TV 5 raidījumā "Bez cenzūras" atteicies piedalīties arī Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru