otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Krievijas bailes no patiesības (Ata Skalberga pārdomas)

http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=896
Laikraksts Latvietis, Nr. 122, 2010. g. 7. dec

KRIEVIJA NEATZĪST, ka būtu okupējusi Baltijas valstis. Par to var izlasīt krievu slepenā dienesta ģenerālleitnanta Pāvela Sudoplātova grāmatā Specoperācijas. Lubjanka un Kremlis. 1930 – 1950. gadi. Tā iznāca 2001. gadā Maskavā krievu valodā. Tā ir grāmata par padomju izlūkdienesta diversijām ārzemēs. Sudoplātovs bija viens no padomju drošības dienestu vadītājiem. Viņš Maskavā Molotova kabinetā Kremlī apspriedis, kā vislabāk okupēt Latviju. „Bija 1940. gads. Rīkoties vajadzēja ātri. Lūk, kāpēc es līdz Rīgai aizkļuvu ne ar vilcienu, bet ar padomju bumbvedēju. Rīgā es kopā ar Vetrovu slepeni ierados pie Muntera.

Komunistiskās revolūcijas propaganda visā pasaulē bija ideoloģiska rakstura dūmu aizsegs, kura nolūks bija nostiprināt PSRS kā lielvaras, kas ietekmē visus notikumus pasaulē, lomu. Kaut arī sākotnēji šie nodomi bija ideoloģiski, tie pakāpeniski kļuva par reālu politisku virzienu. Tāda iespēja pirmo reizi mūsu valstij radās pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas.“

Bija laiks, kad krievi neatzina Molotova – Rībentropa pakta esamību. Neatzina poļu virsnieku nošaušanu pie Katiņas. Vēlāk paši TV parādīja filmu Katiņa. Tāda ir šīs lielās valsts politika. Bailes no savas noziedzīgās pagātnes ir milzīgas. Bet tas nepalīdz labāk dzīvot. Paši krievi cieš no šiem meliem. Jo meli rada neuzticēšanos un neticību vispār.

2010. gadā Krievijā notiek tautas skaitīšana. TV kāda krievu sieviete no Arhangeļskas saka, ka visā apgabalā nav neviena vīrieša, kas būtu vecāks par divdesmit gadiem, jo visi nodzērās un nomira. Otra nelaime, ka iznīcina Krieviju, ir narkotiku izplatība. To nespēj apturēt, tās ienāk no Afganistānas. 2010. g. oktobrī krievu karavīri kopā ar NATO spēkiem iznīcināja četras narkotiku laboratorijas Afganistānā. Ilgus gadus teikt patiesību Krievijā bija aizliegts. Cilvēki pierada pie meliem un puspatiesībām. Ik pa laikam tika ziņots, ka veiksmīgi izmēģinātas dažādas raķetes, liekot saprast, ka valsts ir ļoti stipra. Savā ārpolitikā Kremlis piekopa agresīvu attieksmi pret visiem, arī pret brāļu tautām ukraiņiem un baltkrieviem. 2010. g. Latvijas Saeimas vēlēšanās Maskava izdeva 2,2 miljoni eiro, lai atbalstītu divas pret latviešiem vērstās partijas. Urbanoviča plāns bija Latvijā mainīt politisko sistēmu. Franču avīze La Monde par to raksta precīzāk.

Latvijas TV rāda dokumentālu filmu Tūkstošs jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai. Tas ir kinostāsts par ceļojumu uz Komi Autonomo republiku, ko ar savām mašīnām izbraukāja desmit uzņēmīgi latviešu vīri. Redzam daudzas vietas, kur vairs nedzīvo cilvēki. Mājas pamestas, tās sapūst, sabrūk. Šajās vietās padomju laikos bijušas izsūtījuma vietas. Tās pamestas ar visiem izsūtīto dokumentiem. Skati ir sirreālistiski. Mirusi zeme, ko neviens neapstrādā. Cilvēki te nedzīvo desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Ceļot pa šādām vietām ir grūti. Tieši grūtību pārvarēšana interesē ceļotājus.

Paši krievi saprot, ka valsts vadītāji ir vainojami pie smagā stāvokļa, tāpēc ir daudz protestu. 2010. g.23. oktobrī Maskavas centrā pie Puškina pieminekļa pulcējās ap 2000 cilvēku ar prasību atbrīvot valsti no Vladimira Putina režīma. Līdz šim cilvēki bija iebaidīti. Tagad kļuvuši drosmīgāki, kaut arī Putins ir teicis, ka nesankcionētu demonstrāciju dalībnieki ir pelnījuši saņemt ar rungu pa galvu.

Demonstranti prasīja atbrīvot Krieviju no šī briesmīgā režīma, ka Putina režīms ir apkaunojums Krievijai. Liels lāsts pārņēmis Krieviju. Drausmīgie meža ugunsgrēki 2010. gada vasarā, smagais demogrāfiskais stāvoklis, meli, alkoholisms, narkotiku lietošana, ļaunuma pārpilnā ārpolitika.

Atis Skalbergs
Laikrakstam „Latvietis“

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru