Anna Zemblicka.
Ruslans Buļuks, mācās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā (skola ar krievu mācībvalodu, realizē bilingvālo izglītību): "Dzīvojot Latvijā, ir jāprot latviešu valoda. Man pašam ar latviešu valodu nav grūtību, un domāju, ka mācīties jau no 1. klases tikai latviešu valodā arī pārējiem skolēniem nebūtu sarežģīti."Silvija Birjulina, Daugavpils 9. vidusskolas direktore (skola ar krievu mācībvalodu): "Pati esmu latviete, taču lielākā daļa bērnu nāk no krievu ģimenēm. 1. klasē skolēniem ir piecas latviešu valodas stundas nedēļā, latviski tiek pasniegti arī daži citi priekšmeti. Vidusskolā visas mācības ir tikai latviešu valodā. Taču pāreja uz mācībām valsts valodā jau no sākumklasēm nebūtu efektīvs risinājums, kā uzlabot izglītības sistēmu. Kā lai latviski izskaidro ķīmiju, fiziku un citus eksaktos priekšmetus, kurus nereti skolēniem ir grūtības saprast pat savā dzimtajā valodā?"
Urve Aivare, Rīgas Igauņu vidusskolas direktore: "Mēs dzīvojam Latvijā, kur valsts valoda ir tikai viena – latviešu. Tāpēc tā ir jāzina visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības. Rīgas Igauņu vidusskolā mācības sākumskolas klasēs notiek bilingvāli, bet jau no 5. klases dominējošā ir latviešu valoda – igauniski skolēni apgūst tikai fizkultūru, mūziku un, protams, igauņu valodu. Arī skolas pasākumi parasti notiek divās valodās."
Valentīna Šidlovska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore: "Ieviest korekcijas izglītības sistēmā nekādā gadījumā nedrīkst piespiedu kārtā – tām jābūt pēc visu pušu vienošanās panāktām pārmaiņām. Pirmkārt, jāņem vērā vecāku vēlmes, jo viņi ir tie, kas izlemj, kādā skolā sūtīt savu bērnu. Otrkārt, būtu jāuzklausa paši skolēni. Es nedomāju, ka Rēzeknē, kur ir tikai 36% latviešu, šī reforma būtu piemērota. Ir nepieciešama rūpīga iepriekšēja bērnu sagatavošana, jo daudziem no krievu ģimenēm nākošiem skolēniem sākotnēji ir problēmas ar latviešu valodu. Tāpat jāpadomā par to, kā bērni jutīsies, ja viņiem, jau sākot skolas gaitas, netiks dota iespēja mācīties savā dzimtajā valodā. Mūsu skolā mācības latviešu valodā jau tagad notiek no 1. klases. Tiesa, pirms tam ir nopietns sagatavošanās posms."
Grigorijs Biksons, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktors: "Principā es nebūtu pret mācībām latviešu valodā, sākot jau no 1. klases, taču šajā jautājumā ir vairāki "bet". Mums nav pietiekami daudz skolotāju, kas vienā mirklī būtu gatavi mācību valodas maiņai. Ir problēmas ar mācību grāmatām. Tāpat nav pilnībā izstrādātas metodikas, pēc kurām vadīties, ieviešot izmaiņas. Reformas nav vienas dienas darbs. Lai izglītības reformas noritētu veiksmīgi, ir nepieciešami milzīgi finanšu līdzekļi un laiks."
***
Uzziņa
Parakstu vākšana turpinās
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK pagarinājusi parakstīšanos par grozījumiem Satversmē, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Paraksti tiek vākti referenduma ierosināšanai par Satversmes 112. panta grozījumiem, kas paredzētu, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Grozījumu rezultātā no 2012. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Jāsavāc 10 000 parakstu, lai Centrālā vēlēšanu komisija sāktu oficiālu vēlētāju parakstu vākšanu. Tajā būtu jāsavāc desmitās daļas vēlētāju atbalsts, lai rosinātos grozījumus iesniegtu Saeimā, savukārt, ja Saeima tos noraida, jārīko referendums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru