Uzturēšanās atļaujas iekārojuši Krievijas pilsoņi
24.02.2011. Autors: Ģirts Zvirbulis
Uzturēšanās atļauju saņemšanas atvieglojumi sākot dot augļus, tāpēc tos nevajadzētu atcelt, spriež Saeimas Tautsaimniecības komisijā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze vakar informēja Saeimas Tautsaimniecības komisijas pārstāvjus par to, kā sevi attaisnojuši pirms pusgada pieņemtie uzturēšanās atļauju saņemšanas atvieglojumi investoriem. PMLP šajos mēnešos saņēmusi 128 iesniegumus ar lūgumiem saņemt uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, kā arī 51 iesniegumu par ieguldījumiem bankās un 12 par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Kopā tie ir 434 cilvēki, jo uzturēšanās atļauju reizē ar investoru var saņemt viņu laulātie draugi un bērni. Vislielāko interesi izrādot investori no Krievijas (143), Ukrainas (15), Kazahstānas (14), Baltkrievijas (5), Izraēlas (2) un ASV (2), kā arī pa vienam no dažādām Vidusāzijas valstīm.
Pēc aptuveniem PMLP aprēķiniem, šie uzturēšanās atļauju kārotāji kopumā Latvijas ekonomikā varētu būt ieguldījuši 26 miljonus latu. Tomēr pārvaldes pārstāvji vērsa uzmanību uz dažādiem trūkumiem – piemēram, bieži vien nauda faktiski nenonāk Latvijas ekonomikā, jo darījums par nekustamā īpašuma iegādi noticis starp diviem nerezidentiem. Tāpat fiksēti vismaz trīs šaubīgi darījumi. Piemēram, tuvs radinieks citam tuvam radiniekam par 100 000 latu pārdod nekustamo īpašumu dažu kvadrātmetru platībā. Taču uzturēšanās atļauja šajā laikā atteikta tikai vienam pretendentam – bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, kuru iekšlietu ministre Linda Mūrniece iekļāva "melnajā sarakstā". Kā paskaidroja PMLP pārstāve – pat gadījumos, kad noticis acīm redzami fiktīvs darījums, pārvaldei pašlaik nav juridiska pamata atteikt uzturēšanās atļauju, jo formāli prasības ir izpildītas – persona par likumā noteikto summu iegādājusies nekustamo īpašumu. Arī oponentu bažas par to, ka uzturēšanās atļaujas varētu mēģināt saņemt kādas bīstamas personas, līdz šim neesot attaisnojušās.
Kā eksperti Tautsaimniecības komisijas sēdē piedalījās Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns, Rietumu bankas valdes loceklis Ruslans Stecjuks un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kuri visi atbalstīja investīciju atvieglojumus ārvalstu investoriem. E. Šīns pieļāva, ka faktiskais ieguvums Latvijai varētu būt pat lielāks nekā PMLP minētie 26 miljoni latu. Šīnam piederošā nekustamo īpašumu kompānija "Latio" pēdējā pusgada laikā apkalpojusi vismaz 25 klientus, kuriem būtu tiesības kandidēt uz termiņuzturēšanās atļauju, bet neviens no viņiem to neesot izmantojis. R. Stecjuks aprēķinājis, ka uzturēšanās atvieglojumi palīdzējuši piesaistīt vairāk nekā 80 noguldītājus jeb 15 miljonus latu. Baņķieris prognozēja, ka, pateicoties Imigrācijas likuma atvieglojumiem, tuvāko pāris gadu laikā kopējais investīciju apjoms varētu pārsniegt 400 miljonus latu. Visbeidzot Ģ. Rungainis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Igaunija, neskatoties uz domstarpībām ar Krieviju par "bronzas kareivja" pārvietošanu, attiecībās ar austrumu kaimiņu pamanās nopelnīt daudz vairāk nekā Latvija.
Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, "Vienotības" deputāti joprojām vēlas izņemt normu par uzturēšanās atļauju dalīšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī palielināt ieguldījumu sliekšņus un ir jau sagatavojuši šādu priekšlikumu. Savu viedokli par to, ka uzturēšanās atļauju dalīšana investoriem ir jāatceļ, nav mainījusi arī Nacionālā apvienība "VL"/"TB"/LNNK, bet nemaz nav iesniegusi šādus priekšlikumus likumprojektam. "Ir skaidrs, ka mums šobrīd nav vairākuma. Mums nepieciešams laiks, lai savāktu argumentāciju un faktus par apdraudējumu," man pastāstīja "VL"/"TB"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis un piebilda, ka savus priekšlikumus apvienība varētu iesniegt uz trešo lasījumu. Par Imigrācijas likuma grozījumiem atbildīgā ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kas tos sāks vērtēt nākamnedēļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru