16.marts.
Par leģionāru piemiņas dienu šogad sāka jau runāt janvārī,bija dažādi skaidrojumi un visādi draudi, ka atbrauks visādi neonacisti un sarīkos provokācijas. 2012.g.14. martā radioraidījumā’’ Krustpunktā’’, ko vada Aidis Tomsons,bija uzaicināti pretēju uzskatu cilvēki: DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, vēsturnieks Uldis Neiburgs, mazpazīstamas grupas’’ pret nacismu ‘’ vadītājs Jānis Kuzins un daži citi un sprieda par latviešu leģionāru nozīmi. Tika izrunāti visi svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas izskaidro, kāpēc radās tāds leģions, kādus noziegumus tas veicis, kas notika Litenē, kur sarkanie nogalināja latviešu virsniekus un karavīrus, sarīkoja deportācijas. Neviens atmaskojošs fakts netika slēpts, minēja to, ka leģionāri nav bijuši esesieši, ka 1946.g. Nirnbergā leģionāri amerikāņu sardzes rotās apsargāja vācu kara noziedzniekus. Tās pašas dienas vakarā LTV pirmajā kanālā Gundara Rēdera vadībā līdzīga diskusija turpinājās TV raidījumā ‘’Sastrēgumstunda’’, kurā piedalījās jau minētie cilvēki un vēl kādas 15 ieinteresētas personas. Šo tiešraidi skatās ļoti daudzi, jo cilvēkiem ir iespējas uzdot jautājumus un var piedalīties telefonaptaujā. Skatītāji bija uzaicināti atbildēt uz jautājumu: Vai leģionāri pelnījuši piemiņas dienu? Diskusija izvērtās ļoti spraiga. Leģionāru nosodītāji arī meloja, demagoģiski jauca notikumus un faktus, bet ātri tika atmaskoti.
Par leģionāru piemiņas dienu šogad sāka jau runāt janvārī,bija dažādi skaidrojumi un visādi draudi, ka atbrauks visādi neonacisti un sarīkos provokācijas. 2012.g.14. martā radioraidījumā’’ Krustpunktā’’, ko vada Aidis Tomsons,bija uzaicināti pretēju uzskatu cilvēki: DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, vēsturnieks Uldis Neiburgs, mazpazīstamas grupas’’ pret nacismu ‘’ vadītājs Jānis Kuzins un daži citi un sprieda par latviešu leģionāru nozīmi. Tika izrunāti visi svarīgākie vēsturiskie notikumi, kas izskaidro, kāpēc radās tāds leģions, kādus noziegumus tas veicis, kas notika Litenē, kur sarkanie nogalināja latviešu virsniekus un karavīrus, sarīkoja deportācijas. Neviens atmaskojošs fakts netika slēpts, minēja to, ka leģionāri nav bijuši esesieši, ka 1946.g. Nirnbergā leģionāri amerikāņu sardzes rotās apsargāja vācu kara noziedzniekus. Tās pašas dienas vakarā LTV pirmajā kanālā Gundara Rēdera vadībā līdzīga diskusija turpinājās TV raidījumā ‘’Sastrēgumstunda’’, kurā piedalījās jau minētie cilvēki un vēl kādas 15 ieinteresētas personas. Šo tiešraidi skatās ļoti daudzi, jo cilvēkiem ir iespējas uzdot jautājumus un var piedalīties telefonaptaujā. Skatītāji bija uzaicināti atbildēt uz jautājumu: Vai leģionāri pelnījuši piemiņas dienu? Diskusija izvērtās ļoti spraiga. Leģionāru nosodītāji arī meloja, demagoģiski jauca notikumus un faktus, bet ātri tika atmaskoti.
Telefonbalsojumā 4515 zvanītāji teica: jā ,atbalstot piemiņas
dienas ideju, tas ir 94% no visiem. kas piezvanīja.
Ārlietu ministrija sarīkoja brīfingu
Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota Latviešu
leģiona vēsture un atkārtoja mūsu valsts politiku. Kas stingri nosoda visas
totalitārās ideoloģijas un Otrā pasaules karā pastrādātos noziegumus pret cilvēci
un kara noziegumus, kategoriski nosoda holokaustu, 16.marts nav oficiāla
piemiņas diena un valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Oficiāli Latvijā
kritušos karavīrus piemin 11. novembrī.
"Latvijas Avīze" pirmajā lapā pie valsts karogiem iespieda
tekstu:’’16.martā ar dziļu cieņu un pateicību godinām latviešu leģionārus-
cīnītājus par savas tautas un valsts bŗīvību’’. Paraksts: Nacionālās apvienības
’’VisuLatvijai - ‘’TB/ LNNK vārdā – Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars. Šīs avīzes
6. un 7. lapās ievietotas sešas
fotogrāfijas pie liela virsraksta "PSRS - VĀCIJAS KOPĒJĀ
UZVARAS PARĀDE" 1939.g. 22.septembris
Brestļitovska ,Polija. Attēlos redzam vācu ģenerāli Guderianu un sarkanās
armijas brigādes komandieri Krivošeimu, abu armiju karavīrus un
virsniekus, sarkanās armijas slavas vārtus Brestā, kur uzzīmēts Staļins, zvaigzne
un kāškrusti. ‘’Šo publikāciju apmaksājis
ārsts Aivars Slucis. Tā
ļoti veiksmīgi iederas 16. marta sakarā, kad sarkanie demagogi klaigā par nacismu. Te redzams, kas
sadarbojās ar vācu nacistiem.
16.martā daudz cilvēku Rīgā pulcējās uz
dievkalpojumu Doma baznīcā. Tas sākās ar dziesmu’’Daugavas Vanagi
sasauksimies’’, vēl dziedāja’’Tev mūžam dzīvot Latvija’’ un valsts himnu. Pēc
dievkalpojuma cilvēki devās pie
Brīvības pieminekļa. Visu ceļu viņus sargāja policisti, kas sekoja, lai dažādi provokatori neizraisītu sadursmes.
Pieminekļa tuvumā aktīvi uzdarbojās Ždanoka, no Izraelas atbraukušais Zurofs un Josifs Korens. Viņi klaigāja labu
laiku, par kaut ko sūdzējās. Zurofs
angliski kliedza, ka leģionāri nav šāvuši ebrejus, bet viņi bijuši kopā
ar …(visu nesadzirdēju.) Vakarā
TV rādīja dokumentālo filmu’’ Sarkanais un brūnais’’, kas nosodīja
komunistisko un nacistiskos režīmus.
Tad
sekoja raidījums "100. Panta preses klubs", kur politiķi tikās ar žurnālistiem. Ždanoka atkārtoti jautāja, kāpēc Zatlers nav atnācis uz viņas rīkoto saietu "par neiecietību". Uzrunātais ignorēja
šīs kundzes jautājumu un uzslavēja policiju, kas novērsusi visas provokācijas.
Gājienā piedalījās ap 2000 cilvēku, bet sadursmju nav bijušas. Ždanoka nespēja
atbildēt, kur ir nacisms un kur bija
maršēšana. Vakara ziņās tika teikts, ka gājiens beidzies bez nopietniem
incidentiem un tika izteikta pateicība policijai. Desmit gadus Krievijas
propoganda apgalvo, ka pie mums atdzimst
fašisms, bet neviens nevar parādīt, kur tas ir. Mūsu valsts ienaidniekiem
provokācijas neizdevās, kaut arī daži bija ļoti centušies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru