Šeit apkopoti satraucoši raksti par to kā Latvija (kā hipnotizēts trusītis) labprātīgi un bez pretošanās lien žņaudzējčūskas (Krievijas) rīklē lai pavisam drīz pazaudētu savu valodu un sevi kā latviski runājošu nāciju
piektdiena, 2013. gada 4. janvāris
Krievu valodā rakstot: vieni musina, citi izglīto
Kas tad noticis? Kratīšana "četru pieaugušu vīriešu" (Girsa, Lindermana, Osipova un Peskova) dzīvokļos, turklāt "vienlaikus Rīgā, Ļibavā un Dvinskā". Tātad Liepāju un Daugavpili Kabanova atlantā velti meklēt. Kabanovam, var saprast, žēl to desmit vai pat simttūkstoš latu, ko Drošības policija tērējusi, izsekojot šo "četru pieaugušo vīriešu" gaitām. Latviju Kabanovs raksturo kā "riebīgu policejisku valsti" un atgādina, ka decembris, kad notika minētās kratīšanas, vispār ir kaut kāds sasodīts mēnesis: 1934. gada 1. decembrī taču tika nošauts Kirovs. Un šāvējs bija Nikolajevs, kam Kirovs gribējis atņemt viņa "visai drausmīga paskata (strašnovatoj) latvisko sieviņu Mildu Drauli".
Murgains atgādinājums, nudien. Bet Kabanova mājiens ir nepārprotams: Latvijā briest – pagaidām vēl tikai psihisks – terors. "Es personīgi," raksta Kabanovs, "grasos pretoties šīs šaušalīgās mašīnas kustībai. Un jūs?" Kabanovs musina lasītājus, un antilatviskais jeb letofobiskais zemteksts sprauktin spraucas ārā.
Labi vēl, ka Rīgā krievu valodā iznāk kompānijas "Belokon holding" žurnāls "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") ar savu aktuālo tīmekļa portālu freecity.lv. Un mums ir prieks uzzināt, ka šā izdevuma žurnāliste Kristīne Moržāne saņēmusi Valsts valodas aģentūras balvu "Valodas stāstnieks 2012".
Šī žurnāliste, kas raksta krievu valodā, šajā izdevumā nākusi klajā ar virkni patiesi sirsnīgu rakstu par svētīgiem latviešu un krievu kontaktiem, par t. s. internacionālām ģimenēm, par sekmīgu krievvalodīgo integrāciju latviskā vidē.
Vieni musina un kūda, citi – tai pašā kirilicā – apgaismo un izglīto. Diemžēl kabanovi ir skaļāki un spalgāki.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru