Tauta atbalsta pirmstermiņa vēlēšanas, lai atlaistu pašreizējo korumpēto Saeimu

ATKAL „preses klubs”
2011.g.28. maija vakarā prezidents Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanu. Apmēram simts cilvēku sagaidīja viņu pie Rīgas pils vārtiem, saucot: „Valdi, Valdi!”
Kāds puisis prezidentam pasniedza maijpuķīšu pušķi un žurnālisti šī vakara notikumu nosauca par „maijpuķīšu revolūciju”.
29. maija vakarā LTV pirmajā kanālā raidīja ārkārtas preses klubu, ko vadīja Mareks Gailītis. Tajā piedalījās arī Sandra Veinberga no Stokholmas, kas priecājās par Zatlera rīcību. Kad prezidents ir atlaidis Saeimu, tad tautai referendumā jābalso PAR vai PRET. Tāds referendums notiks 2011.g.23. jūlijā.
Raidījums aicināja skatītājus pa trim telefoniem izteikt savas domas uz jautājumu—Kā jūs balsosiet referendumā par Saeimas atlaišanu? 1) par atlaišanu, 2) pret atlaišanu,3)referendumā nepiedalīsies. Balsojumā skatītāji bija ļoti aktīvi.
PAR atlaišanu balsoja 12 149 zvanītāji,
PRET balsoja 140 cilvēki,
nepiedalīsies – 38 zvanītāji.
ATIS SKALBERGS

Šlesers - KNAB Vērienīgo kriminālprocesa uzmanības centrā

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316690:vriengaj-kriminlproces-knab-uzmanbas-centr-lesers&catid=72:politika&Itemid=95

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) beidzot ir apstiprinājis, ka ir sākts kriminālprocess aizdomās par vairāku amatpersonu iespējamiem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Kā noprotams no KNAB izplatītās informācijas, izmeklētāju uzmanības centrā ir Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet kratīšanas pie Ventspils mēra Aivara Lemberga un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.

KNAB apstiprina, ka 20.maijā ir sākts kriminālprocess aizdomās, ka vairākas valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, pastrādājušas vairākus Krimināllikumā paredzētus noziedzīgus nodarījumus - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, biroja rīcībā esošo pierādījumu kopums dodot pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, ir aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās komercsabiedrībās - SIA "Rīgas tirdzniecības osta", SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti" un citos uzņēmumos.

Kriminālprocesa materiāli liecinot, ka šobrīd par Saeimas deputātu kļuvusī valsts amatpersona kopš 2004.gada, ieņemot dažādus amatus valsts pārvaldē, iespējams, ir pieņēmusi lēmumus, kā arī piedalījusies un ietekmējusi dažādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz viņai faktiski piederošo SIA "Rīgas tirdzniecības osta". Izmeklēšanā konstatēts, ka Saeimas deputāts kopš 2010.gada februāra, iesaistot dažādas uzticības personas, aktīvi plānojusi un organizējusi finanšu shēmas, kā rezultātā uzņēmums "ZeinHolding AG", kam savukārt pastarpināti pieder 36% SIA "Rīgas tirdzniecības osta" kapitāldaļas, nonāktu Saeimas deputāta faktiskā un juridiskā īpašumā.

KNAB izmeklēšanā noskaidrojis, - lai pēc ievēlēšanas 10.Saeimā saglabātu turpmāku ietekmi uz Rīgas brīvostas valdes lēmumiem, kas skar arī viņam slēpti piederošos uzņēmumus, Saeimas deputāts veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tiktu iecelts viņa partijas biedrs. Savukārt apmaiņā pret Saeimas deputātam nepieciešamo atbalstu balsojumā par vēlamā kandidāta iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā Ventspils domes deputāts Saeimas deputātam esot pieprasījis prettiesisku finansiālu labumu - līguma noslēgšanu ar kādu komercsabiedrību par Rīgas brīvostas reklāmas izvietošanu komercsabiedrībai piederošajos preses izdevumos.

Savukārt cita kriminālprocesa epizode liecinot, ka 2009.gadā, gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām, Saeimas deputāts pieprasīja citai valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu pretlikumīgas darbības ar akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus ar vairākiem plašsaziņas līdzekļiem it kā par "Air Baltic Corporation" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu. Pierādījumi liecinot, ka šī valsts amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli, noslēgusi akciju sabiedrības vārdā fiktīvus līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par reklāmas izvietošanu, faktiski nodrošinot Saeimas deputāta un viņa pārstāvēto politisko organizāciju popularizēšu.

Kā ziņots, KNAB rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijām.

Šlesers esot pieprasījis Flikam slēgt fiktīvus līgumus par "airBaltic" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas tēla popularizēšanu ar vairākiem masu medijiem, taču faktiski medijiem pārskaitītā nauda esot bijusi domāta politiķu reklamēšanai.

KNAB uzskata, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus - "airBaltic" vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu.

Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot arī ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošo dokumentu kopijas, KNAB uzskata, ka 2010.gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.

RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam "Zein Holding AG". Tai pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

"airBaltic" un vēl vairāku ar aviācijas, transporta un tūrisma biznesu saistītu firmu, piemēram, "Baltic Taxi" līdzīpašniece SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

RTO īpašnieces ir SIA "Piejūras investīcijas" ar 36% daļu, SIA "LatMorPortTrans" ar 20% daļu un SIA "BTH Rīga" ar 44% daļu, liecina "Firmas.lv" dati. "Piejūras investīciju" īpašnieks ir Šveices uzņēmums "Zein Holding AG", "LatMorPortTrans" pieder Kipras firmai "Mariniera Limited", bet "BTH Rīga" īpašnieces ir SIA "Operate" ar 54,55% daļu un SIA "Ostas parks" ar 45,45% daļu. "Ostas parks" pieder Jānim Lācim, bet "Operate" pastarpināti caur divām citām SIA - Modrim Ozoliņam.

Savukārt RTO pašai pieder daļas vēl 13 uzņēmumos - pilnībā SIA "Rīgas Centrālais termināls", SIA "Skonto-Metāls", AS "Rīgas 1. saldētava", SIA "Juta termināls", SIA "RTO Vagonu serviss", SIA "Riga Container Terminal", SIA "RTO Investīcijas", SIA "RTO Management" un SIA "Ogļu termināls", 95,56% SIA "RTO Projekti" daļu, 80% SIA "Kravu ekspedīcija" daļu, 49% SIA "Riga Fertilizer Terminal" daļu un trešdaļa SIA "RTO Komunālserviss".

SIA "Abi krasti" kopš šā gada 3.marta pilnībā pieder senam Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, bet iepriekš 20,06% šī uzņēmuma daļu piederēja arī Askoldam Bērziņam.

SIA "Euroline" pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam "Tritan Group AS", SIA "Zaķusala Estates" īpašnieki vienādās daļās ir "Tritan Group AS" un būvkompānija "Merks", bet vērienīgos apbūves plānus Andrejsalā iecerējusī SIA "Jaunrīgas atīstības uzņēmums" (JAU) pieder Norvēģijas kompānijai "PortPro".

"Tritan Group AS" un "PortPro" līdzīpašnieks caur pagaru uzņēmumu ķēdi ir Koziols, vēsta portāls "pietiek.com", atsaucoties uz "Lursoft" datubāzi un Norvēģijas publisko reģistru ziņām.

No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA "Lauku attīstības inovāciju fonds" (LAIF) - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu. Tomēr tieši ar šo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni - viņš tai aizdevis pašam piederošus vai, iespējams, no Šlesera vai citām personām aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu, norāda portāls. LAIF reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.

Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS "Asito Holding" - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā - AS "Aragon", kura otrs lielākais akcionārs ir AS "Urban Development Group", kas pilnībā pieder kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem Johansenam.

"Aragon" pieder trešā daļa akciju "Tritan Group", kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam, un 56% akciju "PortPro". Uzņēmumam pieder arī puse akciju AS "Atom Invest".

"PortPro" pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA "Solid Foundation" ar 24% daļu un SIA "Andrejsosta" ar 20% akciju.

"Solid Foundation" simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles "Ave Lat grupas" darbiniekam Jānim Leimanim.

Savukārt SIA "Andrejsosta", kāda minēta Norvēģijas reģistros, Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds "Andrejosta" ir ietverts arī kompāniju "Jahtu serviss Andrejosta" un "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā, norāda "pietiek.com".

Saeima šodien nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā.

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze - Inese Lībiņa-Egner

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inese-libina-egner-saeimas-atlaisanas-procesa-juridiska-analize.d?id=38780861

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner | 29. maijs 2011

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

3) Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.

2. Tautas nobalsošanas sarīkošana

4) Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai. (Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 5.pants)

5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Tai ir jābūt sestdienai. Balsošana notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika. (Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 12.pants un 15.pants)

6) Balsošana notiek aizklāti, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot balsošanas zīmes. Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums par Saeimas atlaišanu, kā arī vārdi "par" un "pret".

7) Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Satversmes 48.pants neparedz minimālo balsotāju skaitu, lai tautas nobalsošanu būtu uzskatāma par notikušu. Lēmums tautas nobalsošanā tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu.

3. Saeimas darbība līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai

8) Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai līdzšinējā Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanu procedūru. Ja līdz tautas nobalsošanai tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents, tad viņš pārņem amatu parastajā kārtībā.

9) Ja tautas nobalsošana notiek pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa notecēšanas un jauns Valsts prezidents nav ievēlēts, tad laikā līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai Valsts prezidenta funkcijas pilda līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājs.

4. Pēc tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanas

10) Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. (Satversmes 48.pants)

11) Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību nosaka Valsts prezidents. (Satversmes 49.pants)

12) Ja tautas nobalsošanā tauta neatbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu, līdzšinējā Saeima turpina darboties, bet Valsts prezidenta atlaišanai vairs nav nozīmes, jo viņa amata pilnvaru termiņš jau būs beidzies.

13) Jaunas Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

14) Saskaņā ar Satversmes 13.pantu ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākamā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

5. Jauna Valsts prezidenta ievēlēšanas jautājums pēc tautas nobalsošanas

15) Satversmes 52.pants nosaka: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

16) Tādējādi no Satversmes 52.panta izriet, ka Valsts prezidenta vieta nevar būt neaizpildīta apzināti. Satversmē ir uzskaitītas noteiktas situācijas, kurās amatā esošais Valsts prezidents objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts pildīt savus amata pienākumus vai arī objektīvu iemeslu dēļ Valsts prezidenta vieta nav aizpildīta. Tātad Satversmē nostiprināts princips, ka Valsts prezidenta vietas izpildīšana Saeimas priekšsēdētāja personā ir iespējama vienīgi objektīvi noteiktās situācijās uz noteiktu laiku, uzliekot Saeimai zināmu pienākumu ievēlēt jaunu Valsts prezidentu.

17) No Satversmes loģikas viedokļa problemātiski būtu, ja tiktu pieļauta situācija, ka tautai, nolemjot par Saeimas atlaišanu, atlaistās Saeimas priekšsēdētājs būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt Valsts prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdes un noteikt tām dienaskārtību. Tas būtu pretrunā ar Satversmes garu, jo šādas tiesības Satversme ir noteikusi kā ekskluzīvu Valsts prezidenta kompetenci, nevis personas, kas izpilda Valsts prezidenta vietu, kompetenci. Tādējādi no Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēl jauns Valsts prezidents vēl līdz tautas nobalsošanai.

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner. Publikācija "Latvijas Vēstnesī", 29.05.2011

Pārdomas 4. maijā, Dagmāra Beitnere – „Mēs dzīvojam savā valstī“

Laikraksts Latvietis Nr. 145, 2011. g. 11. maijā

4. maija republikai šodien 20 gadu, tas ir laiks, kas izšķīra arī 18. novembra republikas likteni.
 Mēs atkārtojam vēsturi, un vēsture atkārtojas mūsos. Lai kāda būtu mūsu šodienas bilance, es aicinu domāt par Latviju.
 Caur un ar katru no mums Latvija ir dzīva. Katra radoša un saprotoša doma palīdz Latvijai atdzimst, 
restartēt sevi no jauna, ja to darām mēs paši.

Mēs katru dienu saziņas telpā uzzinām par mūsu tautas priekšstāvjiem, viņu rīcību un domām. Viņi ir mūsu atspulgs, lai kā mums to negribētos redzēt. Ir sarkanās līnijas, kuras tiek pārkāptas un ignorētas. Piektdienas portālā Diena paustā Jāņa Urbanoviča* viedokļa atreferējuma: „labāk viena Biškeka** nekā cilvēki pamet Latviju“. Politiskajā retorikā doma skaidra, rūpes par aizbraukšanu no Latvijas. Taču atkal jau piesaukta starpnacionāla asinspirts bijušajā padomju telpā... Biškeka minēta jau otro reizi, un nedēļu pēc aicināju atjaunot padomes Latvijā... Un neviena no valsts institūcijām par to nav devusi savu novērtējumu. Prezidents klusē.

Mana pirmā reakcija bija zvans Latvijas valsts prezidenta kancelejai, lai jautātu, vai prezidents grasās publiski atbildēt šādiem izteikumiem. Atbilde padomnieka sekretāres balsī: „Prezidents ir patriotiski noskaņots cilvēks, kurš noteikti reaģēs, ja būs tāda nepieciešamība.“

Zvanu Iekšlietu ministrijai, sekretāres noraidošā un nelaipnā atbilde liecina, ka esmu iztraucējusi kafijas dzeršanu. Zvanu Drošības policijai. „Jā, mēs uzmanām situāciju. Nekādu briesmu šobrīd nav. Ja vēlaties, varat uzrakstīt iesniegumu, tad gan būsim spiesti reaģēt“ ...bet tas taču ir viņu tiešais darbs, reaģēt uz šādiem publiskiem paziņojumiem.

