VĒJU ZEME
Tā saucas igauņu daudzsēriju mākslas filma, ko 2011.g. no 2.augusta līdz 18. augustam rādīja LTV pirmajā kanālā. Tā ir ļoti vērtīga kinolente, jo tās pamatā ir vēsturiskie notikumi no 1918.g.24.februāra, kad tika nodibināta Igaunijas valsts līdz Otrā pasaules kara sākumam, kad vācu armija ienāk Igaunijā. Daudzi notikumi sasaucas ar vēsturiskajiem notikumiem Latvijā, bet ir, protams, atšķirības. Igaunijas brīvības cīņās dodas skolu jaunatne, skolotāji, igauņu patrioti, viņu pretinieki ir sarkanās propogandas saindētie, kas tic meliem, ko izplata krievi, kopā ar krieviem cīnās igauņi, kas nākuši no Igaunijas salām, arī ķīnieši, kas dien sarkanajā armijā. Igauņu brīvības cīnītājiem vēl nav savas formas. Viņi nēsā ap roku apsēju nacionālā karoga krāsās - zils, melns, balts, bet sarkaniem ir sarkans apsējs. Kaujas ir nežēlīgas, sarkano gūstā nokļūst skolnieku rota, viņus ved uz nošaušanu, situācijas mainās, viņiem laimējas izglābties. Par kundzību Igaunijā karo arī vācieši, kas grib nodibināt Baltijas hercogisti. Ir pieminēti latvieši, Cēsu kaujas, redzam, cik nozīmīgs ir igauņu bruņuvilciens, ka šajās kaujās piedalās trīs dažādas ideoloģijas - igauņu nacionālo spēku, padomju un vācu okupantu ideoloģija. Igauņu tautai izdodas nosargāt savu valsti, seko saimnieciskās dzīves uzplaukums. Tie, kas tirgojas ar Krieviju ātri tiek pie bagātības, rodas miljonāri, sadzīvi raksturo izpriecas, mietpilsonisks dzīves veids, arvien aktīvākuzdarbojas krievi. Tāds Voroncovs savervē par spiegu igauņu tirgotāju, liek tam iesaistīt spiegošanā citus igauņus. Viena tautas daļa nav apmierināta ar parlamenta darbu. Pret tā neizlēmīgo darbu protestē Brīvības cīnītāji, valsts vadība viņus apsūdz apvērsuma mēģinājumā un sākas aresti . Patriots Tomass, kas kā skolnieks aizgāja brīvības cīņās, tiek notiesāts uz 6 gadiem, bet viņa skolotājs, kuram ir kapteiņa pakāpe - uz 10 gadiem (Latvijā šādi gadījumi nebija.) Pēc dažiem gadiem viņus atbrīvo, bet apvainojums paliek. Klāt ir 1939.gads. Hitlers sauc tautiešus uz Vāciju, aizbrauc daļa igauņu, jo kara tuvums ir nojaušams. Krievi pieprasa ielaist valstī savas armijas daļas, valdība piekāpjas, seko dokumentāli kadri — sarkanās armijas daļas ienāk Igaunijā. Prezidentu Petsu izsūta uz Sibīriju. Kāds filmas personāžs saka: „Igauniju ieņēma bez neviena šāviena." Aktīvi darbojas krievu spiegi un aģitatori, sākas staļiniskās ideoloģijas izpausmes: jaunas , melīgas , varmācīgas parlamenta vēlēšanas. Daļai izdodas laivās aizbēgt uz Zviedriju, daļa pielāgojas okupantu prasībām, rodas jauni nodevēji, Igauniju pievieno PSRS, visur redzami Staļina portreti, Voroncovs staigā čekista formā un arestē igauņus. Tirgotājs – miljonārs, ko 20- tajos savervēja par spiegu, nošaujas. Vecie cīnītāji slepus pulcējas mežos un kļūst par mežabrāļiem. To skaits, kas piemērojas jaunajai varai, pieaug. Igaunis draud igaunim, ka izsūtīs otru uz Sibīriju. Ir 1941.g. 14. jūnijs, tad čekisti un sarkanarmijas karavīri, kurus pavada vietējie igauņi, arestē cilvēkus, lai tos sūtītu uz Sibīriju. Sākas karš – Vācija iebrūk PSRS. Drīz vien vācieši ienāk Tallinā, daļa igauņu (dokumentāli kadri) tos sagaida kā atbrīvotājus, ir sākusies jauna okupācija, ir igauņi, kas jau staigā vācu virsnieku formās. Tā ir vēsturiski nozīmīga filma, kas atmasko divas drausmīgas okupācijas, kas postīja gan Igauniju, gan Latviju. Filma mudina izdarīt secinājumus, ka vislielākā vērtība ir Brīvība, ka nedrīkst tikai dzīties pēc naudas, ka ļaunie spēki cenšas tevi pataisīt par nodevēju, pakļaut tavu tautu un valsti, katram jāpārvērtē sava dzīve, morāle, ticība tiem ideāliem, par kuriem mūsu senči ir cīnījušies vairākus gadsimtus.
ATIS SKALBERGS
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru