Egils Zariņš- kārtējais nomenklatūras propagandists

Egils Zariņš. Vīlies profesijā 
 Diena, Anda Burve-Rozīte. 2009. gada 6. februāris 

http://www.diena.lv/egils-zarins-vilies-profesija-650081 

Žurnālists Egils Zariņš turpmāk katru otrdienu pēc Panorāmas LTV1 tiešajā ēterā ar jaunu analītisko raidījumu Jauna nedēļa
Laikā, kad valsts finansējumu zaudējuši daudzi skatītāju iecienīti LTV raidījumi, žurnālists Egils Zariņš — gluži pretēji — saņēmis uzaicinājumu ķerties klāt jauna informatīvi analītiska raidījuma vadīšanai. Īsi pirms jaunā gada saņēmis zvanu no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota, žurnālists gatavojās iznācienam ēterā jau februāra sākumā. Tiešais ēters otrdienās jaunajam raidījumam piešķirts visizdevīgākajā raidlaikā — tūdaļ pēc Panorāmas. E.Zariņš stāsta, ka konkurēt ar Jāņa Dombura diskusiju raidījumu Kas notiek Latvijā? negrasās. Viņš nebūšot arī konkurents Ivetas Elksnes vadītajam raidījumam 100.pants. Savā jaunajā raidījumā E.Zariņš prognozēs un modelēs aktuālo politisko notikumu iespējamos scenārijus, arī tiešraidē uzrunās politiķus, ekspertus. Īpašu vērību viņš sola veltīt starptautiskajiem notikumiem.

Kā ir iziet ēterā ar jaunu raidījumu par aktuālām tēmām laikā, kad TV skatītāji kāri ķer katru jaunu ziņu un ir kritiski noskaņoti?

Tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Nekad jau nav bijis tā, ka ir pavisam labi, bet tagad situācija ļoti saasinājusies. Lielākā nelaime, manuprāt, ir tā, ka cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Nezinu, ko tagad kā piemēru varētu nosaukt… Nu, nav, piemēram, Kalvītis velns, melns pilnīgi! Protams, viņš ir sastrādājis sliktas lietas, bet kaut kas labs arī ir darīts. Tā es varētu saukt daudzus uzvārdus.

Mani pat ne kā žurnālistu, bet cilvēku biedē tas, kas tagad notiek. Saprotu, kāpēc ir tāds negatīvisms, bet tas man ļoti nepatīk. Viss mums ir slikti! Laba ziņa mums vairs nav ziņa! Esmu pieķēris sevi pie domas, ka varbūt pat esmu vīlies profesijā.
Man patīk un interesē žurnālistika, bet esmu vīlies, kāda tā ir tagad. Argumenti nevienu vairs neinteresē. Nevienu neinteresē kritiska pieeja informācijai. Visi dzīvo emocijās. Latvijas žurnālisti, izdabājot konjunktūrai, bieži iet vienkāršāko ceļu — izdabā pieprasījumam. Un pieprasīts šobrīd ir negatīvisms.
Tam negatīvismam taču no kaut kurienes aug kājas…
No visurienes. Žurnālisti ir tikai sabiedrības spogulis. Man ir jautājums — cik tālu žurnālists var iet ar domu, ka mums ir tiesības uz brīvību, ka jāinformē sabiedrība? Ja nu, piemēram, kāda žurnālista rokās nonāk dokuments — tagad es abstrakti runāju —, kas var sagraut šo valsti? Ko darīt — publicēt vai nepublicēt?
Kāda būtu jūsu izvēle?
Nepublicēt, jo ir lietas, kas stāv augstāk par absolūto patiesību. Pirms gadiem desmit bija gadījums — kādas angļu dzeltenās avīzes rokās nonāca ar valsts budžetu saistīti valdības dokumenti. Ja tos publicētu, sabiedrībā būtu panika, kas saistīta ar bankām. Dzeltenā avīze toreiz ilgi domāja. Izlēma šo dokumentu nepublicēt. Acīmredzot viņi uzskatīja, ka ir augstākas lietas nekā nepieciešamība sabiedrību informēt līdz galam. Ir taču atklātībai kaut kādas robežas!
Jūs tā domājat?
Īstenībā šis jautājums ir ārkārtīgi smalks un sarežģīts. Man pašam nav viennozīmīgas atbildes.
Vai ar to gribat teikt, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota un gudra, lai būtu gatava uzzināt patiesību?
Protams, tā nav gatava! Es pateikšu, kur tas viss sākas — skolā. Mums nemāca kritiski uztvert informāciju, ko skolotājs pasniedz. Mums māca atkārtot to pašu, ko teicis skolotājs. Kļūt par magnetofoniem. Ja tu skolā esi trenēts nevis domāt, bet tikai atkārtot, ko saka autoritāte, tad dzīvē arī meklēsi autoritātes un atkārtosi, ko tās saka. Labi, ja tās autoritātes ir bez grēka, bet neviens jau nav tāds! Es saprotu, ka ikdienas cilvēkam nav laika domāt, meklēt argumentus. Viņš ir nomocījies ar darbiem. Viņam ir ģimene, kredīti. Bērni slimo. Nav kritiskas attieksmes pret sevi un citiem.
Nav arī pret politiķiem, kas jūsu raidījumā ieņems svarīgu vietu.
Avīzes jau viņus sunī, bet, ja tevi visu laiku lamā, tu uztrenējies un pieņem to kā aksiomu. Es neredzu šobrīd motivāciju jauniem un talantīgiem cilvēkiem nākt politikā. Mēs paši esam vainīgi, ka politikā nāk neveiksminieki un tādi, kuri nav tīri savos nodomos un darbībās.
Kāpēc tā domājat?
Politika ir darbs ar negatīvu auru. Pasakiet, kāda motivācija ir nākt politikā jaunam, labi izglītotam cilvēkam, ja viņš zina, ka jau rīt par viņu teiks — zaglis?
Motivācija varētu būt vēlēšanās dzīvot tiesiskā valstī.
Patriotisms? Latvijā tas netiek kultivēts. Manas meitas draugs tagad mācās Anglijā — viņš prestižā skolā studē arhitektūru. Viņš grib pēc studijām strādāt Latvijā. Tam nav nekādas racionālas motivācijas, bet viņš tā domā. Domāju, tagad mēs vispār varam cerēt tikai uz iracionālu motivāciju kaut ko darīt valsts labā.
Kā domājat, vai svārstīgā un neprognozējamā situācija valstī nerada risku žurnālistiem, tajā skaitā jums, kļūt manipulējamiem? Jūsu raidījumam dots ļoti izdevīgs raidlaiks. Visticamāk, to skatīsies visa valsts un būs lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu, it īpaši nozīmīgu notikumu priekšvakarā.
Nezinu, kā mani varētu uzķert uz āķa pret manu gribu?
Vienkārši nopērkot.
Nē, nopirkt nevar! Tas man liekas banāli, riebīgi un stulbi. Protams, visi mēs esam cilvēki. Grēcīgi. Joko jau, ka visiem ir cena, tikai jāzina cipars. Taču es šādās kategorijās neesmu domājis, mani neviens nav mēģinājis nopirkt. Mēs nebūsim tie, kas lavās gar sētu, kaut ko meklē un urķē. Mūsu raidījuma uzstādījums ir, ka gribam sniegt skatītājiem informāciju un tad lai viņi paši domā! Tieši domā, nevis tikai uzzina sensācijas. Uzskatām, ka Latvijā vēl ir cilvēki, kuri paši grib domāt.

Vai pateiksiet piemēru, kā izpaudīsies informācijas pasniegšana, ko skatītājam pašam būs iespējas apdomāt un izdarīt secinājumus?
Es redzu, ka televīzijas raidījumi, kuri dēvē sevi par nedēļas apskatiem, sāk just, ka tas ir par īsu — atskatīties uz nedēļu. Jāskatās tālākā perspektīvā. Mēs savā raidījumā pieņemsim, ka notikumu cilvēki jau zina. Skatīsim, kā tas varētu attīstīties tālāk. Jautāsim daudziem. Gatavu atbildi nedosim. Mūsu mērķauditorija ir sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki, kas ir valsts mugurkauls un nosaka toni sabiedrībā.
Raidījums būs diskusijas formātā?
Ne tikai. Būs gan sižeti, gan diskusija tiešajā ēterā, ko vadīšu es. Skatītāji raidījuma laikā varēs mums rakstīt elektroniskās vēstules. Liela daļa šo sižetu būs saistīti ar situāciju ārvalstīs. Par ārpolitiku mums ir ļoti maz informācijas. Ja ir, tad ziņu formātā ar mazu bildīti. Mani vienmēr ir interesējis, kas notiek pasaulē. Latvijas televīziju ziņu kanālos es atbildi uz šiem jautājumiem neesmu saņēmis.
Kā nākas, ka LTV smagos finansiālos apstākļos jūsu raidījumam tika atrasts finansējums?

To es nezinu. Noruna, ka LTV gribētu šādu raidījumu, mums bija jau pagājušajā gadā. Tad nāca Ivars Godmanis ar savu bēdu stāstu, LTV tika noņemts finansējums. Paša gada beigās man bija īsa saruna ar Edgaru Kotu (LTV ģenerāldirektoru). Viņš piezvanīja un teica, ka šāds raidījums televīzijai būtu vajadzīgs, lai gatavojos. Pirmo kanālu LTV grib pozicionēt kā informatīvi izzinošu. Tāpēc trešdienās ir Domburs, Elksnei ir 100.pants, un otrdienās pēc Panorāmas būsim mēs. Neteikšu, ka mani neinteresē, kur LTV ņēmusi finanses mūsu raidījumam. Taču par televīzijas virtuvi un finansējumu neko nezinu.

Jums televīzijā plašs ampluā, sākot ar ēdienu un beidzot ar politiku.

Atmodas sākumā dzīve mani iesvieda politiskajā žurnālistikā. Sākumā biju LETĀ. Tad Augstākās Padomes Preses centrā, kopā ar Sarmīti Ēlerti sākām to veidot. Tāpēc man ārkārtīgi komiski liekas, ka mani dēvē par Inkēna cilvēku. Protams, ar Edvīnu Inkēnu esam labi pazīstami jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kopā esam taisījuši raidījumu Nedēļa. Taču tikpat labi es varu teikt, ka esmu Ēlertes cilvēks, jo esam kopā strādājuši.

Par dažādību runājot, kāpēc man nevadīt raidījumus, kas patiešām interesē, ja ir iespēja? Ir tādi žurnālisti, kuri tikai vienā lauciņā urbj — tajā viņi ir baigie speciālisti. Divi soļi pa labi, un viņi plāta rokas, neko nesaprot. Tādus parasti dēvē par sausiņiem. Man kā cilvēkam ir ļoti pieņemami, ka varu izpausties nopietnā un varbūt arī kādā atpūtai domātā raidījumā.

Jūtaties ar dzīvi apmierināts?
Protams, mani uztrauc cipari, kas tiek publiskoti par situāciju valstī. Taču ārkārtīgā depresijā neesmu. Neuzskatu, ka viss ir tikai pelēks un nekā laba. Nāks pavasaris, un cilvēkiem būs priecīgāks prāts! Kad pēdējo reizi bija saule, jūs atceraties? Problēmas, protams, nemazināsies, bet kaut kā dzīvot varēsim.

 *** 
 LTV nauda dažiem raidījumiem atrodas Par spīti samazinātajam finansējumam, Latvijas televīzija februārī skatītājiem tomēr piedāvās vairākus autorraidījumus — šonedēļ ēterā atgriežas gan Egila Zariņa veidotā Jauna nedēļa, gan arī Naudas zīmes un Galva.Pils.Sēta. Sazinājāmies ar Latvijas televīziju, lai noskaidrotu, kur rasts finansējums šiem raidījumiem. LTV sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka skaidro — Latvijas televīzija savā stratēģijā ir definējusi prioritātes. "Pirmā no tām ir ziņas un informatīvi dokumentālie raidījumi, otrā — bērnu raidījumi, bet trešā —k ultūras raidījumi. Krīzes apstākļos prioritātes ir īpaši aktuālas, tāpēc primāri mēs atteicāmies no izklaides raidījumiem — Eirovīzijas, seriāla Neprāta cena u.c., bet orientējamies uz informatīvi dokumentāliem raidījumiem." Viņš arī skaidro, ka raidījumus Jauna nedēļa, Galva.Pils.Sēta un Naudas zīmes nebija nolemts pārtraukt, jo atbilstoši LTV prioritātēm tie pieder pie informatīvi analītiskajiem raidījumiem. Savukārt budžeta samazināšanu LTV veikusi, atsakoties no izklaides raidījumiem, samazinot štata vietas, kā arī maksimāli optimizējot LTV darba un ražošanas izmaksas. 


********************************************************* 


Žurnālistu savienība darbam NEPLP iesaka arī Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu 
 29.novembris 2011 


http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/65385/zurnalistu-savieniba-darbam-neplp-iesaka-ari-egilu-zarinu-un-edvinu-inkenu 


 Latvijas Žurnālistu savienība darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pieteikusi arī žurnālistu Egilu Zariņu un Edvīnu Inkēnu, informēja savienībā. Kopumā Žurnālistu savienība ieteikusi ievēlēt NEPLP četrus kandidātus - Kristianu Rozenvaldu, Violu Lāzo, Zariņu un Inkēnu, kā arī paudusi atbalstu padomes priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces atkārtotai ievēlēšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. 
 Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Zariņš pazīstams kā LNT raidījuma "Egila Zariņa mikslis" vadītājs un LTV1 raidījuma "Jauna nedēļa" vadītājs. 
 Savukārt Inkēns 1981.gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis grādu žurnālistikā, Atmodas gados bijis viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem, bijis 5., 6. un 7.Saeimas deputāts. Bijis kanāla LNT raidījuma "Nedēļa" producents. Inkēns ar Zariņu kopā veidojuši LTV1 raidījumu "Jauna nedēļa". 
 Jau ziņots, ka Rozenvalds un Lāzo jau parakstījuši apņemšanos, kas liek viņiem pēc stāšanās amatā pamest iepriekš vadīto uzņēmumu valdes sastāvus. Viņš gan atzīst, ka "ideālu cilvēku nav". Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Lāzo iepriekš strādājusi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā - 1970.gadā sākusi strādāt radio bērnu raidījumos, vēlāk bijusi redaktore Latvijas Radio, bet no 1997.gada strādājusi par vecāko redaktori Latvijas Televīzijā. Darbu medijos Lāzo atstāja pēc ievēlēšanas Rīgas domē un vēlāk pēc kļūšanas par 7.Seimas deputāti. 2002.gadā Lāzo kandidējusi 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta, bet 2004.gadā viņa kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt pērn Lāzo kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. 1978.gadā Lāzo Latvijas Valsts universitātē ieguvusi augstāko izglītību žurnālistikas specialitātē. Sabiedrisko attiecību speciālistam Rozenvaldam pieder vairāki uzņēmumi, tostarp SIA "RKT Holdings", SIA "Kristians Rozenvalds". Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ņemot vērā, ka drīzumā beigsies pašreizējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pilnvaras, aicina ieteikt padomes locekļu kandidātus nākamajam darbības termiņam, informēja Saeimas Preses dienests. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēl Saeima, savukārt šīs padomes locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Dokumentus par kandidātu un tā atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām prasībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai var iesniegt līdz 2011.gada 30.novembra plkst.17. Padomes locekļu kandidātus var izvirzīt juridiskās personas (izņemot politiskās partijas un politisko partiju apvienības) un fiziskās personas. Padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem, locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.