Parex ziņojums
2010. gada janvāris. Intervijas ar Džon Kristmas (John Christmas) „Z Jānis”
2004. gada krāpšana, atklājis Z. Jānis, starptautisko attiecību grupas vadītājs.
Parex viņu informēja viņam darba sākumā, ka Pareksā pagātnē bijušas sliktas lietas, bet ka tās tiekot novērstas.
ASV vēstniecība viņu informēja, ka Parex bankai bijusi slikta pagātne, bet tas tiekot novērsts un ka tas esot labi.
80 % Parex bankas depozītu ir ārzonas depozīti ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lielāko daļu šo depozītu noguldījuši cilvēki no bijušās PSRS (tagadējām NVS valstīm).
Rezidentu kreditēšanas bizness bija vērsts uz to, lai atņemtu cilvēkiem viņu mājokļus. Negodīgi un sarežģīti līguma nosacījumi, kas ļāva viņiem atsavināt mājokļus pat tad, ja kredīts tika kārtīgi maksāts. Pēc viņu teiktā, mājokļi regulāri tikuši atsavināti, izmantojot juridiskas pilnvaras metodi. Tas bija viņu galvenais virzienu, kreditējot individuālus mājokļu īpašniekus.
Komerciālā kreditēšana (nav pārbaudīts). Viņi apzināti un mērķtiecīgi finansēja korupciju. Uzņēmumi, kas maksā kukuļus, gūst panākumus, viņi teica, tāpēc gribam, lai tie būtu mūsu klienti. Uzņēmumi, kas kukuļus nedod, Latvijā panākumus negūst. Tādēļ Parex par saviem klientiem izraudzījās tos, kas deva kukuļus.
Prēmijas tika maksātas skaidrā naudā vai aploksnēs. Tās tika izmaksātas bankas Ziemsvētku ballēs. Prēmijas saņēma kapitāla tirgu un investīciju nodaļas darbinieki, bet iespējams, ka tās tika maksātas arī pārējām trim struktūrvienībām. Jānis ir pārliecināts, ka prēmijas saņēma investīciju nodaļas darbinieki, jo Jānis to redzēja pats savām acīm.
Parex sniedza nepatiesu informāciju savā gada pārskatā. Parex bankas īpašnieki un vadītāji Kargins un Krasovickis apgalvoja, ka nesaņemot algu. Bet patiesībā viņi aizdeva naudu sev pašiem par zemiem procentiem un tad noguldīja to Parex bankā par ļoti augstiem procentiem, bet pēc tam iekasēja starpību. Šādā veidā viņiem tika izmaksātas milzu naudas summas. Abi apgalvoja, ka nav saņēmuši nekādas kompensācijas (laikraksti).
Vairāki aizņēmēji saņēma kredītus, kuru apmēri pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Rīgas Satiksmes kreditēšanas gadījums ir pierādīts – kredīti šai kompānijai pārsniedza Latvijas likumos noteiktos ierobežojumus. Parex sadalīja kredītu vairākās daļās, lai slēptu šo faktu.
Aizdevumi Latvijas Balzamam un tās kontrolpaketes turētājam SPI Group, kuras īpašnieks ir Jurijs Šeflers, bēdīgi slavens krievu mafijas boss. Krievijas tiesībsargājošās institūcijas izsludinājušas Šeflera meklēšanu un Latvijā viņam patvērumu sniedza Andris Šķēle.
Šķēle nozaga no Latvijas īpašumu Latvijas Balzamu, iegūstot to savā īpašumā. Tad Šķēle pārdeva šo uzņēmumu Šefleram, kurš tagad dzīvo Jūrmalā. Šeflers ir draudējis ar slepkavībām cilvēkiem Krievijā un ir masu slepkava, apgalvo Z. Jānis. Tolaik, kad Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu, viņš esot teicis, ka palīdzēšot „organizēt” Šefleram alkoholisko dzērienu tirgu. Pēc pārdošanas darījuma tika nošauti četri citu alkoholisko dzērienu firmu vadītāji. Tas notika pirms aptuveni sešiem gadiem. Dainis Peimanis bija pazīstamākais no šiem uzņēmējiem. Kad viņš savā automašīnā brauca uz mājām, divas citas automašīnas piespieda viņu apstāties. No automašīnām izlēca četri slepkavas un nošāva viņu. Nākamajā dienā arī šie četri tika atrasti nošauti – acīmredzot, lai slēptu nozieguma pēdas. Redz kas notiek ar cilveki kas pildiet prasības un aizstāv tie kā Šefleru un mūsu oligarhi.
Parex bankā regulāri cirkulēja runas par Šefleru un viņa slepkavībām. Parex darbinieki jokoja par starptautiska bankas likums „pazīsti savu klientu” un teica, ka pazīst savu lielāko klientu Šefleru ļoti labi.
Arī Berlat bija alkoholisko dzērienu firma. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tika izmantots, lai panāktu šīs kompānijas kriminālvajāšanu ar mērķi izspiest šo uzņēmumu no tirgus. Baumo, ka VID vadītājs Sončiks ar Šefleru esot vienojušies izspiest Berlat no tirgus.
Šķēle pārdeva Latvijas Balzamu zinot, ka saņems palīdzību, lai atbrīvotos no konkurentiem.
Šeflers ir Jūrmalas „Jaunā viļņa” konkursa sponsors.
Vēl viena Parex nelikumīga kreditēšanas shēma. Karginam, Krasovickim un VIP Avia, pārsniedzot Latvijas likumu atļaut daudzumu.
Nepatiess finansiālo risku mazināšanas (hedging) atspoguļojums bankas grāmatvedībā. Īstermiņa depozīti un ilgtermiņa aktīvi. Gada pārskatos viņi runāja par šīs neatbilstības izlīdzināšanu. Taču šie apgalvojumi bija maldinoši, jo patiesībā Parex darījumu rezultātā šīs neatbilstības tikai pieauga, nevis mazinājās. Ernst & Young auditoriem un Latvijas regulatoram būtu vajadzējis konstatēt šo faktu.
Gada pārskats. Prospektā, kas tiek izsūtīts reitingu aģentūrām un investoriem, ir detalizētāka informācija. Dabūjiet kādu eksemplāru.
Kad Z. Jānis atklāja, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums bez kapitāla, viņš par to informēja Ernst & Young. Pēc tam, kad bija saņēmuši šo informāciju, Ernst & Young turpināja auditēt šos krāpniekus un piesegt Parex banku. Jānis informēja Ernst & Young, tostarp arī Valteru Kronbergu, auditorfirmas galveno juridisko konsultantu.
Pēc tam, kad bija atklājis, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums, Z. Jānis par to detalizēti informēja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Viņi nekādi nereaģēja. FKTK uzdevums ir uzraudzīt Latvijā strādājošās bankas.
Kredīti saistītiem uzņēmumiem. Karginam un Krasovickim piederēja ārzonas firmas. Viņiem bija līzinga kompānija Krievijā un banka Baltkrievijā.
Jāņa tikšanās ar Georgiju Krasovicki, bankas līdzīpašnieka Krasovicka dēlu. Bankas īpašnieki savām vajadzībām dibināja līzinga kompānijas daudzās NVS valstīs. Aizdevumi šīm jaunajām kompānijām nāca no Parex kapitāla. Aizdotās summas pārsniedza grāmatvedībā uzrādīto bankas pamatkapitālu (tādējādi bankai 2004.gadā vairs nebija pamatkapitāla). Aizdevumi pietuvinātām politiskajām partijām pārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus. Bija skaidrs, ka krāpniecība bankā vēršas plašumā.
Parex bankas oficiālie aktīvi šodien ir vēl nevērtīgāki nekā tiek publiski atklāts. Stratēģija ir noturēt banku virs ūdens, saglabāt depozītus un izvairīties no nepieciešamības pārdot aktīvus. Pēc iespējas ilgāk aizkavēt aktīvu likvidāciju, jo tā atklātu patiesību par to vērtību un kam tie patiesībā tikuši atdoti.
Jānim tika teikts stāstīt rietumu bankām, ka mēs esam krietna, godīga banka.
Daudzi, to vidū Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība, bija neapmierināti, ka Z. Jānis popularizē Parex un strādā Parex.
Kad Jānis atmaskoja krāpnieciskās shēmas Parex bankā, šīs organizācijas kaunināja Jāni un atteicās ar viņu runāt.
Tie paši auditori, tas pats galvenais grāmatvedis, kas bankā strādāja 2004.gadā, strādā tur joprojām arī pēc tam, kad banku 2008. gada nogalē savā kontrolē pārņēma Latvijas valdība. Tagad krāpnieciskās shēmas tiek piesegtas jau ar valdības palīdzību un varēt nogāzt pretinieki ar mākslīgi bankas darījumi ar atpaļējoša dātumi.
Latvijas vēstniecība Londona tika izmantota kā restorāns, kur sarīkot viesības Parex bankas sindicēto kredītu devējiem.
Latvijas valdība ir līdzdalīga krāpnieciskās shēmas izvēršanā aizvien lielākos mērogos.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijas valdības ierēdņi gadiem ilgi no Parex saņēmuši skaidras naudas maksājumus aploksnēs, un Kargins tagad var viņus šantažēt. Ar šantāžas palīdzību viņš panācis, ka par Parex banku tiek maksāts ar nodokļu maksātāju naudu.
Ārzonas firmas ar depozītiem. Iedzīvotāju nauda tiek izmantota, lai atmaksātu depozītus ārzonu firmām. Tas ir briesmīgs kriminālnoziegums.
Jau 2004. gadā Jānis paredzēja, ka sindicētie kredīti sagraus visu ekonomiku, visu Latvijas tautsaimniecību.
Jānis par to cēla trauksmi jau 2004. gadā, kad Parex gatavojās saņemt šos sindicētos kredītus.
Jānis ir pārliecināts, ka Latvijai nāksies paziņot par savu bankrotu.
Parex sindicētie kredīti piespiedīs Latviju atzīt savu nespēju atmaksāt parādus.
Parex izmantoja Latvijas drošības policiju kā privātu dienestu, kā maksas pakalpojumu sniedzēju – viņu varā ir ieslodzīt uz sešiem gadiem cietumā ikvienu, kas pateiks kaut ko sliktu par Latviju. Tāpat kā ar visu spēka ko piešķir Latvijas tauta dažiem kungiem, tas tiks izmantots pret viņiem korupcijā vai lai atņemt no tie pasi tauta viņas brīvība. Tikai jaatņem to spēka un jamaiņa ta sistēma un to attiecība un tie zagli vairs nebūs valdībā. Kapec Latvijas tauta to nesaprot un par ko viņi baidās?
2010.gada februārī jāatmaksā ap. 400 miljonu eiro liels Parex bankas sindicētais kredīts. Precīzu summu var pārbaudīt vecos gada pārskatos.
Jānis informēja aizdevējus, pirms viņi aizdeva naudu Parex, ka Parex ir krāpniecisks uzņēmums un mafijas banda, tā ka ja viņi šo naudu zaudēs, tā būs viņu pašu, nevis Latvijas tautas vaina.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finansēja Parex. Arī ERAB Jānis brīdināja par krāpšanu.
Aizdotā nauda ir jāzaudē kreditoriem, nevis Latvijas tautai!! Arī Ernst & Young auditoriem vajadzētu atmaksāt daļu zaudējumu, jo viņi strādāja nevērīgi un iesaistījās krāpniecības piesegšanā.
ERAB avots teica Jānim, ka viņiem bijis zināms, ka Parex ir aizdomīga banka, bet tik un tā aizdeva naudu.
ERAB finansē Parex banku, kas palīdz krieviem un ukraiņiem krāpties ar nodokļiem. Ārzonu depozītu pakalpojumi krieviem, ukraiņiem. Tas ir pretrunā ar ERAB statūtiem!
Ieinteresētās institūcijas, kas intervējušas Džonu: FIB, ASV Aizsardzības departaments, Britu izlūkdienests, the Economist un Wall Street Journal. Vienīgi Latvijas iestādes nav runājušas ar man un nav zvanijusi. Nedz Latvijas Iekšlietu ministrija, ne kāda cita Latvijas valsts iestāde nav runājusi ar Jāni, lai iegūtu informāciju, kas varētu palīdzēt Latvijai un tās tautai.
Parex bankai izsniegtie sindicētie kredīti, pēc Jāņa aprēķiniem: 100 miljoni eiro. 800 miljoni eiro kopā + 200 to 300 miljoni Parex bankas emitētajās obligācijās. 2 sindicētie kredīti. Gada pārskatu informācija par šiem kredītiem.
Mizuho Corporate Bank. Nosūtīts saraksts ar krāpšanas shēmām. CC četrām galvenajām bankām. ING Bank, Standard Bank London, JP Morgan, KBC Bank.
KBC un ING pārtrauca attiecības ar Parex. Mizuho atbildēja ar rupjību. Standard un JP Morgan London turpināja kreditēt arī pēc informācijas saņemšanas pa e-pastu. Sandžejs Koli pozēja fotogrāfijai kopā ar Valēriju Karginu Parex bankas viesībās par godu sindicēto kredītu līgumu parakstīšanai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nedarīja neko.
Jānis sniedza atmaskojošu interviju ASV Tieslietu departamentam, dodot viņiem detalizētu informāciju. Šīs intervijas saturam jābūt fiksētam ASV Tieslietu departamentā.
FIB bija ļoti ieinteresēts uzzināt, kā Parex atmazgā krievu naudu.
Naudas atmazgāšanai Parex izmantoja savas pārstāvniecības.
Igauņu jurists Artī. Pazina bijušos VDK aģentus Igaunijā. Tika iepazīstināts ar Parex caur VDK. VDK aģents mēģināja viņu šantažēt, mēģinot panākt, lai Artī apstiprina kādu nedrošu kredītu no Parex bankas. Šādā veidā bijušie VDK aģenti un cilvēki Pareksā, bet varbūt arī bankas īpašnieki, zaga naudu no Parex, ņemot kredītus, par kuriem nebija iespējams atgūt ķīlu, un vienkārši nozogot šo naudu.
Kargins un Krasovickis nebija no VDK. No VDK nāca ar kompāniju saistītie cilvēki un tās klienti.
Andris Grūtups, Parex maksājumi – Augstākā tiesa, VEF banka un Multibanka – abas VDK
(Juris Savickis – VDK), Multibanka – Guntis Indriksons – VDK, Trasta Komercbanka - VDK
Gan VEF banka, gan Multibanka ir iekļautas melnajā sarakstā kā VDK bankas, kas atbalsta organizētajiem noziedzniekiem zagt naudu.
Latvijas VDK arhīvi NEKAVĒJOTIES JĀATVER UN JĀPUBLISKO. Kād brīvība Latvija ja pec 18 gadi Latvija vel noslēpju tād lieta.
2.2 miljoni cilvēku bailēs atdevuši savu zemi dažiem oligarhiem. Šķēle, Andris Grūtups, Tautas partija, VDK naudas atmazgāšanas bankas – Krievijas ebreji, Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra. MILZĪGS korupcijas atvars.
Latvijas Ceļš – Aija Poča – ir Parex bankas valdes locekle.
2 bijušos premjerministrus Parex noalgojusi un nosūtījusi aizņemties naudu – Andris Bērziņš un Valdis Birkavs.
Tautas partijas kontakti – Grūtups, Šķēle, Helēna Demakova – prokuratūra strādā, lai izņemtu aizsardzības naudu no Parex un Aizkraukles bankas. Tautas partija kaļ plānus.
Aigars Kalvītis – Latvijas cīņa pret naudas atmazgāšanu, runas – tikai piesegšana un nekādas izmeklēšanas. Tautas partija. Kukuļi tika samaksāti pēc tam, kad viņš atkāpās no premjera amata. Rīgas Dinamo hokeja kluba īpašnieks – Gazprom – VDK organizācija. Nekādu paskaidrojumu, kā viņš ieguldījis naudu šajā pasākumā. Un nu viņš kļuvis arī par Latvijas Balzāma valdes locekli.
Mareks Segliņš – bloķē Parex lietas izmeklēšanu – bijušais tieslietu ministrs, pēc tam iekšlietu ministrs. Tikpat bēdīgi slavens ar savu korumpētību kā premjerministrs. Repše to zināja un skaidroja iepriekšējos gados, mēģinot viņu atmaskot. Viena no šādām lietām bija Latvijas robežkontroles posteņu būvniecība un peļņa, ko no tās guva Segliņš. Repše zinu viss kas notika un būs vajadzīgs tīrīšanas procesā, bet ir nomelnots un neefektīvs pats to veikt, kā norādija kad viņš bija pie varas. Taču viņam bija jazina par Parekss kā bijušais LB prezidents, un varēju to novērst daudz agrāk ja būt bijis tīrs no tām lietām.
Valdība atsakās izmeklēt organizētās noziedzības aktivitātes –
Kargins kontrolēja valdību ar naudas un šantāžas palīdzību
Šaurs cilvēku loks zog visu Latvijas iedzīvotāju naudu
Ikviens, kas kritizē Latvijas ekonomiku var tikt ieslodzīts cietumā uz sešiem gadiem.
Agnars Johansons – dzīvo Otavā – pārcēlies uz Latviju, strādājis Pasaules Bankā (PB) – strādājis ar Jāni Nagli Latvijas Privatizācijas aģentūrā (PA). Nagli nolūks bija izzagt kompānijas no Latvijas – saskaņā ar vienu no metodēm Šķēle dabū vienu procentu vai nelielu daļu kādā kompānijā. Pēc tam, izmantojot juridiskus trikus Sķēle privatizē valdības akcijas, lai pats pārņemtu kompāniju, nozogot to valdībai pilnīgi par velti vai par niecīgu summu.
Šķēlem bija galvenā gramatvedis vienu laiku Ave-Latai, Zenons Olbrijs, kas zināsiet sīkāku ka nauda bija noslēpts, caur kur tas ceļoju un kur varēt atrast.
Parex problēmas ir cieši saistītas ar Tautas partiju, Latvijas Ceļu un Ģenerālprokuratūru – Kargins un Šķēle ir divi lielie Latvijas zagļi. Viņi sagraus visu valsti.
Ar to kā to paša galvenā gramatvede ir atstāts Pareksā ir apliecinājums kā tie paši kontrolē Parekss jau šodien. Un, gan oligarhi, gan partijas ar ciešu netīrās darīšanas saistīts ar Parekss tagad japieņem lēmumu par papildas miljardus no Latvijas tautas nauda ko viņi ir gatavs ieskaitīt, tā ir vienkaršs kriminālu pasākums.
Jānis Naglis, citēju, teicis Agnaram Johansonam, kurš to savukārt pastāstījis Z. Jānim:„Visi Latvijas uzņēmumi ir jāprivatizē. Nav tik svarīgi, kam[tie tiek pārdoti], tā nu mēs tos savāksim Šķēlem.”
Naglis pats nozaga no Latvijas Universitāte viņas kopmītņu un izveidoju pārdaugas Naglis „Islande Viesnīca”.
Atgriezīsimies pie Parekss. Latvijas atteikšana no Parekss parādiem neietekmēs Latvija, kā valdība tēlo, uz to kā mazs Latvijas iedzīvotāji izmanto to banka, 70% no depozitiem ir ārzemju depoziti.
Vispar, Latvija jaateicās nevis tikai no Parekss parādiem bet arī viss valsts parāds ārzemēm. Ārzemju bankas ienāc un aizdeva dažiem korumpētiem cilvekiem to nauda Latvija nevis Latvijas tauta. Latvijas tauta nav atbildīgi tos summus atmaksāt uz to kā tikai oligarhi savāc to nauda. Latvija varēt solīt atdot ārzemju kreditoriem pusi nauda ko viņi palīdzēs sameklēt un savākt Šveice un citur pasaulē ko oligarhi ir noslēpusi, nauda kas bija apzagt no Latvijas tauta. Tad tu redzesiet kā viņi pakustināsies lai palīdzēt. Pārēju lai nosedz starptautiska audit firma kas palīdēja noslēpju lietas, Ernst & Young.
Nevaresiet nekad iekšā Latvijā tiesāt pret tie oligarhi uz to kā viņi rakst likumus gan zogu gan kukuļo. Viņi ir nosaukusi zagšana kā privatizācijas sertifikāti vai kautko cita, un nosauc to kā ‘īpašumu atņemšana’ nevis zagšana un ar to ir likumīgi! Jatiesā kā „Crimes Against Humanity” (Noziegumi pret cilvēci un Latvijas tautu), ar to nav laiku ierobežojums, plašāk iespējas ar tiesa lai atklāt taisnība un, varēsiet arī ievilkt tie kas palīdz slēpt tie noziegumi un nauda un darījumiem, kā viena kriminālu grupa ko viņi ir.
Es domā FIB un Anglijas un Eiropas drošības struktūras ir ļoti ieinterēsēt lai tīrīt Latvija, un ar tauta nebūs vienpat pret tie cilveki sakartošanas procesā.
Daļu no man dokumentāli pierādījumiem bija publicēts www.kargins.com.
piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis
otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis
Kamparam apšaubāmas izcelsmes tūkstoši
http://www.ir.lv/2011/4/8/kamparam-naudu-avansa-iedevis-anonims-investors
Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors
Ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek, vismaz līdz apstākļu noskaidrošanai ministram jāatkāpjas, uzskata “Providus” pētnieki .
Kaut arī ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL, "Vienotība") pēdējos gados uzkrāti vien pāris tūkstoši latu, viņš spējis pērn atdot 63 465 latu lielu parādu, jo kāds uzņēmējs viņam avansā samaksājis par ministram piederošās SIA "Ronis" kapitāldaļu pirkumu. Otrs naudas avots bija sievas dāvinājums - viņa skaidru naudu uzkrājusi pēc īpašumu pārdošanas un mantojuma no tēva, tā Ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.
Ministrs uzskata, ka ir precizējis visas neskaidrības par savu 2010.gada deklarāciju, ir ievērojis likumu prasības un neredz pamatu demisijai. Premjera Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību konsultante Zanda Sadre sākotnēji Ir.lv informēja, ka Dombrovskis šodien ir vizītē Liepājā un līdz pirmdienai neko nekomentēs, bet vēlāk papildināja – Dombrovskis uzskata, ka gadījumā, ja atbildīgie dienesti Kampara deklarācijā konstatētas informācijas nepilnības vai pārkāpumus, “tad jāseko atbilstošai rīcībai.” Ministru prezidents pieļauj, ka politisko partiju apvienība „Vienotība” pārrunās šo jautājumu. Savukārt “Vienotības” preses dienestā Ir.lv informēja, ka “Vienotības” ētikas komisija iecerējusi tikties ar Kamparu un pārrunāt šos jautājumus.
2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58 265 latu, Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma „Ronis", kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks. Naudu vajadzējis iztikai, jo piecu cilvēku ģimene par Saeimas deputāta algu nav varējusi izdzīvot (sieva nestrādā algotu darbu) pēc tam, kad krīzes dēļ Kamparam zuduši papildienākumi no uzņēmuma peļņas. Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu (saskaņā ar deklarēto 2005.gadā - 50 000, 2006.gadā - 17 000, 2007.gadā - 60 000), bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - attiecīgi 2009.gadā strādājis ar 299 127 latu lieliem zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši -470 141 latu apmērā, liecina Lursoft dati. 2010.gada pārskats vēl nav iesniegts, bet pēc ministra vārdiem „varētu būt beidzies pa nullēm".
Uzņēmuma finanšu stāvoklis licis Kamparam meklēt investoru. Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu Kampars pēc atkārtotas vaicāšanas kategoriski atteicās nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar SIA "Ronis" finanšu rādītājiem. "Avanss iemaksāts, lai es noticētu, ka šis darījums ir patiess, " sacīja Kampars. To, cik daudz kapitāldaļu plānots pārdot, Kampars nevēlējās atklāt, bet norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki lēmumus pieņemšot pēc paritātes principa. Taču avansa summa Ls 35 000 latu gandrīz precīzi sakrīt ar visa uzņēmuma daļu nominālvērtību.
Otrs naudas avots parāda segšanai ir bijis 27 000 latu dāvinājums, ko ministrs saņēmis no sievas. Ilva Kampare 2007.gadā pārdevusi divas garāžas un dzīvokli Tukumā tā dēvētajā kara pilsētiņā, kur Kamparu ģimene dzīvojusi līdz jaunas mājas uzcelšanai (tam ņemts vēl cits aizdevums - aptuveni 225 000 eiro liels hipotekārais kredīts).
Ilva Kampare skaidroja, ka dzīvokli, "kurš 15 gadus nebija remontēts, atrodas ēkas pirmajā stāvā, kur apakšā nemitīgi applūdis pagrabs," tiešām esot pārdevusi par 8000 latu. "Es ļoti gribēju pārdot dārgāk, bet nebija iespēju," sacīja ministra sieva. Pārējo summu Kampare ieguvusi par garāžām, dzīvokļa mēbelēm un sadzīves tehniku, kā arī saņēmusi mantojumā no tēva. Mantojuma apmēru Kampare nevēlējās atklāt. Uz jautājumu, kāpēc 27 000 latu glabājusi skaidrā naudā, ekonomikas ministra sieva atbildēja, ka neuzticas bankām. Ilva nestrādā algotu darbu kopš ģimenē pirms sešiem gadiem piedzimis trešais dēls, kuram bijušas veselības problēmas. Tiesa, viņa dažreiz piepelnās ar radošiem darbiem.
Kampara oficiālie ienākumi pērn bijuši 21 062 lati, ko viņš saņēmis kā ministrs. Citu ienākumu viņam neesot, apgalvo Kampars. Maksājumiem par kredītsaistībām ministrs ik mēnesi tērējot aptuveni 800 latu, bet iztikšanai paliekot ap 500 - 600 latiem. Uz jautājumu, kā viņš spēj par šo summu uzturēt trīs bērnu ģimeni, Kampars atbildēja "ar lielām grūtībām."
Ministrs intervijā noraidīja minējumu, ka sievas veiktais dzīvokļa pārdošanas darījums oficiāli noformēts par zemāku summu, lai izvairītos no nodokļa nomaksas, taču nespēja paskaidrot, kāpēc dzīvesbiedre pārdevusi īpašumu par tirgus situācijai neierasti zemu cenu.
“Es nesaprotu, kā pēc tāda skaidrojuma, ministrs var palikt amatā. Katra no tām epizodēm atsevišķi varētu būt uz likumības robežas, bet tas viss stāsts kopumā.. tas nav savienojams ar ministra amatu vismaz līdz laikam, kamēr tiesībsargājošās iestādes sniedz savu atzinumu, “ tā Ir.lv pauda “Providus” pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, visgraujošākais ir ministra atteikums atklāt investora identiāti, liedzot sabiedrībai novērtēt, vai tā ir reāla persona un vai šis cilvēks iepriekš nav bijis saistīts ar kādiem Kampara pieņemtajiem lēmumiem ekonomikas ministra amatā. “Līdz tam brīdim, kad ministrs beidzot saprotami un ticami spēs atbildēt uz šiem jautājumiem, viņam būtu jāaiziet, “ sacīja Kažoka, norādot, ka iespējama arī situācija, ka likuma pārkāpumi tomēr tur nav atrodami, tomēr “demokrātiskā valstī, kur ir vismaz kāda politiskās atbildības latiņa, ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek. Ir svarīgi tas, kā tas izskatās un tas kopiespaids ir briesmīgs, it sevišķi par anonīmo investoru, par ministra sievu, kas 27 tūkstošus tur skaidrā naudā, jo baidās no bankām, par visām tām garāžām un iekārtām..Skaidrs, ka parastam Latvijas pilsonim viss var gadīties, bet ekonomikas ministram tas nepiedien.”
Līdzīgās domās ir arī “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. “Ja ministram ir tādā putrā privātais bizness, tad skaidrs, ka viņš ir diezgan vārīgā vai ietekmējamā stāvoklī. Vai nu viņam ir vai nav bijuši nelikumīgi avoti, bet uzticamību viņam kā augsta līmeņa valsts amatpersonai tas mazina. Ir grūti paļauties nopietnos lēmumos uz cilvēku, kuram tie ienākumu avoti ir tik ļoti milglaini, īpaši es domāju par avansa maksājumu par acīmredzami bēdīgā stāvoklī esošu kapitālsabiedrību, “ sacīja Kalniņš.
Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors
Ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek, vismaz līdz apstākļu noskaidrošanai ministram jāatkāpjas, uzskata “Providus” pētnieki .
Kaut arī ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL, "Vienotība") pēdējos gados uzkrāti vien pāris tūkstoši latu, viņš spējis pērn atdot 63 465 latu lielu parādu, jo kāds uzņēmējs viņam avansā samaksājis par ministram piederošās SIA "Ronis" kapitāldaļu pirkumu. Otrs naudas avots bija sievas dāvinājums - viņa skaidru naudu uzkrājusi pēc īpašumu pārdošanas un mantojuma no tēva, tā Ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.
Ministrs uzskata, ka ir precizējis visas neskaidrības par savu 2010.gada deklarāciju, ir ievērojis likumu prasības un neredz pamatu demisijai. Premjera Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību konsultante Zanda Sadre sākotnēji Ir.lv informēja, ka Dombrovskis šodien ir vizītē Liepājā un līdz pirmdienai neko nekomentēs, bet vēlāk papildināja – Dombrovskis uzskata, ka gadījumā, ja atbildīgie dienesti Kampara deklarācijā konstatētas informācijas nepilnības vai pārkāpumus, “tad jāseko atbilstošai rīcībai.” Ministru prezidents pieļauj, ka politisko partiju apvienība „Vienotība” pārrunās šo jautājumu. Savukārt “Vienotības” preses dienestā Ir.lv informēja, ka “Vienotības” ētikas komisija iecerējusi tikties ar Kamparu un pārrunāt šos jautājumus.
2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58 265 latu, Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma „Ronis", kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks. Naudu vajadzējis iztikai, jo piecu cilvēku ģimene par Saeimas deputāta algu nav varējusi izdzīvot (sieva nestrādā algotu darbu) pēc tam, kad krīzes dēļ Kamparam zuduši papildienākumi no uzņēmuma peļņas. Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu (saskaņā ar deklarēto 2005.gadā - 50 000, 2006.gadā - 17 000, 2007.gadā - 60 000), bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - attiecīgi 2009.gadā strādājis ar 299 127 latu lieliem zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši -470 141 latu apmērā, liecina Lursoft dati. 2010.gada pārskats vēl nav iesniegts, bet pēc ministra vārdiem „varētu būt beidzies pa nullēm".
Uzņēmuma finanšu stāvoklis licis Kamparam meklēt investoru. Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu Kampars pēc atkārtotas vaicāšanas kategoriski atteicās nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar SIA "Ronis" finanšu rādītājiem. "Avanss iemaksāts, lai es noticētu, ka šis darījums ir patiess, " sacīja Kampars. To, cik daudz kapitāldaļu plānots pārdot, Kampars nevēlējās atklāt, bet norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki lēmumus pieņemšot pēc paritātes principa. Taču avansa summa Ls 35 000 latu gandrīz precīzi sakrīt ar visa uzņēmuma daļu nominālvērtību.
Otrs naudas avots parāda segšanai ir bijis 27 000 latu dāvinājums, ko ministrs saņēmis no sievas. Ilva Kampare 2007.gadā pārdevusi divas garāžas un dzīvokli Tukumā tā dēvētajā kara pilsētiņā, kur Kamparu ģimene dzīvojusi līdz jaunas mājas uzcelšanai (tam ņemts vēl cits aizdevums - aptuveni 225 000 eiro liels hipotekārais kredīts).
Ilva Kampare skaidroja, ka dzīvokli, "kurš 15 gadus nebija remontēts, atrodas ēkas pirmajā stāvā, kur apakšā nemitīgi applūdis pagrabs," tiešām esot pārdevusi par 8000 latu. "Es ļoti gribēju pārdot dārgāk, bet nebija iespēju," sacīja ministra sieva. Pārējo summu Kampare ieguvusi par garāžām, dzīvokļa mēbelēm un sadzīves tehniku, kā arī saņēmusi mantojumā no tēva. Mantojuma apmēru Kampare nevēlējās atklāt. Uz jautājumu, kāpēc 27 000 latu glabājusi skaidrā naudā, ekonomikas ministra sieva atbildēja, ka neuzticas bankām. Ilva nestrādā algotu darbu kopš ģimenē pirms sešiem gadiem piedzimis trešais dēls, kuram bijušas veselības problēmas. Tiesa, viņa dažreiz piepelnās ar radošiem darbiem.
Kampara oficiālie ienākumi pērn bijuši 21 062 lati, ko viņš saņēmis kā ministrs. Citu ienākumu viņam neesot, apgalvo Kampars. Maksājumiem par kredītsaistībām ministrs ik mēnesi tērējot aptuveni 800 latu, bet iztikšanai paliekot ap 500 - 600 latiem. Uz jautājumu, kā viņš spēj par šo summu uzturēt trīs bērnu ģimeni, Kampars atbildēja "ar lielām grūtībām."
Ministrs intervijā noraidīja minējumu, ka sievas veiktais dzīvokļa pārdošanas darījums oficiāli noformēts par zemāku summu, lai izvairītos no nodokļa nomaksas, taču nespēja paskaidrot, kāpēc dzīvesbiedre pārdevusi īpašumu par tirgus situācijai neierasti zemu cenu.
“Es nesaprotu, kā pēc tāda skaidrojuma, ministrs var palikt amatā. Katra no tām epizodēm atsevišķi varētu būt uz likumības robežas, bet tas viss stāsts kopumā.. tas nav savienojams ar ministra amatu vismaz līdz laikam, kamēr tiesībsargājošās iestādes sniedz savu atzinumu, “ tā Ir.lv pauda “Providus” pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, visgraujošākais ir ministra atteikums atklāt investora identiāti, liedzot sabiedrībai novērtēt, vai tā ir reāla persona un vai šis cilvēks iepriekš nav bijis saistīts ar kādiem Kampara pieņemtajiem lēmumiem ekonomikas ministra amatā. “Līdz tam brīdim, kad ministrs beidzot saprotami un ticami spēs atbildēt uz šiem jautājumiem, viņam būtu jāaiziet, “ sacīja Kažoka, norādot, ka iespējama arī situācija, ka likuma pārkāpumi tomēr tur nav atrodami, tomēr “demokrātiskā valstī, kur ir vismaz kāda politiskās atbildības latiņa, ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek. Ir svarīgi tas, kā tas izskatās un tas kopiespaids ir briesmīgs, it sevišķi par anonīmo investoru, par ministra sievu, kas 27 tūkstošus tur skaidrā naudā, jo baidās no bankām, par visām tām garāžām un iekārtām..Skaidrs, ka parastam Latvijas pilsonim viss var gadīties, bet ekonomikas ministram tas nepiedien.”
Līdzīgās domās ir arī “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. “Ja ministram ir tādā putrā privātais bizness, tad skaidrs, ka viņš ir diezgan vārīgā vai ietekmējamā stāvoklī. Vai nu viņam ir vai nav bijuši nelikumīgi avoti, bet uzticamību viņam kā augsta līmeņa valsts amatpersonai tas mazina. Ir grūti paļauties nopietnos lēmumos uz cilvēku, kuram tie ienākumu avoti ir tik ļoti milglaini, īpaši es domāju par avansa maksājumu par acīmredzami bēdīgā stāvoklī esošu kapitālsabiedrību, “ sacīja Kalniņš.
Mirskis - krievu fašists EP (A.Cālīte: Barda dziesma Eiropai)
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=97293&date=2011-04-09
Dziedātājs, komponists un miljonārs Aleksandrs Mirskis, kurš ir arī eiroparlamentārietis un sociāldemokrāts, Eiropu brīdina par pilsoņu kara iespējamību mūsu valstī, jo "Latvijas parlamentā deputāti nacionālisti un nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā". Lai uz Mirska sirdsapziņas paliek pilsoņu kara nelaimes piesaukšana. Taču Latvijas valsts varas nesēju nosaukšana par nacistiem ir smags apvainojums ne tikai valstij, bet katram no mums, kas Saeimu ievēlējis.
Droši vien daudziem piemirsies, ka Latviju EP pārstāv tāds bards Mirskis. Viņš vairs nav saistīts ne ar vienu partiju, izstājies no "SC" un tagad, kā saka EP deputāte Sandra Kalniete, "pārstāv marginālu viedokli un runājis vienīgi savā vārdā".
Taču Mirskis nav kluss un nemanāms, viņš ir viens no visrunātīgākajiem Latvijas pārstāvjiem, plenārsēdes laikā pamanoties uzstāties četras reizes dienā – visbiežāk ar niknu repliku par balsošanas motīviem. Mirskis darbojas otrajā lielākajā EP politiskajā grupā jeb frakcijā – "Sociālistu un demokrātu aliansē" ("S&D"), kura deputātu deleģējusi darbam prestižajā Ārlietu komitejā, kā arī ES un Krievijas, ES un bijušo PSRS dienvidu republiku parlamentārās sadarbības komitejās. "S&D" jau gadiem Latvijai veltījusi dažādus pārmetumus. Bet tas jau ir daudz nopietnāk nekā nelielās Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāves Ždanokas centieni nomelnot mūsu valsti. Bez "S&D" neformāla idejiska atbalsta Mirskis neatļautos šādu patvaļību.
Ko tālāk? Mūsu eiroparlamentārieši šajā sasaukumā izvēlējušies "ignorēšanas taktiku". Droši vien tāpēc, lai neizpelnītos tādus pašus pārmetumus kā viņu priekšteči, sak, "jūs jau tur tikai ar Ždanokas apkarošanu nodarbojaties". Tomēr zināma valstiskās pašcieņas izpausme reizumis nenāktu par sliktu. Jo vairāk tāpēc, ka Mirskis, izbaudot to, ka attiecībā uz Latviju viņš netraucēti var atļauties arvien nekaunīgākus, aizvainojošākus izteicienus, pie sasniegtā diez vai apstāsies. Jau iepriekš viņš runājis, taču ierastās "nepilsoņus apspiež un pazemo" retorikas ietvaros.
Pirms pieciem gadiem bija līdzīgs notikums, tikai kā spoguļattēls. Proti, Nikolajs Kabanovs, tolaik no "bitēm", zaudēja tiesas prāvā pret četriem EP deputātiem no "TB"/LNNK – Krastu, Kristovski, Vaideri un Zīli. Viņš tika iesūdzēts par goda un cieņas aizskaršanu, jo Saeimas plenārsēdē sacīja: "(..) neliela tā saucamā Nāciju Eiropas deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā." Kabanova aizstāvēšanās pamatā bija apgalvojums – "fašisti jau nav nekas tāds īpašs, tā bija partija Itālijā, bet galīgi ne tāda pati kā Vācijas nacisti". Lai arī pēc tam Kabanovs atvainošanos pārvērta par farsu, tomēr tiesas spriedums ir nopietna lieta. Šajā gadījumā – iestāšanās pret nekritiski mētātiem vārdiem, kuru patiesā nozīme ir dziļi aizvainojoša ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī visai Latvijai. Jāpiebilst, ka Saeimas deputāti gan savu kolēģi tiesā nesūdzēja, kaut gan apvainoti tika arī viņi.
10. Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš "Kabanova prāvā" bija viens no prasības pieteicēju advokātiem. Nu viņš pats nokļuvis tādā pašā situācijā kā Inese Vaidere, kuru viņš pārstāvēja.
Lai pret EP deputātu varētu uzsākt tiesvedību, nepieciešams, lai Eiroparlaments nobalso par viņa tiesiskās imunitātes atcelšanu. Parlamentārieši ir diezgan solidāri un savējos izdod samērā reti. Tāpēc, ja arī Saeimas deputāti Mirski vēlēsies iesūdzēt tiesā, bez mūsu eiroparlamentāriešu palīdzības neiztikt – tikai viņiem ir iespēja izskaidrot saviem kolēģiem, kāpēc šāda tiesvedība Latvijas valstij ir nozīmīga, līdz ar to – imunitāte atceļama.
Dziedātājs, komponists un miljonārs Aleksandrs Mirskis, kurš ir arī eiroparlamentārietis un sociāldemokrāts, Eiropu brīdina par pilsoņu kara iespējamību mūsu valstī, jo "Latvijas parlamentā deputāti nacionālisti un nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā". Lai uz Mirska sirdsapziņas paliek pilsoņu kara nelaimes piesaukšana. Taču Latvijas valsts varas nesēju nosaukšana par nacistiem ir smags apvainojums ne tikai valstij, bet katram no mums, kas Saeimu ievēlējis.
Droši vien daudziem piemirsies, ka Latviju EP pārstāv tāds bards Mirskis. Viņš vairs nav saistīts ne ar vienu partiju, izstājies no "SC" un tagad, kā saka EP deputāte Sandra Kalniete, "pārstāv marginālu viedokli un runājis vienīgi savā vārdā".
Taču Mirskis nav kluss un nemanāms, viņš ir viens no visrunātīgākajiem Latvijas pārstāvjiem, plenārsēdes laikā pamanoties uzstāties četras reizes dienā – visbiežāk ar niknu repliku par balsošanas motīviem. Mirskis darbojas otrajā lielākajā EP politiskajā grupā jeb frakcijā – "Sociālistu un demokrātu aliansē" ("S&D"), kura deputātu deleģējusi darbam prestižajā Ārlietu komitejā, kā arī ES un Krievijas, ES un bijušo PSRS dienvidu republiku parlamentārās sadarbības komitejās. "S&D" jau gadiem Latvijai veltījusi dažādus pārmetumus. Bet tas jau ir daudz nopietnāk nekā nelielās Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāves Ždanokas centieni nomelnot mūsu valsti. Bez "S&D" neformāla idejiska atbalsta Mirskis neatļautos šādu patvaļību.
Ko tālāk? Mūsu eiroparlamentārieši šajā sasaukumā izvēlējušies "ignorēšanas taktiku". Droši vien tāpēc, lai neizpelnītos tādus pašus pārmetumus kā viņu priekšteči, sak, "jūs jau tur tikai ar Ždanokas apkarošanu nodarbojaties". Tomēr zināma valstiskās pašcieņas izpausme reizumis nenāktu par sliktu. Jo vairāk tāpēc, ka Mirskis, izbaudot to, ka attiecībā uz Latviju viņš netraucēti var atļauties arvien nekaunīgākus, aizvainojošākus izteicienus, pie sasniegtā diez vai apstāsies. Jau iepriekš viņš runājis, taču ierastās "nepilsoņus apspiež un pazemo" retorikas ietvaros.
Pirms pieciem gadiem bija līdzīgs notikums, tikai kā spoguļattēls. Proti, Nikolajs Kabanovs, tolaik no "bitēm", zaudēja tiesas prāvā pret četriem EP deputātiem no "TB"/LNNK – Krastu, Kristovski, Vaideri un Zīli. Viņš tika iesūdzēts par goda un cieņas aizskaršanu, jo Saeimas plenārsēdē sacīja: "(..) neliela tā saucamā Nāciju Eiropas deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā." Kabanova aizstāvēšanās pamatā bija apgalvojums – "fašisti jau nav nekas tāds īpašs, tā bija partija Itālijā, bet galīgi ne tāda pati kā Vācijas nacisti". Lai arī pēc tam Kabanovs atvainošanos pārvērta par farsu, tomēr tiesas spriedums ir nopietna lieta. Šajā gadījumā – iestāšanās pret nekritiski mētātiem vārdiem, kuru patiesā nozīme ir dziļi aizvainojoša ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī visai Latvijai. Jāpiebilst, ka Saeimas deputāti gan savu kolēģi tiesā nesūdzēja, kaut gan apvainoti tika arī viņi.
10. Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš "Kabanova prāvā" bija viens no prasības pieteicēju advokātiem. Nu viņš pats nokļuvis tādā pašā situācijā kā Inese Vaidere, kuru viņš pārstāvēja.
Lai pret EP deputātu varētu uzsākt tiesvedību, nepieciešams, lai Eiroparlaments nobalso par viņa tiesiskās imunitātes atcelšanu. Parlamentārieši ir diezgan solidāri un savējos izdod samērā reti. Tāpēc, ja arī Saeimas deputāti Mirski vēlēsies iesūdzēt tiesā, bez mūsu eiroparlamentāriešu palīdzības neiztikt – tikai viņiem ir iespēja izskaidrot saviem kolēģiem, kāpēc šāda tiesvedība Latvijas valstij ir nozīmīga, līdz ar to – imunitāte atceļama.
Ierēdņu uzturēšanai valsts no katra lata izlieto 26 santīmus (Eiropā 10)
http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=12501
11.04.2011 Autors: BNS
Latvijā no katra budžeta lata 26 santīmi tiek tērēti ierēdņu uzturēšanai, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzina ekonomiste un analītiķe Jevgeņija Zaiceva.
"Valdība konsolidācijas budžetu veido visai viltīgi. Starptautiskā valūtas fonda pirmā, ar valsts uzdevumu samazināšanu saistītā prasība ir - samazināt algu līmeni valsts pārvaldes iestādēs. Tā ir vienīgā pozīcija, kura nav izpildīta. Citas - sociālā budžeta samazināšana, izglītības izdevumu apcirpšana u.tml. - ir izpildītas. Šī - nav," teica Zaiceva.
Viņa norādīja, ka sastādot 2011.gada budžetu un meklējot 2011.gada budžeta konsolidācijas (izdevumu samazinājuma) avotus, Valda Dombrovska valdība palielināja valsts aparāta uzturēšanas izdevumus par 69 miljoniem latu attiecībā pret 2010.gada līmeni. "Tajā skaitā atalgojumu - par 20,73 miljoniem. Daļa no šī algas pieauguma saistīta ar Satversmes tiesas lēmuma (tiesnešu atalgojuma pieaugums) izpildi, bet tie ir tikai 6,9 miljoni latu, nevis 20,73. Liela daļa pārējā pieauguma tiek motivēta ar to, ka jādarbojas ar eiroinstrumentiem. Taču eirofondi Latvijā tiek apgūti slikti (kopš 2000. gada - ik gadus tikai ap 70% no iecerētā), tāpēc algas pieaugums sakarā ar tiem ir vienkārši neloģisks. Eironaudu kā pienākas tātad neapgūstam, bet summas šo naudu administrējošā aparāta uzturēšanai pastāvīgi aug," piebilda ekonomiste.
"Pārbaudot likumā Par 2011. gada valsts budžetu plānotos ministriju un to padoto iestāžu uzturēšanas izdevumus, salīdzinot tos ar 2010. gada izdevumiem, mēs konstatējām, ka no 27 budžeta subjektiem kopējās uzturēšanai plānotās summas pieauga 16 subjektos. Neattaisnotu atalgojuma pieaugumu konstatējām 13 no 27 budžeta subjektiem. Novērtējuši valsts budžeta izdevumus valsts aparāta uzturēšanai (izdevumu postenis - «kārtējie izdevumi»), mēs uzskatām, ka 2011. gadā nepamatoti ieplānots izdevumu pieaugums par kopējo summu 69 422 113 lati. Tajā skaitā - nepamatoti ieplānots atalgojuma pieaugums (kopā ar sociāliem maksājumiem) par 17 156 786 latiem. Loģiska un ekonomiska pamatojuma tādam valsts budžeta izdevumu pieaugumam nav," teica eksperte.
Pēc viņas teiktā, valsts aparāta uzturēšanai šodien tiek tērēti 26% no budžeta izdevumu summas. "Divdesmit seši santīmi no katra lata aiziet ierēdņu uzturēšanai. Eiropa, neraugoties uz lielajiem tēriņiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības institūtu uzturēšanu, tam izdod vien 10 santīmus. Un šobrīd viņi laiž to lejā līdz 7,5%," informēja Zaiceva.
"Mans viedoklis par situāciju Latvijā - tā ir izteikta zaimošana un pilnīga ignorance attieksmē pret tautu, kura nodrošina valsts aparāta uzturēšanu. Turklāt tā ir valdības ignorance attieksmē pret pašas saistībām," piebilda ekonomiste.
11.04.2011 Autors: BNS
Latvijā no katra budžeta lata 26 santīmi tiek tērēti ierēdņu uzturēšanai, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzina ekonomiste un analītiķe Jevgeņija Zaiceva.
"Valdība konsolidācijas budžetu veido visai viltīgi. Starptautiskā valūtas fonda pirmā, ar valsts uzdevumu samazināšanu saistītā prasība ir - samazināt algu līmeni valsts pārvaldes iestādēs. Tā ir vienīgā pozīcija, kura nav izpildīta. Citas - sociālā budžeta samazināšana, izglītības izdevumu apcirpšana u.tml. - ir izpildītas. Šī - nav," teica Zaiceva.
Viņa norādīja, ka sastādot 2011.gada budžetu un meklējot 2011.gada budžeta konsolidācijas (izdevumu samazinājuma) avotus, Valda Dombrovska valdība palielināja valsts aparāta uzturēšanas izdevumus par 69 miljoniem latu attiecībā pret 2010.gada līmeni. "Tajā skaitā atalgojumu - par 20,73 miljoniem. Daļa no šī algas pieauguma saistīta ar Satversmes tiesas lēmuma (tiesnešu atalgojuma pieaugums) izpildi, bet tie ir tikai 6,9 miljoni latu, nevis 20,73. Liela daļa pārējā pieauguma tiek motivēta ar to, ka jādarbojas ar eiroinstrumentiem. Taču eirofondi Latvijā tiek apgūti slikti (kopš 2000. gada - ik gadus tikai ap 70% no iecerētā), tāpēc algas pieaugums sakarā ar tiem ir vienkārši neloģisks. Eironaudu kā pienākas tātad neapgūstam, bet summas šo naudu administrējošā aparāta uzturēšanai pastāvīgi aug," piebilda ekonomiste.
"Pārbaudot likumā Par 2011. gada valsts budžetu plānotos ministriju un to padoto iestāžu uzturēšanas izdevumus, salīdzinot tos ar 2010. gada izdevumiem, mēs konstatējām, ka no 27 budžeta subjektiem kopējās uzturēšanai plānotās summas pieauga 16 subjektos. Neattaisnotu atalgojuma pieaugumu konstatējām 13 no 27 budžeta subjektiem. Novērtējuši valsts budžeta izdevumus valsts aparāta uzturēšanai (izdevumu postenis - «kārtējie izdevumi»), mēs uzskatām, ka 2011. gadā nepamatoti ieplānots izdevumu pieaugums par kopējo summu 69 422 113 lati. Tajā skaitā - nepamatoti ieplānots atalgojuma pieaugums (kopā ar sociāliem maksājumiem) par 17 156 786 latiem. Loģiska un ekonomiska pamatojuma tādam valsts budžeta izdevumu pieaugumam nav," teica eksperte.
Pēc viņas teiktā, valsts aparāta uzturēšanai šodien tiek tērēti 26% no budžeta izdevumu summas. "Divdesmit seši santīmi no katra lata aiziet ierēdņu uzturēšanai. Eiropa, neraugoties uz lielajiem tēriņiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības institūtu uzturēšanu, tam izdod vien 10 santīmus. Un šobrīd viņi laiž to lejā līdz 7,5%," informēja Zaiceva.
"Mans viedoklis par situāciju Latvijā - tā ir izteikta zaimošana un pilnīga ignorance attieksmē pret tautu, kura nodrošina valsts aparāta uzturēšanu. Turklāt tā ir valdības ignorance attieksmē pret pašas saistībām," piebilda ekonomiste.
svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis
Affirmative Action (pozitīvā diskriminācija)
AFFIRMATIVE ACTION
Es nezinu kā to pārtulkot latviski, bet Rietumos, sevišķi ASV, tie ir svēti vārdi. Tie nozīmē, ka ir identificētas cilvēku grupas, pret kurām agrāk bija diskriminācija, un tagad, lai atlīdzinātu viņiem, vajag palīdzēt visādos veidos un dot priekšroku. Rietumos tās grupas ir galvenokārt sievietes un minoritātes. Ir noskaidrots, ka sievietēm maksāja tikai 80% no tā, ko maksāja vīriešiem par to pašu darbu, un sievietēm un minoritātēm bija likti ceļā šķēršļi lai viņi netiktu tālāk un augstāk darbā un karjerā. Lai to netaisnību atlīdzinātu, tika pieņemti stipri valsts likumi, kas daļēji diskriminēja baltos un īpaši vīriešus.
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
Es nezinu kā to pārtulkot latviski, bet Rietumos, sevišķi ASV, tie ir svēti vārdi. Tie nozīmē, ka ir identificētas cilvēku grupas, pret kurām agrāk bija diskriminācija, un tagad, lai atlīdzinātu viņiem, vajag palīdzēt visādos veidos un dot priekšroku. Rietumos tās grupas ir galvenokārt sievietes un minoritātes. Ir noskaidrots, ka sievietēm maksāja tikai 80% no tā, ko maksāja vīriešiem par to pašu darbu, un sievietēm un minoritātēm bija likti ceļā šķēršļi lai viņi netiktu tālāk un augstāk darbā un karjerā. Lai to netaisnību atlīdzinātu, tika pieņemti stipri valsts likumi, kas daļēji diskriminēja baltos un īpaši vīriešus.
Bet kā bija Latvijā? Vai bija kāda diskriminācija pret latviešiem laika posmā no 1940. – 2010. g.?
No 1940.g. līdz Staļina nāvei 1953.g. latvieši tika nogalināti, izsūtīti uz nāvi Sibīrijā, dzīti ārā no Latvijas līdz 1/3 latviešu vairs nebija Latvijā. Pat šodien var dzirdēt no viena otra krieva „mums vajadzēja nošaut vairāk no jums”.
1945. – 1991.g. pārpalikušie latvieši Latvijā tika terorizēti un diskriminēti visos iedomājamos veidos. Diskriminēti darbā, diskriminēti dzīves vietās, diskriminēti skolās, diskriminēti slimnīcās, diskriminēti veikalos. Diskriminēti tikai tādēļ, ka bija latvieši. Priekšroka visur tika dota iepludinātiem kolonistiem.
1991. – 2010.g. Latvija tika tā izzagta, ka gandrīz nekas nepalika pāri parastiem latviešiem. Visu sagrāba krievu biznesmeņi, komjaunieši un pārkrievotie latviešu oligarhi. Un tagad viņi grib nozagt pēdējo - mūsu valodu. Latvijā jau tagad var iztikt tikai ar krievu valodu, bet ne tikai ar latviešu valodu.
Nevar salīdzināt diskrimināciju pret sievietēm un minoritātēm Rietumos ar to kas notika ar latviešiem Latvijā. Nogalināt cilvēku ir vislielākā iespējamā diskriminācija un es nedomāju, ka kādam latvietim bija dota izvēle vai nu palikt Latvijā un dabūt tikai 80% no algas vai braukt uz Sibīriju lopu vagonos. Tādēļ diskriminācija pret latviešiem Latvijā bija vairākas pakāpes augstāka, nekā pret sievietēm un minoritātēm Rietumos. Tādēļ latviešiem ir vajadzīga ‘Super AFFIRMATIVE ACTION’, ko vajag īstenot ASV, ES, NATO un (?)Krievijai.
To gaidot, pēdējos 20 gados es esmu izveidojis savu mazo, personālo AFFIRMATIVE ACTION. Esmu palīdzējis simtiem cilvēku un tie gandrīz visi bija latvieši. Neviens mani nekritizēja par to – ne čekisti, ne PLL, ne mans vārdabrālis.
Ārstēšanā runa nav vai ārstēt vienu savādāk nekā otru, bet gan ko darīt, ja trūkst zāles, aparatūra, slimnīcu gultas, utt., vai ir atļauts dot priekšroku latviešiem? Var argumentēt, ka latviešu veselība cieta no 50 g. ilgās diskriminācijas Latvijā, daudziem veselība salūza Sibīrijas lēģeros un krievu cietumos, citi tika sūtīti uz Černobiļu, un daudziem citiem nav naudas priekš ārsta, jo krievu biznesmeņi nedod darbu tādēļ, ka nerunā krieviski.
Ja es būtu atgriezies strādāt Latvijā, es strādātu par brīvu un virsstundas. Vai ārsts, kas strādā par brīvu un pēc obligātajām stundām, var izvēlēties ko ārstēt? Es domāju, ka daudzi ārsti dotu priekšroku savai ģimenei un Latvijā latvieši ir kā mana „ģimene”. Nezinu atbildi uz visu to un tādēļ, lai nekļūdītos, izlēmu palikt ASV.
Ārstam jārīkojas visaugstākā ētikas līmenī. Bet kā ir ar ārstiem Latvijā? Daudzi neprot valsts valodu jau vairākus gadu desmitus dzīvojot Latvijā. Vai viņi var ārstēt latviešus un krievus līdzīgi? Kā ar tiem ārstiem, kas nāk uz darbu piedzērušies? Kā ar ārstiem, kas pieņem ‘aplokšņu naudu’? Un kā ar ārstiem, kas melo, kā tas viens Ventspils ārsts nedēļu atpakaļ? Nebūtu grūti atrast dažus cilvēkus Ventspilī, kas intervētu šī ārsta pacientus lai noskaidrotu cik viņš ir pieņēmis naudu aploksnēs. Rietumos un sevišķi ASV par aplokšņu naudas ņemšanu ārstu izslēgtu no ārstu biedrības momentā, jo to uzskata par pacientu krāpšanu un diskrimināciju pret pacientiem, kam nav naudas.
Pēc tam, kad Izraēla tika dibināta 1948.g., Vācija īstenoja milzu AFFIRMATIVE ACTION un palīdzēja Izraēlai visādos veidos, kas varbūt bija izšķiroši Izraēlas pastāvēšanai. Summas, ko Vācija deva, bija tik lielas, ka ir slepenas vēl šodien (lai nesadusmotu arābus). Pēc Otrā pasaules kara Vācija rīkojās godīgi. Vācu karš pret ebrejiem beidzās 1945. gadā.
Ja tikai karš pret Latviju un latviešiem būtu beidzies 1945.g. Mēs varam tikai sapņot par to, jo karš turpinās līdz šodienai ar Latvijas pārkrievošanu un lienošo okupāciju.
• Izraēla tika dibināta 1948.g,
• bet gandrīz tajā pašā laikā - 1949.g. tūkstošiem latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju.
Latvijai arī vajag milzīgu AFFIRMATIVE ACTION un te tai vajag būt 500 000 krievu repatriācijai uz viņu tēvzemi, ko arī Putins grib. Starp tiem vajag būt visiem, kam bija kādi sakari ar krievu armiju, miliciju un čeku. Krievija te var palīdzēt visvairāk, bet vai Krievija būs tik godīga kā pēckara Vācija?
AFFIRMATIVE ACTION gaidot,
Aivars Slucis, latvietis
Krievu repatriācija
LABS RAKSTS
„Latvijas Avīze” 2011.g. 31. martā publicēja ārsta Aivara Sluča rakstu „Ne ātro vilcienu uz Maskavu, bet mūri Zilupes krastā”. Tas ir vērtīgs, labs, politiski nozīmīgs raksts , kas aizstāv latviešus, kas mudina pārskatīt, kādēļ militāristiem un viņu ģimenēm bija atļauts palikt Latvijā, aicina prasīt ES nopietnu palīdzību likvidēt okupācijas sekas un tā beidzot pabeigt Otro pasaules karu Latvijā.
Tas ir raksts, ko vajadzētu publicēt visās latviešu avīzēs visā pasaulē.
ATIS SKALBERGS, publicists.
„Latvijas Avīze” 2011.g. 31. martā publicēja ārsta Aivara Sluča rakstu „Ne ātro vilcienu uz Maskavu, bet mūri Zilupes krastā”. Tas ir vērtīgs, labs, politiski nozīmīgs raksts , kas aizstāv latviešus, kas mudina pārskatīt, kādēļ militāristiem un viņu ģimenēm bija atļauts palikt Latvijā, aicina prasīt ES nopietnu palīdzību likvidēt okupācijas sekas un tā beidzot pabeigt Otro pasaules karu Latvijā.
Tas ir raksts, ko vajadzētu publicēt visās latviešu avīzēs visā pasaulē.
ATIS SKALBERGS, publicists.
Vilnītis paralizē KNAB darbību
IELIKTENIS
Jau ilgāk par gadu KNAB darbs ir paralizēts. Biroja vadītājs Normunds Vilnītis nav spējis šo valstij nozīmīgo iestādi godprātīgi vadīt, bet radījis neskaitāmus konfliktus ar saviem vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku, daudzi biroja darbinieki dažādu nesaskaņu rezultātā aizgājuši no darba. 2010. gada beigās Strīķe iesniedza premjeram Dombrovskim sūdzības par Vilnīša pārkāpumiem. Pārkāpumi bija sešdesmit seši. Daudzi domāja, ka premjers atstādinās Vilnīti no darba, bet tāda likuma nav, kas ļautu to darīt, tāpēc tika nolemts, ka nodibinās speciālu komisiju, kas izvērtēs visus pārkāpumus un tā savus secinājumus izklāstīs Saeimai, kas pieņems galīgo lēmumu. Vilnītis vairākkārt ir atkārtojis, ka tikai Saeimai ir tiesības viņu noņemt. Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeijers, iepazinies ar sūdzībām, atzina, ka tās ir visai nopietnas, ka gaidīs komisijas slēdzienu. Kad šī komisija sāks darbu un kad beigs, nav zināms. Šajā laikā biroja darbinieks J.Jurašs paziņoja, ka Vilnītis viņam licis noklausīties dažādu politiķu sarunas. Vilnītis pārgāja uzbrukumā un atlaida no darba savu vietnieku Alvi Vilku. Premjers 31. martā atcēla Vilnīša rīkojumu par atcelšanu no darba. Ko pārstāv Vilnītis, kā intereses viņš aizstāv? Tas ir noslēpums. Ir zināms, ka Latvijas oligarhi nav pateikuši par viņu nevienu sliktu vārdu, toties viņi ir naidīgi pret Jutu Strīķi. Oligarhu interesēs ir, lai neviena amatpersona nespētu ierobežot viņu varu, lai paši Saeimas deputāti nebūtu nacionāli un patriotiski noskaņoti, lai valsts pārvalde būtu nevarīga, nespējīga un, protams, lai tāds KNAB tikai skaitītos un imitētu savu darbu. Vilnītim tas ir izdevies. Es personīgi esmu divas reizes griezies KNAB, lai uzzinātu, vai mana ierosinātā krimināllieta par valsts izlaupīšanu ir devusi pozitīvu rezultātu un saņēmu formālu atbildi, ka „notiek izmeklēšana un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta 1. daļu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, līdz ar to izmeklēšanas interesēs informācijas sniegšana nav pieļaujama.” Paraksts: K.Ragže. Apritējuši 13 mēneši un nekas nav izdarīts. Tāda ir realitāte.
Kad ieliktenim beidzot ierādīs īsto vietu?
ATIS SKALBERGS
Jau ilgāk par gadu KNAB darbs ir paralizēts. Biroja vadītājs Normunds Vilnītis nav spējis šo valstij nozīmīgo iestādi godprātīgi vadīt, bet radījis neskaitāmus konfliktus ar saviem vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku, daudzi biroja darbinieki dažādu nesaskaņu rezultātā aizgājuši no darba. 2010. gada beigās Strīķe iesniedza premjeram Dombrovskim sūdzības par Vilnīša pārkāpumiem. Pārkāpumi bija sešdesmit seši. Daudzi domāja, ka premjers atstādinās Vilnīti no darba, bet tāda likuma nav, kas ļautu to darīt, tāpēc tika nolemts, ka nodibinās speciālu komisiju, kas izvērtēs visus pārkāpumus un tā savus secinājumus izklāstīs Saeimai, kas pieņems galīgo lēmumu. Vilnītis vairākkārt ir atkārtojis, ka tikai Saeimai ir tiesības viņu noņemt. Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeijers, iepazinies ar sūdzībām, atzina, ka tās ir visai nopietnas, ka gaidīs komisijas slēdzienu. Kad šī komisija sāks darbu un kad beigs, nav zināms. Šajā laikā biroja darbinieks J.Jurašs paziņoja, ka Vilnītis viņam licis noklausīties dažādu politiķu sarunas. Vilnītis pārgāja uzbrukumā un atlaida no darba savu vietnieku Alvi Vilku. Premjers 31. martā atcēla Vilnīša rīkojumu par atcelšanu no darba. Ko pārstāv Vilnītis, kā intereses viņš aizstāv? Tas ir noslēpums. Ir zināms, ka Latvijas oligarhi nav pateikuši par viņu nevienu sliktu vārdu, toties viņi ir naidīgi pret Jutu Strīķi. Oligarhu interesēs ir, lai neviena amatpersona nespētu ierobežot viņu varu, lai paši Saeimas deputāti nebūtu nacionāli un patriotiski noskaņoti, lai valsts pārvalde būtu nevarīga, nespējīga un, protams, lai tāds KNAB tikai skaitītos un imitētu savu darbu. Vilnītim tas ir izdevies. Es personīgi esmu divas reizes griezies KNAB, lai uzzinātu, vai mana ierosinātā krimināllieta par valsts izlaupīšanu ir devusi pozitīvu rezultātu un saņēmu formālu atbildi, ka „notiek izmeklēšana un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta 1. daļu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, līdz ar to izmeklēšanas interesēs informācijas sniegšana nav pieļaujama.” Paraksts: K.Ragže. Apritējuši 13 mēneši un nekas nav izdarīts. Tāda ir realitāte.
Kad ieliktenim beidzot ierādīs īsto vietu?
ATIS SKALBERGS
MŪRI ZILUPES KRASTĀ
NE ĀTRO VILCIENU UZ MASKAVU, BET MŪRI ZILUPES KRASTĀ.
Vilcienam jāiet no Tallinas caur Rīgu uz Varšavu, Berlīni, Parīzi, uz civilizētām, demokrātiskām zemēm.
Mūris Zilupes krastā nozīmētu pagriezt muguru tumsai, ļaunumam, nāvei, kas ir viss, kas ir nācis no turienes 500 gadus.
Čekas ietekmes aģenti un uzpirktie žurnālisti, protams, sauks mūri Zilupes krastos par Berlīnes mūri, bet Berlīnes mūris bija lai turētu cilvēkus iekšā, tādēļ Zilupes mūris būtu līdzīgs Ķīnas mūrim, kuru cēla lai turētu ienaidniekus – mongoļus ārā.
Zilupes mūrim nevajag būt fiziskam, materiālam, bet gan psiholoģiskam – latviešu prātos un domās. Es saprotu, ka būs grūti to celt, jo gados vecie latvieši ir vēl krievu iebaidīti un terorizēti, bet jaunie latvieši nav redzējuši Latviju bez krieviem. Ticiet man, tāda latviska Latvija bez krieviem bija pirms 1940.g. okupācijas.
Šodien – nesaprotami - latvieši ir gandrīz vienīgie pasaulē, kas klanās krievu priekšā. Visi citi, ieskaitot krievus, redz, ka Krievija visur atkāpjas, zaudē un lēnām sabrūk. Katru gadu simts tūkstoši visizglītotākie krievi brauc prom no Krievijas, un miljardiem dolāru tiek izvesti no Krievijas. Krievijai nav neviena drauga pasaulē, ja neskaita tos, kurus viņi ir uzpirkuši – EDSA komisāri un latviešu politiķi un biznesmeņi.
Drīz Amerikai Krieviju vairs nevajadzēs. Pēc gada beigsies Afganistānas karš un tad vairs nevajadzēs tranzītu caur Krieviju. Pēc 4-5 gadiem Amerikas jaunie kosmosa kuģi būs gatavi un tad vairs nevajadzēs Krieviju.
Latvijai arī neko no Krievijas nevajag. Amerikā un Kanādā, izmantojot jaunu tehnoloģiju, ir atrasts tik daudz dabas gāzes, ka gāzes cena tur ir uz pusi mazāka, nekā Eiropā. Naftas firmas grib šo gāzi eksportēt uz Eiropu, bet amerikāņu biznesmeņiem tik ļoti patīk šī lētā gāze, ka viņi eksportu līdz šim ir bloķējuši. Bet visur, kur ir ogles, ir gāze, tādēļ ar šo jauno tehnoloģiju drīz atradīs lielus gāzes krājumus ari Igaunijā, Vācija, Polijā, Ukrainā, un tad Krievija un Šrēders varēs ēst savu dārgo gāzi. Mēs arī varam būvēt paši savu atomelektrostaciju.
Liela daļa no tā, kas ir slikts Latvijā, nāk no tā, ka Latvijā ir tik daudz krievu. Bez krieviem latviska Latvija nebūtu apdraudēta. Bez krieviem latviešu valoda nebūtu apdraudēta. Bez krieviem nebūtu oligarhi un tik liela korupcija. Bez krieviem Latvija morālā līmenī būtu līdzīga Skandināvijai un Somijai. Tagad visi Latvijas krievu nedarbi nāk uz latviešu rēķina, piemēram, narkotiku tirgošana Dienvidamerikā, ieroču tirgošana Āzijā vai ebreju kapu apgānīšana Rīgā. Ja mēs atļausim tik daudz krieviem palikt Latvijā, tad mums vajag būt gataviem ņemt atbildību par viņu nedarbiem. Es neesmu gatavs to darīt, jo viņi taču ir Katiņas slepkavu pēcteči.
Es atceros, ka 1990s gados, lasīju dažādas latviešu avīzes par "labiem, godīgiem krieviem", kas ir teikuši, ka, ja viņu klātbūtne Latvijā apdraudētu latvisku Latviju, tad viņi ir gatavi doties prom. Problēma ir tā, ka visos šajos rakstos, visās avizēs tika minēts viens un tas pats krievs – ārsts Tolpežņikovs, un viņš jau ir miris. Ja es būtu kāds jauns krievs Latvijā, es aizbrauktu tālu uz Austrumiem un tur privatizētu kādu kvadrātkilometru zemes pie kādas skaistas upes vai ezera krasta un tikai makšķerētu un medītu.
Ir liela starpība starp "krievu izcelsmes cilvēkiem" un "krieviem". "Krievu izcelsmes cilvēks" saprot ka pamatnācija ir noteicēja savā zemē. Ja viņš grib tur uz mūžu dzīvot, tad viņš ir gatavs pieņemt pamatnācijas valodu un dzīves veidu, un viņš ir lojāls tai valstij. "Krievs" ir un paliek lojāls Krievijai un atbalsta tās intereses. Latvijā ir gandrīz tikai "krievi" – tātad 5. kolona. „Krievu izcelsmes latvieši” ir tik reti, ka es priecājos par katru no viņiem. Čekas ietekmes aģenti un uzpirktie žurnālisti un mantkārīgie biznesmeņi grib šo starpību starp "KRIEVU IZCELSMES CILVĒKIEM" un "KRIEVIEM" slēpt un tos sajaukt.
Visa pasaule, visas valstis aizstāv un atbalsta savus tautiešus, bet tikai ierobežotā apjomā: lai neviena cita valsts neņemtu viņus gūstā, neizmantotu viņus un neaizliegtu viņiem tiesības atgriezties tēvzemē. Bībelē Mozus teica faraonam – "laid maniem tautiešiem iet". Lūdzu, Putina kungs, saki to pašu latviešiem un mēs palīdzēsim krieviem iet. Mozus neteica faraonam „dod mums visiem Ēģiptes pilsonību un ivritu kā Ēģiptes otro oficiālo valodu”. Tikai Krievija grib vairāk – speciālas tiesības un privilēģijas krieviem citās zemēs. Tas nāk no impērijas un padomju laikiem. Pēdējā valsts, kas arī tā domāja, bija Hitlera Vācija.
Saka, ka latviešiem vairs nav lielu mērķu. Pirmais mērķis – neatkarība no Krievijas tika sasniegts 1991.g. Otrais lielais mērķis, bija iestāties NATO un ES. To panāca, tādēļ tagad vairs nav mērķu un var priecīgi braukt uz Īriju? Pagaidiet, vēl ir viens liels nesasniegts mērķis – Latvijas dekolonizācija un latviskas Latvijas izveide. Bez tā pirmajiem diviem mērķiem nav nozīmes. Trešā mērķa sasniegšanā jāpiedalās visiem latviešiem – visur, sevišķi tiem, kas līdz šim nav piedalījušies politiskajā procesā. Katrā Latvijas novadā ir gudrāki, godīgāki cilvēki nekā līdz šim Saeimā ievēlētie.
Visi latvieši ir svarīgi un vajadzīgi. Mēs esam tik maz, ka nevienu nedrīkst aizmirst un pamest novārtā. Sapulcējaties. Nāciet lielā talkā ņemt Latviju atpakaļ no krieviem, blēžiem korumpētajiem, negodīgajiem, komunistiem, čekistiem, uzpirktajiem, šantažētajiem, pārkrievotajiem.
Domājiet "politiski nekorekti" kā Latviju dekolonizēt.
1. Varbūt var izveidot speciālas pases, ar kurām krievi varētu braukt uz Rietumiem, bet, lai tās iegūtu, krieviem būtu jāizrakstās no Latvijas uz visiem laikiem.
2. Varētu dot pilsonību katram krievam, kas panāktu vienalga kādā veidā 10 citu krievu prombraukšanu.
3. Mudināt vairāk krievus iegūt Krievijas pilsonību, jo tad viņiem nebūs nekādas politiskās tiesības Latvijā.
4. Viena gada obligāto militāro dienestu tikai pilsoņiem; nepilsoņi netiks iesaukti un tādēļ dot jaundzimušajiem krievu bērniem Latvijas pilsonību automātiski ir viņu civiltiesību pārkāpums, jo kā var zināt vai viņi būs gatavi uzņemties šo pilsoņa pienākumu, kad viņi izaugs.
5. Pārskatīt kādēļ militāristiem un viņu ģimenēm bija atļauts palikt Latvijā. Ja tur bija naudas maksāšana vai draudi, tad atļauju vajag atcelt. Daudzi par šo lietu zina gan Latvijā, gan Briselē.
6. Prasīt ES nopietnu palīdzību likvidēt okupācijas sekas un tā beidzot pabeigt Otro Pasaules karu Latvijā.
Pēc 20 gadiem neaicinātiem viesiem ir laiks iet.
Aiz Zilupes ir skaista zeme, ej.
Aivars Slucis
Vilcienam jāiet no Tallinas caur Rīgu uz Varšavu, Berlīni, Parīzi, uz civilizētām, demokrātiskām zemēm.
Mūris Zilupes krastā nozīmētu pagriezt muguru tumsai, ļaunumam, nāvei, kas ir viss, kas ir nācis no turienes 500 gadus.
Čekas ietekmes aģenti un uzpirktie žurnālisti, protams, sauks mūri Zilupes krastos par Berlīnes mūri, bet Berlīnes mūris bija lai turētu cilvēkus iekšā, tādēļ Zilupes mūris būtu līdzīgs Ķīnas mūrim, kuru cēla lai turētu ienaidniekus – mongoļus ārā.
Zilupes mūrim nevajag būt fiziskam, materiālam, bet gan psiholoģiskam – latviešu prātos un domās. Es saprotu, ka būs grūti to celt, jo gados vecie latvieši ir vēl krievu iebaidīti un terorizēti, bet jaunie latvieši nav redzējuši Latviju bez krieviem. Ticiet man, tāda latviska Latvija bez krieviem bija pirms 1940.g. okupācijas.
Šodien – nesaprotami - latvieši ir gandrīz vienīgie pasaulē, kas klanās krievu priekšā. Visi citi, ieskaitot krievus, redz, ka Krievija visur atkāpjas, zaudē un lēnām sabrūk. Katru gadu simts tūkstoši visizglītotākie krievi brauc prom no Krievijas, un miljardiem dolāru tiek izvesti no Krievijas. Krievijai nav neviena drauga pasaulē, ja neskaita tos, kurus viņi ir uzpirkuši – EDSA komisāri un latviešu politiķi un biznesmeņi.
Drīz Amerikai Krieviju vairs nevajadzēs. Pēc gada beigsies Afganistānas karš un tad vairs nevajadzēs tranzītu caur Krieviju. Pēc 4-5 gadiem Amerikas jaunie kosmosa kuģi būs gatavi un tad vairs nevajadzēs Krieviju.
Latvijai arī neko no Krievijas nevajag. Amerikā un Kanādā, izmantojot jaunu tehnoloģiju, ir atrasts tik daudz dabas gāzes, ka gāzes cena tur ir uz pusi mazāka, nekā Eiropā. Naftas firmas grib šo gāzi eksportēt uz Eiropu, bet amerikāņu biznesmeņiem tik ļoti patīk šī lētā gāze, ka viņi eksportu līdz šim ir bloķējuši. Bet visur, kur ir ogles, ir gāze, tādēļ ar šo jauno tehnoloģiju drīz atradīs lielus gāzes krājumus ari Igaunijā, Vācija, Polijā, Ukrainā, un tad Krievija un Šrēders varēs ēst savu dārgo gāzi. Mēs arī varam būvēt paši savu atomelektrostaciju.
Liela daļa no tā, kas ir slikts Latvijā, nāk no tā, ka Latvijā ir tik daudz krievu. Bez krieviem latviska Latvija nebūtu apdraudēta. Bez krieviem latviešu valoda nebūtu apdraudēta. Bez krieviem nebūtu oligarhi un tik liela korupcija. Bez krieviem Latvija morālā līmenī būtu līdzīga Skandināvijai un Somijai. Tagad visi Latvijas krievu nedarbi nāk uz latviešu rēķina, piemēram, narkotiku tirgošana Dienvidamerikā, ieroču tirgošana Āzijā vai ebreju kapu apgānīšana Rīgā. Ja mēs atļausim tik daudz krieviem palikt Latvijā, tad mums vajag būt gataviem ņemt atbildību par viņu nedarbiem. Es neesmu gatavs to darīt, jo viņi taču ir Katiņas slepkavu pēcteči.
Es atceros, ka 1990s gados, lasīju dažādas latviešu avīzes par "labiem, godīgiem krieviem", kas ir teikuši, ka, ja viņu klātbūtne Latvijā apdraudētu latvisku Latviju, tad viņi ir gatavi doties prom. Problēma ir tā, ka visos šajos rakstos, visās avizēs tika minēts viens un tas pats krievs – ārsts Tolpežņikovs, un viņš jau ir miris. Ja es būtu kāds jauns krievs Latvijā, es aizbrauktu tālu uz Austrumiem un tur privatizētu kādu kvadrātkilometru zemes pie kādas skaistas upes vai ezera krasta un tikai makšķerētu un medītu.
Ir liela starpība starp "krievu izcelsmes cilvēkiem" un "krieviem". "Krievu izcelsmes cilvēks" saprot ka pamatnācija ir noteicēja savā zemē. Ja viņš grib tur uz mūžu dzīvot, tad viņš ir gatavs pieņemt pamatnācijas valodu un dzīves veidu, un viņš ir lojāls tai valstij. "Krievs" ir un paliek lojāls Krievijai un atbalsta tās intereses. Latvijā ir gandrīz tikai "krievi" – tātad 5. kolona. „Krievu izcelsmes latvieši” ir tik reti, ka es priecājos par katru no viņiem. Čekas ietekmes aģenti un uzpirktie žurnālisti un mantkārīgie biznesmeņi grib šo starpību starp "KRIEVU IZCELSMES CILVĒKIEM" un "KRIEVIEM" slēpt un tos sajaukt.
Visa pasaule, visas valstis aizstāv un atbalsta savus tautiešus, bet tikai ierobežotā apjomā: lai neviena cita valsts neņemtu viņus gūstā, neizmantotu viņus un neaizliegtu viņiem tiesības atgriezties tēvzemē. Bībelē Mozus teica faraonam – "laid maniem tautiešiem iet". Lūdzu, Putina kungs, saki to pašu latviešiem un mēs palīdzēsim krieviem iet. Mozus neteica faraonam „dod mums visiem Ēģiptes pilsonību un ivritu kā Ēģiptes otro oficiālo valodu”. Tikai Krievija grib vairāk – speciālas tiesības un privilēģijas krieviem citās zemēs. Tas nāk no impērijas un padomju laikiem. Pēdējā valsts, kas arī tā domāja, bija Hitlera Vācija.
Saka, ka latviešiem vairs nav lielu mērķu. Pirmais mērķis – neatkarība no Krievijas tika sasniegts 1991.g. Otrais lielais mērķis, bija iestāties NATO un ES. To panāca, tādēļ tagad vairs nav mērķu un var priecīgi braukt uz Īriju? Pagaidiet, vēl ir viens liels nesasniegts mērķis – Latvijas dekolonizācija un latviskas Latvijas izveide. Bez tā pirmajiem diviem mērķiem nav nozīmes. Trešā mērķa sasniegšanā jāpiedalās visiem latviešiem – visur, sevišķi tiem, kas līdz šim nav piedalījušies politiskajā procesā. Katrā Latvijas novadā ir gudrāki, godīgāki cilvēki nekā līdz šim Saeimā ievēlētie.
Visi latvieši ir svarīgi un vajadzīgi. Mēs esam tik maz, ka nevienu nedrīkst aizmirst un pamest novārtā. Sapulcējaties. Nāciet lielā talkā ņemt Latviju atpakaļ no krieviem, blēžiem korumpētajiem, negodīgajiem, komunistiem, čekistiem, uzpirktajiem, šantažētajiem, pārkrievotajiem.
Domājiet "politiski nekorekti" kā Latviju dekolonizēt.
1. Varbūt var izveidot speciālas pases, ar kurām krievi varētu braukt uz Rietumiem, bet, lai tās iegūtu, krieviem būtu jāizrakstās no Latvijas uz visiem laikiem.
2. Varētu dot pilsonību katram krievam, kas panāktu vienalga kādā veidā 10 citu krievu prombraukšanu.
3. Mudināt vairāk krievus iegūt Krievijas pilsonību, jo tad viņiem nebūs nekādas politiskās tiesības Latvijā.
4. Viena gada obligāto militāro dienestu tikai pilsoņiem; nepilsoņi netiks iesaukti un tādēļ dot jaundzimušajiem krievu bērniem Latvijas pilsonību automātiski ir viņu civiltiesību pārkāpums, jo kā var zināt vai viņi būs gatavi uzņemties šo pilsoņa pienākumu, kad viņi izaugs.
5. Pārskatīt kādēļ militāristiem un viņu ģimenēm bija atļauts palikt Latvijā. Ja tur bija naudas maksāšana vai draudi, tad atļauju vajag atcelt. Daudzi par šo lietu zina gan Latvijā, gan Briselē.
6. Prasīt ES nopietnu palīdzību likvidēt okupācijas sekas un tā beidzot pabeigt Otro Pasaules karu Latvijā.
Pēc 20 gadiem neaicinātiem viesiem ir laiks iet.
Aiz Zilupes ir skaista zeme, ej.
Aivars Slucis
Abonēt:
Ziņas (Atom)