SAB atzvanīja un paskaidroja, ka tas nav viņu darba lauks. Bet attieksme saprotoša.

Mēs vispirms esam Latvijas valsts pilsoņi, kuriem ir jāreaģē, jo tas ir apdraudējums sabiedrības drošībai.
 Mūsu acu priekšā ir nozagta mūsu valsts, ko paveica klusi un it kā sabiedrībai nemanot, nemitīgi uzlabojot likumus, zinošu cilvēku vajadzībām.

Un te nonākam pie galvenā. Kā nācija mēs būsim tai brīdī, kad no mūsu vidus nāks valsts vīri un sievas, kas spēj domāt un strādāt kopējā labuma vārdā. Arī dabā pastāv uz altruisma pamatiem, un tieši tāpat var dzīvot un pastāvēt sabiedrība.

Es aicinu un iedrošinu Jūs katru, nebaidīties izteikties, zvaniet, rakstiet iestādēm, protestējiet. Tikai neesiet vienaldzīgi. 
Latvijai vajag mūsu rūpes un uzmanību.

Mēs katrs varam darīt savu darbu un līdzās citām domām, veltīt laiku Latvijai.
 Runājiet ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, domubiedriem. 
Iedrošiniet viņus domāt visiem procesiem līdzi. Latvijai tas ir svarīgi.

Mēs dzīvojam ekskluzīvā un ļoti iekārojamā vietā, par kuru arī miera laikā jābūt nomodā.

Mēs dzīvojam savā valstī, bet viņa tikai top – kopā ar mums.

Dagmāra Beitnere, Dr. sc. soc.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

* Jānis Urbanovičs – krieviski orientētās partiju apvienības Saskaņas Centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

** Biškeka (Frunze) – Kirgizstānas galvaspilsēta. 2010. g. aprīlī opozīcija pārņēma varu, un sadursmēs ielās bojā gāja, iespējams, simtiem cilvēku.

Andris Bērziņš (ZZS), nejaukt ar LC politiķi Andri Bērziņu

Delfi, 20. maijs, 2011:

No Vidzemes ievēlētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš bijis Latvijas Unibankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs, apsver iespēju kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, un savu lēmumu sola paziņot pirmdien. Tomēr ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver, ka viņš nebūs frakcijas virzīts kandidāts un viņu varētu izvirzīt atsevišķi deputāti.

Brigmanis žurnālistiem arī uzsvēra, ka viņš pats par Andri Bērziņu nevarēs balsot, jo ir apsolījis atbalstu pašreizējā prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanai.

Bērziņš žurnālistiem ceturtdien stāstīja, ka par iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās viņš domājot jau vairākus mēnešus, redzot, kā šobrīd virzās process, kad līdzīgi kā Baltkrievijā notiek mēģinājums saglabāt pie varas esošo prezidentu.

Bērziņš žurnālistiem skaidroja, ka ilgus gadus darbojies tautsaimniecības nozarē, līdz 1987.gadam izgājis ceļu no strādnieka līdz ministra vietniekam, vēlāk ilgstoši darbojies finanšu sektorā, vadījis banku un LTRK.

Bērziņš norādīja, ka septiņus mēnešus vadījis Tautsaimniecības komisiju un sapratis, kā strādā valdība, un labprāt strādātu ar premjeru Valdi Dombrovski (V) jebkurā amatā.

No Brigmaņa un Bērziņa teiktā izriet, ka Brigmanim deputāts savu nodomu kandidēt vēlēšanās paziņoja trešdien, taču diskusija par to notikusi jau vairākus mēnešus. Īsa saruna par šo lēmumu Bērziņam bijusi arī ar Ventspils mēru un ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu. Bērziņš arī atzina, ka Lemberga viedoklis viņam būšot svarīgs, tāpat viņš vēloties gūt skaidrību par to, cik plašs varētu būt atbalsts viņam gan savā frakcijā, gan koalīcijā, gan opozīcijā.

Bērziņš arī uzsvēra, ka viņš nav nevienas partijas biedrs un sevi neuzskatot par profesionālo politiķi, bet vairāk par tautsaimnieku.

Brigmanis žurnālistiem aplecināja, ka tieši viņš aicinājis Bērziņu kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, iepriekš Bērziņš kandidējis no ZZS saraksta arī Rīgas domes vēlēšanās. Savukārt pirms četriem gadiem, pirms tika atrasta Valda Zatlera kandidatūra prezidenta amatam, Brigmanis Bērziņam piedāvājis kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, taču tolaik Bērziņš atteicies, jo "bija pagājis malā no aktīvas dzīves".

Brigmanis žurnālistus informēja, ka frakcijā par valsts prezidenta amata kandidātiem būs brīvais balsojums, un, ja bez Zatlera parādīsies kāds cits kandidāts, piemēram, Bērziņš, Brigmanis frakciju par to informēs, taču nodrošināt atbalstu kādam kandidātam nebūšot viņa uzdevums.

Jau vēstīts, ka pirmajā prezidenta kandidātu izvirzīšanas dienā ceturtdien apvienība "Vienotība" un "Par Labu Latviju", kā iepriekš solīts, oficiāli iesniedza Saeimas prezidijā pašreizējā Valsts prezidenta Zatlera kandidatūru ievēlēšanai uz vēl vienu termiņu.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka frakcija neuzskata par lietderīgu iesaistīties "sacīkstē par to, kurš ātrāk iesniegs Zatlera kandidatūru". Ja jau divas frakciojas ir to izdarījušas, VL-TB/LNNK varētu "taupīt papīru un to nedarīt", taču tas nemainaot faktu, ka frakcija atbalsta Zatleru un par viņu balsos, sacīja politiķis.

Jau vēstīts, ka ceturtdien sākās Valsts prezidenta vēlēšanu maratons – politiķiem līdz 24.maijam jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Vienīgais līdz šim partiju nominētais kandidāts ir pašreizējais prezidents Zatlers, taču skaidrības par to, vai viņa pārvēlēšanai pietiek balsu, vēl joprojām nav, un gan publiski, gan aizkulisēs ik pa laikam izskan arī citu potenciālo valsts augstākās amatpersonas pretendentu vārdi.

Zatlers marta vidū paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Kandidatūras prezidenta amatam politiķiem jāiesniedz no 19. līdz 24.maijam, bet no 25.maija līdz 8.jūnijam ir jāorganizē prezidenta vēlēšanas.

Kristovskis un vēstule Maijai, jeb My letter to the Mayo Clinic

Piektdiena, 5. novembris (2010)

Cien. lasītāj!

Sakarā ar aktuālo, vismaz mani dziļi šokējušo notikumu ar daktera Sluča un ministra Kristovska visā pasaulē izbazunēto "krievnīdīgo rasismu", jutos spiests ierakstīt Maijo klīnikas, daktera Sluča darbavietas, Facebook blogā savu izpratni par situāciju.

Jasaka, ka, kā tādos gadījumos pierasts, blogs ir piegāzts pilns ar Krievijas, krievu un "krievvalodīgo" sašutuma kaucieniem un brēcieniem pēc svaigām asinīm. Pats par sevi saprotams, krievu internets ir liels, sarīkot talku, lai nolinčotu "latviešu nacistus" šiem ir nieks un patīkama izklaide.

Ja arī Tu vēlies ieskatīties minētajā blogā (tajā, ko rādīja pa televizoru, ar latviešu ārsta bildi komentāros ar nacistu kāškrusta banti uz rokas - žanra klasika), un varbūt atstāt arī savu piezīmi, tad dodies uz šejieni:

http://www.facebook.com/top ic.php?uid=7673082516&topic=14565

Un te nu ir mans devums lauzīta angļu valodā, kas vairak vai mazāk dublē agrāko rakstu, bet lai jau nu ir ar:

- - -

Dear Mayo,

First, let us assume the published e-mail letter is indeed authentic, which remains to be seen. Though not that it would be of importance to what I am going to say.

Second, the supposed Mr. Slucis letter at the beginning talks about the huge number of Russian in Latvia and then it says:

"I am visiting Latvia only on the "regular" occasions because as a doctor I could not provide to Russians equally good a treatment as compared to Latvians, and that is not permissible, so I am waiting."

Now, a person familiar with situation in Latvia knows that there is a great number of Soviet post-WWII immigrants illegally brought in by Soviets to settle the occupied Baltic states. Partially this was to compensate for population loss caused by Soviets themselves, including killing and en masse deportations to Soviet labour camps when USSR occupied Latvia in 1940 and once again after the WWII was over.

These Soviet immigrants who normally are referred to as “Russians”, though actually they are a mix of different ethnic groups, normally do not speak Latvian. If they do, their language skills are very poor.

Many of these people are Soviet indoctrinated, and have strong Soviet and Russian nationalist sentiments, often hate local people, the Latvians, for struggling to maintain their language and culture. Even if they do know some Latvian normally they challenge the Latvians by forcing Russian to be used in conversation.

Many of them consider themselves belonging more to Russia than to their country of residence. Influence of anti-Western Russian politicians and mass media in Russian speaking segment of the society is dominating.

It is common for Latvian citizens to be discriminated against by Russian speaking businesses, who ignore the law which makes servicing customers in state language, the Latvian, mandatory.

Latvian state is trying to improve knowledge skills of young Russian speaking population, by intensification of teaching Latvian in schools, but this meets strong and aggressive resistance from local Russian speaking politicians.

So far the background information, and, keeping that in mind, we come to the essence. Pay attention:

1) Mr. Slucis makes no offensive or racist remarks with intent to insult Russians

2) Mr. Slucis claims that if he would go to Latvia to be a doctor, he could hardly provide equal treatment to both Russian and Latvian patients. That is all that he says! IMPORTANT!!! He does not say that *they do not deserve* equal treatment or that *he does not want* to provide equal treatment! He just could not provide it, for a very simple reason – he would not be able to communicate with his would-be patients without a dedicated translator. Most of them speak only Russian. Mr. Slucis does not.

3) Then Mr. Slucis frankly and professionally admits that such un-equal treatment is not acceptable. Which is very sound, ethical and responsible conclusion.

4) Mr. Slucis makes a decision to abstain from doing medical business until situation possibly changes in future. Which may be a sad decision for him.

THAT IS ALL!

There is no racism, no hatred, no discrimination whatsoever!

Well, actually there is. Though not in the Mr. Slucis letter.

This scandal brings to light the problem of dicrimination in Latvia, but it is discrimination and bullying of the original population, the Latvians, by nominally smaller (though it often feels itself as the part of the much greater Russia) but more aggressive minority.

First. It is not uncommon for Latvians to be denied proper treatment when communicating to Russian doctors and medical personnel in Latvia.

Second. A bit similar to the case of Mr. Slucis – a Latvian speaking Latvian (the state language) may be and often is denied employment possibility in Latvia, because of the widespread resistance to use Latvian by the local Russian minority. At the same time it is relatively easy for a Russian to find a job without any knowledge of the Latvian.

This, indeed, is discrimination of Latvians in their own country, due to the consequences of the 50 year Soviet occupation and rather cowardly attitude to the issue in the following decades, promoted by the EU authorities, preferring “politically correct” denial of the problem instead of solving it.

All this scandal was causing by a very simple chain of events:

After the recent Parliament elections in Latvia, two opposition parties, the largest of them official partner of Putin's “United Russia” with clear Communist and Soviet sympathies, claiming to “protect rights” of the local Russian speaking minority, used a supposed copy of the supposedly leaked one year old e-mail message published at a web site maintained by a reporter notorious for scandals and suspected to have links to the other party of the two, to create havoc by claiming that the new minister for Foreign Affairs, confirmed in position only a day before, is a “Russophobe” racist, thus discrediting this well know and successful politician, EU Parliament member Mr. Kristovskis. Russian media locally, in Russia, and in the whole Russian speaking media space went wild propagating this sensational news in the last twenty-four hours. Now, as you can see, brainwashed Russian nationalist Internet hoodlums are bombarding this website with their comments, crying for blood of doctor Slucis.

Again. Mr. Slucis has not written ANYTHING that would be racist or “Nazi”, or anything of the sort!

He has described the situation as it is, and has done so in a very professional and frank manner, though in a bit bitter way.

Mr. Slucis has been unlucky to become a victim of propaganda war waged by Russian Federation, which is hardly considered to be a democratic and free country, and its friends, partners and collaborators against the Baltic states and Poland (as well as Georgia and, as the case used to be, Ukraine). This is a dirty local party struggle, but it is a part of the larger picture. Your fine Mayo clinic has suddenly become involved in this propaganda war over the post-Soviet Europe too against its will.

Consider this. We in Latvia are experiencing media attacks, similar to the one your blog is seeing now, constantly. All over the last 20 years since we broke free form the USSR. Massive disinformation, defacing, information manipulation. It is the New Cold War.

So, please consider all this, relax and take with a bit of salt all this Russian “Nazi” and “discrimination” thing. For a very simple reason – it just isn't true.

Aicinājums parakstu vākšanai par LATVIEŠU VALODU

Ir sākusies parakstu vākšana par valsts valodu valsts skolās – lai Latvija runātu latviski! Tagad varam pierādīt, ka pat bez naudas un ietekmīgas aizmugures visi varam vienoties savas dzimtās valodas aizstāvībai. Par spīti liekulīgu politiķu žultij, skaudībai un meliem – mēs joprojām zinām, kas ir mūsu vērtības un kā par tām pastāvēt.

Daudzviet Eiropā mostas nacionālais gars. Bez tādām valstīm kā Francija, Somija, Ungārija, pirms dažām dienām priecēja pat Ukraina, kurā pilsoņi faktiski apturēja oranži melnā padomju mantojuma izpausmes 9. maijā. Nu ir Latvijas laiks pārsteigt un tapt apbrīnotai!

Ar mūsu pašu, Latvijas pilsoņu spēju mobilizēties un aizsargāt to reto dārgumu, kas vēl palicis tīrs un ko varētu mantojumā saņemt mūsu bērni.

Es vēršos pie Tevis, jo šajā darbā UZVARĒT VARAM TAD, JA PAR ORGANIZATORU KĻŪS KATRS. Lai arī kur Tu dzīvotu, strādātu vai mācītos, aicinu Tevi ne tikai parakstīties, bet organizēt savu mazo kampaņu. Dari to sev tuvo cilvēku lokā (darba vietā, skolā, organizācijās), dari to internetā sociālos tīklos, sev pieejamās lapās un portālos, dari to, liekot lietā pats savu radošo garu! Parakstu vākšanas ierosinātāji var palīdzēt ar izplatāmiem materiāliem un argumentiem, bet pārējais šoreiz ir jāuzņemas Tev pašam.

Dari to, ko proti! Ja esi mākslinieks, zīmē! Ja mūziķis, radi šim notikumam veltītu dziesmu! Ja dzejnieks, raksti dzejoli! Ja maketē plakātus vai proti taisīt videoklipus, dari to! Ieraksti par atbalstu šai lietai savā Draugiem.lv (un citu sociālo tīklu) profilā! Liec materiālus albūmos un iesaki ziņas par parakstu vākšanu „runā” sadaļā un Twiterī!

Ja vari, informē par savām aktivitātēm, lai iespēju robežās varētu par tām darīt zināmu arī citiem! Šai lietai radīta e-pasta adrese: godalieta@gmail.com

Video par lietas būtību:
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c&feature=player_embedded

Par laviešu valodu: Raivis Dzintars

Neesiet vienaldzīgi! Saruna ar Raivi Dzintaru
"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts RAIVIS DZINTARS. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.


V. Krustiņš: – Tātad jūsu apvienība panākusi balsošanu, lai valsts skolās latviešu valodā sāktu mācīt jau no 1. klases, un tie pilsoņi, kuri nacionālo spēku priekšlikumu atbalsta, jau no šodienas var ierasties CVK norādītajās vietās un paust savu attieksmi?

R. Dzintars: – Jā, par to savācām 10 tūkstošus parakstu, bet vēl nepieciešami pāri par 140 000 vēlētāju jāvārdi, lai rosinātu referendumu – tautas nobalsošanu.

– Pasakiet, kāpēc mums jāiet uz iecirkņiem, un kāpēc jāatbalsta "Visu Latvijai!" - TB/LNNK rosinājums?

– Atbilde vienkārša: lai izšķirtu, kādā valodā runās Latvijā jau pēc dažiem gadiem. Valdības pārstāvji šobrīd pūlas iegalvot, ka ar valsts valodas apguvi un mūsu izglītības sistēmu viss esot kārtībā. Maigi izsakoties, tā ir nepatiesība. Statistika un mana pieredze liecina pavisam ko citu. Arī Latviešu valodas aģentūra nāca klajā ar pētījumu, ka no 7. līdz 12. klasei mazākumtautību skolās 39 procenti skolēnu latviešu valodu prot "slikti" vai "ļoti slikti". Tas ir aptaujāto jauniešu pašnovērtējums! 80% apgalvo, ka nonākuši grūtībās slikto latviešu valodas zināšanu dēļ.

– Gribat teikt, ka krievu skolās slikti māca latviešu valodu?

– Vispār mācīt jau māca, bet ir starpība, vai to sāk no pirmajām klasēm, kad bērni valodas apgūst vislabāk, vai kā tagad – kad mācības latviski notiek vecākās klasēs un tad arī tikai par 60 procentiem. Redzēju 1932. gada otrklasnieka liecību. Tajā redzams, ka bērns mācījies četras valodas – latviešu, vācu, krievu, angļu.

– Vai visi valodnieki šodien saka to pašu, ko jūs? Pat draudzīgās "Vienotības" pārstāvji tam ne vienmēr piekrīt!

– Man arī gribētos, ka viņi būtu draudzīgas partijas pārstāvji, bet šķiet, ka nē, jo uzskata, ka mūsu akcija ir konkurējoša, kas, protams, ir absurdi. Objektīvi speciālisti, piemēram, Vineta Poriņa piekrīt mūsu viedoklim.

– Arī prezidents Zatlers nav vienisprātis ar jums, ka latviešu valodā mācības jāsāk jau no 1. klases.

– "Saskaņas centrs" teicis, kad atbalstītu Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās. Ja prezidents atbalstītu viņu iekļaušanu valdībā. Tā ir uzruna Zatleram no spēka pozīcijām, un skaidrs, ka "SC" 29 balsis Saeimā ir svarīgas, pošoties uz otro prezidenta termiņu.

– Diezin vai Zatlera kungam pilnīgi pietiek ar latvisko partiju balsīm.

– Tas nav tā nolikts. Kā mēs balsosim, spriedīsim pēc tikšanās ar prezidentu. Nav visai augstas ticamības, ka par Zatleru būs visi tie, kuri jau paguvuši viņam solīties. Tā ka vajadzība pēc "SC" balsīm ir ja ne liela, tad ļoti lietderīga.

– Bet runāsim par to, kāpēc Zatlers, par kuru cilvēki daudzkārt izsakās pozitīvi, iebilst pret jūsu priekšlikumiem izglītības nacionāli latviski valodiskajā reformā?

– Tas būtu viņam vaicājams, taču neteikšu jaunumus, ka prezidenta darbībā bijuši vērojami, varētu teikt, nebūt ne latviski momenti. Tas, piemēram, attiecas uz aicinājumu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību, tāpat latviskas Latvijas interesēm diez vai atbilst vēlējums ieviest ar Krieviju bezvīzu režīmu. Šādi izteikumi un apstākļi Nacionālajai apvienībai padara balsošanu par Valda Zatlera kandidatūru visai sarežģītu.

– Vēlaties uzsvērt, ka runa par citu politisku pieeju, nevis neobjektīvu informētību?

– Jā, runa ir par citu politisku pieeju. Kam tā ir prokremliska vai prokrieviska, kam vienkārši mīkstāka, bet izskatās, ka pašlaik Saeimā latviska politiskā pieeja ir astoņiem nacionāli noskaņotiem deputātiem plus vēl dažiem atsevišķiem citu frakciju biedriem. Tāda ir realitāte. Un arī prezidenta nostājā nereti bijuši gadījumi – latviskas Latvijas mērķiem neatbilstoši.

– Tomēr daudziem Zatlera kungs joprojām ir autoritāte, tas nozīmē, ka viņi atbalstīs viņa līniju. Un, ja prezidents saka: nevajag ar to referendumu ielaisties, – tad jūsu izredzes, kā paši saprotat, mazinās. Var teikt, ka jūs cīnāties ar pašu prezidentu!

– Prezidents vismaz šobrīd Latvijā vēl nav Dieva vietā. Pat atbalsts viņam nenozīmē, ka tiek atbalstīts itin viss, ko prezidents runā vai dara. Zatleram izdevies izveidot vidējam latvietim gana tuvu tēlu. Viņš bija biežāk līdzās vietējiem cilvēkiem, salīdzinot ar Vairu Vīķi-Freibergu, bijis vienkāršāks, pieejamāks un tāds, kas nevienu asi neuzrunās. Tāds diplomātiskums nostiprinājis viņa autoritāti un cieņu, taču, manuprāt, latviešu vēlēšanās, lai viņi un viņu bērni dzīvotu valstī, kur runā latviski, nav mainījusies. Tā ir būtiska vēlme. Cits apstāklis ir, ka par mūsu kampaņu un šo nobalsošanu ir sarunāts ārkārtīgi daudz puspatiesību un mītu, kas daudziem neļauj līdz galam izprast iecerētās reformas būtību.

– Manā izpratnē netiek pietiekami uzsvērts – runai jābūt ne jau tikai un galvenokārt par latviešu valodas mācību skolās. Viena lieta ir zināt valodu, bet otra, ka skolu sistēma kļūst latviska, ka tur arī vēsturi mācīs latviski.

– Nenoliedzami. Šķiet, daži valdošajās partijās, piemēram, Janīna Kursīte, izprot lietas būtību un ir pateikusi, ka atbalstīs mūsu ieceres. Ar vienu valodas jautājumu visu vienlaikus neatrisinās. Tāpēc arī līdz šim Saeimā esam nākuši klajā ar daudzām ierosmēm nacionālajā politikā, bet skolu latviskošana, bez šaubām, ir būtiska un pamatīga, lai izpildītu pārējās iniciatīvas. Turpretī, ja no mazām dienām cilvēks nemācēs runāt, daļēji domāt latviski, tad pastiprinātai vēstures mācīšanai būs krietni mazāka nozīme, nekā tā varētu būt. Bet es jums piekrītu – skolās jāievieš gan vēsture, gan valstiska, pilsoniska audzināšana.

– Nu ja, un var uzdot jautājumu: kam ir ticama informācija par to, kas patlaban notiek aiz krievvalodīgas skolas durvīm? Iespējams, pavisam ne tas, par ko priecājas mūsu politiskie optimisti. Opozīcija saka pavisam citu.

– Jā, var apšaubīt apgalvojumu, ka sistēma "60 pret 40" strādā un dod pozitīvu rezultātu. Atgriežoties pie Valodas aģentūras pētījuma – tikai 6% krievu skolu audzēkņu nākotnē vēlas strādāt profesijā latviešu valodā, 80% skolēnu mājās skatās TV programmas citās valodās – nevis latviski. Tie ir visai šokējoši skaitļi, kas liecina par attieksmi pret latviešu valodu un mūsu valsti. Šo attieksmi veicina dzīvošana divās atšķirīgās informācijas telpās. Slikto valodas zināšanu dēļ tā ir spiesta lieta visai lielam skaitam krievu jauniešu.

– Un, ja tas gars skolās nav labvēlīgs, kā jūs sakāt, tad kas notiek ar Latviju? Tā pārkrievojas, un to pārkrievisko? Par to atbildīga ir valdošā koalīcija.

– Mēs speram soļus, lai to nepieļautu. Arī šī referenduma atbalsta balsošana būs pret aizsākto pārkrievošanas vilni, ko grib velt pāri Latvijai. Rosinājām grozījumus Darba likumā – lai vairs nepieļautu, ka latviešu jauniešiem Latvijā tiek prasītas pārmērīgas krievu valodas zināšanas, citādi tos neiekļauj darba tirgū. Tiem nedod darbu. Neguvām atsaucību cīņai par latviešu jauniešu interesēm.

– Vai latvieši vispār ir spējīgi uztraukties par to, ko jūs prasāt un cīnāties?

– Sabiedrībā ir dažādi cilvēki. Gribētos cerēt, ka vairākumam šie jautājumi šķiet būtiski. Daudzus maldina ar propagandu, itin kā Latvijā ar valodas un nacionālajām lietām viss būtu kārtībā. Viņus tur savdabīgā gūstā. Šajā ziņā gaužām noderīgi ir 9. maija pasākumi pie pieminekļa, jo tur redzētais raisa bažas un liek daudziem latviešiem šaubīties, vai tiešām viss ir tik lieliskā kārtībā, kā sludina varas partijas.

E. Līcītis: – Latviešu meitene Baiba, uzvārdā Strautmane, TV raidījumā taisni vai pārmeta Jānim Dombravam: ko jūs ar savām prasībām kaitināt krievus! Un Klementjeva kungs atskaitļoja, ka jūsu iniciatīvas atbalsta tik vien kā 5% vēlētāju, kamēr "Saskaņas centra" pusē ir gandrīz trešdaļa pilsoņu.

– Tā jau nu nav, ka ZZS vai "Vienotības" vēlētāji nepiekristu mūsu prasībām nacionālajos jautājumos. Tās idejas ir tuvas vai saprotamas ievērojami vairāk nekā 5% pilsoņu, turklāt, kā minēju, dažkārt pat viņu deputāti sper soli pāri frakcijas disciplīnas skarbajiem noteikumiem un balso kopā ar "VL"/"TB"/LNNK.

– Ir tādi drosmīgie? Kuri?

– Nereti Dzintra Hirša, Janīna Kursīte vai Ingmārs Čaklais. Arī Ingūna Rībena un pats Šadurskis. Gadījies, ka Brigmanis atbalsta.

– Dzintara kungs, rezumējiet – ar ko jārēķinās un kas jāapzinās tiem vēlētājiem, kuri neies uz šo nobalsošanu? Kas notiks, ja nesavāks nepieciešamos 140 – 150 tūkstošus balsu? Kādas būs politiskās sekas?

– Kā jau esam konstatējuši – notiek Latvijas pārkrievošana, un tā tas arī turpināsies. Veidojot Dombrovska valdību, bija divi nosacījumi, kādēļ Nacionālo apvienību strikti neielaist valdībā. Viens nosacījums bija – nekādā gadījumā necilāt jautājumu par latviešu valodu valsts skolās. Tātad tas ir būtiski kādam (nezinu, kam), lai valsts valoda nevaldītu skolās. Tam agresīvi pretojas. Pretestību organizē plašā perimetrā. No vienas puses, izmanto sabiedrībā pazīstamas autoritātes ar viņu iebildumiem. No otras puses, biedējot cilvēkus, ka nevajag kaitināt krievus, ka celsies nemieri, būs ielās iešana. Tas viss liek domāt, ka ar cīņu par latviešu valodu esam trāpījuši desmitniekā. Jau līdzšinējie 10 000 savākto parakstu paši par sevi ir ļoti vērtīgi. Šais grūtajos laikos cilvēki gāja, nežēloja latus, būdami pārliecināti par tautas valodas lietu. Viņi ir mobilizējuši citus, arī jauniešus, studentus, kuriem radusies interese par valodas aizstāvību, Latvijas latviskošanu. Tāpēc nav tik svarīgs matemātiskais rezultāts referendumu rīkošanā, cik tautā radītā pārliecība, ka par nodokļu maksātāju naudu valsts uzturētās skolās ir jāmāca latviešu valodā, jāgatavo Latvijas pilsoņi – šai valstij piederīgi, nevis kādai citai valstij. Referenduma atbalstītājs, pazīstamais komponists Zigmars Liepiņš ir teicis vēl stingrāk – jautājums par latviešu valodu skolās būtībā ir referendums par Latvijas valsts izdzīvošanu.

– Vai jums ir daudz tādu atbalstītāju kā Zigmars Liepiņš?

– Daudz, piemēram, mākslinieks Agris Liepiņš vai tenors Nauris Puntulis, bet ne jau katram esmu jautājis. Arī tiesību eksperts Egils Levits atbalsta un ir palīdzējis atspēkot vienu otru mītu, ar ko diskreditēja parakstu vākšanas mītiņu.

V. Krustiņš: – Interesanti, vai esat vaicājuši akadēmiķim Stradiņam, ko viņš par to visu domā?

– Vēl ne, bet kardināls Pujats ir pozitīvi izteicies – skolām ir jābūt latviskām. Mēs vispār vairāk ceram uz to, ka šajā lietā būs liela pilsoņu pašorganizēšanās. Mums trūkst naudas, lai rīkotu reklāmas kampaņas, taču novados, kur visur būs vēlēšanu iecirkņi, visu šo mēnesi aktīvi darbosies mūsu biedri, un ikkatrs viņiem var nākt talkā, sniedzot savu artavu – nebūt ne materiālu –, lai nobalsošana izdotos.

– Lindermans un citi parakstu vācēji par krievu kā otru valsts valodu Latvijā priecājas, cik viņiem viss izdodas veicinoši, atbalstoši un gludi. Tā arī ir. Krievi grib krievu valodu par mūsu valsts valodu.

– Tomēr pēc būtības mūsu uzdevums ir stiprināt Latvijas neatkarību, kamēr tiem otriem – vērsties pret Latvijas neatkarību. Lindermana akcija ir skaidra atbilde tiem strausa politikas veidotājiem, kuri daudzina, cik ļoti Latvijā viss ir kārtībā. Kad sasummēs Lindermana parakstu vācēju rezultātus, būs skaidra bilde, cik daudz te mitinās nelojālu cilvēku ar Latvijas pilsoņa pasi. Tas būs tāds savdabīgs 5. kolonnas reģistrs. Nedomāju, ka šajā situācijā vajadzētu turpināt piekāpties, atkāpties un palikt vienaldzīgiem pret norisēm valstī.

– Vai ievērojāt, ka Somijā vēlēšanās lielus panākumus guvusi partija "Īstenie somi"? Vai necerat, ka nākamreiz vēlēšanās Latvijā jūs arī saņemsiet lielāku atbalstu?

– Nacionālā atmoda notiek ne tikai Somijā. Mēs ne tikai ceram – mēs arī gūsim panākumus.

Latvijas Avīze

'Lauku Avīze' pieder 'Ventbunkeram'

LETA 11. augusts 2003
AS "Ventbunkers" koncerna pagājušā gada pārskats apliecina, ka pēc tirāžas lielākais Latvijas laikraksts "Lauku Avīze" nonācis šī Ventspils uzņēmuma īpašumā, ziņo "Dienas Bizness" (DB).



"Ventbunkera" pagājušā gada darbības pārskatā, kurš kompānijas akcionāru sapulcē apstiprināts šā gada 29.jūlijā, kā 100% meitas uzņēmums minēta "izdevējsabiedrība". Tās nosaukums jau otro gadu pēc kārtas pārskatā gan netiek minēts.
DB norāda, ka skaidrību par to, kas ir šī nenosauktā izdevējsabiedrība, sniedz "Ventbunkera" gada pārskatā minētās dividendes Ls 402 758 apmērā, kuras uzņēmums saņēmis no nenosauktās izdevējsabiedrības.

Šī summa atbilst tai, kuru 2002.gadā dividendēs saviem akcionāriem izmaksājusi AS "Lauku Avīze".

"Ventbunkera" valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums komentārus par šo tēmu DB nav sniedzis.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas prezidents Aivars Rudzinskis DB atzinis, ka "Ventbunkera" minētie dati Latvijas izdevējsabiedrību kontekstā tiešām liekot domāt, ka "izdevējsabiedrība", kas minēta Ventspils kompānijas gada pārskatā, ir "Lauku Avīze".

AS "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs un iepriekšējais īpašnieks Viesturs Serdāns plašākus komentārus par kompānijas īpašnieku struktūru joprojām nesniedz, raksta DB.

Savukārt kā oficiālie AS "Lauku Avīzes" akcionāri šā gada jūlija beigās notikušās akcionāru sapulces protokolā joprojām minēti Serdāns un viņam 100% piederošā SIA "V.S. Izdevniecība".

Kā ziņots, presē jau pirms vairākiem mēnešiem izskanēja ziņas par komplicētiem līgumiem, pēc kuriem AS "Lauku Avīze" akcijas nonākušas "Ventbunkera" īpašumā.

"Lauku Avīze", kuras tirāžā ir 60 000, šā gada beigās pārtaps par dienas laikrakstu.

Kā norāda DB, paša "Ventbunkera" īpašumā citu laikrakstu nav, taču tas ir netiešs lielākais akciju īpašnieks AS "Ventspils nafta" koncernā, kas ir arī laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Rīgas Balss", "Vakara Ziņas" un "Večerņaja Riga", kā arī divu žurnālu izdevējs.

Ņemcovs par Krieviju

KRIEVU POLITIKIS PAR KRIEVIJU  

RĪGĀ viesojās krievu politiķis Boriss Ņemcovs . Viņš prezidenta Jeļcina laikā bija premjerministrs, gubernators, tagad ir opozīcijā Putina režīmam. Žurnālā „IR” 2011.g. 5. maijs – 11. maijs ievietota intervija ar viņu.  Viņš saka: „Režīmam bīstamu žurnālistu un aktīvistu slepkavības ir kļuvušas par Krievijas dzīves ikdienu”. Putins agrāk vai vēlāk ņems nelabu galu kā visi diktatori. Uz jautājumu – kas būs prezidents pēc nākamgada vēlēšanām? -  tūlīt atbildēja: Putins, tāpēc, ka viņš kontrolē valdību, spēka struktūras, gubernatorus, medijus, oligarhus, viņš būs par zagļu un blēžu partiju dēvētās „Vienotās Krievijas” priekšgalā. Medvedjevam partijas nav. Vēlēšanas, protams, būs falsificētas. Putina izredzes ir 90% , Viņš būs pie varas kopumā 25 gadus. Režīms turas uz diviem vaļiem: pirmais ir propaganda un cenzūra, otrais - naftas cena. Tā kā naftas cena ir120 dolāru par barelu, bet  propaganda un cenzūra ir tik varena, tad izturības robeža ir liela. Režīms ved manu valsti uz degredāciju un sabrukumu.  Viņi ir alkatīgi cilvēki, viņu dzimtbūtnieciskās pārvaldes metodes- „es esmu priekšnieks – tu esi muļķis” pie mums vairs nedarbojas, jo dzīvojam jau citādā valstī.

n  Jūs  apgalvojat, ka korupcija  ir nevis Krievijas problēma, bet gan sistēma. Vainīga ir valsts, kas netiek ar to galā. Tā taču ir katastrofa! Krievija ir piektajā vietā pēc investīciju apjoma. Tā taču ir nejēdzība!....Esmu Eiroparlamentā ticies ar jūsu Ždanoku. Tās ir šausmas, protams. Vienkārši dinozaurs.

n  Krievijā vajadzīga modernizācija, bet nevar uzbūvēt mūsdienīgu Krieviju ar arhaisku, zaglīgu politisko sistēmu.
                ATIS SKALBERGS            

VDK aģenta atzīšanās

VDK  aģenta atzīšanās. Viņa māti un vecomāti izsūtīja uz Sibīriju  1949. Gadā.  Čekists pielika vecaimātei pie galvas šaujamo un lika parakstīties, ka pati labprātīgi te atbraukusi. Tādi „likumi” tur valdīja.   Zēns auga tādā ievainotā ģimenē.  Gribējās atriebties, parādīt daudzu latviešu naidu pret šo iekārtu, un viņš, būdams skolnieks, 14 gadu vecumā uzvilka sarkanbalt sarkano karogu. Viņu noķēra čeka un lika izvēlēties – sadarboties vai iet cietumā. Tas nozīmēja palikt bez izglītības, aprakt savu dzīvi viena naiva protesta dēļ.  Mājinieki mudināja – pasargāt sevi, domāt par nākotni. Viņš piekrita, parakstījās un sevī nosolījās nekādā ziņā nekalpot šim režīmam, jo dziļi to ienīda.  No sākuma negribīgi izpildīja VDK rīkojumus, tie tādi sīkumi vien bija, visu laiku likās, ka viss būs labi.  Rīkojumi kļuva nopietnāki, stāvoklis bīstamāks, atkāpšanās neiespējama, viņš atradās zem VDK  stobra. Tas nozīmēja:  izdarīšu muļķības – saņemsi lodi vienā vietā, viss kļuva skaidrāks par skaidru. Atpakaļceļa nebija. Viņš ienīda komunismu … un kalpoja šim režīmam. Laiks  gāja ātri.  Nevienu viņš nebija nositis, neko briesmīgu izdarījis. Viņš mocījās sirds apziņas pārmetumos  …  un darbojās tālāk, visādi sevi mierināja.  Viņš kļuva par vienu no nacionālākās partijas veidotājiem, viņu ievēlēja Saeimā, kļuva par ietekmīgu vīru, spēlēja savu lomu un tas nemaz nebija tik grūti. Runas viņam rakstīja čekai uzticami vīri. Tās bija patriotiskas, nacionālas runas . Dažiem radās kādas aizdomas, bet vienmēr viņš izslīdēja sveikā.  Partijā TB/ LNNK viņu kritizēja arvien nesaudzīgāk, bet tas bija par pārdoto dzīvokli un saimnieciskiem darījumiem, toties viņa materiālā labklājība uzlabojās. Vēlēšanās viņš saņēma daudzus jo daudzus mīnusus, bet viņš bija dzīvs un paēdis, savu lomu nospēlējis labi.  Nevienu viņš nebija nositis, nav ko sevi mocīt pārmetumos. Pirms trīs gadiem viņš izstājās no TB/LNNK. Viņš brauc ar labu džipu, ienākumu deklerācijā var rakstīt, ka viņam pieder 103 tūkstoši eiro. Divdesmit gadus viņš pavadījis politikā, tur vairs neatgriezīsies. Politikā esot bijušas veiksmes un neveiksmes, nodevības un intrigas. Viņš atzīst, ka „manis pārstāvētās partijas rīcība nebija pareiza”.

Nav svarīgi nosaukt šī cilvēka vārdu. Tā būtu tikai ziņkāres apmierināšana, priekšā teikšana un nekas vairāk. Cilvēkiem jā vērtē notikumi, procesi,  runas dziļāk un jāskata politiskā dzīve kopsakarībās.                

Paraksts: JĀNIS  CAUNE

Jurkāns atkāpjas no laikraksta 'Telegraf' izdevēja 'News Media Group' padomes priekšsēža amata

www.DELFI.lv | 09. maijs 2011:

Laikraksts "Telegraf" izdevēja AS "News Media Group" padomes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns pārtraucis savu darbību uzņēmuma padomē un atstāj padomes priekšsēdētāja posteni, informē Jurkāns.
"Jau rīt nosūtīšu iesniegumu Uzņēmumu reģistram," sacīja Jurkāns, piebilstot, ka pēc viņam pieejamās informācijas darbību padomē pārtrauks arī Vadims Jerošenko, kas pašlaik atrodas ārzemēs un tāpēc nespēj nokārtot juridiskās formalitātes.
"Visus šos gadus strādājot AS "News Media Group" centos, lai laikraksts kļūtu par modernu, neatkarīgu un ietekmīgu masu saziņas līdzekli. Atstājot savu posteni, novēlu akcionāriem, uzņēmuma vadībai un laikraksta kolektīvam izturību un veiksmi," paziņojumā medijiem pauž Jurkāns.
Jau vēstīts, ka portāls "pietiek.com" pērn rudenī ziņoja, ka ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts "Telegraf" ir mainījis īpašniekus. Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas "Bankas Snoras" meitasfirma. Oficiāli darījums gan netiek publiskots.
Pēc īpašnieku maiņas laikrakstā notika būtiskas izmaiņas redakcijā – amatu astāja gan galvenais redaktors, gan ziņu dienesta vadītājs, un žurnālistu sabiedriskās organizācijas pauda bažas par preses brīvības apdraudējumu
"News Media Group" holdingā ietilpst laikraksts "Telegraf", iknedēļas žurnāls "ŽZL", ziņu portāls "telegraf.lv" un vortāls "kriminal.lv". Saskaņā ar "Lursoft" informāciju "News Media Group" īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums "Kinonon Holdings Limited", taču, tā kā holdings ir akciju sabiedrība, tam akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ šī informācija var nebūt precīza.