Mafijas banka Parex - John Christmas

Parex ziņojums
2010. gada janvāris. Intervijas ar Džon Kristmas (John Christmas) „Z Jānis”
2004. gada krāpšana, atklājis Z. Jānis, starptautisko attiecību grupas vadītājs.
Parex viņu informēja viņam darba sākumā, ka Pareksā pagātnē bijušas sliktas lietas, bet ka tās tiekot novērstas.
ASV vēstniecība viņu informēja, ka Parex bankai bijusi slikta pagātne, bet tas tiekot novērsts un ka tas esot labi.
80 % Parex bankas depozītu ir ārzonas depozīti ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lielāko daļu šo depozītu noguldījuši cilvēki no bijušās PSRS (tagadējām NVS valstīm).
Rezidentu kreditēšanas bizness bija vērsts uz to, lai atņemtu cilvēkiem viņu mājokļus. Negodīgi un sarežģīti līguma nosacījumi, kas ļāva viņiem atsavināt mājokļus pat tad, ja kredīts tika kārtīgi maksāts. Pēc viņu teiktā, mājokļi regulāri tikuši atsavināti, izmantojot juridiskas pilnvaras metodi. Tas bija viņu galvenais virzienu, kreditējot individuālus mājokļu īpašniekus.
Komerciālā kreditēšana (nav pārbaudīts). Viņi apzināti un mērķtiecīgi finansēja korupciju. Uzņēmumi, kas maksā kukuļus, gūst panākumus, viņi teica, tāpēc gribam, lai tie būtu mūsu klienti. Uzņēmumi, kas kukuļus nedod, Latvijā panākumus negūst. Tādēļ Parex par saviem klientiem izraudzījās tos, kas deva kukuļus.
Prēmijas tika maksātas skaidrā naudā vai aploksnēs. Tās tika izmaksātas bankas Ziemsvētku ballēs. Prēmijas saņēma kapitāla tirgu un investīciju nodaļas darbinieki, bet iespējams, ka tās tika maksātas arī pārējām trim struktūrvienībām. Jānis ir pārliecināts, ka prēmijas saņēma investīciju nodaļas darbinieki, jo Jānis to redzēja pats savām acīm.
Parex sniedza nepatiesu informāciju savā gada pārskatā. Parex bankas īpašnieki un vadītāji Kargins un Krasovickis apgalvoja, ka nesaņemot algu. Bet patiesībā viņi aizdeva naudu sev pašiem par zemiem procentiem un tad noguldīja to Parex bankā par ļoti augstiem procentiem, bet pēc tam iekasēja starpību. Šādā veidā viņiem tika izmaksātas milzu naudas summas. Abi apgalvoja, ka nav saņēmuši nekādas kompensācijas (laikraksti).
Vairāki aizņēmēji saņēma kredītus, kuru apmēri pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Rīgas Satiksmes kreditēšanas gadījums ir pierādīts – kredīti šai kompānijai pārsniedza Latvijas likumos noteiktos ierobežojumus. Parex sadalīja kredītu vairākās daļās, lai slēptu šo faktu.
Aizdevumi Latvijas Balzamam un tās kontrolpaketes turētājam SPI Group, kuras īpašnieks ir Jurijs Šeflers, bēdīgi slavens krievu mafijas boss. Krievijas tiesībsargājošās institūcijas izsludinājušas Šeflera meklēšanu un Latvijā viņam patvērumu sniedza Andris Šķēle.
Šķēle nozaga no Latvijas īpašumu Latvijas Balzamu, iegūstot to savā īpašumā. Tad Šķēle pārdeva šo uzņēmumu Šefleram, kurš tagad dzīvo Jūrmalā. Šeflers ir draudējis ar slepkavībām cilvēkiem Krievijā un ir masu slepkava, apgalvo Z. Jānis. Tolaik, kad Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu, viņš esot teicis, ka palīdzēšot „organizēt” Šefleram alkoholisko dzērienu tirgu. Pēc pārdošanas darījuma tika nošauti četri citu alkoholisko dzērienu firmu vadītāji. Tas notika pirms aptuveni sešiem gadiem. Dainis Peimanis bija pazīstamākais no šiem uzņēmējiem. Kad viņš savā automašīnā brauca uz mājām, divas citas automašīnas piespieda viņu apstāties. No automašīnām izlēca četri slepkavas un nošāva viņu. Nākamajā dienā arī šie četri tika atrasti nošauti – acīmredzot, lai slēptu nozieguma pēdas. Redz kas notiek ar cilveki kas pildiet prasības un aizstāv tie kā Šefleru un mūsu oligarhi.
Parex bankā regulāri cirkulēja runas par Šefleru un viņa slepkavībām. Parex darbinieki jokoja par starptautiska bankas likums „pazīsti savu klientu” un teica, ka pazīst savu lielāko klientu Šefleru ļoti labi.
Arī Berlat bija alkoholisko dzērienu firma. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tika izmantots, lai panāktu šīs kompānijas kriminālvajāšanu ar mērķi izspiest šo uzņēmumu no tirgus. Baumo, ka VID vadītājs Sončiks ar Šefleru esot vienojušies izspiest Berlat no tirgus.
Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu zinot, ka saņems palīdzību, lai atbrīvotos no konkurentiem.
Šeflers ir Jūrmalas „Jaunā viļņa” konkursa sponsors.
Vēl viena Parex nelikumīga kreditēšanas shēma. Karginam, Krasovickim un VIP Avia, pārsniedzot Latvijas likumu atļaut daudzumu.
Nepatiess finansiālo risku mazināšanas (hedging) atspoguļojums bankas grāmatvedībā. Īstermiņa depozīti un ilgtermiņa aktīvi. Gada pārskatos viņi runāja par šīs neatbilstības izlīdzināšanu. Taču šie apgalvojumi bija maldinoši, jo patiesībā Parex darījumu rezultātā šīs neatbilstības tikai pieauga, nevis mazinājās. Ernst & Young auditoriem un Latvijas regulatoram būtu vajadzējis konstatēt šo faktu.
Gada pārskats. Prospektā, kas tiek izsūtīts reitingu aģentūrām un investoriem, ir detalizētāka informācija. Dabūjiet kādu eksemplāru.
Kad Z. Jānis atklāja, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums bez kapitāla, viņš par to informēja Ernst & Young. Pēc tam, kad bija saņēmuši šo informāciju, Ernst & Young turpināja auditēt šos krāpniekus un piesegt Parex banku. Jānis informēja Ernst & Young, tostarp arī Valteru Kronbergu, auditorfirmas galveno juridisko konsultantu.
Pēc tam, kad bija atklājis, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums, Z. Jānis par to detalizēti informēja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Viņi nekādi nereaģēja. FKTK uzdevums ir uzraudzīt Latvijā strādājošās bankas.
Kredīti saistītiem uzņēmumiem. Karginam un Krasovickim piederēja ārzonas firmas. Viņiem bija līzinga kompānija Krievijā un banka Baltkrievijā.
Jāņa tikšanās ar Georgiju Krasovicki, bankas līdzīpašnieka Krasovicka dēlu. Bankas īpašnieki savām vajadzībām dibināja līzinga kompānijas daudzās NVS valstīs. Aizdevumi šīm jaunajām kompānijām nāca no Parex kapitāla. Aizdotās summas pārsniedza grāmatvedībā uzrādīto bankas pamatkapitālu (tādējādi bankai 2004.gadā vairs nebija pamatkapitāla). Aizdevumi pietuvinātām politiskajām partijām pārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus. Bija skaidrs, ka krāpniecība bankā vēršas plašumā.
Parex bankas oficiālie aktīvi šodien ir vēl nevērtīgāki nekā tiek publiski atklāts. Stratēģija ir noturēt banku virs ūdens, saglabāt depozītus un izvairīties no nepieciešamības pārdot aktīvus. Pēc iespējas ilgāk aizkavēt aktīvu likvidāciju, jo tā atklātu patiesību par to vērtību un kam tie patiesībā tikuši atdoti.
Jānim tika teikts stāstīt rietumu bankām, ka mēs esam krietna, godīga banka.
Daudzi, to vidū Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība, bija neapmierināti, ka Z. Jānis popularizē Parex un strādā Parex.
Kad Jānis atmaskoja krāpnieciskās shēmas Parex bankā, šīs organizācijas kaunināja Jāni un atteicās ar viņu runāt.
Tie paši auditori, tas pats galvenais grāmatvedis, kas bankā strādāja 2004.gadā, strādā tur joprojām arī pēc tam, kad banku 2008. gada nogalē savā kontrolē pārņēma Latvijas valdība. Tagad krāpnieciskās shēmas tiek piesegtas jau ar valdības palīdzību un varēt nogāzt pretinieki ar mākslīgi bankas darījumi ar atpaļējoša dātumi.
Latvijas vēstniecība Londona tika izmantota kā restorāns, kur sarīkot viesības Parex bankas sindicēto kredītu devējiem.
Latvijas valdība ir līdzdalīga krāpnieciskās shēmas izvēršanā aizvien lielākos mērogos.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijas valdības ierēdņi gadiem ilgi no Parex saņēmuši skaidras naudas maksājumus aploksnēs, un Kargins tagad var viņus šantažēt. Ar šantāžas palīdzību viņš panācis, ka par Parex banku tiek maksāts ar nodokļu maksātāju naudu.
Ārzonas firmas ar depozītiem. Iedzīvotāju nauda tiek izmantota, lai atmaksātu depozītus ārzonu firmām. Tas ir briesmīgs kriminālnoziegums.
Jau 2004. gadā Jānis paredzēja, ka sindicētie kredīti sagraus visu ekonomiku, visu Latvijas tautsaimniecību.
Jānis par to cēla trauksmi jau 2004. gadā, kad Parex gatavojās saņemt šos sindicētos kredītus.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijai nāksies paziņot par savu bankrotu.
Parex sindicētie kredīti piespiedīs Latviju atzīt savu nespēju atmaksāt parādus.
Parex izmantoja Latvijas drošības policiju kā privātu dienestu, kā maksas pakalpojumu sniedzēju – viņu varā ir ieslodzīt uz sešiem gadiem cietumā ikvienu, kas pateiks kaut ko sliktu par Latviju. Tāpat kā ar visu spēka ko piešķir Latvijas tauta dažiem kungiem, tas tiks izmantots pret viņiem korupcijā vai lai atņemt no tie pasi tauta viņas brīvība. Tikai jaatņem to spēka un jamaiņa ta sistēma un to attiecība un tie zagli vairs nebūs valdībā. Kapec Latvijas tauta to nesaprot un par ko viņi baidās?
2010.gada februārī jāatmaksā ap. 400 miljonu eiro liels Parex bankas sindicētais kredīts. Precīzu summu var pārbaudīt vecos gada pārskatos.
Jānis informēja aizdevējus, pirms viņi aizdeva naudu Parex, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums un mafijas banda, tā ka ja viņi šo naudu zaudēs, tā būs viņu pašu, nevis Latvijas tautas vaina.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finansēja Parex. Arī ERAB Jānis brīdināja par krāpšanu.
Aizdotā nauda ir jāzaudē kreditoriem, nevis Latvijas tautai!! Arī Ernst & Young auditoriem vajadzētu atmaksāt daļu zaudējumu, jo viņi strādāja nevērīgi un iesaistījās krāpniecības piesegšanā.
ERAB avots teica Jānim, ka viņiem bijis zināms, ka Parex ir aizdomīga banka, bet tik un tā aizdeva naudu.
ERAB finansē Parex banku, kas palīdz krieviem un ukraiņiem krāpties ar nodokļiem. Ārzonu depozītu pakalpojumi krieviem, ukraiņiem. Tas ir pretrunā ar ERAB statūtiem!
Ieinteresētās institūcijas, kas intervējušas Džonu: FIB, ASV Aizsardzības departaments, Britu izlūkdienests, the Economist un Wall Street Journal. Vienīgi Latvijas iestādes nav runājušas ar man un nav zvanijusi. Nedz Latvijas Iekšlietu ministrija, ne kāda cita Latvijas valsts iestāde nav runājusi ar Jāni, lai iegūtu informāciju, kas varētu palīdzēt Latvijai un tās tautai.
Parex bankai izsniegtie sindicētie kredīti, pēc Jāņa aprēķiniem: 100 miljoni eiro. 800 miljoni eiro kopā + 200 to 300 miljoni Parex bankas emitētajās obligācijās. 2 sindicētie kredīti. Gada pārskatu informācija par šiem kredītiem.
Mizuho Corporate Bank. Nosūtīts saraksts ar krāpšanas shēmām. CC četrām galvenajām bankām. ING Bank, Standard Bank London, JP Morgan, KBC Bank.
KBC un ING pārtrauca attiecības ar Parex. Mizuho atbildēja ar rupjību. Standard un JP Morgan London turpināja kreditēt arī pēc informācijas saņemšanas pa e-pastu. Sandžejs Koli pozēja fotogrāfijai kopā ar Valēriju Karginu Parex bankas viesībās par godu sindicēto kredītu līgumu parakstīšanai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nedarīja neko.
Jānis sniedza atmaskojošu interviju ASV Tieslietu departamentam, dodot viņiem detalizētu informāciju. Šīs intervijas saturam jābūt fiksētam ASV Tieslietu departamentā.
FIB bija ļoti ieinteresēts uzzināt, kā Parex atmazgā krievu naudu.
Naudas atmazgāšanai Parex izmantoja savas pārstāvniecības.
Igauņu jurists Artī. Pazina bijušos VDK aģentus Igaunijā. Tika iepazīstināts ar Parex caur VDK. VDK aģents mēģināja viņu šantažēt, mēģinot panākt, lai Artī apstiprina kādu nedrošu kredītu no Parex bankas. Šādā veidā bijušie VDK aģenti un cilvēki Pareksā, bet varbūt arī bankas īpašnieki, zaga naudu no Parex, ņemot kredītus, par kuriem nebija iespējams atgūt ķīlu, un vienkārši nozogot šo naudu.
Kargins un Krasovickis nebija no VDK. No VDK nāca ar kompāniju saistītie cilvēki un tās klienti.
Andris Grūtups, Parex maksājumi – Augstākā tiesa, VEF banka un Multibanka – abas VDK
(Juris Savickis – VDK), Multibanka – Guntis Indriksons – VDK, Trasta Komercbanka - VDK
Gan VEF banka, gan Multibanka ir iekļautas melnajā sarakstā kā VDK bankas, kas atbalsta organizētajiem noziedzniekiem zagt naudu.
Latvijas VDK arhīvi NEKAVĒJOTIES JĀATVER UN JĀPUBLISKO. Kād brīvība Latvija ja pec 18 gadi Latvija vel noslēpju tād lieta.
2.2 miljoni cilvēku bailēs atdevuši savu zemi dažiem oligarhiem. Šķēle, Andris Grūtups, Tautas partija, VDK naudas atmazgāšanas bankas – Krievijas ebreji, Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra. MILZĪGS korupcijas atvars.
Latvijas Ceļš – Aija Poča – ir Parex bankas valdes locekle.
2 bijušos premjerministrus Parex noalgojusi un nosūtījusi aizņemties naudu – Andris Bērziņš un Valdis Birkavs.
Tautas partijas kontakti – Grūtups, Šķēle, Helēna Demakova – prokuratūra strādā, lai izņemtu aizsardzības naudu no Parex un Aizkraukles bankas. Tautas partija kaļ plānus.
Aigars Kalvītis – Latvijas cīņa pret naudas atmazgāšanu, runas – tikai piesegšana un nekādas izmeklēšanas. Tautas partija. Kukuļi tika samaksāti pēc tam, kad viņš atkāpās no premjera amata. Rīgas Dinamo hokeja kluba īpašnieks – Gazprom – VDK organizācija. Nekādu paskaidrojumu, kā viņš ieguldījis naudu šajā pasākumā. Un nu viņš kļuvis arī par Latvijas Balzāma valdes locekli.
Mareks Segliņš – bloķē Parex lietas izmeklēšanu – bijušais tieslietu ministrs, pēc tam iekšlietu ministrs. Tikpat bēdīgi slavens ar savu korumpētību kā premjerministrs. Repše to zināja un skaidroja iepriekšējos gados, mēģinot viņu atmaskot. Viena no šādām lietām bija Latvijas robežkontroles posteņu būvniecība un peļņa, ko no tās guva Segliņš. Repše zinu viss kas notika un būs vajadzīgs tīrīšanas procesā, bet ir nomelnots un neefektīvs pats to veikt, kā norādija kad viņš bija pie varas. Taču viņam bija jazina par Parekss kā bijušais LB prezidents, un varēju to novērst daudz agrāk ja būt bijis tīrs no tām lietām.
Valdība atsakās izmeklēt organizētās noziedzības aktivitātes –
Kargins kontrolēja valdību ar naudas un šantāžas palīdzību
Šaurs cilvēku loks zog visu Latvijas iedzīvotāju naudu
Ikviens, kas kritizē Latvijas ekonomiku var tikt ieslodzīts cietumā uz sešiem gadiem.
Agnars Johansons – dzīvo Otavā – pārcēlies uz Latviju, strādājis Pasaules Bankā (PB) – strādājis ar Jāni Nagli Latvijas Privatizācijas aģentūrā (PA). Nagli nolūks bija izzagt kompānijas no Latvijas – saskaņā ar vienu no metodēm Šķēle dabū vienu procentu vai nelielu daļu kādā kompānijā. Pēc tam, izmantojot juridiskus trikus Sķēle privatizē valdības akcijas, lai pats pārņemtu kompāniju, nozogot to valdībai pilnīgi par velti vai par niecīgu summu.
Šķēlem bija galvenā gramatvedis vienu laiku Ave-Latai, Zenons Olbrijs, kas zināsiet sīkāku ka nauda bija noslēpts, caur kur tas ceļoju un kur varēt atrast.
Parex problēmas ir cieši saistītas ar Tautas partiju, Latvijas Ceļu un Ģenerālprokuratūru – Kargins un Šķēle ir divi lielie Latvijas zagļi. Viņi sagraus visu valsti.
Ar to kā to paša galvenā gramatvede ir atstāts Pareksā ir apliecinājums kā tie paši kontrolē Parekss jau šodien. Un, gan oligarhi, gan partijas ar ciešu netīrās darīšanas saistīts ar Parekss tagad japieņem lēmumu par papildas miljardus no Latvijas tautas nauda ko viņi ir gatavs ieskaitīt, tā ir vienkaršs kriminālu pasākums.
Jānis Naglis, citēju, teicis Agnaram Johansonam, kurš to savukārt pastāstījis Z. Jānim:„Visi Latvijas uzņēmumi ir jāprivatizē. Nav tik svarīgi, kam[tie tiek pārdoti], tā nu mēs tos savāksim Šķēlem.”
Naglis pats nozaga no Latvijas Universitāte viņas kopmītņu un izveidoju pārdaugas Naglis „Islande Viesnīca”.
Atgriezīsimies pie Parekss. Latvijas atteikšana no Parekss parādiem neietekmēs Latvija, kā valdība tēlo, uz to kā mazs Latvijas iedzīvotāji izmanto to banka, 70% no depozitiem ir ārzemju depoziti.
Vispar, Latvija jaateicās nevis tikai no Parekss parādiem bet arī viss valsts parāds ārzemēm. Ārzemju bankas ienāc un aizdeva dažiem korumpētiem cilvekiem to nauda Latvija nevis Latvijas tauta. Latvijas tauta nav atbildīgi tos summus atmaksāt uz to kā tikai oligarhi savāc to nauda. Latvija varēt solīt atdot ārzemju kreditoriem pusi nauda ko viņi palīdzēs sameklēt un savākt Šveice un citur pasaulē ko oligarhi ir noslēpusi, nauda kas bija apzagt no Latvijas tauta. Tad tu redzesiet kā viņi pakustināsies lai palīdzēt. Pārēju lai nosedz starptautiska audit firma kas palīdēja noslēpju lietas, Ernst & Young.
Nevaresiet nekad iekšā Latvijā tiesāt pret tie oligarhi uz to kā viņi rakst likumus gan zogu gan kukuļo. Viņi ir nosaukusi zagšana kā privatizācijas sertifikāti vai kautko cita, un nosauc to kā ‘īpašumu atņemšana’ nevis zagšana un ar to ir likumīgi! Jatiesā kā „Crimes Against Humanity” (Noziegumi pret cilvēci un Latvijas tautu), ar to nav laiku ierobežojums, plašāk iespējas ar tiesa lai atklāt taisnība un, varēsiet arī ievilkt tie kas palīdz slēpt tie noziegumi un nauda un darījumiem, kā viena kriminālu grupa ko viņi ir.
Es domā FIB un Anglijas un Eiropas drošības struktūras ir ļoti ieinterēsēt lai tīrīt Latvija, un ar tauta nebūs vienpat pret tie cilveki sakartošanas procesā.
Daļu no man dokumentāli pierādījumiem bija publicēts www.kargins.com.