http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=896
Laikraksts Latvietis, Nr. 122, 2010. g. 7. dec
KRIEVIJA NEATZĪST, ka būtu okupējusi Baltijas valstis. Par to var izlasīt krievu slepenā dienesta ģenerālleitnanta Pāvela Sudoplātova grāmatā Specoperācijas. Lubjanka un Kremlis. 1930 – 1950. gadi. Tā iznāca 2001. gadā Maskavā krievu valodā. Tā ir grāmata par padomju izlūkdienesta diversijām ārzemēs. Sudoplātovs bija viens no padomju drošības dienestu vadītājiem. Viņš Maskavā Molotova kabinetā Kremlī apspriedis, kā vislabāk okupēt Latviju. „Bija 1940. gads. Rīkoties vajadzēja ātri. Lūk, kāpēc es līdz Rīgai aizkļuvu ne ar vilcienu, bet ar padomju bumbvedēju. Rīgā es kopā ar Vetrovu slepeni ierados pie Muntera.
Komunistiskās revolūcijas propaganda visā pasaulē bija ideoloģiska rakstura dūmu aizsegs, kura nolūks bija nostiprināt PSRS kā lielvaras, kas ietekmē visus notikumus pasaulē, lomu. Kaut arī sākotnēji šie nodomi bija ideoloģiski, tie pakāpeniski kļuva par reālu politisku virzienu. Tāda iespēja pirmo reizi mūsu valstij radās pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas.“
Bija laiks, kad krievi neatzina Molotova – Rībentropa pakta esamību. Neatzina poļu virsnieku nošaušanu pie Katiņas. Vēlāk paši TV parādīja filmu Katiņa. Tāda ir šīs lielās valsts politika. Bailes no savas noziedzīgās pagātnes ir milzīgas. Bet tas nepalīdz labāk dzīvot. Paši krievi cieš no šiem meliem. Jo meli rada neuzticēšanos un neticību vispār.
2010. gadā Krievijā notiek tautas skaitīšana. TV kāda krievu sieviete no Arhangeļskas saka, ka visā apgabalā nav neviena vīrieša, kas būtu vecāks par divdesmit gadiem, jo visi nodzērās un nomira. Otra nelaime, ka iznīcina Krieviju, ir narkotiku izplatība. To nespēj apturēt, tās ienāk no Afganistānas. 2010. g. oktobrī krievu karavīri kopā ar NATO spēkiem iznīcināja četras narkotiku laboratorijas Afganistānā. Ilgus gadus teikt patiesību Krievijā bija aizliegts. Cilvēki pierada pie meliem un puspatiesībām. Ik pa laikam tika ziņots, ka veiksmīgi izmēģinātas dažādas raķetes, liekot saprast, ka valsts ir ļoti stipra. Savā ārpolitikā Kremlis piekopa agresīvu attieksmi pret visiem, arī pret brāļu tautām ukraiņiem un baltkrieviem. 2010. g. Latvijas Saeimas vēlēšanās Maskava izdeva 2,2 miljoni eiro, lai atbalstītu divas pret latviešiem vērstās partijas. Urbanoviča plāns bija Latvijā mainīt politisko sistēmu. Franču avīze La Monde par to raksta precīzāk.
Latvijas TV rāda dokumentālu filmu Tūkstošs jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai. Tas ir kinostāsts par ceļojumu uz Komi Autonomo republiku, ko ar savām mašīnām izbraukāja desmit uzņēmīgi latviešu vīri. Redzam daudzas vietas, kur vairs nedzīvo cilvēki. Mājas pamestas, tās sapūst, sabrūk. Šajās vietās padomju laikos bijušas izsūtījuma vietas. Tās pamestas ar visiem izsūtīto dokumentiem. Skati ir sirreālistiski. Mirusi zeme, ko neviens neapstrādā. Cilvēki te nedzīvo desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Ceļot pa šādām vietām ir grūti. Tieši grūtību pārvarēšana interesē ceļotājus.
Paši krievi saprot, ka valsts vadītāji ir vainojami pie smagā stāvokļa, tāpēc ir daudz protestu. 2010. g.23. oktobrī Maskavas centrā pie Puškina pieminekļa pulcējās ap 2000 cilvēku ar prasību atbrīvot valsti no Vladimira Putina režīma. Līdz šim cilvēki bija iebaidīti. Tagad kļuvuši drosmīgāki, kaut arī Putins ir teicis, ka nesankcionētu demonstrāciju dalībnieki ir pelnījuši saņemt ar rungu pa galvu.
Demonstranti prasīja atbrīvot Krieviju no šī briesmīgā režīma, ka Putina režīms ir apkaunojums Krievijai. Liels lāsts pārņēmis Krieviju. Drausmīgie meža ugunsgrēki 2010. gada vasarā, smagais demogrāfiskais stāvoklis, meli, alkoholisms, narkotiku lietošana, ļaunuma pārpilnā ārpolitika.
Atis Skalbergs
Laikrakstam „Latvietis“
otrdiena, 2010. gada 7. decembris
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
Holocausts
http://vip.latnet.lv/LPRA/holocaus.htm
The world believes that the modem day holocausts began and ended with the German Holocaust, against the Jews which began in Germany in 1940.
However, in reality the holocausts began at, least seven years earlier and in Russia, not Germany. We can take as one example the fate of the 230,000 Latvians living in Russia at that time. In 1937 a secret directive was issued from Moscow: latišskoje gelo (the Latvian matter). It ordered the killing of Latvians. In the next few months 73,000 Latvians, almost all the men over age 15, with some educated and activist women, were arrested and shot. On the arrest order was written: pričina obvineniya-latiš (reason for arrest — Latvian). That's all — Latvian. Three years later in Germany similar orders would say: reason for arrest — Jew.
Before the Latvian holocaust in Russia, there was the holocaust against the Ukrainians when in 1933/1935 creating artificial famine the Russians killed almost five million Ukrainians. In 1937-38 there were also holocausts against Estonians and Lithuanians living in Russia.
Altogether, from 1900 to 1940, the Russians killed tens of millions of people in the territory they controlled. And the world was silent No criticism of Russia was heard anywhere. Since at that time Russia. was the only power that Germany respected, and since Russia and Germany were signed allies, could the successful, uncriticized, unpunished Russian genocide against Latvians, Ukrainians, Estonians/ Lithuanians have set an example and pointed the way for the German Holocaust against the Jews? If so, then woe to those who knew and remained silent.
In 1939 Germany and Russia signed the Ribbentrop-Molotov (Hitler-Stalin) pact which divided Eastern Europe between them. It gave Germany control from mid-Poland to the west and Russia from mid-Poland to the east. Latvia, Estonia, Lithuania fell under Russian control. Now nearly two million more Latvians, all that there were in the world, were at Russian "mercy." In the German controlled area began the Holocaust which eventually cost six million Jewish lives. In Latvia, over the next 10 years the Russians killed, deported, and exiled the most able one third of the population (this in addition to the already killed 73,000 Latvians in Russia). The political, cultural, and moral leadership of Latvia was almost totally exterminated. Government officials down to village level, leading members of political. parties, military and police officers, higher civil servants, school principals and teachers, judges, religious leaders, and scoutmasters were all gone together with hundreds of thousands of others. Russians did the same thing in Estonia, Lithuania, Chechnya and other smaller nations which were under their control.
Some people feel that sympathy is a finite commodity and that if there is sympathy for the other people, who suffered in the Russian-led holocausts, then it will take something away from the Jewish Holocaust sufferers. l don't think that this is so, and in fact, ignoring some evil and criticizing only selective evil is. wrong.
What is more important— the Holocaust and the German genocide against the Jewish people ended 53 years ago, but the Russian genocide against the Latvian people continues uninterrupted to this day.
In 1937-38 in Russia, the Russians didn't kill all of the Latvians, only the men, but since the women and children were not allowed to return to Latvia they were lost to Latvia. The effect was the same as the millennia-long practice of barbarians to steal women. During the unlawful occupation of Latvia, 1940-1991, the Russians did not kill all of the Latvians, only the most able one third. Then they sent in 200,000 soldiers and 1 million support personnel — civil occupants and colonists to slowly eliminate, suppress, russify the leaderless remaining 1.3 million Latvians. This was done by terror and fear, further deportations (1949), and destruction by force and intimidation of the Latvian culture and language = genocide.
In 1991 Latvia regained its independence and the Russian occupation should have ended. While most of the 200,000 soldiers did leave (some only took off their uniforms and became Russian agents or, joined the Russian Mafia), the 1 million illegal civil occupants remained. They should not have been in;
Latvia in the first place for it is against all international laws for the occupying power to send masses of civilians into occupied countries. The fact that Russia refuses to remove its civil occupants from Latvia' proves that Russia plans to continue its program of elimination of Latvians and Russification of Latvia. The Russian holocaust and genocide against the Latvians goes on. Again there is silence just like that other time at the end of the'30s.
Now that many organizations (Red Cross, European churches) and countries (Sweden, Switzerland, Vatican) are admitting their guilt and immorality in keeping silent during the Holocaust against the Jews, why is similar silence and even collaboration continuing in the case of the ongoing Russian holocausts and genocide in Latvia and Estonia? In place of sympathy, Latvians would prefer practical Western help in removing the nearly one million Russian colonists and civil occupants — the unfinished business of WW II. What Russia is doing in Latvia today is as if Germany had continued to kill Jews after 1945 or was trying to bring about the destruction of Jewish Israel today. Who would stand by for that? Then why is the world silent about similar Russian actions in Latvia? The repatriation of the Russian civil-occupants is the moral and legal obligation of the Yalta and Ribbentrop-Molotov countries, i.e., Germany, USA, Britain, France, Russia.
The U.N. statement on colonialism states "The colonial system causes conflicts and threatens world peace." Russia is the world's last and greatest colonial power. Today Russia is using its colonists to, bring about a holocaust and genocide upon the Latvian people.
Russia stop the holocaust! Take back your colonists! Let my people live and breathe free!
N.Y. Times. Dec 1, 1998
Aivars Slucis, M.D, 820 4th Ave., Albert Lea, MN 56007
The world believes that the modem day holocausts began and ended with the German Holocaust, against the Jews which began in Germany in 1940.
However, in reality the holocausts began at, least seven years earlier and in Russia, not Germany. We can take as one example the fate of the 230,000 Latvians living in Russia at that time. In 1937 a secret directive was issued from Moscow: latišskoje gelo (the Latvian matter). It ordered the killing of Latvians. In the next few months 73,000 Latvians, almost all the men over age 15, with some educated and activist women, were arrested and shot. On the arrest order was written: pričina obvineniya-latiš (reason for arrest — Latvian). That's all — Latvian. Three years later in Germany similar orders would say: reason for arrest — Jew.
Before the Latvian holocaust in Russia, there was the holocaust against the Ukrainians when in 1933/1935 creating artificial famine the Russians killed almost five million Ukrainians. In 1937-38 there were also holocausts against Estonians and Lithuanians living in Russia.
Altogether, from 1900 to 1940, the Russians killed tens of millions of people in the territory they controlled. And the world was silent No criticism of Russia was heard anywhere. Since at that time Russia. was the only power that Germany respected, and since Russia and Germany were signed allies, could the successful, uncriticized, unpunished Russian genocide against Latvians, Ukrainians, Estonians/ Lithuanians have set an example and pointed the way for the German Holocaust against the Jews? If so, then woe to those who knew and remained silent.
In 1939 Germany and Russia signed the Ribbentrop-Molotov (Hitler-Stalin) pact which divided Eastern Europe between them. It gave Germany control from mid-Poland to the west and Russia from mid-Poland to the east. Latvia, Estonia, Lithuania fell under Russian control. Now nearly two million more Latvians, all that there were in the world, were at Russian "mercy." In the German controlled area began the Holocaust which eventually cost six million Jewish lives. In Latvia, over the next 10 years the Russians killed, deported, and exiled the most able one third of the population (this in addition to the already killed 73,000 Latvians in Russia). The political, cultural, and moral leadership of Latvia was almost totally exterminated. Government officials down to village level, leading members of political. parties, military and police officers, higher civil servants, school principals and teachers, judges, religious leaders, and scoutmasters were all gone together with hundreds of thousands of others. Russians did the same thing in Estonia, Lithuania, Chechnya and other smaller nations which were under their control.
Some people feel that sympathy is a finite commodity and that if there is sympathy for the other people, who suffered in the Russian-led holocausts, then it will take something away from the Jewish Holocaust sufferers. l don't think that this is so, and in fact, ignoring some evil and criticizing only selective evil is. wrong.
What is more important— the Holocaust and the German genocide against the Jewish people ended 53 years ago, but the Russian genocide against the Latvian people continues uninterrupted to this day.
In 1937-38 in Russia, the Russians didn't kill all of the Latvians, only the men, but since the women and children were not allowed to return to Latvia they were lost to Latvia. The effect was the same as the millennia-long practice of barbarians to steal women. During the unlawful occupation of Latvia, 1940-1991, the Russians did not kill all of the Latvians, only the most able one third. Then they sent in 200,000 soldiers and 1 million support personnel — civil occupants and colonists to slowly eliminate, suppress, russify the leaderless remaining 1.3 million Latvians. This was done by terror and fear, further deportations (1949), and destruction by force and intimidation of the Latvian culture and language = genocide.
In 1991 Latvia regained its independence and the Russian occupation should have ended. While most of the 200,000 soldiers did leave (some only took off their uniforms and became Russian agents or, joined the Russian Mafia), the 1 million illegal civil occupants remained. They should not have been in;
Latvia in the first place for it is against all international laws for the occupying power to send masses of civilians into occupied countries. The fact that Russia refuses to remove its civil occupants from Latvia' proves that Russia plans to continue its program of elimination of Latvians and Russification of Latvia. The Russian holocaust and genocide against the Latvians goes on. Again there is silence just like that other time at the end of the'30s.
Now that many organizations (Red Cross, European churches) and countries (Sweden, Switzerland, Vatican) are admitting their guilt and immorality in keeping silent during the Holocaust against the Jews, why is similar silence and even collaboration continuing in the case of the ongoing Russian holocausts and genocide in Latvia and Estonia? In place of sympathy, Latvians would prefer practical Western help in removing the nearly one million Russian colonists and civil occupants — the unfinished business of WW II. What Russia is doing in Latvia today is as if Germany had continued to kill Jews after 1945 or was trying to bring about the destruction of Jewish Israel today. Who would stand by for that? Then why is the world silent about similar Russian actions in Latvia? The repatriation of the Russian civil-occupants is the moral and legal obligation of the Yalta and Ribbentrop-Molotov countries, i.e., Germany, USA, Britain, France, Russia.
The U.N. statement on colonialism states "The colonial system causes conflicts and threatens world peace." Russia is the world's last and greatest colonial power. Today Russia is using its colonists to, bring about a holocaust and genocide upon the Latvian people.
Russia stop the holocaust! Take back your colonists! Let my people live and breathe free!
N.Y. Times. Dec 1, 1998
ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris
KNAB atbild
2010.g.3.aprīlī Toronto iznākošā avīze ’Latvija Amerikā' iespieda rakstu ’Latvijas izlaupīšana turpinās" ,kurā stāstīts par Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš piecu gadu laikā sev bija piešķīris 49.000 latu prēmijās. Raksta autors Atis Skalbergs lūdza Valsts Kontroli izvērtēt šo rīcību. Saņēmu atbildi, ka pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr . 12812001609 uzsākšanu un ka kriminālprocess nosūtīts KNAB.
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
Pagāja seši mēneši un atbildes nekādas. Rakstīju KNAB un jautāju, kad būs atbilde. Rodas iespaids, ka šī iestāde nestrādā, bet imitē darbu. Teicu, ka mans raksts publicēts avīzē, bijis izlasāms internetā, ka par to komentāros izteikušies 87 lasītāji, ka viņi interesējas, kā beigusies šī lieta.
2010. g. 13. okt. saņēmu KNAB vēstuli, ko parakstījis K. Ragže, ka ’kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums’.
Tā strādā šī iestāde. Taisnību noskaidrot ir ļoti grūti.
piektdiena, 2010. gada 8. oktobris
Valsts lielākie zemes platību īpašnieki
08.10.2010. Autors: Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, "pietiek. lv", speciāli "LA".
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86832
"LA" publicē valsts lielāko zemes platību īpašniekus
Ārvalstu uzņēmumi turpina iespaidīgos apmēros iegādāties zemi
Ja neskaita valsti, tad no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, vairs tikai divos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām – vēl par vienu mazāk nekā pirms gada.
Kā rāda ikgadējā informācija, ko "Baltic Screen" apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta datiem, Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku – fizisko un juridisko personu – pirmajā divdesmitpiecniekā gada laikā turpinājusies līdzšinējā tendence: ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi.
Gada laikā pirmā divdesmitpiecnieka pārstāves ārvalstu kompānijas vien Latvijā iegādājušās vairāk nekā 36 tūkstošus hektāru – 50% pieaugums salīdzinājumā ar 24 tūkstošiem hektāru gadu iepriekš. Turklāt tikai pāris ārvalstu kompānijas šajā laikā savas zemes platības Latvijā, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir samazinājušas.
Kā atzīst eksperti, lielo zemes platību izveidošanas, pirkšanas un pārdošanas laiks ir beidzies, tātad faktiski var apgalvot, ka vismaz lielās zemes platības nonākušas pie saviem "gala lietotājiem", ne tālākpārdevējiem. Taču vienlaikus liela daļa zemes īpašnieku turpina palielināt savas zemes platības, izņēmums ir vienīgi kompānijas, kas nekad nav slēpušas, ka lielu zemes platību iegāde tām ir dažāda termiņa investīciju forma.
Lielāko zemes īpašnieku fizisko personu vidū gan ārvalstnieku ir ārkārtīgi maz, toties novērojama jauna tendence – pat vairāki no vislielākajiem zemes īpašniekiem visu savu zemes īpašumu "portfeli" pārdevuši ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, Valmieras puses uzņēmējs Aigars Bedrītis gada laikā pārdevis lielu daļu no viņam pērn piederējušajiem 2379 hektāriem, un lielākais pircējs, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, bijis Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums "Sodra mežs".
Savukārt Aivars Samušs – pagājušā gada Latvijas trešais lielākais zemes īpašnieks fizisko personu vidū, kuram piederēja prāvas zemes platības Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Rēzeknes, Rīgas, Valkas un Valmieras apkaimē, – pārdevis faktiski visu: tagad viņam saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām pieder tikai viens īpašums, bet lielākā daļa zemes pārdota SIA "Foran Wood" (igauņu "Foran Wood OÜ" meitaskompānijai), kas ir lielāko zemes īpašnieku juridisko personu saraksta jaunpienācēja.
***
Fiziskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki
N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls
1. (1.) Mihails Uļmans 4846,78 1039,28 1190,8 134,89 582731,4
Jau vairākus gadus "Mono" holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis. Šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības. Taču pamazām M. Uļmanam piederošās platības rūk: gada laikā tās samazinājušās par 440 hektāriem.
2. (2.) Modris Fokerots 4289,51 3102,92 791,36 77,36 750537
Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie nepilni divi simti hektāru nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.
3. (5.) Valentīns Kokalis 2887,74 960,67 1481,95 124 763127,1
Pazīstamais Ventspils uzņēmējs turpina palielināt savas zemes platības jau trešo gadu pēc kārtas: salīdzinājumā ar situāciju pirms gada tagad viņam pieder vēl par 468 hektāriem zemes vairāk.
4. (4.) Vladimirs Getliņš 2773,22 1967,41 561,7 46,44 479514
Jau trīs gadus pēc kārtas nemainīgi savas pozīcijas lielāko zemes īpašnieku sarakstā saglabā mazpazīstamais uzņēmējs, kuram reizē ar ievērojamām zemes platībām pieder arī zemnieku saimniecība "Ķikšu vēri" Taurupē un arī kontrolpakete SIA "Vudeks".
5. (6.) Gunta Cunska 2532,26 1724,91 593,6 24,02 349309
Arī pazīstamā "Viesaku" briežu dārza saimniece turpina palielināt zemes platības: iepriekšējā gadā viņa bija iegādājusies gandrīz 40 hektārus, bet pēdējā gada laikā klāt nākuši vairāk nekā 100 hektāru.
6. (9.) Viesturs Valdis Dreimanis 2243,92 1507,03 570,24 27,66 542444 66 542444
Arī cits briežu dārza – Kandavas pagasta "Strautu" – īpašnieks savas zemes platības palielinājis par aptuveni 100 hektāriem.
7. (12.) Juris Putniņš 2140,2 1643,75 356,62 33,22 327162 22 327162
Mazpazīstamais uzņēmējs gada laikā savas zemes platības palielinājis par 346 hektāriem, tā lielo zemes īpašnieku sarakstā pakāpjoties par piecām vietām uz augšu. Līdzīgu progresu viņš uzrāda jau trīs gadus pēc kārtas.
8. (11.) Andris Luksts 1889,55 1128,55 523,15 24,58 251397
Mazpazīstams Balvu puses uzņēmējs gada laikā iegādājies vēl 69 hektārus zemes un turpinājis trīs gadu praksi palielināt savas zemes platības. Tiesa, klāt nākušie apjomi ir krietni mazāki nekā iepriekš, kad viņš gada laikā spēja sev piederošās platības palielināt pat par 300 hektāriem.
9. (J) Artūrs Belēvičs 1771,91 603,98 1048,54 37,22 386451 22 386451 ,8
1983. gadā dzimušais uzņēmējs pie iespaidīgajām platībām ticis vienā dienā, pērn oktobrī saņemot tās dāvanā no sava tēva – kādreizējā farmācijas nozares uzņēmēja un miljonāra Gunta Belēviča, kurš ir sens lielāko zemes īpašnieku saraksta veterāns (pirms gada viņa īpašumā bija 2166 hektāri zemes).
10. (17.) Elmārs Švēde 1580,43 801,1 418,1 41,46 234428
Vēl viens mazpazīstams uzņēmējs, kas turpina audzēt sev piederošās zemes platības: pirms gada viņa īpašumi palielinājās par 70 hektāriem, bet šogad klāt nācis 101 hektārs.
11. (14.) Madars Kalniņš 1578,45 1198,3 255,84 26,31 203394,5
Savukārt Rūjienas puses uzņēmējs turpina atbrīvoties no saviem īpašumiem – tiesa, šogad krietni lēnāk nekā iepriekš, jo platības sarukušas par 66 hektāriem, kamēr gadu iepriekš tās samazinājās par veseliem 100 hektāriem.
12. (10.) Oksana Sahno 1577,14 641,5 778,02 30,58 660141
1975. gadā dzimusī uzņēmēja, kuras vārds iepriekš bija atrodams arī "Parex bankas" mazo akcionāru reģistrā, pēdējā gada laikā atbrīvojusies no 437 hektāriem zemes.
13. (16.) Edgars Pīgoznis 1555,7 290,7 1055,4 38,48 436336,9
Virknes mazpazīstamu uzņēmumu līdzīpašnieks trīs gadus pēc kārtas cītīgi uzpirka zemi, bet 2009. gadā pārdeva 780
hektārus. Pēdējā gada laikā viņš nav īpašumus nedz pircis, nedz pārdevis.
14. (18.) Gunvaldis Sproģis 1420,02 161,02 1204,31 15,86 736847
Arī lauksaimnieks miljonārs, zemnieku saimniecības "Joži" īpašnieks, ar zemes iegādes un pārdošanas darījumiem jau divus gadus nenodarbojas.
15. (21.) Kārlis Okmanis 1288,58 59,39 1142,53 45,41 452757
Viens no gados vecākajiem Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku saraksta dalībniekiem – Ogres puses zemes īpašnieks, par kura nepatikšanām ar Hipotēku banku pirms dažiem mēnešiem ziņoja mediji.
16. (20.) Zigmārs Liparts 1281,5 1039,5 159 25,03 223257,8
Bauskas puses uzņēmēja zemes platības gada laikā sarukušas vēl par 22 hektāriem, bet iepriekšējā gadā viņš atbrīvojās no aptuveni 80 hektāriem.
17. (25.) Egīls Cīrulis 1222,57 667,7 420,8 23,9 198658 9 198658
Vēl viens mazpazīstams zemes īpašnieks, kas savas platības gada laikā palielinājis par 70 hektāriem.
18. (22.) Agnis Miķelsons 1221,63 457,9 580,5 29,62 334609 62 334609 ,3
Uzņēmējam, kura zemes platības gada laikā būtiski nav mainījušās – klāt nākuši 24 hektāri –, iespaidīgi zemesgabali pieder veselā virknē Latvijas novadu.
19. (23.) Boriss Veļičko 1183,19 111,4 959,09 20,1 199135 1 199135
Mazpazīstamais zemes īpašnieks pērn nekādus darījumus ar zemes platību pārdošanu vai jaunu pirkšanu nav veicis.
20. (24.) Martins Nīmans 1171,16 46,5 1077,78 19,87 405260
Šis kungs tikai pērn debitēja Latvijas lielo zemes īpašnieku pirmajā divdesmitpiecniekā, gada laikā tiekot pie gandrīz divarpus simtiem hektāru. Taču pēdējā gada laikā viņš zemes uzpirkšanas aktivitātes ir apturējis.
21. (26.) Adrians Dāvis 1124,91 463,21 490,57 41,99 442919,2
AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs gada laikā nav mainījis sev piederošo zemju kopplatību.
22. (28.) Gundars Kalve 1067,8 474,24 434,8 33,78 194599
Jēkabpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks pēdējā gada laikā pat par astoņiem hektāriem samazinājis sev piederošās zemes platības.
23. (30.) Andrejs Oševerovs 1048,22 421,85 297,27 213,62 112026 62 112026 ,2
Bijušais Istras pagasta padomes deputāts pakāpies šajā sarakstā, kaut viņam piederošās zemes platība gada laikā nav mainījusies.
24. (33.) Petrs Vaitaitis 1024,45 234,28 470,82 45,41 299563
Uzņēmējam piederošās zemes kopplatība gada laikā sarukusi par 36 hektāriem, tomēr vēl aizvien viņa īpašumā ir iespaidīgas platības Bauskas rajonā.
25. (27.) Andris Liepiņš 983,68 563,21 304,62 22,07 218113,4
Arī šī kunga kopējās zemes platības jau otro gadu pēc kārtas samazinās – pēdējā gada laikā par 105 hektāriem.
26. (47.) Līga Lemberga 979,11 499,71 354,77 26,3 270340 3 270340
27. (34.) Juris Kreicbergs 976,93 603,85 311,18 16,77 234563
28. (38.) Jānis Graudiņš 965,98 477,7 263,9 12,6 1075840 6 1075840 ,7
29. (32.) Māris Getliņš 962,93 350,7 476,18 23,37 275686,5
30. (40.) Guntis Sipovičs 956,53 180,61 613,09 21,13 375411,2
31. (43.) Normunds Rozentāls 955,09 691,23 187,64 18,17 158355,7
32. (42.) Arvīds Reinholds 921,31 250,98 498,6 19,14 5288837,6
33. (44.) Laimonis Šube 909,21 655,29 204,24 10,97 165036
34. (35.) Anrijs Lembergs 903,21 453,71 343,67 23,9 338843 9 338843
35. (52.) Kārlis Akums 900,77 108,9 680,39 38,26 317900 26 317900
36. (97.) Aleksandrs Babenko 898,52 324,93 442,84 29,62 288602 62 288602 ,1
37. (48.) Igors Aleksandrovs 897,96 481,26 240,22 8,45 154959
38. (36.) Laimonis Stafeckis 897,54 705,67 131,71 11 163113,5
39. (19.) Agra Saknīte 897,39 193,52 567,08 20,71 192998
40. (50.) Guna Sproģe 889,85 84,48 756,53 8,34 394160
41. (46.) Oskars Getliņš 879,73 682,08 126,84 10,48 127976,5
42. (J) Inese Karlova 871,28 131,18 699,23 22,83 314967
43. (54.) Vitolds Kveders 866,92 98,63 695,06 17,05 151398
44. (51.) Ivars Silkāns 864,74 162,88 596,82 29,21 161356 21 161356 ,1
45. (53.) Jānis Vinters 858,5 0,8 842,01 5,53 626661
46. (J) Pāvels Melnis 854,35 117,75 588,58 55,58 190811,2
47. (55.) Rems Kargins 852,01 246,09 338,72 163,63 508969 63 508969 ,3
48. (57.) Didzis Zauers 822,83 50,08 730,67 15,44 329042,5
49. (58.) Emīlija Kreicberga 822,07 482 270,81 5,58 150474
50. (62.) Āris Burkāns 821,38 16,22 775,74 14,21 568443 21 568443 ,8
51. (49.) Aivars Krūmiņš 809,11 366,68 361,14 6,56 241730,5
52. (61.) Sandris Kalniņš 803,56 560,91 164,7 24,44 108821,1
53. (59.) Gunārs Filoņenko 791,98 383,89 208,87 28,42 155554
54. (63.) Juris Baratinskis 789,9 17,7 21,23 576,47 120588
55. (69.) Aivars Edelmanis 773,45 536,88 139,9 5,02 162139
56. (64.) Aldis Tutāns 771,17 376,43 331,17 14,03 146103
57. (76.) Laimnesis Ancāns 762,33 535,19 160,27 9,23 120421
58. (60.) Agra Riba 756,61 278,34 435,34 4,98 291863
59. (J) Zane Bērziņa 754,41 160,3 531,31 25,41 341037,3
60. (80.) Vitauts Paškausks 747,14 146,93 546,41 17,18 508382
61. (71.) Rihards Circenis 746,58 127,97 555,39 16,53 166469
62. (J) Gatis Ozols 740,71 215,5 446,09 14,39 220253
63. (79.) Evija Šube 734,57 591,83 100,01 11,1 153332 1 153332 ,5
64. (74.) Ēriks Masteiko 728,64 376,52 94,05 125,78 235510,6
65. (75.) Juris Ozoliņš 727,49 288,3 175,3 20,6 97567,5
66. (85.) Andis Zvejnieks 709,6 619,02 52,06 10,24 94109
67. (J) Francis Zalbovičs 694,45 12,37 648,2 8,97 165070
68. (82.) Lūks Meitss 685,58 113,14 545,73 11,59 214545,3
69. (83.) Jānis Pundurs 682,06 19,1 617,5 14,2 167740
70. (96.) Staņislavs Gžibovskis 681,53 79,08 557,26 10,96 159994
71. (J) Inga Zariņa 676,18 412,87 179,93 35,88 155881
72. (94.) Jānis Kapcjuhs 674,08 2,55 643,48 6,1 533978 1 533978
73. (86) Juris Savickis 672,79 174,03 327,36 26,16 1151952
74. (73.) Inga Aizpurīte 667,33 439,99 188,23 5,66 143967 66 143967 ,5
75. (89.) Gundars Bērziņš 665,06 40 591,52 22,4 153127 4 153127
76. (87.) Andris Ļubka 665,02 208,91 341,01 12,27 90808,7
77. (J) Aivars Daģis 663,46 117,08 481,73 12,97 145634,3
78. (J) Vilnis Štenceilis 661,29 29,4 583 17 278154
79. (92.) Uldis Ķirsis 660,18 70,12 551,9 7,73 264833
80. (J) Jānis Šteins 658,83 283,16 262,47 31,82 174191
81. (93.) Ojārs Daubers 656,25 181,4 117,04 285,14 137043
82. (98.) Ziedonis Vilciņš 653,83 520,46 72,59 6,58 97248 58 97248
83. (81.) Vairis Veinbergs 649,9 283,28 285,8 7,46 148752
84. (95.) Juris Eglītis 646,81 354,34 236,16 10,44 157253
85. (J) Varis Sīpols 638,64 336,25 214,52 15,83 98087 83 98087
86. (31.) Andris Griģis 636,04 72,6 507,1 12,7 263099 7 263099
87. (100.) Gints Graudiņš 626,18 385,86 202,51 12,69 105387 69 105387
88. (J) Jānis Gipslis 619,55 520,01 68,04 9,86 100055
89. (J) Guntars Rabe 613,32 419,44 123,59 21,82 98009 82 98009 ,5
90. (J) Uldis Kreicbergs 611,23 485,9 50,51 8,11 79240 11 79240
91. (J) Juris Budris 610,25 338,78 226,35 5,57 105194
92. (J) Ivars Nīmanis 606,58 504,6 55 9,19 99119 19 99119
93. (J) Andrejs Stanga 605,37 472,94 88,86 10,51 92999 51 92999 ,5
94. (J) Ēriks Vasilis 603,4 23,7 550,77 10 381418
95. (J) Inese Šmidre 602,36 283,31 221,72 3,73 130759
96. (J) Meinards Mētelis 598,5 304,83 212,94 19,51 137844,8
97. (J) Andris Treiliņš 580,69 328,94 203,79 8,07 120829
98. (J) Elīza Kauce 578,45 40,7 475,55 19,4 128579 4 128579 ,5
99. (J) Maija Āboliņa 577,65 253,94 268,91 9,5 87764
100. (J) Juris Jefimovs 576,27 309,4 223,12 8,66 107427 66 107427
***
Juridiskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki
N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls
1. (1.) SIA "Foran Real Estate" 49306,59 33999,99 11075,38 704,52 7715674,6
Norvēģijas "Storebrand Livsforsikring AS" un pašmāju uzņēmēja Gundara Skudriņa (7,8% kapitāldaļu) uzņēmums turpina palielināt savas zemes platības: 2007. gada laikā uzņēmuma zemes kopplatība bija vairāk nekā dubultojusies – no 5195 līdz 11 102 hektāriem, 2008. gadā klāt nāca vēl vairāk nekā 23 600 hektāru, padarot uzņēmumu par lielāko zemes īpašnieku Latvijā (izņemot, protams, valsti). Pēdējā gada laikā nopirkti vēl 14,6 tūkstoši hektāru.
2. (3.) SIA "Rīgas meži" 32027,47 28720,29 280,67 504,2 7370024 2 7370024
Uz Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības vārda reģistrētās zemes platības gada laikā palielinājušās par 13,9 tūkstošiem hektāru.
3. (2.) SIA "Myrtillus" 27531,43 19338,21 5931,14 325,72 3676144
Kādreizējais saraksta līderis jau divus gadus pēc kārtas šajā sarakstā par vienu vietu zemāk, lai gan pēdējā gada laikā tā īpašumiem klāt nākuši 9211 hektāri. SIA "Myrtillus" oficiālais īpašnieks iepriekš bija ASV reģistrētā "Phemus Corporation", bet tagad – Zviedrijas "Bergvik Skog AB".
4. (4.) SIA "Fragaria" 11845,32 9311,48 1550,53 197,97 2112096,5
Vēl viena Zviedrijas "Bergvik Skog AB" meitaskompānija, kas gada laikā iegādājusies vēl 3860 hektārus zemes.
5. (10.) SIA "Sodra mežs" 8287,34 6593,14 998,33 139,46 1363946
Zviedrijas "Sodra Skogsagarna ekonomisk forening" piederošā kompānija gada laikā gandrīz dubultojusi savas platības, iegādājoties 3675 hektārus zemes – lielāko daļu no uzņēmēja Aigara Bedrīša, kurš no lielo zemju īpašnieku saraksta izkritis.
6. (5.) SIA "Istra mežs" 6471,56 2010,29 3421,56 146,39 876195
Zviedru "Skogssallskapet AB" Latvijā piederošās zemes apsaimniekotājuzņēmums gada laikā savas platības saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem nav būtiski mainījis.
7. (6.) SIA "Ruda" 6061,12 4301,69 1307,16 89,85 1145941
Šī mežsaimniecības kompānija, kas tāpat ir zviedru uzņēmuma "Bergvik Skog AB" īpašumā, aizvadītā gada laikā savas zemes platības ir mazliet palielinājusi – klāt nākuši 272 hektāri.
8. (8.) SIA "Artis JP" 5850,49 256,5 5267,46 132,51 2053195
Dāņu kompānijas "Kurland ApS" meitaskompānija – viena no Latvijas lielākajām lauksaimniecības zemes īpašniecēm, kas saimnieko galvenokārt Liepājas rajonā. Gada laikā tā nopirkusi klāt 253 hektārus zemes.
9. (9.) SIA "Latvijas finieris mežs" 5411,03 3470,59 1500,29 83,77 1018452
Latvijas meža nozares uzņēmuma "Latvijas finieris" meitaskompānija samazinājusi mežu uzpirkšanas tempu. 2009. gada dati rādīja, ka kompānija gada laikā savas zemes platības palielinājusi par gandrīz 1400 hektāriem, bet pēdējo divu gadu laikā – par gandrīz trim tūkstošiem hektāru, nu klāt nākuši 484 hektāri.
10. (11.) SIA "Friedrich Haase" 3992,8 567,65 3122,22 89,98 842878
Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir "Latvijas Avīzes" nesen intervētais Frīdrihs Hāze, tāpat samazinājusi zemes iegādes tempu. Pirms gada platības bija palielinājušās par 300 hektāriem, bet tagad klāt nākuši 140 hektāri.
11. (7.) SIA "Kursa MRU" 3761,89 2997,52 402,88 67,28 649929 28 649929 ,1
Mežsaimniecības uzņēmums, kurš pieder tā vadītājam Edgaram Dupužam, zemi sācis aktīvi pārdot, šogad uzņēmumam pieder par aptuveni 2000 hektāriem mazāk nekā pirms gada.
12. (13.) SIA "Tand Ukri" 3506,61 188,96 3186,98 58,56 1763868
Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošais uzņēmums savas zemes platības gada laikā nav būtiski mainījis, klāt nākuši 129 hektāri.
13. (17.) SIA "Vasals" 3440,64 1147,1 1677,39 147,9 528824 9 528824
Mazpazīstamās uzņēmējsabiedrības vienīgā īpašniece ir jau daudz labāk pazīstamā SIA "Adlera", kas plašāk zināma kā bijušā "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina Jūrmalas villas oficiālā īpašniece. Gada laikā V. Kargina dēlam Remam Karginam piederošās kompānijas zemes platības pieaugušas par 558 hektāriem.
14. (12.) SIA "Pata AB" 3403,46 1653,82 1167,66 47,66 576265 66 576265 ,9
Meža nozares uzņēmējam Uldim Mierkalnam piederošais uzņēmums arī pārtraucis aktīvo zemes uzpirkšanu. Pēdējā gada laikā klāt nākuši vien 4 hektāri, lai gan vēl pirms gada platības auga par 220 hektāriem gadā.
15. (J) SIA "Empetrum" 3231,04 1632,2 1274,5 41,73 514106
Šī gada saraksta jaunpienācējs, kas pieder jau pieminētajai ASV reģistrētajai "Phemus Corporation", pēdējā gada laikā ļoti aktīvi nodarbojies ar zemes uzpirkšanu visā Latvijā.
16. (14.) SIA "EV mežs" 3147,32 1537,93 1383,13 32,35 836662,4
Dāņu uzņēmuma "Steen Petersen ApS" meitaskompānija pārtraukusi aktīvo zemes iegādi un pērn sev piederošās platības palielinājusi tikai par 29 hektāriem, lai gan vēl gadu iepriekš nopirka aptuveni 170 hektāru zemes.
17. (J) AS "Latvijas valsts meži" 2976,79 2395,23 327,41 41,91 503595
Šogad pirmo reizi lielāko zemes īpašnieku sarakstā parādās arī valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas valsts meži". Tam gan nav nekādas saistības ar īpašumā esošo zemes platību izmaiņām, bet gan ar saraksta veidošanas izmaiņām. Iepriekš visa valsts uzņēmumiem piederošā zeme tika uzskaitīta kā valsts zeme, bet nu situācija sāk mainīties (kopumā "LVM" apsaimniekošanā atrodas 1,62 miljoni hektāru valstij piederošās zemes).
18. (24.) SIA "Brigi mežs" 2870,21 604,74 1846,44 70,21 398167 21 398167
Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas iedzīvotājs Karls Georgs Anderss Bergengrens, jau otro gadu nemaina zemes iepirkšanas tempus. 2008. gadā tā zemes īpašumus palielinājusi par vēl par vairāk nekā 300 hektāriem, bet pērn – par 254 ha.
19. (21.) SIA "Gosk Latvia" 2866,96 1330,29 1192,36 47,5 391976 5 391976
Zviedrijas iedzīvotājai Henrietei Karinai Ramelai piederošais uzņēmums pirms diviem gadiem šķīrās no aptuveni pussimta hektāru zemes, bet pērn jau no nepilna simta hektāru.
20. (28.) SIA "Mežinvests" 2856,14 1991,37 645,23 30,8 478588 8 478588
Kompānija, kuras vienīgā īpašniece ir Dānijas akciju sabiedrība "Palsgaard Gods", nopērkot 461 hektāru zemes, šajā sarakstā gada laikā pakāpusies par astoņām vietām.
21. (18.) SIA "Pampāļi" 2846,79 849,02 1778,13 76,16 952395
Lielais lauksaimniecības uzņēmums (kontrolpaketes īpašnieks – Jānis Vaļko) nav būtiski mainījis savā īpašumā esošās zemes kopplatību.
22. (19.) AS "Latvijas meži" 2780,89 2032,44 521,84 37,76 439864
Mežu nozares uzņēmums ar pusotru simtu zemes īpašumu dažādās Latvijas vietās pēdējos trīs gados savu zemju kopplatību nav mainījis.
23. (20.) SIA "CVH" 2780,5 438,26 2140 57,82 908268
Arī dāņu kompānijas "E.C.White ApS" meitasuzņēmuma, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, zemes platības aizvadītā gada laikā ir palikušas nemainīgas.
24. (22.) SIA "Danamežs" 2746,11 2270,09 275,36 30,17 394340
Dāņu kompānijas "Randan AS" meitasuzņēmums gada laikā pārdevis 34 hektārus zemes.
25. (J) SIA "Meža fonds" 2639,18 2132,79 296,76 37,86 375082
Saraksta jaunpienācēja vienīgais īpašnieks ir Jelgavas puses uzņēmējs Zigmārs Trapencieris.
26. (27.) SIA "Rundaiņi" 2576,06 972,02 1238,12 41,61 320448 61 320448
27. (25.) SIA "Kurzemes tīrumi un meži" 2536,1 507,82 1735,92 59,13 827709
28. (40.) SIA "Uzvaralauks" 2491,63 28,26 2383,06 43,83 2344203
29. (38.) SIA "Jaunmežs" 2442,68 1593,15 516,39 54,92 372865
30. (16.) SIA "Santel Finance" 2390,61 659,38 1348,9 48,83 337674
31. (30.) SIA "PS Līdums" 2346,72 44,8 2190 45,33 2260806,3
32. (34.) SIA "Dobele Agra S.I.A." 2265,26 19,65 2183,08 21,4 2028554,4
33. (31.) SIA "Ascheberg" 2211,4 281,3 1718 43 3 1718 43 ,6 365558
34. (J) VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 2191,44 284,18 1557,89 69,21 4985793,9
35. (32.) SIA "Latgales zaļā zeme" 2187,71 441,28 1456,24 43,74 331155
36. (J) SIA "KI Nekustamie īpašumi" 2184,02 546,36 1268,99 55,75 719330
37. (57.) SIA "CMC Ozoli" 2171,27 69,69 1952,43 56,54 572975
38. (35.) SIA "Škauni" 2143,15 913,79 946,79 27,23 275868
39. (42.) SIA "Lauku Agro" 2131,96 194,43 1828,39 32,48 1190209,4
40. (33.) SIA "Hamburg Kurland" 2130,44 557,1 1192,94 46,77 313037
41. (41.) SIA "Puraaks" 2104,1 522,63 1453,6 34,11 427107
42. (43.) SIA "IFI Latvia" 2054,57 1606,69 305,61 29,53 350508
43. (36.) SIA "Soegaard lat" 2053,64 194,1 1579,95 52,82 383517
44. (26.) SIA "Nastonex" 2036,7 381,6 1333,8 37,7 289540 7 289540
45. (J) AS "Stružānu kūdras fabrika" 2000,33 644,18 48,84 33,46 563410
46. (23.) SIA "RPK grupa" 1999,42 1286,74 570,3 40,95 1036633,5
47. (J) SIA "Agrolats nekustamie īpašumi" 1993,68 138,32 1770,93 32,56 1438743
48. (39.) AS "Saldus mežrūpsaimniecība" 1984,85 1598,57 211,63 28,77 555908
49. (44.) Agrofirma "Tērvete" 1929,5 83,16 1749,8 17,42 1749767,1
50. (43.) SIA "Kalēji" 1915,72 148,6 1519,25 72,74 302251
51. (46.) SIA "Ošukalns" 1906,33 1479,8 263,45 34,86 539427
52. (J) SIA "Dan Baltic Forest I" 1868,32 1186,97 488,49 39,08 351963
53. (J) SIA "Baltic Finanz-Invest" 1855,08 255,68 1269,48 44,71 417591
54. (48.) SIA "Waldemark" 1853,85 665,71 974,13 30,65 265775 65 265775
55. (47.) SIA "Experience" 1821,16 508,14 939,8 96,7 250775 7 250775
56. (50.) "SKOKS" 1819,85 1217,21 413,19 43,62 301669 62 301669
57. (52.) SIA "Baltic Forest III" 1817,89 1096,7 565,18 33,92 316903
58. (J) SIA "Foran Wood" 1808,91 1467,65 183,16 38,67 239496 67 239496 ,7
59. (45.) SIA "Hansa Silvesters" 1772,97 1338,65 287,79 26,79 283180
60. (J) AS "Nagļi" 1737,04 4,37 2,02 1562,64 286576 64 286576
61. (61.) SIA "Egļu mežniecība" 1734,49 1550 46,91 23,67 174269 67 174269 ,5
62. (53.) SIA "Amezs" 1687,85 661,6 906,43 21,23 503019
63. (54.) SIA "Laflora" 1687,28 17 12,96 36,84 1247583
64. (55.) SIA "Zilupe mežs" 1672,4 775,8 685,1 20 176449
65. (56.) SIA "G.M.Koks" 1668,73 1248,06 279,15 33,92 361287
66. (66.) SIA "Ludza mežs" 1655,59 642,6 742,18 29,9 211262 9 211262
67. (J) SIA "Stiga RM" 1633,28 1187,83 294,59 31,16 270873
68. (59.) SIA "Delagri" 1614,41 23,44 1544,02 13,74 1180942,8
69. (68.) SIA "AMG eksports" 1592,16 1034,84 385,47 31,59 231739,9
70. (69.) SIA "Silmalas mežs" 1591,19 323,8 1011,15 30,18 236856
71. (95.) SIA "Agro Duo" 1572,8 97,58 1384,49 23,3 736803 3 736803
72. (60.) SIA "Solumi" 1548,3 802,85 541,64 16,36 166185
73. (58.) SIA "Torsana Madona" 1544,8 870 150 77,5 92966
74. (65.) SIA "Ķira" 1520,48 301,92 1093,12 28,46 261157,8
75. (J) SIA "BBB Invest" 1514,13 620,92 740,57 22,73 302649
76. (62.) SIA "Lestene" 1496,77 24,9 1409,83 21,62 800754 62 800754
77. (67.) SIA "L.A.P. " 1454,81 82,11 1310,9 22,49 505672
78. (J) VAS "Privatizācijas aģentūra" 1428,05 185,23 375,67 42,42 29774315,5
79. (70.) SIA "Lauderi mežs" 1423,83 614,15 556,96 13,99 134304
80. (72.) AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale" 1411,14 35,8 1289,01 18,8 324714 8 324714 ,1
81. (85.) Agrofirma SIA "Tilbe" 1408,18 953,82 347,24 20,25 270880 25 270880
82. (74.) SIA "Agrofirma Jelgava" 1404,3 14,31 1296,28 30,68 962314 68 962314
83. (94.) SIA "Stora Enso mežs" 1372,07 1103,49 171,86 19,8 215061 8 215061
84. (51.) SIA "Vidzemes mežsaimnieks" 1356,7 869,89 396,21 12,65 266390 65 266390
85. (73.) SIA "Agrofirma Turība" 1328,16 9,7 1133,17 37,46 326885
86. (75.) SIA "Hokada" 1306,25 168,57 1040,94 30,63 394493 63 394493
87. (79.) SIA "Consolidated Mazozoli" 1292,32 775,64 368,09 21,92 226376
88. (82.) SIA "Barka Invest", SIA "Total" 1282,31 162,64 1051,34 28,79 313313
89. (J) SIA "Baltic Agro Contractor" 1270,19 144,75 1019,32 50,24 490483 24 490483
90. (93.) SIA "Klagati" 1264,6 104,79 1048,88 26,67 522248 67 522248
91. (J) SIA "Agofirma Zelta druva" 1260,98 22,74 1161,6 21,36 1111727,3
92. (J) SIA "Stortenbekera un Hopnera lauksaimniecība" 1251,62 48,61 1165,96 13,77 578760
93. (83.) SIA "Jaunbāģi" 1246,86 241,17 946,72 19,56 368179
94. (J) SIA "Incana" 1239,67 786,87 299 10 87 299 10 ,4 129748 4 129748
95. (J) SIA "Drīdgera zemes" 1238,06 50,38 1128,94 22,51 571139
96. (78.) SIA "Likkelet" 1227,5 355,2 692,6 16,9 166349 9 166349
97. (81.) SIA "Beverīnas īpašumi" 1224,43 553,43 515,3 19,83 173770
98. (J) SIA "Ņukšu mežs" 1224,11 375,75 670,58 20,03 167439
99. (J) SIA "Ludza laukzeme" 1219,27 345,6 655,42 24,7 162923 7 162923
100. (J) SIA "Lielvircava AGRO" 1216,15 21,68 1151,39 14,59 845559
Dati: Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati (sagatavoti 2010. gada augustā – septembrī); ņemot vērā datu uzskaites specifiku, tie var atšķirties no zemesgrāmatu datiem
Dati par uzņēmumiem: Lursoft
Dati par zemes īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=86832
"LA" publicē valsts lielāko zemes platību īpašniekus
Ārvalstu uzņēmumi turpina iespaidīgos apmēros iegādāties zemi
Ja neskaita valsti, tad no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, vairs tikai divos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām – vēl par vienu mazāk nekā pirms gada.
Kā rāda ikgadējā informācija, ko "Baltic Screen" apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta datiem, Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku – fizisko un juridisko personu – pirmajā divdesmitpiecniekā gada laikā turpinājusies līdzšinējā tendence: ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi.
Gada laikā pirmā divdesmitpiecnieka pārstāves ārvalstu kompānijas vien Latvijā iegādājušās vairāk nekā 36 tūkstošus hektāru – 50% pieaugums salīdzinājumā ar 24 tūkstošiem hektāru gadu iepriekš. Turklāt tikai pāris ārvalstu kompānijas šajā laikā savas zemes platības Latvijā, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir samazinājušas.
Kā atzīst eksperti, lielo zemes platību izveidošanas, pirkšanas un pārdošanas laiks ir beidzies, tātad faktiski var apgalvot, ka vismaz lielās zemes platības nonākušas pie saviem "gala lietotājiem", ne tālākpārdevējiem. Taču vienlaikus liela daļa zemes īpašnieku turpina palielināt savas zemes platības, izņēmums ir vienīgi kompānijas, kas nekad nav slēpušas, ka lielu zemes platību iegāde tām ir dažāda termiņa investīciju forma.
Lielāko zemes īpašnieku fizisko personu vidū gan ārvalstnieku ir ārkārtīgi maz, toties novērojama jauna tendence – pat vairāki no vislielākajiem zemes īpašniekiem visu savu zemes īpašumu "portfeli" pārdevuši ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, Valmieras puses uzņēmējs Aigars Bedrītis gada laikā pārdevis lielu daļu no viņam pērn piederējušajiem 2379 hektāriem, un lielākais pircējs, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, bijis Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums "Sodra mežs".
Savukārt Aivars Samušs – pagājušā gada Latvijas trešais lielākais zemes īpašnieks fizisko personu vidū, kuram piederēja prāvas zemes platības Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Rēzeknes, Rīgas, Valkas un Valmieras apkaimē, – pārdevis faktiski visu: tagad viņam saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām pieder tikai viens īpašums, bet lielākā daļa zemes pārdota SIA "Foran Wood" (igauņu "Foran Wood OÜ" meitaskompānijai), kas ir lielāko zemes īpašnieku juridisko personu saraksta jaunpienācēja.
***
Fiziskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki
N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls
1. (1.) Mihails Uļmans 4846,78 1039,28 1190,8 134,89 582731,4
Jau vairākus gadus "Mono" holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis. Šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības. Taču pamazām M. Uļmanam piederošās platības rūk: gada laikā tās samazinājušās par 440 hektāriem.
2. (2.) Modris Fokerots 4289,51 3102,92 791,36 77,36 750537
Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie nepilni divi simti hektāru nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.
3. (5.) Valentīns Kokalis 2887,74 960,67 1481,95 124 763127,1
Pazīstamais Ventspils uzņēmējs turpina palielināt savas zemes platības jau trešo gadu pēc kārtas: salīdzinājumā ar situāciju pirms gada tagad viņam pieder vēl par 468 hektāriem zemes vairāk.
4. (4.) Vladimirs Getliņš 2773,22 1967,41 561,7 46,44 479514
Jau trīs gadus pēc kārtas nemainīgi savas pozīcijas lielāko zemes īpašnieku sarakstā saglabā mazpazīstamais uzņēmējs, kuram reizē ar ievērojamām zemes platībām pieder arī zemnieku saimniecība "Ķikšu vēri" Taurupē un arī kontrolpakete SIA "Vudeks".
5. (6.) Gunta Cunska 2532,26 1724,91 593,6 24,02 349309
Arī pazīstamā "Viesaku" briežu dārza saimniece turpina palielināt zemes platības: iepriekšējā gadā viņa bija iegādājusies gandrīz 40 hektārus, bet pēdējā gada laikā klāt nākuši vairāk nekā 100 hektāru.
6. (9.) Viesturs Valdis Dreimanis 2243,92 1507,03 570,24 27,66 542444 66 542444
Arī cits briežu dārza – Kandavas pagasta "Strautu" – īpašnieks savas zemes platības palielinājis par aptuveni 100 hektāriem.
7. (12.) Juris Putniņš 2140,2 1643,75 356,62 33,22 327162 22 327162
Mazpazīstamais uzņēmējs gada laikā savas zemes platības palielinājis par 346 hektāriem, tā lielo zemes īpašnieku sarakstā pakāpjoties par piecām vietām uz augšu. Līdzīgu progresu viņš uzrāda jau trīs gadus pēc kārtas.
8. (11.) Andris Luksts 1889,55 1128,55 523,15 24,58 251397
Mazpazīstams Balvu puses uzņēmējs gada laikā iegādājies vēl 69 hektārus zemes un turpinājis trīs gadu praksi palielināt savas zemes platības. Tiesa, klāt nākušie apjomi ir krietni mazāki nekā iepriekš, kad viņš gada laikā spēja sev piederošās platības palielināt pat par 300 hektāriem.
9. (J) Artūrs Belēvičs 1771,91 603,98 1048,54 37,22 386451 22 386451 ,8
1983. gadā dzimušais uzņēmējs pie iespaidīgajām platībām ticis vienā dienā, pērn oktobrī saņemot tās dāvanā no sava tēva – kādreizējā farmācijas nozares uzņēmēja un miljonāra Gunta Belēviča, kurš ir sens lielāko zemes īpašnieku saraksta veterāns (pirms gada viņa īpašumā bija 2166 hektāri zemes).
10. (17.) Elmārs Švēde 1580,43 801,1 418,1 41,46 234428
Vēl viens mazpazīstams uzņēmējs, kas turpina audzēt sev piederošās zemes platības: pirms gada viņa īpašumi palielinājās par 70 hektāriem, bet šogad klāt nācis 101 hektārs.
11. (14.) Madars Kalniņš 1578,45 1198,3 255,84 26,31 203394,5
Savukārt Rūjienas puses uzņēmējs turpina atbrīvoties no saviem īpašumiem – tiesa, šogad krietni lēnāk nekā iepriekš, jo platības sarukušas par 66 hektāriem, kamēr gadu iepriekš tās samazinājās par veseliem 100 hektāriem.
12. (10.) Oksana Sahno 1577,14 641,5 778,02 30,58 660141
1975. gadā dzimusī uzņēmēja, kuras vārds iepriekš bija atrodams arī "Parex bankas" mazo akcionāru reģistrā, pēdējā gada laikā atbrīvojusies no 437 hektāriem zemes.
13. (16.) Edgars Pīgoznis 1555,7 290,7 1055,4 38,48 436336,9
Virknes mazpazīstamu uzņēmumu līdzīpašnieks trīs gadus pēc kārtas cītīgi uzpirka zemi, bet 2009. gadā pārdeva 780
hektārus. Pēdējā gada laikā viņš nav īpašumus nedz pircis, nedz pārdevis.
14. (18.) Gunvaldis Sproģis 1420,02 161,02 1204,31 15,86 736847
Arī lauksaimnieks miljonārs, zemnieku saimniecības "Joži" īpašnieks, ar zemes iegādes un pārdošanas darījumiem jau divus gadus nenodarbojas.
15. (21.) Kārlis Okmanis 1288,58 59,39 1142,53 45,41 452757
Viens no gados vecākajiem Latvijas lielāko zemes platību īpašnieku saraksta dalībniekiem – Ogres puses zemes īpašnieks, par kura nepatikšanām ar Hipotēku banku pirms dažiem mēnešiem ziņoja mediji.
16. (20.) Zigmārs Liparts 1281,5 1039,5 159 25,03 223257,8
Bauskas puses uzņēmēja zemes platības gada laikā sarukušas vēl par 22 hektāriem, bet iepriekšējā gadā viņš atbrīvojās no aptuveni 80 hektāriem.
17. (25.) Egīls Cīrulis 1222,57 667,7 420,8 23,9 198658 9 198658
Vēl viens mazpazīstams zemes īpašnieks, kas savas platības gada laikā palielinājis par 70 hektāriem.
18. (22.) Agnis Miķelsons 1221,63 457,9 580,5 29,62 334609 62 334609 ,3
Uzņēmējam, kura zemes platības gada laikā būtiski nav mainījušās – klāt nākuši 24 hektāri –, iespaidīgi zemesgabali pieder veselā virknē Latvijas novadu.
19. (23.) Boriss Veļičko 1183,19 111,4 959,09 20,1 199135 1 199135
Mazpazīstamais zemes īpašnieks pērn nekādus darījumus ar zemes platību pārdošanu vai jaunu pirkšanu nav veicis.
20. (24.) Martins Nīmans 1171,16 46,5 1077,78 19,87 405260
Šis kungs tikai pērn debitēja Latvijas lielo zemes īpašnieku pirmajā divdesmitpiecniekā, gada laikā tiekot pie gandrīz divarpus simtiem hektāru. Taču pēdējā gada laikā viņš zemes uzpirkšanas aktivitātes ir apturējis.
21. (26.) Adrians Dāvis 1124,91 463,21 490,57 41,99 442919,2
AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs gada laikā nav mainījis sev piederošo zemju kopplatību.
22. (28.) Gundars Kalve 1067,8 474,24 434,8 33,78 194599
Jēkabpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks pēdējā gada laikā pat par astoņiem hektāriem samazinājis sev piederošās zemes platības.
23. (30.) Andrejs Oševerovs 1048,22 421,85 297,27 213,62 112026 62 112026 ,2
Bijušais Istras pagasta padomes deputāts pakāpies šajā sarakstā, kaut viņam piederošās zemes platība gada laikā nav mainījusies.
24. (33.) Petrs Vaitaitis 1024,45 234,28 470,82 45,41 299563
Uzņēmējam piederošās zemes kopplatība gada laikā sarukusi par 36 hektāriem, tomēr vēl aizvien viņa īpašumā ir iespaidīgas platības Bauskas rajonā.
25. (27.) Andris Liepiņš 983,68 563,21 304,62 22,07 218113,4
Arī šī kunga kopējās zemes platības jau otro gadu pēc kārtas samazinās – pēdējā gada laikā par 105 hektāriem.
26. (47.) Līga Lemberga 979,11 499,71 354,77 26,3 270340 3 270340
27. (34.) Juris Kreicbergs 976,93 603,85 311,18 16,77 234563
28. (38.) Jānis Graudiņš 965,98 477,7 263,9 12,6 1075840 6 1075840 ,7
29. (32.) Māris Getliņš 962,93 350,7 476,18 23,37 275686,5
30. (40.) Guntis Sipovičs 956,53 180,61 613,09 21,13 375411,2
31. (43.) Normunds Rozentāls 955,09 691,23 187,64 18,17 158355,7
32. (42.) Arvīds Reinholds 921,31 250,98 498,6 19,14 5288837,6
33. (44.) Laimonis Šube 909,21 655,29 204,24 10,97 165036
34. (35.) Anrijs Lembergs 903,21 453,71 343,67 23,9 338843 9 338843
35. (52.) Kārlis Akums 900,77 108,9 680,39 38,26 317900 26 317900
36. (97.) Aleksandrs Babenko 898,52 324,93 442,84 29,62 288602 62 288602 ,1
37. (48.) Igors Aleksandrovs 897,96 481,26 240,22 8,45 154959
38. (36.) Laimonis Stafeckis 897,54 705,67 131,71 11 163113,5
39. (19.) Agra Saknīte 897,39 193,52 567,08 20,71 192998
40. (50.) Guna Sproģe 889,85 84,48 756,53 8,34 394160
41. (46.) Oskars Getliņš 879,73 682,08 126,84 10,48 127976,5
42. (J) Inese Karlova 871,28 131,18 699,23 22,83 314967
43. (54.) Vitolds Kveders 866,92 98,63 695,06 17,05 151398
44. (51.) Ivars Silkāns 864,74 162,88 596,82 29,21 161356 21 161356 ,1
45. (53.) Jānis Vinters 858,5 0,8 842,01 5,53 626661
46. (J) Pāvels Melnis 854,35 117,75 588,58 55,58 190811,2
47. (55.) Rems Kargins 852,01 246,09 338,72 163,63 508969 63 508969 ,3
48. (57.) Didzis Zauers 822,83 50,08 730,67 15,44 329042,5
49. (58.) Emīlija Kreicberga 822,07 482 270,81 5,58 150474
50. (62.) Āris Burkāns 821,38 16,22 775,74 14,21 568443 21 568443 ,8
51. (49.) Aivars Krūmiņš 809,11 366,68 361,14 6,56 241730,5
52. (61.) Sandris Kalniņš 803,56 560,91 164,7 24,44 108821,1
53. (59.) Gunārs Filoņenko 791,98 383,89 208,87 28,42 155554
54. (63.) Juris Baratinskis 789,9 17,7 21,23 576,47 120588
55. (69.) Aivars Edelmanis 773,45 536,88 139,9 5,02 162139
56. (64.) Aldis Tutāns 771,17 376,43 331,17 14,03 146103
57. (76.) Laimnesis Ancāns 762,33 535,19 160,27 9,23 120421
58. (60.) Agra Riba 756,61 278,34 435,34 4,98 291863
59. (J) Zane Bērziņa 754,41 160,3 531,31 25,41 341037,3
60. (80.) Vitauts Paškausks 747,14 146,93 546,41 17,18 508382
61. (71.) Rihards Circenis 746,58 127,97 555,39 16,53 166469
62. (J) Gatis Ozols 740,71 215,5 446,09 14,39 220253
63. (79.) Evija Šube 734,57 591,83 100,01 11,1 153332 1 153332 ,5
64. (74.) Ēriks Masteiko 728,64 376,52 94,05 125,78 235510,6
65. (75.) Juris Ozoliņš 727,49 288,3 175,3 20,6 97567,5
66. (85.) Andis Zvejnieks 709,6 619,02 52,06 10,24 94109
67. (J) Francis Zalbovičs 694,45 12,37 648,2 8,97 165070
68. (82.) Lūks Meitss 685,58 113,14 545,73 11,59 214545,3
69. (83.) Jānis Pundurs 682,06 19,1 617,5 14,2 167740
70. (96.) Staņislavs Gžibovskis 681,53 79,08 557,26 10,96 159994
71. (J) Inga Zariņa 676,18 412,87 179,93 35,88 155881
72. (94.) Jānis Kapcjuhs 674,08 2,55 643,48 6,1 533978 1 533978
73. (86) Juris Savickis 672,79 174,03 327,36 26,16 1151952
74. (73.) Inga Aizpurīte 667,33 439,99 188,23 5,66 143967 66 143967 ,5
75. (89.) Gundars Bērziņš 665,06 40 591,52 22,4 153127 4 153127
76. (87.) Andris Ļubka 665,02 208,91 341,01 12,27 90808,7
77. (J) Aivars Daģis 663,46 117,08 481,73 12,97 145634,3
78. (J) Vilnis Štenceilis 661,29 29,4 583 17 278154
79. (92.) Uldis Ķirsis 660,18 70,12 551,9 7,73 264833
80. (J) Jānis Šteins 658,83 283,16 262,47 31,82 174191
81. (93.) Ojārs Daubers 656,25 181,4 117,04 285,14 137043
82. (98.) Ziedonis Vilciņš 653,83 520,46 72,59 6,58 97248 58 97248
83. (81.) Vairis Veinbergs 649,9 283,28 285,8 7,46 148752
84. (95.) Juris Eglītis 646,81 354,34 236,16 10,44 157253
85. (J) Varis Sīpols 638,64 336,25 214,52 15,83 98087 83 98087
86. (31.) Andris Griģis 636,04 72,6 507,1 12,7 263099 7 263099
87. (100.) Gints Graudiņš 626,18 385,86 202,51 12,69 105387 69 105387
88. (J) Jānis Gipslis 619,55 520,01 68,04 9,86 100055
89. (J) Guntars Rabe 613,32 419,44 123,59 21,82 98009 82 98009 ,5
90. (J) Uldis Kreicbergs 611,23 485,9 50,51 8,11 79240 11 79240
91. (J) Juris Budris 610,25 338,78 226,35 5,57 105194
92. (J) Ivars Nīmanis 606,58 504,6 55 9,19 99119 19 99119
93. (J) Andrejs Stanga 605,37 472,94 88,86 10,51 92999 51 92999 ,5
94. (J) Ēriks Vasilis 603,4 23,7 550,77 10 381418
95. (J) Inese Šmidre 602,36 283,31 221,72 3,73 130759
96. (J) Meinards Mētelis 598,5 304,83 212,94 19,51 137844,8
97. (J) Andris Treiliņš 580,69 328,94 203,79 8,07 120829
98. (J) Elīza Kauce 578,45 40,7 475,55 19,4 128579 4 128579 ,5
99. (J) Maija Āboliņa 577,65 253,94 268,91 9,5 87764
100. (J) Juris Jefimovs 576,27 309,4 223,12 8,66 107427 66 107427
***
Juridiskās personas – Latvijas lielāko zemes platību īpašnieki
N. p. k. Īpašnieks (un vieta pag. gada sarakstā) ; Zemes vienības platība ha; Meža zemes platība ha; Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; Zemes zem ūdens platība, ha; Zemes vienības kadastrālā vērtība, Ls
1. (1.) SIA "Foran Real Estate" 49306,59 33999,99 11075,38 704,52 7715674,6
Norvēģijas "Storebrand Livsforsikring AS" un pašmāju uzņēmēja Gundara Skudriņa (7,8% kapitāldaļu) uzņēmums turpina palielināt savas zemes platības: 2007. gada laikā uzņēmuma zemes kopplatība bija vairāk nekā dubultojusies – no 5195 līdz 11 102 hektāriem, 2008. gadā klāt nāca vēl vairāk nekā 23 600 hektāru, padarot uzņēmumu par lielāko zemes īpašnieku Latvijā (izņemot, protams, valsti). Pēdējā gada laikā nopirkti vēl 14,6 tūkstoši hektāru.
2. (3.) SIA "Rīgas meži" 32027,47 28720,29 280,67 504,2 7370024 2 7370024
Uz Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības vārda reģistrētās zemes platības gada laikā palielinājušās par 13,9 tūkstošiem hektāru.
3. (2.) SIA "Myrtillus" 27531,43 19338,21 5931,14 325,72 3676144
Kādreizējais saraksta līderis jau divus gadus pēc kārtas šajā sarakstā par vienu vietu zemāk, lai gan pēdējā gada laikā tā īpašumiem klāt nākuši 9211 hektāri. SIA "Myrtillus" oficiālais īpašnieks iepriekš bija ASV reģistrētā "Phemus Corporation", bet tagad – Zviedrijas "Bergvik Skog AB".
4. (4.) SIA "Fragaria" 11845,32 9311,48 1550,53 197,97 2112096,5
Vēl viena Zviedrijas "Bergvik Skog AB" meitaskompānija, kas gada laikā iegādājusies vēl 3860 hektārus zemes.
5. (10.) SIA "Sodra mežs" 8287,34 6593,14 998,33 139,46 1363946
Zviedrijas "Sodra Skogsagarna ekonomisk forening" piederošā kompānija gada laikā gandrīz dubultojusi savas platības, iegādājoties 3675 hektārus zemes – lielāko daļu no uzņēmēja Aigara Bedrīša, kurš no lielo zemju īpašnieku saraksta izkritis.
6. (5.) SIA "Istra mežs" 6471,56 2010,29 3421,56 146,39 876195
Zviedru "Skogssallskapet AB" Latvijā piederošās zemes apsaimniekotājuzņēmums gada laikā savas platības saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem nav būtiski mainījis.
7. (6.) SIA "Ruda" 6061,12 4301,69 1307,16 89,85 1145941
Šī mežsaimniecības kompānija, kas tāpat ir zviedru uzņēmuma "Bergvik Skog AB" īpašumā, aizvadītā gada laikā savas zemes platības ir mazliet palielinājusi – klāt nākuši 272 hektāri.
8. (8.) SIA "Artis JP" 5850,49 256,5 5267,46 132,51 2053195
Dāņu kompānijas "Kurland ApS" meitaskompānija – viena no Latvijas lielākajām lauksaimniecības zemes īpašniecēm, kas saimnieko galvenokārt Liepājas rajonā. Gada laikā tā nopirkusi klāt 253 hektārus zemes.
9. (9.) SIA "Latvijas finieris mežs" 5411,03 3470,59 1500,29 83,77 1018452
Latvijas meža nozares uzņēmuma "Latvijas finieris" meitaskompānija samazinājusi mežu uzpirkšanas tempu. 2009. gada dati rādīja, ka kompānija gada laikā savas zemes platības palielinājusi par gandrīz 1400 hektāriem, bet pēdējo divu gadu laikā – par gandrīz trim tūkstošiem hektāru, nu klāt nākuši 484 hektāri.
10. (11.) SIA "Friedrich Haase" 3992,8 567,65 3122,22 89,98 842878
Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir "Latvijas Avīzes" nesen intervētais Frīdrihs Hāze, tāpat samazinājusi zemes iegādes tempu. Pirms gada platības bija palielinājušās par 300 hektāriem, bet tagad klāt nākuši 140 hektāri.
11. (7.) SIA "Kursa MRU" 3761,89 2997,52 402,88 67,28 649929 28 649929 ,1
Mežsaimniecības uzņēmums, kurš pieder tā vadītājam Edgaram Dupužam, zemi sācis aktīvi pārdot, šogad uzņēmumam pieder par aptuveni 2000 hektāriem mazāk nekā pirms gada.
12. (13.) SIA "Tand Ukri" 3506,61 188,96 3186,98 58,56 1763868
Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošais uzņēmums savas zemes platības gada laikā nav būtiski mainījis, klāt nākuši 129 hektāri.
13. (17.) SIA "Vasals" 3440,64 1147,1 1677,39 147,9 528824 9 528824
Mazpazīstamās uzņēmējsabiedrības vienīgā īpašniece ir jau daudz labāk pazīstamā SIA "Adlera", kas plašāk zināma kā bijušā "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina Jūrmalas villas oficiālā īpašniece. Gada laikā V. Kargina dēlam Remam Karginam piederošās kompānijas zemes platības pieaugušas par 558 hektāriem.
14. (12.) SIA "Pata AB" 3403,46 1653,82 1167,66 47,66 576265 66 576265 ,9
Meža nozares uzņēmējam Uldim Mierkalnam piederošais uzņēmums arī pārtraucis aktīvo zemes uzpirkšanu. Pēdējā gada laikā klāt nākuši vien 4 hektāri, lai gan vēl pirms gada platības auga par 220 hektāriem gadā.
15. (J) SIA "Empetrum" 3231,04 1632,2 1274,5 41,73 514106
Šī gada saraksta jaunpienācējs, kas pieder jau pieminētajai ASV reģistrētajai "Phemus Corporation", pēdējā gada laikā ļoti aktīvi nodarbojies ar zemes uzpirkšanu visā Latvijā.
16. (14.) SIA "EV mežs" 3147,32 1537,93 1383,13 32,35 836662,4
Dāņu uzņēmuma "Steen Petersen ApS" meitaskompānija pārtraukusi aktīvo zemes iegādi un pērn sev piederošās platības palielinājusi tikai par 29 hektāriem, lai gan vēl gadu iepriekš nopirka aptuveni 170 hektāru zemes.
17. (J) AS "Latvijas valsts meži" 2976,79 2395,23 327,41 41,91 503595
Šogad pirmo reizi lielāko zemes īpašnieku sarakstā parādās arī valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas valsts meži". Tam gan nav nekādas saistības ar īpašumā esošo zemes platību izmaiņām, bet gan ar saraksta veidošanas izmaiņām. Iepriekš visa valsts uzņēmumiem piederošā zeme tika uzskaitīta kā valsts zeme, bet nu situācija sāk mainīties (kopumā "LVM" apsaimniekošanā atrodas 1,62 miljoni hektāru valstij piederošās zemes).
18. (24.) SIA "Brigi mežs" 2870,21 604,74 1846,44 70,21 398167 21 398167
Kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas iedzīvotājs Karls Georgs Anderss Bergengrens, jau otro gadu nemaina zemes iepirkšanas tempus. 2008. gadā tā zemes īpašumus palielinājusi par vēl par vairāk nekā 300 hektāriem, bet pērn – par 254 ha.
19. (21.) SIA "Gosk Latvia" 2866,96 1330,29 1192,36 47,5 391976 5 391976
Zviedrijas iedzīvotājai Henrietei Karinai Ramelai piederošais uzņēmums pirms diviem gadiem šķīrās no aptuveni pussimta hektāru zemes, bet pērn jau no nepilna simta hektāru.
20. (28.) SIA "Mežinvests" 2856,14 1991,37 645,23 30,8 478588 8 478588
Kompānija, kuras vienīgā īpašniece ir Dānijas akciju sabiedrība "Palsgaard Gods", nopērkot 461 hektāru zemes, šajā sarakstā gada laikā pakāpusies par astoņām vietām.
21. (18.) SIA "Pampāļi" 2846,79 849,02 1778,13 76,16 952395
Lielais lauksaimniecības uzņēmums (kontrolpaketes īpašnieks – Jānis Vaļko) nav būtiski mainījis savā īpašumā esošās zemes kopplatību.
22. (19.) AS "Latvijas meži" 2780,89 2032,44 521,84 37,76 439864
Mežu nozares uzņēmums ar pusotru simtu zemes īpašumu dažādās Latvijas vietās pēdējos trīs gados savu zemju kopplatību nav mainījis.
23. (20.) SIA "CVH" 2780,5 438,26 2140 57,82 908268
Arī dāņu kompānijas "E.C.White ApS" meitasuzņēmuma, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, zemes platības aizvadītā gada laikā ir palikušas nemainīgas.
24. (22.) SIA "Danamežs" 2746,11 2270,09 275,36 30,17 394340
Dāņu kompānijas "Randan AS" meitasuzņēmums gada laikā pārdevis 34 hektārus zemes.
25. (J) SIA "Meža fonds" 2639,18 2132,79 296,76 37,86 375082
Saraksta jaunpienācēja vienīgais īpašnieks ir Jelgavas puses uzņēmējs Zigmārs Trapencieris.
26. (27.) SIA "Rundaiņi" 2576,06 972,02 1238,12 41,61 320448 61 320448
27. (25.) SIA "Kurzemes tīrumi un meži" 2536,1 507,82 1735,92 59,13 827709
28. (40.) SIA "Uzvaralauks" 2491,63 28,26 2383,06 43,83 2344203
29. (38.) SIA "Jaunmežs" 2442,68 1593,15 516,39 54,92 372865
30. (16.) SIA "Santel Finance" 2390,61 659,38 1348,9 48,83 337674
31. (30.) SIA "PS Līdums" 2346,72 44,8 2190 45,33 2260806,3
32. (34.) SIA "Dobele Agra S.I.A." 2265,26 19,65 2183,08 21,4 2028554,4
33. (31.) SIA "Ascheberg" 2211,4 281,3 1718 43 3 1718 43 ,6 365558
34. (J) VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 2191,44 284,18 1557,89 69,21 4985793,9
35. (32.) SIA "Latgales zaļā zeme" 2187,71 441,28 1456,24 43,74 331155
36. (J) SIA "KI Nekustamie īpašumi" 2184,02 546,36 1268,99 55,75 719330
37. (57.) SIA "CMC Ozoli" 2171,27 69,69 1952,43 56,54 572975
38. (35.) SIA "Škauni" 2143,15 913,79 946,79 27,23 275868
39. (42.) SIA "Lauku Agro" 2131,96 194,43 1828,39 32,48 1190209,4
40. (33.) SIA "Hamburg Kurland" 2130,44 557,1 1192,94 46,77 313037
41. (41.) SIA "Puraaks" 2104,1 522,63 1453,6 34,11 427107
42. (43.) SIA "IFI Latvia" 2054,57 1606,69 305,61 29,53 350508
43. (36.) SIA "Soegaard lat" 2053,64 194,1 1579,95 52,82 383517
44. (26.) SIA "Nastonex" 2036,7 381,6 1333,8 37,7 289540 7 289540
45. (J) AS "Stružānu kūdras fabrika" 2000,33 644,18 48,84 33,46 563410
46. (23.) SIA "RPK grupa" 1999,42 1286,74 570,3 40,95 1036633,5
47. (J) SIA "Agrolats nekustamie īpašumi" 1993,68 138,32 1770,93 32,56 1438743
48. (39.) AS "Saldus mežrūpsaimniecība" 1984,85 1598,57 211,63 28,77 555908
49. (44.) Agrofirma "Tērvete" 1929,5 83,16 1749,8 17,42 1749767,1
50. (43.) SIA "Kalēji" 1915,72 148,6 1519,25 72,74 302251
51. (46.) SIA "Ošukalns" 1906,33 1479,8 263,45 34,86 539427
52. (J) SIA "Dan Baltic Forest I" 1868,32 1186,97 488,49 39,08 351963
53. (J) SIA "Baltic Finanz-Invest" 1855,08 255,68 1269,48 44,71 417591
54. (48.) SIA "Waldemark" 1853,85 665,71 974,13 30,65 265775 65 265775
55. (47.) SIA "Experience" 1821,16 508,14 939,8 96,7 250775 7 250775
56. (50.) "SKOKS" 1819,85 1217,21 413,19 43,62 301669 62 301669
57. (52.) SIA "Baltic Forest III" 1817,89 1096,7 565,18 33,92 316903
58. (J) SIA "Foran Wood" 1808,91 1467,65 183,16 38,67 239496 67 239496 ,7
59. (45.) SIA "Hansa Silvesters" 1772,97 1338,65 287,79 26,79 283180
60. (J) AS "Nagļi" 1737,04 4,37 2,02 1562,64 286576 64 286576
61. (61.) SIA "Egļu mežniecība" 1734,49 1550 46,91 23,67 174269 67 174269 ,5
62. (53.) SIA "Amezs" 1687,85 661,6 906,43 21,23 503019
63. (54.) SIA "Laflora" 1687,28 17 12,96 36,84 1247583
64. (55.) SIA "Zilupe mežs" 1672,4 775,8 685,1 20 176449
65. (56.) SIA "G.M.Koks" 1668,73 1248,06 279,15 33,92 361287
66. (66.) SIA "Ludza mežs" 1655,59 642,6 742,18 29,9 211262 9 211262
67. (J) SIA "Stiga RM" 1633,28 1187,83 294,59 31,16 270873
68. (59.) SIA "Delagri" 1614,41 23,44 1544,02 13,74 1180942,8
69. (68.) SIA "AMG eksports" 1592,16 1034,84 385,47 31,59 231739,9
70. (69.) SIA "Silmalas mežs" 1591,19 323,8 1011,15 30,18 236856
71. (95.) SIA "Agro Duo" 1572,8 97,58 1384,49 23,3 736803 3 736803
72. (60.) SIA "Solumi" 1548,3 802,85 541,64 16,36 166185
73. (58.) SIA "Torsana Madona" 1544,8 870 150 77,5 92966
74. (65.) SIA "Ķira" 1520,48 301,92 1093,12 28,46 261157,8
75. (J) SIA "BBB Invest" 1514,13 620,92 740,57 22,73 302649
76. (62.) SIA "Lestene" 1496,77 24,9 1409,83 21,62 800754 62 800754
77. (67.) SIA "L.A.P. " 1454,81 82,11 1310,9 22,49 505672
78. (J) VAS "Privatizācijas aģentūra" 1428,05 185,23 375,67 42,42 29774315,5
79. (70.) SIA "Lauderi mežs" 1423,83 614,15 556,96 13,99 134304
80. (72.) AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale" 1411,14 35,8 1289,01 18,8 324714 8 324714 ,1
81. (85.) Agrofirma SIA "Tilbe" 1408,18 953,82 347,24 20,25 270880 25 270880
82. (74.) SIA "Agrofirma Jelgava" 1404,3 14,31 1296,28 30,68 962314 68 962314
83. (94.) SIA "Stora Enso mežs" 1372,07 1103,49 171,86 19,8 215061 8 215061
84. (51.) SIA "Vidzemes mežsaimnieks" 1356,7 869,89 396,21 12,65 266390 65 266390
85. (73.) SIA "Agrofirma Turība" 1328,16 9,7 1133,17 37,46 326885
86. (75.) SIA "Hokada" 1306,25 168,57 1040,94 30,63 394493 63 394493
87. (79.) SIA "Consolidated Mazozoli" 1292,32 775,64 368,09 21,92 226376
88. (82.) SIA "Barka Invest", SIA "Total" 1282,31 162,64 1051,34 28,79 313313
89. (J) SIA "Baltic Agro Contractor" 1270,19 144,75 1019,32 50,24 490483 24 490483
90. (93.) SIA "Klagati" 1264,6 104,79 1048,88 26,67 522248 67 522248
91. (J) SIA "Agofirma Zelta druva" 1260,98 22,74 1161,6 21,36 1111727,3
92. (J) SIA "Stortenbekera un Hopnera lauksaimniecība" 1251,62 48,61 1165,96 13,77 578760
93. (83.) SIA "Jaunbāģi" 1246,86 241,17 946,72 19,56 368179
94. (J) SIA "Incana" 1239,67 786,87 299 10 87 299 10 ,4 129748 4 129748
95. (J) SIA "Drīdgera zemes" 1238,06 50,38 1128,94 22,51 571139
96. (78.) SIA "Likkelet" 1227,5 355,2 692,6 16,9 166349 9 166349
97. (81.) SIA "Beverīnas īpašumi" 1224,43 553,43 515,3 19,83 173770
98. (J) SIA "Ņukšu mežs" 1224,11 375,75 670,58 20,03 167439
99. (J) SIA "Ludza laukzeme" 1219,27 345,6 655,42 24,7 162923 7 162923
100. (J) SIA "Lielvircava AGRO" 1216,15 21,68 1151,39 14,59 845559
Dati: Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati (sagatavoti 2010. gada augustā – septembrī); ņemot vērā datu uzskaites specifiku, tie var atšķirties no zemesgrāmatu datiem
Dati par uzņēmumiem: Lursoft
Dati par zemes īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
ANDREJU EGLĪTI pieminot
Liepājas valsts bibliotēkā ( Zivju ielā 7) notika dzejniekam Andrejam EGLĪTIM veltīts vakars, kuru vadīja kinorežisors Rodrigo Rikards. Viņš lasīja dzeju no krājuma’’ SILAPRIEDE ‘’ un parādīja filmu ‘’ Andrejs Eglītis Tauta – manas mājas’’ ,kuru viņš uzņēmis 1998.g. Skatītāji to uzņēma ļoti atsaucīgi un ieteica panākt, lai šī filma būtu katrā Latvijas skolā un to varētu izmantot mācību stundās. Tika izteikts lūgums LTV pirmajam kanālam parādīt šo filmu 21. Oktobrī, kad dzejniekam ir dzimšanas diena. Vairāk nekā divsimt skatītāju, kas piedalījās šajā piemiņas vakarā, godināja latviešu patriotu Andreju Eglīti.
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
Šlesers neizpratnē par jaunības krimināllietu
http://www.ir.lv/2010/9/19/slesers-neizpratne-par-jaunibas-kriminallietu
Politiķis skaidrojas par drauga aizstāvēšanu vilcienā un paštaisīta nunčaka nēsāšanu.
Apvienības "Par labu Latviju" līderis Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir neizpratnē par viņam piedēvēto krimināllietu jaunībā, taču intervijā BNS skaidrojis, kā savulaik aizstāvējis draugu vilcienā un kā pie viņa atrasts paštaisītais ierocis nunčaks.
Jau vēstīts, ka žurnālists Lato Lapsa grāmatā par Šleseru rakstījis par vairākām dīvaini pazudušām krimināllietām. Šlesers uz jautājumu par tām norādīja, ka nezinot, par kādu krimināllietu ir runa, taču stāstīja, ko piedzīvojis 16 gadu vecumā.
"Iedomājieties, 16 gadu vecumā jaunieši brauca uz diskotēku Lielvārdē. Mēs braucām no Lielvārdes jauniešu grupiņa, viens no maniem draugiem izgāja tamburā palūgt cigareti, ko uzpīpēt. Tur bija divi 30-gadīgi vīrieši, un izcēlās kautiņš. Mūsu draugam iesita pa seju, un mēs gājām viņu aizstāvēt. Es toreiz nodarbojos ar cīņām, un man bija līdzi novusa kijas gali, nogriezti un sasieti pa vidu ar striķīti, tā sauktais nunčaks [tradicionāls ierocis, kas sastāv no diviem spieķiem, kas saistīti ar īsu ķēdi vai trosi]," notikumus klāstīja Šlesers.
Kad vienu no viņa draugiem aizturēja un aizveda uz toreizējo dzelzceļa miliciju, izrādījies, ka viens no šiem vīriešiem bija augsti stāvoša dzelzceļa stacijas miliča dēls. "Kad mūs visus uzaicināja uz miliciju nopratināt, viņi atrada šos kociņus. Prasīja, kas tas tāds, es teicu, ka tas ir mans, ka es tos uztaisīju no diviem novusa kiju galiem, jo, kad brauc kaut kur, tas ir pašaizsardzībai. Bet viņi saka – vai tu zini, ka tas ir nunčaks, aukstais ierocis, un ka ir pants par aukstā ieroča nēsāšanu, izgatavošanu un tā tālāk," skaidroja Rīgas vicemērs.
Turpat esot bijis viens izmeklētājs, kurš sapratis, ka dzelzceļa milicijas priekšnieks gribot izrēķināties ar jauniešiem, "jo viņa dēls dabūja pa aci kautiņa laikā". "Viņš teica, ka ir jāpalīdz, un palīdzēja, un mūs uzskaitē paņēma visus. Lapsa tagad atradis to pantu – aukstā ieroča izgatavošana, nēsāšana. Tas ir tāpat kā ar austrumu cīņām – toreiz tie, kas trenēja austrumu cīņās, veica krimināli sodāmu pārkāpumu. Tevi varēja notiesāt. Es sniedzu atbildi. Kas notika ar papīriem, es nezinu. Bet šī tagad ir tā lieta, ko mēģina uzpūst. Nu 16 gados – kādus spridzināšanas ieročus izgatavo! Bet man bija sprigulīši līdzi, jā, jo es braucu uz diseni," atmiņās gremdējās Šlesers.
Presē daudzkārt izskanējis, ka saistībā ar Šleseru savulaik ierosinātas krimināllietas. 1986.gadā pret toreizējo Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkni Šleseru, tajā brīdī vēl Aināru Leščinski, bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lieta toreiz it kā izbeigta, jo par Šleseru galvojumu uzņēmies kāds ietekmīgs iekšlietu struktūru darbinieks.
Lapsas grāmatā par Šleseru arī aprakstīta saistībā ar Šlesera dibinātu firmu 90.gados ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.
Politiķis skaidrojas par drauga aizstāvēšanu vilcienā un paštaisīta nunčaka nēsāšanu.
Apvienības "Par labu Latviju" līderis Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir neizpratnē par viņam piedēvēto krimināllietu jaunībā, taču intervijā BNS skaidrojis, kā savulaik aizstāvējis draugu vilcienā un kā pie viņa atrasts paštaisītais ierocis nunčaks.
Jau vēstīts, ka žurnālists Lato Lapsa grāmatā par Šleseru rakstījis par vairākām dīvaini pazudušām krimināllietām. Šlesers uz jautājumu par tām norādīja, ka nezinot, par kādu krimināllietu ir runa, taču stāstīja, ko piedzīvojis 16 gadu vecumā.
"Iedomājieties, 16 gadu vecumā jaunieši brauca uz diskotēku Lielvārdē. Mēs braucām no Lielvārdes jauniešu grupiņa, viens no maniem draugiem izgāja tamburā palūgt cigareti, ko uzpīpēt. Tur bija divi 30-gadīgi vīrieši, un izcēlās kautiņš. Mūsu draugam iesita pa seju, un mēs gājām viņu aizstāvēt. Es toreiz nodarbojos ar cīņām, un man bija līdzi novusa kijas gali, nogriezti un sasieti pa vidu ar striķīti, tā sauktais nunčaks [tradicionāls ierocis, kas sastāv no diviem spieķiem, kas saistīti ar īsu ķēdi vai trosi]," notikumus klāstīja Šlesers.
Kad vienu no viņa draugiem aizturēja un aizveda uz toreizējo dzelzceļa miliciju, izrādījies, ka viens no šiem vīriešiem bija augsti stāvoša dzelzceļa stacijas miliča dēls. "Kad mūs visus uzaicināja uz miliciju nopratināt, viņi atrada šos kociņus. Prasīja, kas tas tāds, es teicu, ka tas ir mans, ka es tos uztaisīju no diviem novusa kiju galiem, jo, kad brauc kaut kur, tas ir pašaizsardzībai. Bet viņi saka – vai tu zini, ka tas ir nunčaks, aukstais ierocis, un ka ir pants par aukstā ieroča nēsāšanu, izgatavošanu un tā tālāk," skaidroja Rīgas vicemērs.
Turpat esot bijis viens izmeklētājs, kurš sapratis, ka dzelzceļa milicijas priekšnieks gribot izrēķināties ar jauniešiem, "jo viņa dēls dabūja pa aci kautiņa laikā". "Viņš teica, ka ir jāpalīdz, un palīdzēja, un mūs uzskaitē paņēma visus. Lapsa tagad atradis to pantu – aukstā ieroča izgatavošana, nēsāšana. Tas ir tāpat kā ar austrumu cīņām – toreiz tie, kas trenēja austrumu cīņās, veica krimināli sodāmu pārkāpumu. Tevi varēja notiesāt. Es sniedzu atbildi. Kas notika ar papīriem, es nezinu. Bet šī tagad ir tā lieta, ko mēģina uzpūst. Nu 16 gados – kādus spridzināšanas ieročus izgatavo! Bet man bija sprigulīši līdzi, jā, jo es braucu uz diseni," atmiņās gremdējās Šlesers.
Presē daudzkārt izskanējis, ka saistībā ar Šleseru savulaik ierosinātas krimināllietas. 1986.gadā pret toreizējo Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkni Šleseru, tajā brīdī vēl Aināru Leščinski, bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lieta toreiz it kā izbeigta, jo par Šleseru galvojumu uzņēmies kāds ietekmīgs iekšlietu struktūru darbinieks.
Lapsas grāmatā par Šleseru arī aprakstīta saistībā ar Šlesera dibinātu firmu 90.gados ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
Jānis Šiliņš pašvaldības automašīnu izmanto nakts uzdzīvē
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/30037-rigas-domes-deputats-pasvaldibas-automasinu-izmanto-nakts-uzdzive.htm
Svētdiena, 29.augusts (2010), plkst.20:45 | Ziņu aģentūra LETA
Rīgas domes Pilsoniskās savienības (PS) frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā vairākkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem, svētdien ziņoja telekompānijas LNT raidījums "Top 10".
Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība.
Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai, savukārt viena automašīna pieejama visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.
Mikroautonusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.
Pētot autotransporta lietošanas laikus atklājies, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami nakts klubi "Essential", "Godvil", "Kefīrs" un "Piens".
Visi vēlās nakts braucieni notikuši no februāra līdz jūnijam, galvenokārt nedēļas nogalēs, taču ir reizes, kad domes mašīna deputātu ir vizinājusi arī darba dienu naktīs, dažreiz pat vairākas reizes vienā nedēļā.
Visās reizēs pašvaldības transportu nakts stundās izmantojis PS deputāts Jānis Šiliņš, kurš to arī nenoliedz. Sākumā Šiliņš gan raidījumam apgalvoja, ka naktīs vizinājies, jo palīdzējis pašvaldības policistiem ķert narkomānus, taču vēlāk atzinās, ka pašvaldības auto gadoties izmantot arī privātām vajadzībām. Viņš gan neuzskata, ka tas būtu kaut kas nosodāms.
"Ja mums ir viņš (mikroautobuss) tā kā tā pieejams un mēs viņu varam uzaicināt un izsaukt, nedomāju, ka tas ir kāds liels pārkāpums. Jūs domājat labāk, lai es sēžos pie stūres alkohola reibumā pēc tam mani aizved uz ekspertīzi un atņem tiesības, uzliek bargu sodu?” sacīja Šiliņš.
Uz jautājumu, vai šādos gadījumos nevarētu izsaukt taksometru, deputāts atbildēja ar pretjautājumu: "Kam tad tā mašīna domāta?"
Izbrīnīts par deputāta rīcību ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Aplūkojot pašvaldības autotransporta apkalpotās adreses un izmantošanas laikus, Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldības resursi tiek izmantoti privātām vajadzībām.
Šiliņa pieminētie reidi domes vadībai ir jaunums. "Es pirmo reizi dzirdu, ka deputāti piedalītos reidos. Ir Pašvaldības policija, kas strādā sadarbībā ar Valsts policiju. Protams, deputātiem ir iespēja pārbaudīt kā strādā Pašvaldības policija, bet, skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka cilvēks pats strādā Pašvaldības policijā,” sacīja Ušakovs.
Izdrukas par domes mikroautobusa izmantošanu apmulsināja arī PS Rīgas domes frakcijas vadītāju Pēteri Viņķeli. "Mēs katrā ziņā frakcijas sēdē izrunāsim par šo lietu. Nostāja ir, ka nevajadzētu izmantot domes publiskās iespējas savām vajadzībām," sacīja Viņķelis.
Taču sodīt PS Šiliņu negrasās, jo, viņuprāt, nav skaidri izstrādāti pašvaldības autotransporta lietošanas noteikumi. Tas esot tikai paša Šiliņa goda un cieņas jautājums. "Tā jau ir katra deputāta sirdsapziņa. Domāju, ka vēlētāji to izvērtē, ko katrs deputāts dara. Es domāju, ka ir labi, ka publiskojat šo izmantošanu," uzskata Viņķelis
Svētdiena, 29.augusts (2010), plkst.20:45 | Ziņu aģentūra LETA
Rīgas domes Pilsoniskās savienības (PS) frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā vairākkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem, svētdien ziņoja telekompānijas LNT raidījums "Top 10".
Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība.
Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai, savukārt viena automašīna pieejama visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.
Mikroautonusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.
Pētot autotransporta lietošanas laikus atklājies, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami nakts klubi "Essential", "Godvil", "Kefīrs" un "Piens".
Visi vēlās nakts braucieni notikuši no februāra līdz jūnijam, galvenokārt nedēļas nogalēs, taču ir reizes, kad domes mašīna deputātu ir vizinājusi arī darba dienu naktīs, dažreiz pat vairākas reizes vienā nedēļā.
Visās reizēs pašvaldības transportu nakts stundās izmantojis PS deputāts Jānis Šiliņš, kurš to arī nenoliedz. Sākumā Šiliņš gan raidījumam apgalvoja, ka naktīs vizinājies, jo palīdzējis pašvaldības policistiem ķert narkomānus, taču vēlāk atzinās, ka pašvaldības auto gadoties izmantot arī privātām vajadzībām. Viņš gan neuzskata, ka tas būtu kaut kas nosodāms.
"Ja mums ir viņš (mikroautobuss) tā kā tā pieejams un mēs viņu varam uzaicināt un izsaukt, nedomāju, ka tas ir kāds liels pārkāpums. Jūs domājat labāk, lai es sēžos pie stūres alkohola reibumā pēc tam mani aizved uz ekspertīzi un atņem tiesības, uzliek bargu sodu?” sacīja Šiliņš.
Uz jautājumu, vai šādos gadījumos nevarētu izsaukt taksometru, deputāts atbildēja ar pretjautājumu: "Kam tad tā mašīna domāta?"
Izbrīnīts par deputāta rīcību ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Aplūkojot pašvaldības autotransporta apkalpotās adreses un izmantošanas laikus, Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldības resursi tiek izmantoti privātām vajadzībām.
Šiliņa pieminētie reidi domes vadībai ir jaunums. "Es pirmo reizi dzirdu, ka deputāti piedalītos reidos. Ir Pašvaldības policija, kas strādā sadarbībā ar Valsts policiju. Protams, deputātiem ir iespēja pārbaudīt kā strādā Pašvaldības policija, bet, skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka cilvēks pats strādā Pašvaldības policijā,” sacīja Ušakovs.
Izdrukas par domes mikroautobusa izmantošanu apmulsināja arī PS Rīgas domes frakcijas vadītāju Pēteri Viņķeli. "Mēs katrā ziņā frakcijas sēdē izrunāsim par šo lietu. Nostāja ir, ka nevajadzētu izmantot domes publiskās iespējas savām vajadzībām," sacīja Viņķelis.
Taču sodīt PS Šiliņu negrasās, jo, viņuprāt, nav skaidri izstrādāti pašvaldības autotransporta lietošanas noteikumi. Tas esot tikai paša Šiliņa goda un cieņas jautājums. "Tā jau ir katra deputāta sirdsapziņa. Domāju, ka vēlētāji to izvērtē, ko katrs deputāts dara. Es domāju, ka ir labi, ka publiskojat šo izmantošanu," uzskata Viņķelis
piektdiena, 2010. gada 10. septembris
Urbanoviča iespēja izmeloties
2010.g. 7. septembrī TV raidījumā "Jauna nedēļa", ko vada Egils Zariņš, atkal tikāmies ar J. Urbanoviču kā premjera kandidātu no SC. Tā bija visai dīvaina saruna. Programmas vadītājs jautāja tieši par to, kas klausītājiem bija zināms no citām intervijām ar šo politiķi. Plaša intervija bija publicēta Latvijas Avīzē 2010.g. 31. augustā, kurā Urbanovičs atklāj savas partijas un savus politiskos uzskatus, kas ir pilnīgi naidīgi latviešiem un Latvijai. Viņu intervēja TV raidījumā "Simtā panta preses klubs", kura laikā notika arī telefonaptauja, kas atzina, ka viņš ir visnevēlamākais premjera kandidāts.
Zariņš atkārto vairākus jautājumus, un politiķis atbild pilnīgi pretēji agrāk teiktajam. Tagad Urbanovičs skaidro, ka nepiekops pazemīgu politiku pret Krieviju, ka ir saņēmis kritiku, vairs nedraud ar asinsizliešanu, kāda bija Kirgizijā. Liekas, ka šī parunāšanu ir sarīkota, lai dotu iespēju šim politiķim izmeloties. Zariņa intervēšanas manierei ir raksturīga cenšanās pašam atbildēt uz jautājumu. Šī bija visai dīvaina saruna, apliecinot, ka žurnālists ļoti grib palīdzēt Urbanovičam. Kurām viņa atbildēm jātic?
Atis Skalbergs
Zariņš atkārto vairākus jautājumus, un politiķis atbild pilnīgi pretēji agrāk teiktajam. Tagad Urbanovičs skaidro, ka nepiekops pazemīgu politiku pret Krieviju, ka ir saņēmis kritiku, vairs nedraud ar asinsizliešanu, kāda bija Kirgizijā. Liekas, ka šī parunāšanu ir sarīkota, lai dotu iespēju šim politiķim izmeloties. Zariņa intervēšanas manierei ir raksturīga cenšanās pašam atbildēt uz jautājumu. Šī bija visai dīvaina saruna, apliecinot, ka žurnālists ļoti grib palīdzēt Urbanovičam. Kurām viņa atbildēm jātic?
Atis Skalbergs
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
Saskaņas centrs «Vienotība»
http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=18014
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.
SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.
Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».
Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.
Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!
Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.
Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.
SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.
Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».
Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.
Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!
Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.
Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…
Meierovica biedrībā toni noteiks sorosieši
http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju (V.Lācis)
http://spektrs.com/zinas/2010/03/11/11032010-nacionala-identitate-visvaldis-lacis-saeimas-deputats-saeima-tiecas-veicinat-latvijas-kolonizaciju/
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.
Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.
Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.
piektdiena, 2010. gada 3. septembris
Gerhards nemierā ar prasību runāt krievu valodā pamet TV studiju
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/gerhards-nemiera-ar-prasibu-runat-krievu-valoda-pamet-tv-studiju.d?id=33845425
Nemierā ar TV5 raidījuma "Bez cenzūras" prasību satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL - TB/LNNK) televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā, ministrs otrdienas vakarā pameta televīzijas studiju.
Gerharda pārstāve Inga Spriņķe paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā. Taču raidījumam sākoties, latviešu valodā bija liegts runāt.
Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.
Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva.
Raidījums skatītājiem interaktīvajā balsojumā piedāvāja vērtēt ministra rīcību, atsakoties runāt krieviski. Viens no atbilžu variantiem bija: tas ir patriotisks solis; TV5 nepieciešams slēgt. Otra atbilde - tas ir galējs nacionālisms, bet trešā - ministrs notiekošajā nav vainojams, viņam to liek darīt partija.
Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par "jūsu labdzimtību".
Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet studiju.
Tad ministrs pametis TV5 studiju.
Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību
Nemierā ar TV5 raidījuma "Bez cenzūras" prasību satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL - TB/LNNK) televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā, ministrs otrdienas vakarā pameta televīzijas studiju.
Gerharda pārstāve Inga Spriņķe paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā. Taču raidījumam sākoties, latviešu valodā bija liegts runāt.
Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.
Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva.
Raidījums skatītājiem interaktīvajā balsojumā piedāvāja vērtēt ministra rīcību, atsakoties runāt krieviski. Viens no atbilžu variantiem bija: tas ir patriotisks solis; TV5 nepieciešams slēgt. Otra atbilde - tas ir galējs nacionālisms, bet trešā - ministrs notiekošajā nav vainojams, viņam to liek darīt partija.
Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par "jūsu labdzimtību".
Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet studiju.
Tad ministrs pametis TV5 studiju.
Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību
Ne visiem ministriem principiāla nostāja
TV 5 raidījumā "Bez cenzūras" atteicies piedalīties arī Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
trešdiena, 2010. gada 1. septembris
Austrumu NATO
International Herald Tribune Feb 18, 2009
EASTERN NATO
Remembering ZIGFRIED ANNA MEIEROVITZ*
Estonia
Latvia
Lithuania
Poland
Czech Republic
Slovakia
Hungary
Ukraine
Romania
Bulgaria
Moldova
Georgia
Azerbaijan
Thirteen countries, 165 million people with the same problem.
The “problem” has a population of 145 million and dropping. To counter this problem you need to do two simple things:
1) Send 165,000 men to Afghanistan for 18 month tours of duty (1/3 each 6 month). First 6 months will be training by coalition forces and then 12 month of serving. Pay during the tour in Afghanistan will be equal to what German, English or American soldiers earn. This is to be paid for by those in Old Europe who are shirking their duty, i.e. Germany, Belgium, Holland, France, Spain, Italy.
2) Acquire for all 250,000 guided antitank antitank/antiarmour rockets.
They are small, light, cheap and deadly. After that, short range guided antiaircraft rockets.
You do not need to do this at once. You don’t need to do it together, Just do it. Why? I think you all know why. There is nothing finer than burning tanks in the morning.
Can you defeat this historic evil yourselves?
Yes you can.
You should not overestimate him. He attacks only if he has overwhelming numerical advantage which he no longer has everywhere. He uses others as surrogates to fight for him, but the others now are us. He uses brutality and terror as weapons with his soldiers going into combat wearing face masks so as not to be identified just like bandits and criminals. He is used to operating in darkness but today the darkness is fading and artificial famines, genocide against small nations, Katyn Forests, and Gulags are much more difficult.
* Farsighted first Latvian Foreign Minister in 1920s.
Aivars Slucis, M.D.
Latvian
3452 Autumn Woods
Chaska, MN 55328
EASTERN NATO
Remembering ZIGFRIED ANNA MEIEROVITZ*
Estonia
Latvia
Lithuania
Poland
Czech Republic
Slovakia
Hungary
Ukraine
Romania
Bulgaria
Moldova
Georgia
Azerbaijan
Thirteen countries, 165 million people with the same problem.
The “problem” has a population of 145 million and dropping. To counter this problem you need to do two simple things:
1) Send 165,000 men to Afghanistan for 18 month tours of duty (1/3 each 6 month). First 6 months will be training by coalition forces and then 12 month of serving. Pay during the tour in Afghanistan will be equal to what German, English or American soldiers earn. This is to be paid for by those in Old Europe who are shirking their duty, i.e. Germany, Belgium, Holland, France, Spain, Italy.
2) Acquire for all 250,000 guided antitank antitank/antiarmour rockets.
They are small, light, cheap and deadly. After that, short range guided antiaircraft rockets.
You do not need to do this at once. You don’t need to do it together, Just do it. Why? I think you all know why. There is nothing finer than burning tanks in the morning.
Can you defeat this historic evil yourselves?
Yes you can.
You should not overestimate him. He attacks only if he has overwhelming numerical advantage which he no longer has everywhere. He uses others as surrogates to fight for him, but the others now are us. He uses brutality and terror as weapons with his soldiers going into combat wearing face masks so as not to be identified just like bandits and criminals. He is used to operating in darkness but today the darkness is fading and artificial famines, genocide against small nations, Katyn Forests, and Gulags are much more difficult.
* Farsighted first Latvian Foreign Minister in 1920s.
Aivars Slucis, M.D.
Latvian
3452 Autumn Woods
Chaska, MN 55328
Latvija un NATO
International Herald Tribune Nov 17, 2010
LATVIA and NATOIn the Russian-Georgian war a third force appeared, the South Ossetian militia. In South Ossetia live about 70,000 people. From these the Russians formed and armed about 2,000 man strong militia, originally to harass Georgia. In the recent war, however, it was the militia which killed more Georgian civilians and looted and burned more house than the Russian army.
In Latvia, a member of NATO, today there are about 900,000 Russians. When Latvia regained its independence in 1991, the Russian army and all other military personnel and their families and all Russians who entered Latvia during the occupation were supposed to leave. However, Russia wanted them to remain in Latvia and to make a fifth column out of them in order to destabilize Latvia and eventually try to again incorporate it back into Russia. Therefore, tens of thousands of the Russians just took off their uniforms and stayed in Latvia.
Putin’s government controls all media in Russia and in the same way uses its agents, and Russian businessmen and bankers in Latvia to gain control of all Russian language newspapers in Latvia. In Latvia the TV comes from Moscow already. Through this control of all Russian language information, the Russian government has brainwashed and influenced the Russians in Latvia to where they are disloyal to Latvian government and think totally differently than do the Latvians. More than 95% of the Russians were against Latvia joining NATO, the Latvians were for it. More than 95% of the Russians want Russian to be the second official language of Latvia, the Latvians don’t. More than 95% of the Russians took the Russian side in the Russian-Georgian war, the Latvians sided with Georgia. This irrespective of whether the Russians had Latvian citizenship, Russian citizenship or no citizenship. For them it’s enough to be Russian.
In case of Russian attack on Latvia, Russia, just as in South Ossetia, can form and over 50,000 man militia inside Latvia making it very difficult for NATO to defend Latvia which NATO is required to do.
NATO is a military organization formed to protect Europe from Russian attack. Now NATO has to plan how to defend Latvia from possible Russian attack. In this, NATO has four options:
1) Forms and support a 100,000 man Latvian National Guard. Then while NATO and Latvian army fight against the Russian army, the Latvian National Guard will neutralize the Russian militia inside Latvia
2) Repatriate back to Russia all Russians younger than 50 years unless they can prove beyond any doubt their loyalty to a Latvian Latvia.
3) Spread the 1.5 million Russians now in Latvia and Estonia throughout the other NATO countries. There they would be no danger to anyone, and Latvia and Estonia would finally become normal civilized Northern European countries. This to be done by financial means, The Russians have a saying: “Home is where it is warm”, that is comfortable.
4) Expel Latvia from NATO so that NATO does not have to protect Latvia, i.e. new Molotov-Ribentrop (Putin-Merkel) pact, or new Yalta.
Aivars Slucis, M.D.
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
LATVIA and NATOIn the Russian-Georgian war a third force appeared, the South Ossetian militia. In South Ossetia live about 70,000 people. From these the Russians formed and armed about 2,000 man strong militia, originally to harass Georgia. In the recent war, however, it was the militia which killed more Georgian civilians and looted and burned more house than the Russian army.
In Latvia, a member of NATO, today there are about 900,000 Russians. When Latvia regained its independence in 1991, the Russian army and all other military personnel and their families and all Russians who entered Latvia during the occupation were supposed to leave. However, Russia wanted them to remain in Latvia and to make a fifth column out of them in order to destabilize Latvia and eventually try to again incorporate it back into Russia. Therefore, tens of thousands of the Russians just took off their uniforms and stayed in Latvia.
Putin’s government controls all media in Russia and in the same way uses its agents, and Russian businessmen and bankers in Latvia to gain control of all Russian language newspapers in Latvia. In Latvia the TV comes from Moscow already. Through this control of all Russian language information, the Russian government has brainwashed and influenced the Russians in Latvia to where they are disloyal to Latvian government and think totally differently than do the Latvians. More than 95% of the Russians were against Latvia joining NATO, the Latvians were for it. More than 95% of the Russians want Russian to be the second official language of Latvia, the Latvians don’t. More than 95% of the Russians took the Russian side in the Russian-Georgian war, the Latvians sided with Georgia. This irrespective of whether the Russians had Latvian citizenship, Russian citizenship or no citizenship. For them it’s enough to be Russian.
In case of Russian attack on Latvia, Russia, just as in South Ossetia, can form and over 50,000 man militia inside Latvia making it very difficult for NATO to defend Latvia which NATO is required to do.
NATO is a military organization formed to protect Europe from Russian attack. Now NATO has to plan how to defend Latvia from possible Russian attack. In this, NATO has four options:
1) Forms and support a 100,000 man Latvian National Guard. Then while NATO and Latvian army fight against the Russian army, the Latvian National Guard will neutralize the Russian militia inside Latvia
2) Repatriate back to Russia all Russians younger than 50 years unless they can prove beyond any doubt their loyalty to a Latvian Latvia.
3) Spread the 1.5 million Russians now in Latvia and Estonia throughout the other NATO countries. There they would be no danger to anyone, and Latvia and Estonia would finally become normal civilized Northern European countries. This to be done by financial means, The Russians have a saying: “Home is where it is warm”, that is comfortable.
4) Expel Latvia from NATO so that NATO does not have to protect Latvia, i.e. new Molotov-Ribentrop (Putin-Merkel) pact, or new Yalta.
Aivars Slucis, M.D.
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
No Jaltas līdz Sibīrijai
International Herald Tribune Wednesday, May 5, 2010
Yalta to Siberia
Today there is only one real superpower – USA. In 50 years there will be only one – Chine. This especially if China can get control of a significant part of Siberia’s land and resources. Then across the Bering Sea from Canada and USA would not be Russians but rather disciplined Chinese. The West has to decide whether they want to help Russia retain Siberia. Russia’s weak position there is mainly due to demographics, or not enough Russians in Siberia.
On the other side of Russia, on Russia’s western border are NATO countries Estonia, Latvia, Lithuania and Konigsberg (Kaliningrad in Russian). There the problem is the opposite, too many Russians, Everyone knows about and condemns the Stalin-Hitler (Molotov-Ribentrop) pact which gave to Russia impendent Estonia, Latvia, Lithuania and half of Poland, But everyone forgets that at Yalta, England, France and USA gave Russia much more, namely all of Central Europe with 150 million people as well as certified the Stalin-Hitler pact by burying Estonia, Latvia and Lithuania even deeper in the Russian prison, where Russia was free to continue the genocide against Estonian, Latvian and Lithuanian people.
After the collapse of the Russian empire (the Soviet Union), the Russians left the rest of Central Europe. However, there are still 1 million Russians in Latvia, 1 million in Estonia and Lithuania and 1 million in Konigsberg. Unwanted and there illegally.
These Russians are dearly needed back in Russia, especially empty Siberia. Russia and Putin know this and that is why they are offering any Russian approximately $4,000 to move from Latvia to Russia (a family of four - $16,000). If they remain in Latvia, where they are about 40% of the population, they make and ideal 5th column for Russian radicals, and make it almost impossible for NATO to defend Latvia, a NATO member. However, it seems that the $4,000 is not enough. It needs to be raised to at least $25,000 (a family of four - $100,000) so that they could start a business somewhere in Russia.
Part of this money can come from Russia, but the West needs to add some money and help Russia to organize an orderly repatriation of most of the 3 million Russians back to Russia. So much of what the West gets involved with is endless, but this would be a “one time only effort”.
If successful, it would at the same time stabilize Russian Siberia and NATO’s eastern border (Estonia, Latvia, Lithuania). It would also erase Yalta’s injustice.
Aivars Slucis
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
Yalta to Siberia
Today there is only one real superpower – USA. In 50 years there will be only one – Chine. This especially if China can get control of a significant part of Siberia’s land and resources. Then across the Bering Sea from Canada and USA would not be Russians but rather disciplined Chinese. The West has to decide whether they want to help Russia retain Siberia. Russia’s weak position there is mainly due to demographics, or not enough Russians in Siberia.
On the other side of Russia, on Russia’s western border are NATO countries Estonia, Latvia, Lithuania and Konigsberg (Kaliningrad in Russian). There the problem is the opposite, too many Russians, Everyone knows about and condemns the Stalin-Hitler (Molotov-Ribentrop) pact which gave to Russia impendent Estonia, Latvia, Lithuania and half of Poland, But everyone forgets that at Yalta, England, France and USA gave Russia much more, namely all of Central Europe with 150 million people as well as certified the Stalin-Hitler pact by burying Estonia, Latvia and Lithuania even deeper in the Russian prison, where Russia was free to continue the genocide against Estonian, Latvian and Lithuanian people.
After the collapse of the Russian empire (the Soviet Union), the Russians left the rest of Central Europe. However, there are still 1 million Russians in Latvia, 1 million in Estonia and Lithuania and 1 million in Konigsberg. Unwanted and there illegally.
These Russians are dearly needed back in Russia, especially empty Siberia. Russia and Putin know this and that is why they are offering any Russian approximately $4,000 to move from Latvia to Russia (a family of four - $16,000). If they remain in Latvia, where they are about 40% of the population, they make and ideal 5th column for Russian radicals, and make it almost impossible for NATO to defend Latvia, a NATO member. However, it seems that the $4,000 is not enough. It needs to be raised to at least $25,000 (a family of four - $100,000) so that they could start a business somewhere in Russia.
Part of this money can come from Russia, but the West needs to add some money and help Russia to organize an orderly repatriation of most of the 3 million Russians back to Russia. So much of what the West gets involved with is endless, but this would be a “one time only effort”.
If successful, it would at the same time stabilize Russian Siberia and NATO’s eastern border (Estonia, Latvia, Lithuania). It would also erase Yalta’s injustice.
Aivars Slucis
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
SC reitings samazinās
Pēdējās aptaujas liecina, ka Saskaņas Centra reitings krītas. Mainījies arī šīs partijas premjera kandidāta J. Urbanoviča tonis. Intervijā Latvijas Avīzei ( 2010. g. 31.augustā ) viņš ir pavisam žēlīgs. SC dep. kandidāts uzstājās Zemgales vēlēšanu apgabalā un kopā ar citu politisko partiju pārstāvjiem TV tiešraidē atbildēja uz vēlētāju jautājumiem. Tās bija vājas un izvairīgas. Skatītāju aplausus izpelnījās Vienotības un TB / LNNK pārstāvju atbildes. Maskavas mēra Lužkova viesošanās Rīgā pagāja bez pacilātības un nesagādāja partijai vērā ņemamu atbalstu. Tagad viņi mainījuši savu taktiku un savās reklāmās vairs nav bravūrīgi.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
SC - ļaunuma centrs
Tas būtu pareizais nosaukums partijai, kas melīgi sauc sevi par saskaņu, jo ap sevi veicina tikai ļaunumu. Viņi publiski apliecinājuši sadarbību ar partiju ‘’Vienotā Krievija un dara visu iespējamo, lai grautu mūsu valsti. Ir jau sastādīts jaunās valdības sastāvs. Ārlietu ministra amatam pieteikts Boriss Cilēvičs, kurš neslēpj, ka ir pilnīgi naidīgs Latvijai. Kad viņš runā no Saeimas tribīnes, viņš nekad nav rupjš, bet ar viltīgu laipnību cenšas iesmērēt kādu ļaunu domu. Šī partija nekad nav nosodījusi Rībentropa – Molotova paktu, Baltijas okupāciju, izsūtīšanas un citus sarkano noziegumus pret cilvēci. Tagad viņi raujas pie varas, apliecinot verdzisku pazemību Krievijai. Pie partijas izveidota kustība, kas tiek gatavota 13. janvāra grautiņiem līdzīgiem notikumiem. Tie ir piektās kolonnas trieciennieki. Tādi bija arī Hitleram. Viņu režisori Kremlī visus šos gadus izvērsuši graujošu darbību pret Latviju. 18. augustā Krievijas vēstnieks A.Vešņakovs paziņoja, ka 300 Latvijas jaunieši uzaicināti bez maksas studēt un dzīvot Krievijā. To sauc par jauno smadzeņu nosmelšanu.
Vēlēšanas 2. oktobrī būs ļoti svarīgas. Ja latvieši neaizstāvēs savu valsti, tad brīvā un nosacīti neatkarīgā Latvija var beigt pastāvēt, kā to paredz J. Urbanovičs. Viņi centīsies izraisīt etniskus konfliktus. Tas, kas staļinisma mantiniekiem neizdevās Grūzijā pirms diviem gadiem bombardējot, dedzinot un šaujot, savādā veidā var izdoties Latvijā.Tik nopietns un bīstams ir šis rudens.
Vēlēšanas 2. oktobrī būs ļoti svarīgas. Ja latvieši neaizstāvēs savu valsti, tad brīvā un nosacīti neatkarīgā Latvija var beigt pastāvēt, kā to paredz J. Urbanovičs. Viņi centīsies izraisīt etniskus konfliktus. Tas, kas staļinisma mantiniekiem neizdevās Grūzijā pirms diviem gadiem bombardējot, dedzinot un šaujot, savādā veidā var izdoties Latvijā.Tik nopietns un bīstams ir šis rudens.
Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
pirmdiena, 2010. gada 23. augusts
Urbanovičs - visnevēlamākais premjers (SC)
Piektdienas, 20. Augusta pievakarē pēc TV panorāmas raidījumā’’ 100. Paragrāfa preses klubs’’ tikāmies ar partijas Saskaņas Centrs priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču, kurš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, jo viņš ir šīs partijas premjera kandidāts. Viņu izjautāja pazīstamais žurnālists Aivars Ozoliņš. Vienlaikus notika telefonaptauja – Kurš no pieciem premjera amata kandidātiem ir 1 ) vislabākais, 2) otrs labākais, 3 ) visnepatīkamākais ? Skatītāji zvanīja uz trīs dažādiem telefoniem. Premjera kandidātu lūdza atbildēt, kā viņa partija uzlabos valsts ekonomisko stāvokli? Urbanovičam palīdzēja Saeimas deputāti Klementjevs un Agešins. Atbildes bija izvairīgas, nekonkrētas. Uzrunātais galvenokārt kritizēja valdību, bet nestāstīja par saviem plāniem. Intervijā krievu avīzei Telegraf viņš bija skaidrojis , ka vietējie krievi sadarbosies ar Krieviju un tad notiks ekonomiska uzlabošanās. Visā garajā raidījumā neko jaunu neuzzinājām. Var teikt , ka A .Ozoliņš parādīja, ka aiz pašapzinīgas izturēšanās Urbanovičs slēpj zināšanu trūkumu, ir draudi, ka viņa partija var sarīkot asinsizliešanas, kādas bija Kirgizijā. Viņš gan to nevēloties.
Ainārs Šlesers Latvijas Avīzē 2010.g.18.aug. ir teicis: ‘’Es Jāni Urbanoviču brīdināju, ka neatkarīgi no ‘’SC’’’savākto balsu skaita mēs viņu kā premjera amata pretendentu neatbalstīsim.’’ Šis raidījums apliecināja SC vājumu. Telefonaptaujas rezultāti: 502 zvanītāji uzskatīja Urbanoviču par vislabāko, 18, ka viņš ir otrs labākais, bet 2228 atzina, ka viņš ir visnevēlamākais.
Ainārs Šlesers Latvijas Avīzē 2010.g.18.aug. ir teicis: ‘’Es Jāni Urbanoviču brīdināju, ka neatkarīgi no ‘’SC’’’savākto balsu skaita mēs viņu kā premjera amata pretendentu neatbalstīsim.’’ Šis raidījums apliecināja SC vājumu. Telefonaptaujas rezultāti: 502 zvanītāji uzskatīja Urbanoviču par vislabāko, 18, ka viņš ir otrs labākais, bet 2228 atzina, ka viņš ir visnevēlamākais.
Jauno krievu fašistu ālēšanās (SC)
2010.g.18.augustā Rīgā Vērmaņdārza malā krieviski runājoši jaunieši sarīkoja huligānisku ālēšanos. Pie dažiem soliem piestiprinājuši fotogrāfijas, viņi meta ar kurpi, skaļi uzjautrinoties. Ta s bija pikets, kurā Saskaņas Centra jaunatnes grupa’’ Vienota LATVIJA’’ protestējot pret valdības nepildītajiem solījumiem. Tāds pikets nebija atļauts. Policija sastādīja protokolu.
Šī provokatoru grupa bija piezvanījuši TV3, lai šī ālēšanās būtu redzama daudziem .Šis kanāls raida krievu valodā ,kas vakara ziņās to arī parādīja. Citi TV kanāli šādu ālēšanos ignorēja. Garāmgājēji sauca šos jauniešus sauca par fašistiem. Policija sastādīja trīs protokolus, bet nevienu neaizturēja. Liekas tieši to viņi gaidīja, lai pēc tam tēlotu cietējus vai pat mocekļus. Tā bija pārdomāta provokācija ,lai sanaidotu latviešus ar krieviem .
Šī grupa agrāk iesniegusi dažu valstu vēstniecībām uz speciālas veidlapas rakstītas sūdzības, pirms tam pieaicinot TV. Krievu ziņu kanāls sadarbojas ar viņiem. Provokācijas pret latviešu tautu un valsti ir nosodāmas. Saskaņas Centrs šādā veidā cer iegūt lielāku popularitāti un vēlētāju atbalstu, bet var notikt tieši pretējais.
Šī provokatoru grupa bija piezvanījuši TV3, lai šī ālēšanās būtu redzama daudziem .Šis kanāls raida krievu valodā ,kas vakara ziņās to arī parādīja. Citi TV kanāli šādu ālēšanos ignorēja. Garāmgājēji sauca šos jauniešus sauca par fašistiem. Policija sastādīja trīs protokolus, bet nevienu neaizturēja. Liekas tieši to viņi gaidīja, lai pēc tam tēlotu cietējus vai pat mocekļus. Tā bija pārdomāta provokācija ,lai sanaidotu latviešus ar krieviem .
Šī grupa agrāk iesniegusi dažu valstu vēstniecībām uz speciālas veidlapas rakstītas sūdzības, pirms tam pieaicinot TV. Krievu ziņu kanāls sadarbojas ar viņiem. Provokācijas pret latviešu tautu un valsti ir nosodāmas. Saskaņas Centrs šādā veidā cer iegūt lielāku popularitāti un vēlētāju atbalstu, bet var notikt tieši pretējais.
piektdiena, 2010. gada 20. augusts
Imants Rākins, TB/LNNK, JL, #13, Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=51254434710
Dzimšanas gads: 1948
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1972, vēsturnieks, vēstures skolotājs
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1200 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Swedbank 11000 LVL
A/S Norvik Banka 8000 EUR
Dzimšanas gads: 1948
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1972, vēsturnieks, vēstures skolotājs
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1200 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Swedbank 11000 LVL
A/S Norvik Banka 8000 EUR
svētdiena, 2010. gada 15. augusts
Vaira Paegle, PS, TP
Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821
Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953
Dzimusi: 1942. gadā Rīgā
Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV
Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante
Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953
Dzimusi: 1942. gadā Rīgā
Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV
Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante
Abonēt:
Ziņas (Atom)