Vairāk nekad!
(Publikācija New York
Times, 2012.g.15.sept, 17A lpp)
1943.gada novembrī, kad Otrā
pasaules kara rezultāts bija
kļuvis skaidrs, sabiedrotie
- Čērčils, Rūzvelts
un Staļins, tikās
Teherānā plānot pēckara
Eiropas nākotni. Staļins lika saprast, ka Krievija vēlas kontroli un
ietekmi pār Austrumeiropu. 1944.gada
novembrī Rūzvelts tuvojas vēlēšanas, un tāpēc
deva ziņu Staļinam, ka viņš nevar
atklāti piekrist pirms vēlēšanām,
jo Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo daudz cilvēku
ar Austrumeiropas izcelsmi.
Sabiedrotie vēlreiz satikās 1945.gada februārī Jaltā pēc
tam, kad Rūzvelts tika atkārtoti ievēlēts,
un tagad Rūzvelts piekrita gandrīz visām Staļina
prasībām Austrumeiropā,
neskatoties uz Čērčila iebildumiem, un
līdz ar to nosodīja Austrumeiropas un tās 300
miljonus cilvēku uz 46 gadiem
ar krievu kundzību un apspiešanu. Drosmīgākie,
kas mēģināja oponēt pret krieviem,
tika nogalināti vai nosūtīti uz Sibīriju.
Rietumiem šī Rūzvelta izpārdošana Staļinam
nozīmēja "dzelzs
priekškaru" Eiropas vidū, 46
gadi aukstā kara,
Varšavas paktu, pastāvīgus kodolkara draudus (Kuba 1962), un Korejas
un Vjetnamas karu
(tas nebūtu iespējams bez Krievijas ieročiem).
Tas būtu bijis tikai stāsts par vēsturi, par zaudēto iespēju uzlabot pasauli, ja vien šī pagātnes atbalss nebūtu
atskanējusi atkal 2012.g.26. martā. Baraks Obama runāja ar
Krievijas prezidenta ielikteni Dmitriju
Medvedjevu. Abiem nezinot, mikrofons joprojām bija palicis ieslēgts. Medvedjevs, runājot Vladimiru Putinu vārdā, izteica prasības un lūdza
koncesijas Austrumeiropā. Obama tāpat kā Rūzvelts
1943.g., bija vēlēšanu priekšvakarā,
tāpēc gandrīz čukstus
viņš teica: "Šīs ir manas pēdējās vēlēšanas.
Kad es būšu ievēlēts, tad es būšu elastīgāks".
Medvedjevs atbildēja: "Es saprotu, es nodošu ziņu
Putinam." Tātad vēlreiz tikt
ievēlētam ir daudz svarīgāk nekā
darīt pareizās lietas.
Ja pārbaudītu, kuras valstis ANO visvairāk
atbalstīja un balsoja kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm pēdējo 20 gadu laikā,
tad nebūtu grūti pamanīt, ka tās bija
Austrumeiropas valstis. Tās ir pateicīgas,
ka ASV (pēc Rūzvelta
aiziešanas) nekad nav atzinušas inkorporāciju Krievijā, okupāciju un Krievijas kontroli pār tām. Gandrīz visas tās nosūtīja
karaspēku uz Irāku un Afganistānu,
lai cīnītos un mirstu kopā ar amerikāņiem.
Savukārt Krievija bieži iebilst pret ASV
politiku tādos jautājumos kā par Ziemeļkoreju, Irānu, Lībiju,
Sīriju, un izmanto savas veto tiesības ANO.
Saka, ka lielajām valstīm nav draugu,
tikai intereses. Skumji.
Ja Obama gatavojas veikt darījumus
ar Putinu, tad tiem
vajadzētu būt par to kā beidzot nosūtīt
atpakaļ uz Krieviju visus krievu kolonistus un
okupantus, jo īpaši militāristus, kas tikai novilka savus formastērpus tikai 1991.gadā un palika iepriekš okupētajās
valstīs, nevis atgriezās
uz Krieviju, kā tas ir paredzēts visos starptautiskajos
tiesību aktos. Ja Obama varētu nogādāt visus Krievijas kolonistus atpakaļ
uz Krieviju, tad viņš beidzot būtu
izbeidzis Otro pasaules karu Eiropā
un varētu saņemt Nobela miera prēmiju.
Obama ir izvēlējies uz Austrumeiropas rēķina veikt
darījumus ar Putinu – ar cilvēku, kurš ir teicis, ka komunistiskās
Padomju Savienības sabrukums bija lielākā traģēdija
20.gadsimtā. Ne pirmais
pasaules karš, kurā Eiropa zaudēja
veselu paaudzi jaunu vīriešu, ne Otrais pasaules karš, ne holokausts, kur 6
miljoni cilvēku gāja bojā, bet
Putina mīļotā Padomju
Savienība, kuru Putins cenšas atjaunot. Ko tas
norāda par Putina vērtībām un morāli?
Taču diemžēl pat pirms 26.
marta "neizslēgtā mikrofona", Obama
bija devis bīstamas signālus Austrumeiropai ar savu "reset” programmu jeb „jauno pieeju" Krievijai.
Šķiet, ka vecā pieeja, kas 1991.gadā noveda pie Krievijas impērijas
sabrukuma (ko Ronalds Reigans nosauca par "Tautu cietumu") nebija Obamam pietiekami laba. Piemēram, pēdējie divi vēstnieki,
ko Obama ieceļ uz Latvijā, reizēm runā tā, it kā viņi
būtu tikko beiguši Maskavas diplomāta skolu.
Viens no tiem īsi pirms svarīgām vēlēšanām atklāti
apmeklēja mājās vienu
no agresīvākajiem un radikālākajiem Latvijas krievu līderiem;
cilvēku, kas bija draudējis ar vardarbību Latvijā, ja vēlēšanas nebeigsies tā, kā krievi gribētu. Vai šī
vizīte bija paredzēta lai iebiedētu latviešus?
Es balsoju par Obama iepriekšējā reizē,
bet vai šoreiz es un tie, kam rūp par Austrumeiropas valstis un tautas, var atbalstīt cilvēku, kurš ir nolēmis
iet „nākošās Jaltas” virzienā?
Aivars Slucis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru