Jura Podnieka nogalināšana

LIECINIEKUS   NEVAJAG.  

1991.g. 20. Janvārī, kad komunistiskā režīma varaskalpi nošāva Rīgā kinooperatorus  Andri  Slapiņu un  Gvido Zvaigzni, bija novākti divi bīstami  liecinieki, kas parādījuši padomju sistēmas trūkumus, bet pats galvenais - Juris  Podnieks – bija dzīvs un turpina  filmēt.

Juris bija tas, kas pats filmēja Viļņas asiņainos notikumus un pats filmu aizveda uz Somiju un tādējādi atmaskoja Gorbačova pārbūvi. Viņš kopā ar Gvido uzņēma filmu ’’Mēs’’, kas parādīja to ekonomisko, ideoloģisko bardaku, kas valda PSRS un kāpēc sabrūk Ļaunuma impērija. Šīs filmas uzņemšanu finansēja BBC.    

Kā novākt  šo liecinieku? 

Krievu žurnāliste   Tatjana Fasta uzrakstījusi grāmatu ‘’ Vai viegli būt elkam?’’  Tā stāsta, kā 1992.g.  Zvirgzdu ezerā Kuldīgas rajonā VDK aģenti iznīcināja Juri. Autore veikusi pamatīgu pētījumu, lai atklātu vainīgos, kā Juris tur nodarbojies ar zemūdens  peldēšanu, ka akvalangs bijis bojāts, kā viņa krievu draugs pierunājis ar to nodarboties, ka bijusi priekšnojauta atteikties no šīs nodarbošanās. Aizdomas bijušas visu laiku un tomēr tas noticis. Autore kategoriski nesaka, ka slepkavas ir VDK aģenti, bet min piecas dažādas versijas un tas ir saprotams, jo viņa vēl grib dzīvot.  

Komunistiskajai  sistēmai  tādus lieciniekus nevajag, kas ar dokumentāliem kadriem  pasaka patiesību par šo sarkano  režīmu. Ja pats nebaidās un nesaprot, tad „jāpalīdz’’. To atgādina dokumentālā filma ’’Gvido  Zvaigzne’’  .( režisore Dz. Geka.), ko 2012.g. 27. Janvārī rādīja LTV  1. kanālā. Filmas un grāmatas brīdina, ka meli, noziegumi, demagoģija, viltības, ļaunums šai valstī turpinās un pasaulei jābūt gudrai un stiprai, lai spētu aizsargāties pret to.   

ATIS SKALBERGS