Sarmīte Ēlerte ir nosēdusies politiskās skatuves maliņā un mēģina čalot par savu rožu dārzu, kas aizaudzis ar balandām (žurnālā Numurs īsi pēc aiziešanas no galvenās redaktores amata), tas disonē ar ilgus gadus kopto dzelzs lēdijas, kura nesmaida, tēlu. Daudz pierastāk šķiet uzzināt par viņas kāroto lomu uz tās pašas politiskās skatuves. Un tāda ir. Viņa laikrakstā Diena pavēstījusi, ka ir gatava līdzdarboties konsolidācijas procesā, taču ne tajā, kuru piedāvā varas partijas. Viņasprāt, par konsolidācijas pamatu jākļūst godīgai politikai, kuru pārstāvot Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai.
Vai partijas būs gatavas uzņemt Sarmītes Ēlertes piedāvāto palīdzību atplestām rokām, rādīs laiks. Jo – sakot "Diena", joprojām domājam "Ēlerte". Taču tagad šim tandēmam ir jau cits zemteksts, jo laikraksts mainījis īpašnieku. "Domāju, ka lēmums par Dienas pārdošanu lielā mērā bija saistīts ar Ēlertes paziņojumu par iešanu politikā. Domāju, tiklīdz zviedri to izdzirdēja, viņi saprata, ka Diena tiks iznīcināta pilnīgi, avīze kalpos vienam politiskam spēkam, ko gribēs vadīt Ēlerte ar savu komandu. Tad beigās sanāktu, ka Diena būtu jaunā politiskā spēka laikraksts," vērtē Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) intervijā žurnālam Klubs.
Nauda, vara un ietekme
"Laikraksts un tā redaktore, manuprāt, uztvēra dzīvi pārāk politizēti vispār," savā blogā secina žurnālists Māris Zanders. Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors Ainārs Dimants, vērtējot Dienas aktīvo vēlmi ietekmēt politiskos procesus, saka: "Avīzes bijušas un būs politiskas. Protams, ir jābūt savai pēctecīgai idejiskai nostājai, lai lasītāji var identificēties ar redakcionālo līniju! Robeža gan ir smalka – lai tādējādi neatgrūstu pārāk daudzus lasītājus. Pārmest var tad, ja avīzei nav patstāvīgas lomas un tā kļūst par instrumentu politisko spēku rokās." A. Šlesers runā tiešāk – Sarmīte Ēlerte baudīja lielu politisko ietekmi caur partiju Jaunais laiks un politiskajām nevalstiskajām organizācijām, uzskatot, ka viņas viedoklis bieži esot tautas viedoklis. "Jā, ir noderīgi elites pārstāvjiem uzšaut pa pirkstiem, ja viņi pārkāpj likumu vai manipulē ar saviem ietekmes aģentiem, tomēr tā dedzība, ar kādu Diena ir pēdējo gadu laikā cīnījusies pret Lembergu, Šleseru, Šķēli & Co., ir zināmā mērā pārāk liels gods minētajiem pilsoņiem. Neba no Lemberga vai Šķēles ir atkarīgs, vai es kā indivīds mācēšu pieņemt manai dzīvei patiešām būtiskus lēmumus. Citiem vārdiem sakot, man liekas, ka Diena varētu vairāk rakstīt par to sabiedrību, kas neaprobežojas ar dažiem tūkstošiem tipāžu, kas paši sevi iecēluši elites statusā," tautas vēlmes pārstāvēt uzņēmies M. Zanders.
Dienas stils bija atbalstīt katru nākamo varas partiju – vispirms Latvijas ceļu, tad Tautas partiju, tagad Jauno laiku. "Tur ir pietrūcis konsekvences un nav ticamības, kādēļ tāda nostāja ir izvēlēta. Tāpēc ir pamats kritikai, un, loģiski, ir arī atsitiens pārdošanas rādītājos," saka profesors A. Dimants. A. Šlesers norāda uz to pašu: "Kā politiskais pretinieks viņa [Sarmīte Ēlerte] bija ārkārtīgi gudra, radoša, bet problēma ir citā. Akcionāri visas šīs izdarības bija gatavi atbalstīt līdz brīdim, kamēr uzņēmums strādāja ar peļņu. Bet, ja uzņēmums sāk strādāt arvien sliktāk un sliktāk, tad cik ilgi viņi maksās par to, ka kāds kārto rēķinus politiskajā laukā?"
Mīl tikai vajadzīgos
A. Dimants vērtē, ka Dienai pietrūka patstāvīgas nostājas, tā nespēja distancēties no tiem, kurus aizstāv, tādējādi pārāk identificējoties ar noteiktiem politiskiem spēkiem. "Par to liecina kontentanalīze, ko veikuši studenti un pētnieki. Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas. Tas neveicināja ticamību. Tagad ir pilnīgi pretēja pozīcija [attiecībā pret Šķēli]." Kas attiecas uz labvēlīgo attieksmi pret A. Šķēli, to varētu izskaidrot ar darījumu – kad viņš bija pie varas, avīzei esot atlaists PVN parāds.
"Ne vienmēr ir bijuši skaidri Dienas idejiskie principi. Liberālie principi ir tikuši pārkāpti," saka A. Dimants. Tautas partijas smagsvars Aigars Kalvītis par avīzes centieniem ietekmēt politiskos procesus izsaucas: "Protams, Diena visaktīvāk ir mēģinājusi ietekmēt sev par labu politiskos procesus! Avīze ļoti stipri mēģināja realizēt liberālo ideoloģiju, pat upurējot Latvijas valsts intereses, ja kaut kas bijis svarīgi viņiem." Viņš oponē, ka Diena būtu mīlējusi Tautas partiju. "Bija lietas, kur mūs atbalstīja, bija, kur ne. Kamēr partija realizēja viņu atbalstīto ideoloģiju, tikmēr mīlēja. Piemēram, Tautas partijas nostāju par viendzimuma laulībām nenormāli kritizēja, īpaši es biju nemīļš."
"Sarmītei bija savas autoritātes, uz kurām viņa paļāvās, un raksts bija jāveido saskaņā ar šo autoritāšu viedokli," atceras kāds bijušais dienietis. Dz. Zaļūksnis ir tiešāks, sakot, ka Sarmīte Ēlerte savulaik "savus draugus savilka presē un padarīja viņus par viedokļu līderiem bez objektīviem kritērijiem". Tādi bijuši (protams!) politiķi Jānis Kinna, Aleksandrs Kiršteins un žurnālists, politisko aizkulišu spēlētājs Edvīns Inkēns.
Atceroties, cik skarbu un pazemojoši pasniegtu kritiku Dienā izpelnījās tikko ieceltais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jāvaicā, vai tiešām tas tika darīts augstu ētikas kritēriju vārdā, lai valsti prezentētu kristāltīrs cilvēks. Ārsta Zatlera vietā varēja būt jebkurš cits – arī viņš dabūtu trūkties. Vienīgi jurists Egils Levits ne, viņu Sarmīte Ēlerte bijusi noskatījusi kā nākamo Vairas Vīķes-Freibergas pēcteci. (E. Levits tiešām tika minēts kā iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts.) Iespējams, tāpēc daudz apņirgtais prezidenta kandidatūras saskaņošanas pasākums notika zoodārzā – politiķiem bija ātri jāvienojas, lai Dienai neļautu valdīt pār situāciju. "Nu kurš gan būs gatavs tev pateikt, ka Ēlerte bija nikna, jo prezidenta kandidatūra netika saskaņota ar viņu?" Neatkarīgajai nosmēja politisko aizkulišu pārzinātājs.
Viena cilvēka faktors
Kāpēc Diena tā rīkojās? A. Dimants uzskaita: pirmkārt, pamatā bija [Ēlertes] personiskās simpātijas, otrkārt, autoritārs, nevis koleģiāls vadības stils. Gan no Dienas aizgājušie, gan tajā strādājošie žurnālisti apgalvo – bijusī galvenā redaktore bijusi autoritāra un diktējusi vienīgo pareizo viedokli, kam jāparādās avīzē. Viens eksdienietis tā arī saka: "Tika norādīts, kā rakstīt. Taču, ja gribēji profesionāli augt 22–23 gadu vecumā, tad Diena bija ideāla vieta, jo spēcīgais redaktoru korpuss žurnālistus izskoloja labi. Tas atsvēra žurnālistikas brīvības trūkumu." Viņa kolēģis papildina: "Esmu saņēmis pārmetumu: vai tad nesaprati, kā tev bija jāraksta!? Taču pēc pāris dienām uzstādījumi mainījās, un tas Sarmītes autoritāti neveicināja. Strādājot Dienā, sapratu, ka preses brīvība un žurnālista brīvība nav viens un tas pats. Presi nevar cenzēt, bet žurnālists var vai nu piekrist galvenajam redaktoram, vai mainīt darbavietu."
Savukārt Viktors Avotiņš, atceroties kopā pavadīto darba laiku Literatūrā un Mākslā, Sarmīti Ēlerti raksturo atzinīgi: "Viņai ir stingrs raksturs, un nedomāju, ka tā ir slikta īpašība. Man patika viņas raksturs, tikpat sūdīgs kā manējais, patika, ka viņa ir gudrāka par mani, spītīga, ka viņai bija idejas, kā atdzīvināt redakcijas dzīvi." Uz repliku, ka studiju biedri Sarmīti raksturojuši kā cilvēku bez humora izjūtas, viņš atmet ar roku: "Acīmredzot viņa jutās atbildīga par avīzi, un jokiem neatlika laika."
Nenoliedzami, vienas sievietes ambīcijas Dienu gan uzcēla uz pašradīta pjedestāla, gan arī nostūma no tā.
http://www.nra.lv/zinas/27697-aktrise-uz-politiskas-skatuves.htm
Līdz šim, sakot – "Diena", domājām "Ēlerte". Un otrādi. Tik pašsaprotami, ka joprojām tas, kas noticis ar laikrakstu, jāskatās tā bijušās galvenās redaktores kontekstā.
Un otrādi. Kā cilvēkam, kurš gribēja diktēt savus noteikumus Latvijas politiskajai virtuvei un tā dēvētajai elitei, bet kuru šī vēlme nogrūda no politiskās skatuves, Sarmītes Ēlertes biogrāfijas fakti ir gan garlaicīgi, gan arī mūsu valsts inteliģencei raksturīgi.
Sarmīte Ēlerte beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu, studējusi neklātienē Maskavas Kinematogrāfijas institūtā, pēc tam strādājusi par kino nodaļas vadītāju laikrakstā Literatūra un Māksla. Vēlāk darbs Rīgas videocentrā. Atmodas laikā – Latvijas Tautas frontes informācijas centra un Augstākās Padomes preses centra vadītāja. Viena no a/s Diena dibinātājiem, no šā laikraksta galvenā redaktora vietnieces ātri vien – 1992. gadā – kļuvusi par galveno redaktori.
Diena sevi proponējusi par laikrakstu ar augstiem ētikas kritērijiem, nelabvēļi ar neslēptu ironiju to dēvē par Patiesības ministriju. Ar zemtekstu – lai cik ministriju valdībā būtu, viena pastāvēs allaž. Nenoliedzami, kādreiz šo laikrakstu un tā galveno redaktori bijāja. Kāpēc tagad agrākie sabiedrotie ir gatavi iegrūst ignorances dunci gan Dienas, gan Sarmītes Ēlertes mugurā?
Augstie mērķi...
"Iemesls, kādēļ 1990. gadā šī avīze vispār tika izveidota, bija gaužām prozaisks – veidojās jauna valsts, tapa jauna likumdošana, bija nepieciešams medijs, kas visus šos jaunos tiesību aktus publicētu. Taču jau toreiz visi –
gan mēs, gan arī paši politiķi – saprata, ka Latvijai vitāli ir nepieciešams spēcīgs, demokrātisks, neangažēts, Rietumu tipa laikraksts. Tieši tādēļ 1992. gadā notika Dienas privatizācija. Un, pateicoties neatkarībai, šo gadu laikā Dienai ir izdevies paveikt daudzus svarīgus darbus. Pirmkārt, tā bija lielo, globālo procesu ietekmēšana. Domāju, ka Dienas nostāja lielā mērā veicināja to, ka Latvija iestājās NATO. Tāpat Diena sekmēja sabiedrības izpratni par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā," 2008. gada vasarā neilgi pēc amata atstāšanas intervijā žurnālam Numurs savu veikumu vērtējusi Sarmīte Ēlerte.
...un neesošie principi
Privatizācija, kuru laikraksta administrācija izvairās pārspriest, ir pirmā nagla tā pašpasludināto ētisko principu zārkā. Pirms vairākiem gadiem bijušais Dienas žurnālists Dzintars Zaļūksnis iesūdzēja tiesā laikraksta vadību par nelikumībām privatizācijas procesā. Viņš to vērtē kā klaju nelikumību, jo, pēc tā laika likumiem, ārzemniekiem nedrīkstēja piederēt daļas vietējā uzņēmumā. Dienā bija gan zviedru, gan toreizējā ASV pilsoņa Paula Raudsepa kapitāls. Kā skaidro Dz. Zaļūksnis, prāva beidzās, jo "iestājās noilgums un nebija jēga to turpināt". Iespējams, savi nopelni tur bija arī par privatizāciju atbildīgajam ministram, kurš, tikpat iespējams, pretī saņēma solījumu viņu neaiztikt avīzes slejās.
Taujāts par 90. gadiem, kad pats bija Dienas galvenais redaktors, Viktors Daugmalis nopūšas – eh, tagad domās, ka esmu apvainojies un gribu ieriebt. Apdomājies viņš atsūta viedokli: "Ēlertes laikā par Dienas stratēģiju kļuva proebrejiskais kosmopolītisms, bet par taktiku – atbalsts valdošajam politiskajam spēkam un ģenerālprokuroram. Stratēģiju noteica vēlme izdabāt galvenajam akcionāram, taktik – tieksme izvairīties no Dienas prihvatizācijas izmeklēšanas. Ēlerte ir vāja žurnāliste, toties laba organizatore, tāpēc arī Diena ir tāda, kāda tā ir – profesionāli mazspējīga, bet idejiski viengabalaina un agresīva." Dz. Zaļūksnis piebilst, ka savulaik ar Sarmīti Ēlerti esot kasījies par ebreju jautājumu: "Bija komentētājs Zalmans Kacs, lai viņam vieglas smiltis. Viņa viņu necieta tautības dēļ. Tāpēc interesanti, ka ar Sorosu sāka sadarboties! Naudas dēļ, izrādās, var aizmirst aizspriedumus."
Nedaudz skaļāk izskanēja cits pārkāpums. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzlika Sarmītei Ēlertei 50 latu sodu par amatu savienošanas pārkāpumu. KNAB viņu sauca pie atbildības pēc likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Proti, Dienas galvenā redaktore bijusi Valsts kultūrkapitāla fonda padomes locekle un ieņēmusi amatus dažādos fondos un uzņēmumos. "Laikā, kad S. Ēlerte strādāja kultūrkapitāla fondā, viņas vadītais laikraksts esot saņēmis 82,7 tūkstošus latu lielu līdzfinansējumu Kultūras Dienas izdošanai," raksta laikraksts Neatkarīgā.
Sapnis par politiku ir dzīvs
Pat ja šobrīd Sarmīte Ēlerte ir nosēdusies politiskās skatuves maliņā un mēģina čalot par savu rožu dārzu, kas aizaudzis ar balandām (žurnālā Numurs īsi pēc aiziešanas no galvenās redaktores amata), tas disonē ar ilgus gadus kopto dzelzs lēdijas, kura nesmaida, tēlu. Daudz pierastāk šķiet uzzināt par viņas kāroto lomu uz tās pašas politiskās skatuves. Un tāda ir. Viņa laikrakstā Diena pavēstījusi, ka ir gatava līdzdarboties konsolidācijas procesā, taču ne tajā, kuru piedāvā varas partijas. Viņasprāt, par konsolidācijas pamatu jākļūst godīgai politikai, kuru pārstāvot Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai.
Vai partijas būs gatavas uzņemt Sarmītes Ēlertes piedāvāto palīdzību atplestām rokām, rādīs laiks. Jo – sakot "Diena", joprojām domājam "Ēlerte". Taču tagad šim tandēmam ir jau cits zemteksts, jo laikraksts mainījis īpašnieku. "Domāju, ka lēmums par Dienas pārdošanu lielā mērā bija saistīts ar Ēlertes paziņojumu par iešanu politikā. Domāju, tiklīdz zviedri to izdzirdēja, viņi saprata, ka Diena tiks iznīcināta pilnīgi, avīze kalpos vienam politiskam spēkam, ko gribēs vadīt Ēlerte ar savu komandu. Tad beigās sanāktu, ka Diena būtu jaunā politiskā spēka laikraksts," vērtē Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) intervijā žurnālam Klubs.
Nauda, vara un ietekme
"Laikraksts un tā redaktore, manuprāt, uztvēra dzīvi pārāk politizēti vispār," savā blogā secina žurnālists Māris Zanders. Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors Ainārs Dimants, vērtējot Dienas aktīvo vēlmi ietekmēt politiskos procesus, saka: "Avīzes bijušas un būs politiskas. Protams, ir jābūt savai pēctecīgai idejiskai nostājai, lai lasītāji var identificēties ar redakcionālo līniju! Robeža gan ir smalka – lai tādējādi neatgrūstu pārāk daudzus lasītājus. Pārmest var tad, ja avīzei nav patstāvīgas lomas un tā kļūst par instrumentu politisko spēku rokās." A. Šlesers runā tiešāk – Sarmīte Ēlerte baudīja lielu politisko ietekmi caur partiju Jaunais laiks un politiskajām nevalstiskajām organizācijām, uzskatot, ka viņas viedoklis bieži esot tautas viedoklis. "Jā, ir noderīgi elites pārstāvjiem uzšaut pa pirkstiem, ja viņi pārkāpj likumu vai manipulē ar saviem ietekmes aģentiem, tomēr tā dedzība, ar kādu Diena ir pēdējo gadu laikā cīnījusies pret Lembergu, Šleseru, Šķēli & Co., ir zināmā mērā pārāk liels gods minētajiem pilsoņiem. Neba no Lemberga vai Šķēles ir atkarīgs, vai es kā indivīds mācēšu pieņemt manai dzīvei patiešām būtiskus lēmumus. Citiem vārdiem sakot, man liekas, ka Diena varētu vairāk rakstīt par to sabiedrību, kas neaprobežojas ar dažiem tūkstošiem tipāžu, kas paši sevi iecēluši elites statusā," tautas vēlmes pārstāvēt uzņēmies M. Zanders.
Dienas stils bija atbalstīt katru nākamo varas partiju – vispirms Latvijas ceļu, tad Tautas partiju, tagad Jauno laiku. "Tur ir pietrūcis konsekvences un nav ticamības, kādēļ tāda nostāja ir izvēlēta. Tāpēc ir pamats kritikai, un, loģiski, ir arī atsitiens pārdošanas rādītājos," saka profesors A. Dimants. A. Šlesers norāda uz to pašu: "Kā politiskais pretinieks viņa [Sarmīte Ēlerte] bija ārkārtīgi gudra, radoša, bet problēma ir citā. Akcionāri visas šīs izdarības bija gatavi atbalstīt līdz brīdim, kamēr uzņēmums strādāja ar peļņu. Bet, ja uzņēmums sāk strādāt arvien sliktāk un sliktāk, tad cik ilgi viņi maksās par to, ka kāds kārto rēķinus politiskajā laukā?"
Mīl tikai vajadzīgos
A. Dimants vērtē, ka Dienai pietrūka patstāvīgas nostājas, tā nespēja distancēties no tiem, kurus aizstāv, tādējādi pārāk identificējoties ar noteiktiem politiskiem spēkiem. "Par to liecina kontentanalīze, ko veikuši studenti un pētnieki. Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas. Tas neveicināja ticamību. Tagad ir pilnīgi pretēja pozīcija [attiecībā pret Šķēli]." Kas attiecas uz labvēlīgo attieksmi pret A. Šķēli, to varētu izskaidrot ar darījumu – kad viņš bija pie varas, avīzei esot atlaists PVN parāds.
"Ne vienmēr ir bijuši skaidri Dienas idejiskie principi. Liberālie principi ir tikuši pārkāpti," saka A. Dimants. Tautas partijas smagsvars Aigars Kalvītis par avīzes centieniem ietekmēt politiskos procesus izsaucas: "Protams, Diena visaktīvāk ir mēģinājusi ietekmēt sev par labu politiskos procesus! Avīze ļoti stipri mēģināja realizēt liberālo ideoloģiju, pat upurējot Latvijas valsts intereses, ja kaut kas bijis svarīgi viņiem." Viņš oponē, ka Diena būtu mīlējusi Tautas partiju. "Bija lietas, kur mūs atbalstīja, bija, kur ne. Kamēr partija realizēja viņu atbalstīto ideoloģiju, tikmēr mīlēja. Piemēram, Tautas partijas nostāju par viendzimuma laulībām nenormāli kritizēja, īpaši es biju nemīļš."
"Sarmītei bija savas autoritātes, uz kurām viņa paļāvās, un raksts bija jāveido saskaņā ar šo autoritāšu viedokli," atceras kāds bijušais dienietis. Dz. Zaļūksnis ir tiešāks, sakot, ka Sarmīte Ēlerte savulaik "savus draugus savilka presē un padarīja viņus par viedokļu līderiem bez objektīviem kritērijiem". Tādi bijuši (protams!) politiķi Jānis Kinna, Aleksandrs Kiršteins un žurnālists, politisko aizkulišu spēlētājs Edvīns Inkēns.
Atceroties, cik skarbu un pazemojoši pasniegtu kritiku Dienā izpelnījās tikko ieceltais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jāvaicā, vai tiešām tas tika darīts augstu ētikas kritēriju vārdā, lai valsti prezentētu kristāltīrs cilvēks. Ārsta Zatlera vietā varēja būt jebkurš cits – arī viņš dabūtu trūkties. Vienīgi jurists Egils Levits ne, viņu Sarmīte Ēlerte bijusi noskatījusi kā nākamo Vairas Vīķes-Freibergas pēcteci. (E. Levits tiešām tika minēts kā iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts.) Iespējams, tāpēc daudz apņirgtais prezidenta kandidatūras saskaņošanas pasākums notika zoodārzā – politiķiem bija ātri jāvienojas, lai Dienai neļautu valdīt pār situāciju. "Nu kurš gan būs gatavs tev pateikt, ka Ēlerte bija nikna, jo prezidenta kandidatūra netika saskaņota ar viņu?" Neatkarīgajai nosmēja politisko aizkulišu pārzinātājs.
Viena cilvēka faktors
Kāpēc Diena tā rīkojās? A. Dimants uzskaita: pirmkārt, pamatā bija [Ēlertes] personiskās simpātijas, otrkārt, autoritārs, nevis koleģiāls vadības stils. Gan no Dienas aizgājušie, gan tajā strādājošie žurnālisti apgalvo – bijusī galvenā redaktore bijusi autoritāra un diktējusi vienīgo pareizo viedokli, kam jāparādās avīzē. Viens eksdienietis tā arī saka: "Tika norādīts, kā rakstīt. Taču, ja gribēji profesionāli augt 22–23 gadu vecumā, tad Diena bija ideāla vieta, jo spēcīgais redaktoru korpuss žurnālistus izskoloja labi. Tas atsvēra žurnālistikas brīvības trūkumu." Viņa kolēģis papildina: "Esmu saņēmis pārmetumu: vai tad nesaprati, kā tev bija jāraksta!? Taču pēc pāris dienām uzstādījumi mainījās, un tas Sarmītes autoritāti neveicināja. Strādājot Dienā, sapratu, ka preses brīvība un žurnālista brīvība nav viens un tas pats. Presi nevar cenzēt, bet žurnālists var vai nu piekrist galvenajam redaktoram, vai mainīt darbavietu."
Savukārt Viktors Avotiņš, atceroties kopā pavadīto darba laiku Literatūrā un Mākslā, Sarmīti Ēlerti raksturo atzinīgi: "Viņai ir stingrs raksturs, un nedomāju, ka tā ir slikta īpašība. Man patika viņas raksturs, tikpat sūdīgs kā manējais, patika, ka viņa ir gudrāka par mani, spītīga, ka viņai bija idejas, kā atdzīvināt redakcijas dzīvi." Uz repliku, ka studiju biedri Sarmīti raksturojuši kā cilvēku bez humora izjūtas, viņš atmet ar roku: "Acīmredzot viņa jutās atbildīga par avīzi, un jokiem neatlika laika."
Nenoliedzami, vienas sievietes ambīcijas Dienu gan uzcēla uz pašradīta pjedestāla, gan arī nostūma no tā.
trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs
Intervija ar Aivaru Sluci
Dace Kalniņa 21.05.2009 20:15
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318704
Aivars Slucis ir ASV dzīvojošs trimdas latvietis, ārsts – rentgenoloģijas speciālists, izglītības un kultūras mecenāts, Aivara Sluāa stipendijas dibinātājs un pārliecināts nacionālists. Ar Aivara Sluāa svētību dienasgaismu ieraudzījušas rakstnieka un Atmodas fotogrāfa Gunāra Birkmaņa grāmatas, kas stāsta par okupantu zvērībām Latvijā un Atmodas gadu netīrajām «aizkulisēm» , atjaunots piemineklis «Divi brāļi» Brāļu kapos un paveikti daudzi citi labi darbi. Aivars Slucis ir arī vienas no labāk zināmajām nacionālistu organizācijām – Latviešu Nacionālistu kluba – garīgais tēvs.
Lūdzu, pastāstiet par apstākļiem, kāpēc Jūsu ģimene 1944. gadā devās trimdā.
Es biju tikai 6 gadus vecs. Mans tēvs strādāja Ērenpreisa velosipēdu fabrikā. Tēvs man stāstīja, ka 1941. gadā viņu nearestēja tikai tāpēc, ka viņa darbs bija pietiekoši svarīgs (1941. gadā tos, kas kaut ko ražoja, parasti neizveda) , bet viņš esot bijis sarakstā. Mans tēvs domāja, ka, krieviem ienākot otrreiz, viņu noteikti arestēs, tāpēc mums bija jātiek prom, pirms krievi ir atpakaļ. Taāu vācieši negribēja laist tēvu prom un paturēja viņa pasi līdz pēdējam brīdim, tādēļ vispirms aizbraucām mēs āetri – es ar mammu, brāli un māsu. Vispirms mēs braucām ar kuģi no Rīgas uz Dancigu un tad ar vilcienu uz Čehoslovākiju, jo vēl nezinājām, kā tiks sadalīta Vācija, - negribējām palikt krievu zonā. Tēvs ieradās pēc kāda mēneša. Tajā laikā krievi jau bija ienākuši Čehoslovākijā. Pāri Vācijas – Čehoslovākijas robežai katru dienu brauca maizes mašīna, kurā visa mūsu ģimene noslēpās. Tā mūs pārveda no Čehoslovākijas uz Vāciju. Atceros, kā tēvs teica, lai es nerunāju un esmu kluss... Krievi bija pieraduši, ka maizes mašīna tur katru dienu braukā, un tā mēs tikām uz amerikāņu zonu. Tajā laikā jau bija zināms, ka aiz Čehoslovākijas robežas ir amerikāņu zona. Ja būtu noticis tā, ka angļi, franāi, krievi un amerikāņi pārvaldītu Vāciju kopā, mēs droši vien būtu bēguši kaut kur citur, kur nebūtu krievu, piemēram, uz Franciju.
Ko Jūs domājat par 2. Pasaules kara sekām, kas Latvijā joprojām nav likvidētas?
Protams, bija jābūt tā, ka visiem bija jāaiziet atpakaļ, kā amerikāņi aizgāja uz Ameriku, tā visiem krieviem vajadzēja braukt uz Krieviju, nevis palikt Baltijā. Deviņdesmitajos gados viņi it kā izvāca savu armiju, bet visi kolonisti jau palika.
Kā domājat, kādēļ nekas šī jautājuma risināšanā joprojām netiek darīts?
Tādēļ, ka visas valdības līdz šim bijušas pilnas ar veciem komunistiem, daudzi arī, protams, ir šantažēti, daži ir nopirkti, citi – iebaidīti. Nekas nav darīts, lai likvidētu okupācijas sekas.
Vai piektā kolonna rada vienīgi psiholoģisku diskomfortu un saasina valodas problēmas vai tā var arī radīt reālu militāru apdraudējumu Latvijai?
Sākumā jau viņi bija drusku klusāki, nebija tik bravūrīgi, bet ar katru gadu krievi kļūst arvien drošāki un drošāki. Viņi redzēja, ka var darīt, ko grib, un tagad jau viņi ir reāls drauds. Kas pagājušā gadā notika Gruzijā, Dienvidosetijā – par to es uzrakstīju rakstu Inernational Herald Tribune, kas tika publicēts divreiz - novembrī un decembrī. Krievi Dienvidosetijā izveidoja zemessardzi, kas nogalināja vēl daudz vairāk gruzīnu civiliedzīvotāju kā Krievijas armija. NATO ir jāaizsargā Latvija, bet tas būtu grūti, ja krievi šeit izveidotu savu zemessardzi. Ar katru gadu krievi rada arvien lielāku tieši militāro apdraudējumu. Ja Latvija būtu kļuvusi stiprāka, tad tā nebūtu, taāu tagad viņi ir gan militārais drauds, gan apdraud arī valodu un daudzas citas lietas. Galvenais iemesls, kādēļ daudzi latvieši no Rietumiem, es to skaitā, neatgriežas Latvijā, ir tas, ka šeit ir par daudz krievu. Mēs šeit nejūtamies kā Latvijā. Mani 1992. gadā uzaicināja šeit strādāt par ārstu, bet es teicu, ka ārsts dod zvērestu, ka apkalpos visus cilvēkus vienādi, bet Latvijā es krievu nevarētu apkalpot tāpat kā latvieti. Amerikā man ir vienalga, vai pacients ir amerikānis vai krievs Amerikā. Latvijā es vienmēr latvietim dotu priekšroku, ko neatļauj Hipokrāta zvērests.
Jums ir arī kāda interesanta saistība ar «Padomju stāsta» autoru Edvīnu Šnori?
Mana vienīgā tikšanās ar viņu bija 1995. gadā. Es biju sarīkojis konkursu jauniešiem «Kādēļ ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija?» Tajā piedalījās apmēram 300 jaunieši, Edvīns Šnore bija viens no desmit labākajiem un ieguva balvu, ko pasniedza Okupācijas muzejā. Vēlāk neko par viņu netiku dzirdējis līdz filmas iznākšanai. Kad iznāca «Padomju stāsts» , tas mani gandarīja. Tas nāca tieši īstajā laikā.
Ar citiem konkursa dalībniekiem gan Jums bija ciešāka saistība.
Jā, no tiem izveidojās Klubs 415, ko es atbalstīju vairāk kā desmito gadus. Pēc konkursa mēs visiem tā dalībniekiem izsūtījām vēstules, vai viņi nav ieinteresēti darboties Klubā. Daudz palīdzēja Gunārs Birkmanis. Pirms apmēram gada viņi mainīja nosaukumu uz Latviešu Nacionālistu klubu.
Ko Jūs domājat par to, kas noticis Latvijā pēdējos divdesmit gados, - vai ir virzība uz kaut ko labu?
Pilnīgi noteikti nē. Es biju atbraucis 1991. gada septembrī, kad tikko bija sabrukusi Padomju Savienība. Es gāju uz dzelzceļa staciju un domāju, ka redzēšu tūkstošiem krievu, kas brauc prom, un biju izbrīnīts, ka tādu nav. Es uzrakstīju dažus rakstiņus avīzēm, ko neviena nepublicēja. «Dienas» redaktors tolaik bija Raudseps. Jau kopš paša sākuma viņi nebija patriotiski domājoši. Vienīgā avīze, kas publicēja manus rakstus, bija NRA. Tas, kas šeit notika, man bija pilnīgi nesaprotams. Piemēram, Gorbunovam vajadzēja būt cietumā, nevis valdībā. Es nezinu, kā to visu mainīt.
Kāpēc tas viss notiek – vai mūsu varasvīri ir tik ļoti iebaidīti vai tik tiešām ir kolaboranti?
Daļa ir vecie komunisti, daļa tiek šantažēti, jo atrodas maisos – nevis šajos, bet Maskavā -, daļa ir nopirkti, daļa – iebaidīti. Viss kopā. Pirmajās vēlēšanās izskatījās, ka LNNK iegūs 50%, tad krievi ātri dibināja «Latvijas ceļu» , lai sašķeltu latviešus. Vienmēr viņiem izdodas mūs sašķelt – uz katrām vēlēšanām tiek izdomāts kaut kas jauns. Zīgerists, «Tautas partija» , Vīķe...
Bet kādēļ cilvēki joprojām «uzķeras» ?
Cilvēki grib balsot par pazīstamiem cilvēkiem, vajadzētu tieši otrādi – balsot par nepazīstamiem cilvēkiem. Visus, kas ieņēma kādus posteņus komunistu laikos, vajag atbrīvot no darba, viņi nedrīkst strādāt ne tikai Saeimā, bet arī par skolu direktoriem, bibliotekāriem, radio, televīzijā...
Nesen Tieslietu ministrija ierosināja atcelt aizliegumu eksāekistiem ieņemt arī ierēdņa amatu...
Ne tikai ierēdņa amati ir svarīgi, ir svarīgi arī, kas strādās radio, televīzijā, skolās, bibliotēkās. Esmu mēģinājis bibliotēkās izplatīt Gunāra Birkmaņa grāmatas – tās neņem pretī. Bibliotekāri daudzviet ir vēl no padomju laikiem. Mēs jau zinām, kādus cilvēkus padomju laikos lika par bibliotēku direktoriem, - tas bija svarīgs postenis, jo varēja kontrolēt, ko cilvēki lasa. Kā var tur atstāt tādus cilvēkus, kam uzticējās komunisti?! Ir mazāk svarīgi, kas ir Saeimā. Ja skolās, bibliotēkās, radio, televīzijā strādātu patrioti, tad taāu Saeima pēc laika mainītos, cilvēkiem veidotos cita domāšana. Problēma ir tā, ka šajos svarīgajos amatos atļāva strādāt bijušajiem komunistiem, kas neatļāva pacelties patriotismam.
Ko vispār var darīt – vai ir kādas izredzes atgūt neatkarīgu valsti?
Latviešiem jākļūst dusmīgiem. Tagad jau ir laiks kļūt dusmīgiem uz visiem vecajiem komunistiem un zagļiem un ievēlēt jaunus cilvēkus.
Es brīnos, kā divdesmit gadu laikā var būt tik krasi mainījusies situācija – Atmodas gados visa tauta pieprasīja dekolonizāciju, bet tagad tas tiek uztverts kā lamuvārds. Kā var būt tā, ka šodien paši latvieši stāv un krīt par okupācijas seku saglabāšanu?
Es arī nesaprotu. Varbūt viņi domāja, ka latviska Latvija pati no sevis uzcelsies un viņiem nevajadzēs neko darīt. Arī tagad daudzi saka, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet pašiem taāu vajag ievēlēt jaunus cilvēkus un izmest visus vecos ārā.
Grūti jau kaut ko ievēlēt, ja tagad arvien vairāk un vairāk kolonistiem ir balsstiesības, jo pilsonība tiek dāļāta pa labi un kreisi.
Bet to visu vajag labot. Es domāju, ka jāuztaisa tāda kā gandrīz vai revolūcija – valstij jāatdod atpakaļ visi īpašumi, kas nav privāti vēl no 1940. gada, visas naturalizācijas ceļā piešķirtās pilsonības jāiesaldē, viss jāsāk no jauna un pareizā veidā.
Bet pie esošās varas nekas tāds nekad nenotiks.
Tādēļ vajag pilnīgi jaunus cilvēkus, kas nekad nav bijuši pie varas.
«Visu Latvijai!» šobrīd ir vienīgā partija, kas savā programmā iestājas par dekolonizāciju.
Jā, tādēļ latviešiem jābalso par tiem, kas par to iestājas. Vairums manu paziņu gan Latvijā, gan Amerikas latvieši balsos par «Visu Latvijai!» . Citas partijas saka, ka latvieši jau nemaz negribot dekolonizāciju.
Viņi negrib tādēļ, ka no augšas iestāstīts, ka nedrīkst gribēt?
Varbūt. Bet tagad lietas kļūst sliktākas, varbūt laiks ķerties pie radikālas rīcības, par ko agrāk nedomāja. Kādēļ Krievija visvairāk uzbrūk tieši Latvijai? Tādēļ, ka ne Lietuva, ne Igaunija nav tik piekāpīgas. Ja mēs kļūtu striktāki, mūs atbalstītu poļi, ungāri, āehi...
Kādēļ igauņi nav veikuši dekolonizāciju, ja jau viņiem dūšas ir vairāk nekā mums?
Es nezinu. Varbūt viņus ietekmē Somija, kam ar krieviem ir liels bizness. Bet igauņiem nav to baiļu no krieviem kā mums. Viņiem valdībā ir nacionāli cilvēki. Latvija ir vissliktākajā pozīcijā. Tajā pie vainas ir arī Krievijas vara. Ja būtu palicis Jeļcins un viņam līdzīgi domājošie, tad nebūtu tik traki.
Patiesībā krievi izmirst – katru gadu par pusotru miljonu krievu mazāk. Tāpēc nav vērts mācīties krievu valodu, jo tā ir izmirstoša tauta. Pasaulē ir daudz svarīgākas valodas. Arī Austrumeiropā jaunie cilvēki arvien mazāk zina krievu valodu. Ja kāds uzņēmējs latvietim nedod darbu krievu valodas nezināšanas dēļ, tad viņu vajag bargi sodīt – pēc trešās reizes jāslēdz bizness. To nedrīkst atļaut, ka cilvēkam nedod darbu, ja viņš runā tikai valsts valodā. ASV ir divpadsmit miljoni meksikāņu. Tur nekad neatsakās pieņemt darbā cilvēku, kas prot tikai angliski tādēļ vien, ka apkārt ir meksikāņi. Es strādāju slimnīcā, kur ir tūkstoš darbinieki, no tiem ir viens vai divi tulki, par kuru pakalpojumiem meksikānim jāmaksā, ja viņš neprot angliski. Tā jābūt arī te. Šeit tik daudzas lietas ir nepareizas tādēļ, ka nav nacionālu cilvēku. Izraēlā ir daudzas partijas, kas strīdas savā starpā, bet pret arābiem tās visas ir vienotas. Tāpat vajadzētu Latvijā – mēs varam strīdēties par nodokļiem, par šo un to, bet jautājumos par valodu un deokupāciju jāiet visiem kopā.
Pastāstiet par savu stipendiju, ko nodibinājāt pagājušā pavasarī.
Tā ir Vītolu fonda stipendija ar manu vārdu. Man ir četri studenti, tagad domāju paņemt vēl vienu, lai būtu piecas stipendijas. Bet, lasot pieteikumus, redzu, ka ir tik daudz labu studentu, varbūt vajadzēs ņemt desmit...
Stipendijas piešķir maznodrošinātu jauniešu izglītībai?
Jā, jauniešiem no laukiem un tikai latviešiem. Būšu pārsteigts, ja kāds kreisais nesāks uztraukties, kāpēc es stipendijas dodu tikai latviešiem, bet ne krieviem...
Pie noteikumiem nav minēts, ka jābūt latvietim, lai pieteiktos uz stipendiju.
Jābūt no latviešu skolas. Ja kāds krievs beidz latviešu skolu, viņš var pieteikties. Bet mēs jau varam izvēlēties, kam piešķirt. Pieteikumā viss ir uzrakstīts – kas ir vecāki, cik pelna, rekomendācijas... Vītolu fonds dara labu darbu, es pats šos bērnus nekad neatrastu.
Man ir bijušas arī citas stipendijas – pēc konkursa par dekolonizāciju izveidoju stipendiju jauniem skolotājiem par patriotisko audzināšanu, bija stipendija patriotiskiem žurnālistiem utt.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318704
Aivars Slucis ir ASV dzīvojošs trimdas latvietis, ārsts – rentgenoloģijas speciālists, izglītības un kultūras mecenāts, Aivara Sluāa stipendijas dibinātājs un pārliecināts nacionālists. Ar Aivara Sluāa svētību dienasgaismu ieraudzījušas rakstnieka un Atmodas fotogrāfa Gunāra Birkmaņa grāmatas, kas stāsta par okupantu zvērībām Latvijā un Atmodas gadu netīrajām «aizkulisēm» , atjaunots piemineklis «Divi brāļi» Brāļu kapos un paveikti daudzi citi labi darbi. Aivars Slucis ir arī vienas no labāk zināmajām nacionālistu organizācijām – Latviešu Nacionālistu kluba – garīgais tēvs.
Lūdzu, pastāstiet par apstākļiem, kāpēc Jūsu ģimene 1944. gadā devās trimdā.
Es biju tikai 6 gadus vecs. Mans tēvs strādāja Ērenpreisa velosipēdu fabrikā. Tēvs man stāstīja, ka 1941. gadā viņu nearestēja tikai tāpēc, ka viņa darbs bija pietiekoši svarīgs (1941. gadā tos, kas kaut ko ražoja, parasti neizveda) , bet viņš esot bijis sarakstā. Mans tēvs domāja, ka, krieviem ienākot otrreiz, viņu noteikti arestēs, tāpēc mums bija jātiek prom, pirms krievi ir atpakaļ. Taāu vācieši negribēja laist tēvu prom un paturēja viņa pasi līdz pēdējam brīdim, tādēļ vispirms aizbraucām mēs āetri – es ar mammu, brāli un māsu. Vispirms mēs braucām ar kuģi no Rīgas uz Dancigu un tad ar vilcienu uz Čehoslovākiju, jo vēl nezinājām, kā tiks sadalīta Vācija, - negribējām palikt krievu zonā. Tēvs ieradās pēc kāda mēneša. Tajā laikā krievi jau bija ienākuši Čehoslovākijā. Pāri Vācijas – Čehoslovākijas robežai katru dienu brauca maizes mašīna, kurā visa mūsu ģimene noslēpās. Tā mūs pārveda no Čehoslovākijas uz Vāciju. Atceros, kā tēvs teica, lai es nerunāju un esmu kluss... Krievi bija pieraduši, ka maizes mašīna tur katru dienu braukā, un tā mēs tikām uz amerikāņu zonu. Tajā laikā jau bija zināms, ka aiz Čehoslovākijas robežas ir amerikāņu zona. Ja būtu noticis tā, ka angļi, franāi, krievi un amerikāņi pārvaldītu Vāciju kopā, mēs droši vien būtu bēguši kaut kur citur, kur nebūtu krievu, piemēram, uz Franciju.
Ko Jūs domājat par 2. Pasaules kara sekām, kas Latvijā joprojām nav likvidētas?
Protams, bija jābūt tā, ka visiem bija jāaiziet atpakaļ, kā amerikāņi aizgāja uz Ameriku, tā visiem krieviem vajadzēja braukt uz Krieviju, nevis palikt Baltijā. Deviņdesmitajos gados viņi it kā izvāca savu armiju, bet visi kolonisti jau palika.
Kā domājat, kādēļ nekas šī jautājuma risināšanā joprojām netiek darīts?
Tādēļ, ka visas valdības līdz šim bijušas pilnas ar veciem komunistiem, daudzi arī, protams, ir šantažēti, daži ir nopirkti, citi – iebaidīti. Nekas nav darīts, lai likvidētu okupācijas sekas.
Vai piektā kolonna rada vienīgi psiholoģisku diskomfortu un saasina valodas problēmas vai tā var arī radīt reālu militāru apdraudējumu Latvijai?
Sākumā jau viņi bija drusku klusāki, nebija tik bravūrīgi, bet ar katru gadu krievi kļūst arvien drošāki un drošāki. Viņi redzēja, ka var darīt, ko grib, un tagad jau viņi ir reāls drauds. Kas pagājušā gadā notika Gruzijā, Dienvidosetijā – par to es uzrakstīju rakstu Inernational Herald Tribune, kas tika publicēts divreiz - novembrī un decembrī. Krievi Dienvidosetijā izveidoja zemessardzi, kas nogalināja vēl daudz vairāk gruzīnu civiliedzīvotāju kā Krievijas armija. NATO ir jāaizsargā Latvija, bet tas būtu grūti, ja krievi šeit izveidotu savu zemessardzi. Ar katru gadu krievi rada arvien lielāku tieši militāro apdraudējumu. Ja Latvija būtu kļuvusi stiprāka, tad tā nebūtu, taāu tagad viņi ir gan militārais drauds, gan apdraud arī valodu un daudzas citas lietas. Galvenais iemesls, kādēļ daudzi latvieši no Rietumiem, es to skaitā, neatgriežas Latvijā, ir tas, ka šeit ir par daudz krievu. Mēs šeit nejūtamies kā Latvijā. Mani 1992. gadā uzaicināja šeit strādāt par ārstu, bet es teicu, ka ārsts dod zvērestu, ka apkalpos visus cilvēkus vienādi, bet Latvijā es krievu nevarētu apkalpot tāpat kā latvieti. Amerikā man ir vienalga, vai pacients ir amerikānis vai krievs Amerikā. Latvijā es vienmēr latvietim dotu priekšroku, ko neatļauj Hipokrāta zvērests.
Jums ir arī kāda interesanta saistība ar «Padomju stāsta» autoru Edvīnu Šnori?
Mana vienīgā tikšanās ar viņu bija 1995. gadā. Es biju sarīkojis konkursu jauniešiem «Kādēļ ir nepieciešama Latvijas dekolonizācija?» Tajā piedalījās apmēram 300 jaunieši, Edvīns Šnore bija viens no desmit labākajiem un ieguva balvu, ko pasniedza Okupācijas muzejā. Vēlāk neko par viņu netiku dzirdējis līdz filmas iznākšanai. Kad iznāca «Padomju stāsts» , tas mani gandarīja. Tas nāca tieši īstajā laikā.
Ar citiem konkursa dalībniekiem gan Jums bija ciešāka saistība.
Jā, no tiem izveidojās Klubs 415, ko es atbalstīju vairāk kā desmito gadus. Pēc konkursa mēs visiem tā dalībniekiem izsūtījām vēstules, vai viņi nav ieinteresēti darboties Klubā. Daudz palīdzēja Gunārs Birkmanis. Pirms apmēram gada viņi mainīja nosaukumu uz Latviešu Nacionālistu klubu.
Ko Jūs domājat par to, kas noticis Latvijā pēdējos divdesmit gados, - vai ir virzība uz kaut ko labu?
Pilnīgi noteikti nē. Es biju atbraucis 1991. gada septembrī, kad tikko bija sabrukusi Padomju Savienība. Es gāju uz dzelzceļa staciju un domāju, ka redzēšu tūkstošiem krievu, kas brauc prom, un biju izbrīnīts, ka tādu nav. Es uzrakstīju dažus rakstiņus avīzēm, ko neviena nepublicēja. «Dienas» redaktors tolaik bija Raudseps. Jau kopš paša sākuma viņi nebija patriotiski domājoši. Vienīgā avīze, kas publicēja manus rakstus, bija NRA. Tas, kas šeit notika, man bija pilnīgi nesaprotams. Piemēram, Gorbunovam vajadzēja būt cietumā, nevis valdībā. Es nezinu, kā to visu mainīt.
Kāpēc tas viss notiek – vai mūsu varasvīri ir tik ļoti iebaidīti vai tik tiešām ir kolaboranti?
Daļa ir vecie komunisti, daļa tiek šantažēti, jo atrodas maisos – nevis šajos, bet Maskavā -, daļa ir nopirkti, daļa – iebaidīti. Viss kopā. Pirmajās vēlēšanās izskatījās, ka LNNK iegūs 50%, tad krievi ātri dibināja «Latvijas ceļu» , lai sašķeltu latviešus. Vienmēr viņiem izdodas mūs sašķelt – uz katrām vēlēšanām tiek izdomāts kaut kas jauns. Zīgerists, «Tautas partija» , Vīķe...
Bet kādēļ cilvēki joprojām «uzķeras» ?
Cilvēki grib balsot par pazīstamiem cilvēkiem, vajadzētu tieši otrādi – balsot par nepazīstamiem cilvēkiem. Visus, kas ieņēma kādus posteņus komunistu laikos, vajag atbrīvot no darba, viņi nedrīkst strādāt ne tikai Saeimā, bet arī par skolu direktoriem, bibliotekāriem, radio, televīzijā...
Nesen Tieslietu ministrija ierosināja atcelt aizliegumu eksāekistiem ieņemt arī ierēdņa amatu...
Ne tikai ierēdņa amati ir svarīgi, ir svarīgi arī, kas strādās radio, televīzijā, skolās, bibliotēkās. Esmu mēģinājis bibliotēkās izplatīt Gunāra Birkmaņa grāmatas – tās neņem pretī. Bibliotekāri daudzviet ir vēl no padomju laikiem. Mēs jau zinām, kādus cilvēkus padomju laikos lika par bibliotēku direktoriem, - tas bija svarīgs postenis, jo varēja kontrolēt, ko cilvēki lasa. Kā var tur atstāt tādus cilvēkus, kam uzticējās komunisti?! Ir mazāk svarīgi, kas ir Saeimā. Ja skolās, bibliotēkās, radio, televīzijā strādātu patrioti, tad taāu Saeima pēc laika mainītos, cilvēkiem veidotos cita domāšana. Problēma ir tā, ka šajos svarīgajos amatos atļāva strādāt bijušajiem komunistiem, kas neatļāva pacelties patriotismam.
Ko vispār var darīt – vai ir kādas izredzes atgūt neatkarīgu valsti?
Latviešiem jākļūst dusmīgiem. Tagad jau ir laiks kļūt dusmīgiem uz visiem vecajiem komunistiem un zagļiem un ievēlēt jaunus cilvēkus.
Es brīnos, kā divdesmit gadu laikā var būt tik krasi mainījusies situācija – Atmodas gados visa tauta pieprasīja dekolonizāciju, bet tagad tas tiek uztverts kā lamuvārds. Kā var būt tā, ka šodien paši latvieši stāv un krīt par okupācijas seku saglabāšanu?
Es arī nesaprotu. Varbūt viņi domāja, ka latviska Latvija pati no sevis uzcelsies un viņiem nevajadzēs neko darīt. Arī tagad daudzi saka, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet pašiem taāu vajag ievēlēt jaunus cilvēkus un izmest visus vecos ārā.
Grūti jau kaut ko ievēlēt, ja tagad arvien vairāk un vairāk kolonistiem ir balsstiesības, jo pilsonība tiek dāļāta pa labi un kreisi.
Bet to visu vajag labot. Es domāju, ka jāuztaisa tāda kā gandrīz vai revolūcija – valstij jāatdod atpakaļ visi īpašumi, kas nav privāti vēl no 1940. gada, visas naturalizācijas ceļā piešķirtās pilsonības jāiesaldē, viss jāsāk no jauna un pareizā veidā.
Bet pie esošās varas nekas tāds nekad nenotiks.
Tādēļ vajag pilnīgi jaunus cilvēkus, kas nekad nav bijuši pie varas.
«Visu Latvijai!» šobrīd ir vienīgā partija, kas savā programmā iestājas par dekolonizāciju.
Jā, tādēļ latviešiem jābalso par tiem, kas par to iestājas. Vairums manu paziņu gan Latvijā, gan Amerikas latvieši balsos par «Visu Latvijai!» . Citas partijas saka, ka latvieši jau nemaz negribot dekolonizāciju.
Viņi negrib tādēļ, ka no augšas iestāstīts, ka nedrīkst gribēt?
Varbūt. Bet tagad lietas kļūst sliktākas, varbūt laiks ķerties pie radikālas rīcības, par ko agrāk nedomāja. Kādēļ Krievija visvairāk uzbrūk tieši Latvijai? Tādēļ, ka ne Lietuva, ne Igaunija nav tik piekāpīgas. Ja mēs kļūtu striktāki, mūs atbalstītu poļi, ungāri, āehi...
Kādēļ igauņi nav veikuši dekolonizāciju, ja jau viņiem dūšas ir vairāk nekā mums?
Es nezinu. Varbūt viņus ietekmē Somija, kam ar krieviem ir liels bizness. Bet igauņiem nav to baiļu no krieviem kā mums. Viņiem valdībā ir nacionāli cilvēki. Latvija ir vissliktākajā pozīcijā. Tajā pie vainas ir arī Krievijas vara. Ja būtu palicis Jeļcins un viņam līdzīgi domājošie, tad nebūtu tik traki.
Patiesībā krievi izmirst – katru gadu par pusotru miljonu krievu mazāk. Tāpēc nav vērts mācīties krievu valodu, jo tā ir izmirstoša tauta. Pasaulē ir daudz svarīgākas valodas. Arī Austrumeiropā jaunie cilvēki arvien mazāk zina krievu valodu. Ja kāds uzņēmējs latvietim nedod darbu krievu valodas nezināšanas dēļ, tad viņu vajag bargi sodīt – pēc trešās reizes jāslēdz bizness. To nedrīkst atļaut, ka cilvēkam nedod darbu, ja viņš runā tikai valsts valodā. ASV ir divpadsmit miljoni meksikāņu. Tur nekad neatsakās pieņemt darbā cilvēku, kas prot tikai angliski tādēļ vien, ka apkārt ir meksikāņi. Es strādāju slimnīcā, kur ir tūkstoš darbinieki, no tiem ir viens vai divi tulki, par kuru pakalpojumiem meksikānim jāmaksā, ja viņš neprot angliski. Tā jābūt arī te. Šeit tik daudzas lietas ir nepareizas tādēļ, ka nav nacionālu cilvēku. Izraēlā ir daudzas partijas, kas strīdas savā starpā, bet pret arābiem tās visas ir vienotas. Tāpat vajadzētu Latvijā – mēs varam strīdēties par nodokļiem, par šo un to, bet jautājumos par valodu un deokupāciju jāiet visiem kopā.
Pastāstiet par savu stipendiju, ko nodibinājāt pagājušā pavasarī.
Tā ir Vītolu fonda stipendija ar manu vārdu. Man ir četri studenti, tagad domāju paņemt vēl vienu, lai būtu piecas stipendijas. Bet, lasot pieteikumus, redzu, ka ir tik daudz labu studentu, varbūt vajadzēs ņemt desmit...
Stipendijas piešķir maznodrošinātu jauniešu izglītībai?
Jā, jauniešiem no laukiem un tikai latviešiem. Būšu pārsteigts, ja kāds kreisais nesāks uztraukties, kāpēc es stipendijas dodu tikai latviešiem, bet ne krieviem...
Pie noteikumiem nav minēts, ka jābūt latvietim, lai pieteiktos uz stipendiju.
Jābūt no latviešu skolas. Ja kāds krievs beidz latviešu skolu, viņš var pieteikties. Bet mēs jau varam izvēlēties, kam piešķirt. Pieteikumā viss ir uzrakstīts – kas ir vecāki, cik pelna, rekomendācijas... Vītolu fonds dara labu darbu, es pats šos bērnus nekad neatrastu.
Man ir bijušas arī citas stipendijas – pēc konkursa par dekolonizāciju izveidoju stipendiju jauniem skolotājiem par patriotisko audzināšanu, bija stipendija patriotiskiem žurnālistiem utt.
«Vienotība» nepieņem tautiskās partijas
Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze , 01.06.2010 15:56
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319063
Pagājšpiektdien politapvienības "Vienotība" spices personas paziņoja, ka viņu partijas savā 10. Saeimas kandidātu sarakstā neņem ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!". Kāpēc? To vadoņi pārliecinoši un ticami nav izskaidrojuši. Esmu pārliecināts, ka jau no paša sākuma nacionālos nedomāja laist ne tuvumā, "sarunas" bija izlikšanās un laika vilcināšana. Toties tagad bilde ir pavisam skaidra, un tas ir ieguvums. "Ārēji varbūt viss izskatījās labi, bet cilvēciski emocionālā sajūta bija tāda, ka kaut kas nav kārtībā un nebūs kārtībā," žurnālistam "Ir" par saviem pārdzīvojumiem izteicies Maizīša kungs. Manuprāt, tieši tas pats sakāms par "Vienotības" vadoņu izdarīšanos ar latviski nacionālas ievirzes divām partijām. Tieši tās "Vienotībai" izrādījās nepieņemamas. Un, ja jau tā, tad kas ir pati Vienotība? Acīmredzot partiju apvienība, kura pati nevēlas, lai to uzskatītu par nacionālas ievirzes organizāciju. Ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!" tātad nav jājūtas atstumtiem vai pazemotiem, viņi vienkārši nav uzņemti eirokosmopolītu un globālistu aprindās kā tām pārāk prasti un radikāli.
Neņemos spriest, vai šīs ("TB"/LNNK un "Visu Latvijai!") spēs vienoties un dibināt nacionāli noskaņotu bloku. Varbūt spēs, bet varbūt ne – ja neatbrīvosies no vecām nastām. Taču apstākļos, kad notiekošais velk uz Latvijas pārkrievošanu, droši vien būtu arī cilvēki, kas nevēlētos atgriezties pagātnē un 10. Saeimas vēlēšanās balsotu par kaut nelielas latviskas frakcijas izveidi. Tik vien, ka viņiem jāzina, par kuriem kandidātiem balsot, kuri tad ir tie īsti nacionālie un jaunie, bez veciem piesvariem. Palīdz pareizi izvēlēties arī, ka zināmi nacionālistu pretinieki ar S. Ēlerti, A. Štokenbergu un viņa biedriem priekšgalā, taču vēl svarīgāk, lai nacionālistu apvienība spētu atbrīvoties no veciem stereotipiem un to nesējiem. Jaunos laikos un apstākļos vajadzīgs arī jauns nacionālo problēmu redzējums. Vai tad ne?
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319063
Pagājšpiektdien politapvienības "Vienotība" spices personas paziņoja, ka viņu partijas savā 10. Saeimas kandidātu sarakstā neņem ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!". Kāpēc? To vadoņi pārliecinoši un ticami nav izskaidrojuši. Esmu pārliecināts, ka jau no paša sākuma nacionālos nedomāja laist ne tuvumā, "sarunas" bija izlikšanās un laika vilcināšana. Toties tagad bilde ir pavisam skaidra, un tas ir ieguvums. "Ārēji varbūt viss izskatījās labi, bet cilvēciski emocionālā sajūta bija tāda, ka kaut kas nav kārtībā un nebūs kārtībā," žurnālistam "Ir" par saviem pārdzīvojumiem izteicies Maizīša kungs. Manuprāt, tieši tas pats sakāms par "Vienotības" vadoņu izdarīšanos ar latviski nacionālas ievirzes divām partijām. Tieši tās "Vienotībai" izrādījās nepieņemamas. Un, ja jau tā, tad kas ir pati Vienotība? Acīmredzot partiju apvienība, kura pati nevēlas, lai to uzskatītu par nacionālas ievirzes organizāciju. Ne "TB"/LNNK, ne "Visu Latvijai!" tātad nav jājūtas atstumtiem vai pazemotiem, viņi vienkārši nav uzņemti eirokosmopolītu un globālistu aprindās kā tām pārāk prasti un radikāli.
Neņemos spriest, vai šīs ("TB"/LNNK un "Visu Latvijai!") spēs vienoties un dibināt nacionāli noskaņotu bloku. Varbūt spēs, bet varbūt ne – ja neatbrīvosies no vecām nastām. Taču apstākļos, kad notiekošais velk uz Latvijas pārkrievošanu, droši vien būtu arī cilvēki, kas nevēlētos atgriezties pagātnē un 10. Saeimas vēlēšanās balsotu par kaut nelielas latviskas frakcijas izveidi. Tik vien, ka viņiem jāzina, par kuriem kandidātiem balsot, kuri tad ir tie īsti nacionālie un jaunie, bez veciem piesvariem. Palīdz pareizi izvēlēties arī, ka zināmi nacionālistu pretinieki ar S. Ēlerti, A. Štokenbergu un viņa biedriem priekšgalā, taču vēl svarīgāk, lai nacionālistu apvienība spētu atbrīvoties no veciem stereotipiem un to nesējiem. Jaunos laikos un apstākļos vajadzīgs arī jauns nacionālo problēmu redzējums. Vai tad ne?
Tiesa noraida Kabanova prasību pret Visvaldi Lāci
LETA, 21.05.2010
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051
Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.
Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.
Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.
http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319051
Ceturtdien Vidzemes apgabaltiesa noraidīja Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāta Nikolaja Kabanova prasību pret neatkarīgo deputātu Visvaldi Lāci par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesā tika paziņots saīsinātais spriedums. Pilnais spriedums šajā lietā būs zināms 4.jūnijā. Pēc sprieduma paziņošanas 30 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka 2009.gada jūlijā Saeimā tika izskatīts jautājums par Kabanova ievēlēšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli-aizstājēju. Publisko debašu laikā deputāts Lācis nosauca SC deputātu par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Oktobrī Kabanovs iesniedza Madonas rajona tiesā prasību pret Lāci par goda un cieņas aizskaršanu.
Pagājušā gada 11.novembrī Madonas rajona tiesa apmierināja Kabanova prasību pret Lāci. Tiesa lēmusi, ka Lācim arī jāapmaksā Kabanova tiesas izdevumi - 53,23 lati. Tā kā Lācis nebija ieradies uz lietas izskatīšanas sākumu, bet pēc tam ieradies pauda neapmierinātību par tiesas spriedumu, tiesnesis esot nolēmis uzlikt deputātam Lācim sodu 70 latu apmērā par necieņas izrādīšanu tiesai.
Vēlāk, izskatot Lāča iesniegumu, Madonas tiesa nolēma naudas sodu samazināt līdz 35 latiem. Lācis Madonas rajona tiesā pārsūdzēja tiesas spriedumu, kurš liek viņam no Saeimas tribīnes atvainoties Kabanovam, kuru Lācis nosaucis par "Latvijas un latviešu tautas ienaidnieku". Lācis savā apelācijas sūdzībā lūdza tiesu pilnībā noraidīt Kabanova prasību kā nepamatotu un taisīt jaunu spriedumu.
Ēlerte krievu laikrakstam Telegrafs
Ēlerte: Būs jāizvēlas starp ekstrēmistiem un bariņu oligarhu
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu
Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.
Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..
"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.
Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.
Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".
Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."
Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.
Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."
Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."
Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.
"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".
Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte
LETA, 2010. g. 24. martā
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/324269-elerte_bus_jaizvelas_starp_ekstremistiem_un_barinu_oligarhu
Laikraksta "Diena" bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un domubiedru nodibinātās "Meierovica biedrības" mērķis ir veicināt un attīstīt komunikāciju starp Latvijas sabiedrību un politiķiem, intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Ēlerte.
Ēlerte norāda, ka neplāno kādas personas no biedrības virzīt partiju apvienībā "Vienotība", "ja nu vien viņi paši to vēlēsies darīt..". Līdz maijam vairāki cilvēki solījuši sniegt Ēlertei atbildi par vēlmi iesaistīties politikā..
"Vienotības" bažas par deputātu vietu skaita iespējamu samazināšanos politiķiem Saeimā, ja "Meierovica biedrība" piedāvās maksimāli daudz bezpartejisku cilvēku, Ēlerte dēvē par normālu pašsaglabāšanās tieksmi. "Bet parlaments nav darba vieta, par kuru būtu jācīnās. "Vienotībai" ir jādomā, kā sasniegt maksimālo ietekmi nākamajā Saeimā. Ir labi, ka trīs partijas nolemj būt kopā, taču ar to nepietiek. Gatavība sadarboties ar tiešās demokrātijas formām "Vienotību" var tikai stiprināt," uzskata Ēlerte un piebilst, ka runa varētu būt par 3-5 deputātu vietām bezpartejiskiem deputātiem.
Par labu sasniegumu Ēlerte uzskata iespēju jaunajā Saeimā izveidot koalīciju ar vēl vienu partiju, bet ne ar divām. "Lietussargu revolūcijas" mērķis bija atlaist rīcībnespējīgu Saeimu - pašlaik mums ir fantastiska iespēja ievēlēt jaunu kvalitatīvu Saeimu.
Tas ir tā vērts, lai par to pacīnītos, uzskata biedrības pārstāve.
Izvēle - ekstrēmisti vai oligarhi.
Pēc viņas teiktā, koalīcijas veidošanai būs jāizvēlas starp nacionālistiski noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", kas balansē uz ekstrēmisma robežas, un bariņu oligarhu un "Saskaņas centru", kas biedējot Ēlerti ar savām attiecībām ar autoritatīvo Krieviju. "Tā būs mazākā ļaunuma izvēle; lai izvēlētos, būs jāredz personālijas - kas tieši iekļūs Saeimā," piebilst Ēlerte. Viņa gan "Vienotībā" neredzot "Visu Latvijai!".
Viņa ir pārliecināta, ka nākamajā Saeimā nebūs pašreizējo personu. Nākamajā Saeimā jebkura partiju kombinācija būs kompromiss, "demokrātija ir kompromiss. Pašlaik ir grūti izraudzīties mazāko ļaunumu. Korupcija kā sistēma nozīmē, ka Latvija vienmēr būs neattīstīta valsts. Ir atsevišķi principi, no kuriem nākotnē nevajadzētu atteikties, - nacionāla valsts kā bāze integrācijai un orientācija uz Rietumiem."
Uzņēmēji pārdodas par šprotu bundžiņu.
..Ēlerte uzskata, ka tuvākajā nākotnē Krievijā saglabāsies autoritāra valdība, kas mēģinās paplašināt ietekmes jomas. Pēc notikumiem Gruzijā viens no Latvijas uzdevumiem esot savas drošības nostiprināšana. Krievu tanki Latvijā gan nenākšot, drīzāk būšot mēģinājumi ietekmēt Latviju caur ES un NATO politiku, tāpēc te daudz kas būs atkarīgs no tā, kas veidos jauno valdību.
Ēlerte intervijā norāda, ka "Meierovica biedrība" iestājas par sistemātisku Latvijas attīstību. Problēmas esot tad, kad daži uzņēmēji ir gatavi pārdot savu ģeopolitisko orientāciju par šprotu bundžiņu.
Uz jautājumu, vai viņa neuzticas ne oligarhiem, kas pārdodas par šprotu bundžiņu, ne "saskaņiešiem", Ēlerte norāda, ka SC var daudz runāt par savām programmām, bet pēc būtības tā ir tikai viena - etniskā - jautājuma partija.
"Tāpēc viņi spēja nosūtīt dzimtenes nodevēju uz Eiroparlamentu - lai gan man ir grūti saprast, kas var būt kopīgs Rubikam ar Ušakovu.
No otras puses, daudz ļauna darījuši Dobelis un Tabūns", kurus uztver kā sabiedrības vairākuma viedokļa paudējus.
Ēlerte uzskata, ka Latvijā stabila attīstība nebūs iespējama, kamēr būs spēkā etniskā balsošana.
"Latvijas demokrātiskajai valstij ir pilnīgi vienalga, kas ir bijis okupētājs. Var sākt skaitīt, cik gājuši bojā padomju, cik vācu okupācijas laikā, taču doma ir cita: pirms kara Latvija bija neatkarīga valsts, un okupācija ir noziegums. Jebkura cilvēka, politiķa, valsts pienākums ir tikt skaidrībā ar savu pagātni. Un tas, ka Latvija tad nebija noteicēja par sevi, neatceļ nepieciešamību saprast, kas toreiz notika," skaidro Ēlerte.
Viņu nesatraucot iespēja, ka SC izveidot koalīciju ar oligarhiem "bez viņas": "Latiņa ir jāceļ augstu - gan priekš citiem, gan sevis. Jā, koalīcija bez mums ir iespējama, un tas būs ļoti slikti Latvijai."
Šlesers Latviju vedot pie ilgstošas atpalicības.
Komentējot pašreizējo situāciju valdībā, no kuras nesen izstājās Tautas partija, atstājot valdību mazākumā, Ēlerte uzskata, ka pagaidām var iztikt ar šo premjeru un šo valdību līdz vēlēšanām, "kooperēšanās iespējama ar visiem. Tagad nav tādas situācijas, lai dzīvotu bez valdības. Līdz vēlēšanām nav tik daudz laika atlicis, var padzīvot arī ar mazākuma valdību."
Viņasprāt, Šlesers (LPP/LC) ir viens no pašreizējās sistēmas arhitektiem, kas Latviju ved pie ilgstošas atpalicības.
"Šī sistēma ir pretrunā ar atklātu konkurenci, ar iniciatīvu un sabiedrības attīstību. Situācija līdz vēlēšanām ir īpaši kritisks laiks - Dombrovskim ir jāatrod atbalsts, lai Latvija būtu rīcībspējīga," piebilst Ēlerte.
Viņa uzskata, ka galvenā atbildība par pašreizējo ekonomisko situāciju jāuzņemas valstij, kurai jau ilgu laiku bija iespēja apturēt kreditēšanas bumu bankās. "Es runāju par Aigara Kalvīša kā bijušā premjera un tolaik vislielākās partijas vadītāja atbildību. Eksperti mūs brīdināja, bet Kalvītis viņus nedzirdēja un palielināja valsts izdevumus. Tā ir viņa politiskā atbildība," norāda Ēlerte.
"Jaunā laika" (JL) atbildību viņa šajā situācijā nesaskatot, jo "tā nebija sistēmas daļa. Lai gan Latvijā vienmēr būs koalīcijas valdības, taču JL šo sistēmu neradīja. Varbūt Repše arī nodarbojās ar dīvainu biznesu, bet tas ir viņa personīgais prāts, muļķības, aizraušanās, nekas vairāk.".
Pēc Ēlertes teiktā, pašlaik "Vienotība" izstrādā kopīgu programmu - tajā neesot neatrisināmu pretrunu. "Domāju, ka rezultātā nebūs ne krasi labēju, ne krasi kreisu ekonomisku uzstādījumu," piebilda Ēlerte
Abonēt:
Ziņas (Atom)