Latviešu diskriminācija: Paskatīties patiesībai acīs

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95766
12.03.2011. Autors: Agris Liepiņš
Latvijā latviešus apsaukāt par fašistiem ir sena krievu tautas tradīcija

Šobrīd uzskatāmi redzamas gadiem piekoptās strausa politikas sekas. Nevar mūžīgi izlikties, ka ar integrāciju Latvijā viss ir kārtībā. Nekas nav kārtībā un nekad arī nav bijis.

Pārskaitušies par prasību Latvijas valstī garantēt pamatizglītību vienīgi valsts valodā, nacionālboļševiki kopā ar krievu jauniešu kustību sāk parakstu vākšanu, lai grozītu Satversmi un krievu valodu atzītu par otro valsts valodu. Arguments visnotaļ primitīvs – tā ir viņu dzimtā valoda.

Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu piemērs var iedvesmot citus. Līdzīgu prasību varētu izteikt daudzas Eiropā mājvietu atradušas tautas. Vācijā turki, Francijā arābi un citi. Ja kāds Vācijā paziņotu, ka turku valodai jābūt otrajai valsts valodai, jo tā ir viņa dzimtā valoda, vācu politiķu reakcija būtu ļoti asa. Latvijā klusums, kaut šo prasību pārraidīja valsts lielākie televīzijas kanāli. Jāatceras, ka turku viesstrādnieki Vācijā ieceļoja pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā krievi Latvijā.

Krievu jauniešu kustība partiju "Visu Latvijai" nosauca par nacistiskiem spēkiem, kuri savu sodu saņems tāpat, kā to saņēma Hitlers. Latvijā latviešus apsaukāt par fašistiem ir sena krievu tautas tradīcija, man pazīstama kopš bērnības laikiem. Mūsu mājas pagalmā spēlējās latviešu un krievu bērni. Ja krievu puišelim kas atgadījās, viņa mamma apsaukāja latviešu bērnus par fašistiem.

Var jau teikt, ka tie ir sadzīviski strīdi, var apgalvot, ka nacionālboļševiki ir niecīga saujiņa un šīs organizācijas biedri cilvēkus pēc rases pazīmēm nosit tikai Krievijā. Pagaidām.

Redzami vācu un franču politiķi atzīst, ka līdzšinējā integrācijas politika, multikulturālisms un politkorektums ir pilnībā izgāzušies. Varbūt tas rosinās pašmāju integrētājus pārskatīt savus uzskatus. Paskatīties patiesībai acīs un atzīt, ka pilsonības dāļāšana ar vieglu roku var novest pie ļoti bēdīgām sekām.

Latvijas valsts negarantē pamatskolās un vidusskolās izglītību angļu valodā, bet jaunā paaudze šo valodu zina! Tāpēc, ka angļu mēle ir praktiski nepieciešama. Studentu apmaiņas braucienos, uzņemot draugus no citām valstīm. Smieklīga ir gaušanās par krievu valodas izzušanu, ja izglītība netiks nodrošināta slāvu mēlē. Ja būs praktiski nepieciešama, tad neizzudīs un jaunatne to apgūs. Drīzāk pašmāju promaskaviskās partijas un nacionālboļševiki baidās, ka, neuzturot mākslīgi pie dzīvības, ikdienā vajadzība pēc krievu valodas nebūs tik liela, kā visapkārt tiek sludināts.