svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

Par 16.martu - leģionāru piemiņas dienu


16.marts. 






Par leģionāru piemiņas dienu šogad sāka jau runāt janvārī,bija dažādi skaidrojumi un visādi draudi, ka atbrauks visādi neonacisti un sarīkos provokācijas. 2012.g.14. martā radioraidījumā’’ Krustpunktā’’, ko vada Aidis Tomsons,bija uzaicināti pretēju uzskatu cilvēki: DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, vēsturnieks  Uldis Neiburgs,  mazpazīstamas grupas’’ pret nacismu ‘’ vadītājs Jānis  Kuzins un daži citi un sprieda par latviešu leģionāru nozīmi. Tika izrunāti visi svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas izskaidro, kāpēc radās tāds leģions, kādus noziegumus tas veicis, kas notika Litenē, kur sarkanie nogalināja latviešu virsniekus un karavīrus, sarīkoja deportācijas. Neviens  atmaskojošs fakts netika slēpts, minēja to, ka leģionāri nav bijuši esesieši, ka 1946.g. Nirnbergā leģionāri amerikāņu sardzes rotās apsargāja vācu kara noziedzniekus. Tās pašas dienas vakarā LTV  pirmajā kanālā  Gundara Rēdera vadībā  līdzīga diskusija turpinājās TV raidījumā ‘’Sastrēgumstunda’’, kurā piedalījās jau minētie cilvēki un vēl  kādas 15 ieinteresētas personas.  Šo tiešraidi  skatās ļoti daudzi, jo cilvēkiem ir iespējas  uzdot jautājumus un var piedalīties telefonaptaujā. Skatītāji bija uzaicināti atbildēt uz jautājumu: Vai leģionāri pelnījuši piemiņas dienu?   Diskusija  izvērtās ļoti spraiga. Leģionāru nosodītāji  arī meloja, demagoģiski jauca notikumus un faktus, bet ātri tika atmaskoti. 
Telefonbalsojumā 4515  zvanītāji teica: jā ,atbalstot piemiņas dienas ideju, tas ir 94% no visiem. kas piezvanīja.        
Ārlietu ministrija sarīkoja brīfingu Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota Latviešu leģiona vēsture un atkārtoja mūsu valsts politiku. Kas stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrā pasaules karā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kategoriski nosoda holokaustu, 16.marts nav oficiāla piemiņas diena un valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Oficiāli Latvijā kritušos karavīrus piemin 11. novembrī.     
"Latvijas Avīze" pirmajā lapā pie valsts karogiem iespieda tekstu:’’16.martā ar dziļu cieņu un pateicību godinām latviešu leģionārus- cīnītājus par savas tautas un valsts bŗīvību’’. Paraksts: Nacionālās apvienības ’’VisuLatvijai - ‘’TB/ LNNK vārdā – Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars. Šīs avīzes 6. un 7. lapās ievietotas  sešas fotogrāfijas pie liela virsraksta "PSRS - VĀCIJAS  KOPĒJĀ  UZVARAS PARĀDE"  1939.g. 22.septembris Brestļitovska ,Polija. Attēlos redzam vācu ģenerāli Guderianu un sarkanās armijas brigādes komandieri Krivošeimu, abu armiju karavīrus un virsniekus, sarkanās armijas slavas vārtus Brestā, kur uzzīmēts Staļins, zvaigzne un kāškrusti. ‘’Šo publikāciju apmaksājis  ārsts Aivars Slucis.   Tā ļoti veiksmīgi iederas 16. marta sakarā, kad sarkanie demagogi   klaigā par nacismu. Te redzams, kas sadarbojās ar vācu nacistiem.
16.martā daudz cilvēku Rīgā pulcējās uz dievkalpojumu Doma baznīcā. Tas sākās ar dziesmu’’Daugavas Vanagi sasauksimies’’, vēl dziedāja’’Tev mūžam dzīvot Latvija’’ un valsts himnu.  Pēc  dievkalpojuma  cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa. Visu ceļu viņus sargāja  policisti, kas sekoja, lai dažādi provokatori neizraisītu sadursmes. Pieminekļa tuvumā aktīvi uzdarbojās Ždanoka, no Izraelas atbraukušais   Zurofs un Josifs Korens. Viņi klaigāja labu laiku, par kaut ko sūdzējās.  Zurofs angliski kliedza, ka leģionāri nav šāvuši ebrejus, bet viņi bijuši  kopā    ar  …(visu nesadzirdēju.) Vakarā TV   rādīja  dokumentālo filmu’’  Sarkanais un brūnais’’, kas nosodīja komunistisko un nacistiskos režīmus.  
Tad sekoja raidījums "100. Panta preses klubs", kur  politiķi tikās ar žurnālistiem.  Ždanoka atkārtoti jautāja, kāpēc  Zatlers nav atnācis uz viņas rīkoto saietu "par neiecietību".  Uzrunātais ignorēja šīs kundzes jautājumu un uzslavēja policiju, kas novērsusi visas provokācijas. Gājienā piedalījās ap 2000 cilvēku, bet sadursmju nav bijušas. Ždanoka nespēja atbildēt, kur ir nacisms  un kur bija maršēšana. Vakara ziņās tika teikts, ka gājiens beidzies bez nopietniem incidentiem un tika izteikta pateicība policijai. Desmit gadus Krievijas propoganda  apgalvo, ka pie mums atdzimst fašisms, bet neviens nevar parādīt, kur tas ir. Mūsu valsts ienaidniekiem provokācijas neizdevās, kaut arī daži bija ļoti centušies.  

ATIS SKALBERGS








Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru