25.02.2011. Autors: Anna Galviņa.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/lasitaju.balsis/?doc=94816
Mūsu lasītājs ar segvārdu Vetis savā interneta komentārā par 18. februārī publicēto interviju ar finanšu ministru Andri Vilku kā galvenos Latvijas ekonomikas nedienu vaininiekus min valsts ierēdņus. To skaits, viņaprāt, ir nesamērīgi liels un pat desmitkārt pārsniedz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmērus.
Valsts sektorā pašlaik strādā aptuveni 8% Latvijas iedzīvotāju – ap 184 000 cilvēku, kas nodarbināti gan izglītības sistēmā, gan medicīnā, gan militārajā dienestā, gan citās jomās. Ierēdņi no viņiem ir aptuveni 6% jeb 12 tūkstoši, skaidro Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta konsultante Baiba Medvecka.
Atalgojuma lielums Latvijas valsts tiešajā pārvaldē strādājošajiem ir balstīts uz amatu klasifikāciju, kur katrai no algu grupām ir noteikts minimums un maksimums atbilstoši sešām kvalifikācijas pakāpēm. Visi normatīvie akti, uz kuriem balstīta šī sarežģītā atalgojumu sistēma, vienuviet pieejami Valsts kancelejas mājas lapā.
Sistēma izstrādāta 2006. gadā ar mērķi, lai valsts pārvaldē strādājošie pelnītu 75 – 80% no tā, ko, pildot līdzīgus pienākumus, saņemtu darbinieki privātajā sektorā. Pēc līdzīga principa savus ierēdņus algo arī vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija, Nīderlande, Ungārija, Slovēnija un mūsu kaimiņvalsts Lietuva. "Līdz krīzei katru gadu atalgojumu skala tika pārskatīta, ņemot vērā ekonomiskos rādītājus un atlīdzības tendences privātajā sektorā, bet kopš tās sākuma pārskatīšana notikusi, vienīgi mehāniski samazinot," piebilst B. Medvecka.
Vidējā ierēdņa alga 2010. gada novembrī bija 484 lati.
Latvijas armijā šobrīd dien nepilni pieci tūkstoši karavīru un 10,5 tūkstoši zemessargu, kuru mēnešalga svārstās no 268 līdz 1605 latiem.
Cik liels ir viņu vidējais atalgojums, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Normunds Stafeckis nezina teikt, jo katra militārā ierēdņa alga ir individuāla un atkarīga kā no dienesta pakāpes, tā arī izdienas un vēl virknes citu apstākļu, piemēram, dalības starptautiskās militārās operācijās. Vetim taisnība tajā ziņā, ka valsts pārvaldes mierīgajās profesijās nodarbināts 10,9 reizes vairāk cilvēku nekā militārajās struktūrās. Taču valsts ierēdņu gan ir mazāk (12 000) nekā armijā un zemessardzē dienošo (15 500).
***
Uzziņa
Ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.
No Valsts civildienesta likuma
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru