pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
ANDREJU EGLĪTI pieminot
Liepājas valsts bibliotēkā ( Zivju ielā 7) notika dzejniekam Andrejam EGLĪTIM veltīts vakars, kuru vadīja kinorežisors Rodrigo Rikards. Viņš lasīja dzeju no krājuma’’ SILAPRIEDE ‘’ un parādīja filmu ‘’ Andrejs Eglītis Tauta – manas mājas’’ ,kuru viņš uzņēmis 1998.g. Skatītāji to uzņēma ļoti atsaucīgi un ieteica panākt, lai šī filma būtu katrā Latvijas skolā un to varētu izmantot mācību stundās. Tika izteikts lūgums LTV pirmajam kanālam parādīt šo filmu 21. Oktobrī, kad dzejniekam ir dzimšanas diena. Vairāk nekā divsimt skatītāju, kas piedalījās šajā piemiņas vakarā, godināja latviešu patriotu Andreju Eglīti.
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
Šlesers neizpratnē par jaunības krimināllietu
http://www.ir.lv/2010/9/19/slesers-neizpratne-par-jaunibas-kriminallietu
Politiķis skaidrojas par drauga aizstāvēšanu vilcienā un paštaisīta nunčaka nēsāšanu.
Apvienības "Par labu Latviju" līderis Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir neizpratnē par viņam piedēvēto krimināllietu jaunībā, taču intervijā BNS skaidrojis, kā savulaik aizstāvējis draugu vilcienā un kā pie viņa atrasts paštaisītais ierocis nunčaks.
Jau vēstīts, ka žurnālists Lato Lapsa grāmatā par Šleseru rakstījis par vairākām dīvaini pazudušām krimināllietām. Šlesers uz jautājumu par tām norādīja, ka nezinot, par kādu krimināllietu ir runa, taču stāstīja, ko piedzīvojis 16 gadu vecumā.
"Iedomājieties, 16 gadu vecumā jaunieši brauca uz diskotēku Lielvārdē. Mēs braucām no Lielvārdes jauniešu grupiņa, viens no maniem draugiem izgāja tamburā palūgt cigareti, ko uzpīpēt. Tur bija divi 30-gadīgi vīrieši, un izcēlās kautiņš. Mūsu draugam iesita pa seju, un mēs gājām viņu aizstāvēt. Es toreiz nodarbojos ar cīņām, un man bija līdzi novusa kijas gali, nogriezti un sasieti pa vidu ar striķīti, tā sauktais nunčaks [tradicionāls ierocis, kas sastāv no diviem spieķiem, kas saistīti ar īsu ķēdi vai trosi]," notikumus klāstīja Šlesers.
Kad vienu no viņa draugiem aizturēja un aizveda uz toreizējo dzelzceļa miliciju, izrādījies, ka viens no šiem vīriešiem bija augsti stāvoša dzelzceļa stacijas miliča dēls. "Kad mūs visus uzaicināja uz miliciju nopratināt, viņi atrada šos kociņus. Prasīja, kas tas tāds, es teicu, ka tas ir mans, ka es tos uztaisīju no diviem novusa kiju galiem, jo, kad brauc kaut kur, tas ir pašaizsardzībai. Bet viņi saka – vai tu zini, ka tas ir nunčaks, aukstais ierocis, un ka ir pants par aukstā ieroča nēsāšanu, izgatavošanu un tā tālāk," skaidroja Rīgas vicemērs.
Turpat esot bijis viens izmeklētājs, kurš sapratis, ka dzelzceļa milicijas priekšnieks gribot izrēķināties ar jauniešiem, "jo viņa dēls dabūja pa aci kautiņa laikā". "Viņš teica, ka ir jāpalīdz, un palīdzēja, un mūs uzskaitē paņēma visus. Lapsa tagad atradis to pantu – aukstā ieroča izgatavošana, nēsāšana. Tas ir tāpat kā ar austrumu cīņām – toreiz tie, kas trenēja austrumu cīņās, veica krimināli sodāmu pārkāpumu. Tevi varēja notiesāt. Es sniedzu atbildi. Kas notika ar papīriem, es nezinu. Bet šī tagad ir tā lieta, ko mēģina uzpūst. Nu 16 gados – kādus spridzināšanas ieročus izgatavo! Bet man bija sprigulīši līdzi, jā, jo es braucu uz diseni," atmiņās gremdējās Šlesers.
Presē daudzkārt izskanējis, ka saistībā ar Šleseru savulaik ierosinātas krimināllietas. 1986.gadā pret toreizējo Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkni Šleseru, tajā brīdī vēl Aināru Leščinski, bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lieta toreiz it kā izbeigta, jo par Šleseru galvojumu uzņēmies kāds ietekmīgs iekšlietu struktūru darbinieks.
Lapsas grāmatā par Šleseru arī aprakstīta saistībā ar Šlesera dibinātu firmu 90.gados ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.
Politiķis skaidrojas par drauga aizstāvēšanu vilcienā un paštaisīta nunčaka nēsāšanu.
Apvienības "Par labu Latviju" līderis Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir neizpratnē par viņam piedēvēto krimināllietu jaunībā, taču intervijā BNS skaidrojis, kā savulaik aizstāvējis draugu vilcienā un kā pie viņa atrasts paštaisītais ierocis nunčaks.
Jau vēstīts, ka žurnālists Lato Lapsa grāmatā par Šleseru rakstījis par vairākām dīvaini pazudušām krimināllietām. Šlesers uz jautājumu par tām norādīja, ka nezinot, par kādu krimināllietu ir runa, taču stāstīja, ko piedzīvojis 16 gadu vecumā.
"Iedomājieties, 16 gadu vecumā jaunieši brauca uz diskotēku Lielvārdē. Mēs braucām no Lielvārdes jauniešu grupiņa, viens no maniem draugiem izgāja tamburā palūgt cigareti, ko uzpīpēt. Tur bija divi 30-gadīgi vīrieši, un izcēlās kautiņš. Mūsu draugam iesita pa seju, un mēs gājām viņu aizstāvēt. Es toreiz nodarbojos ar cīņām, un man bija līdzi novusa kijas gali, nogriezti un sasieti pa vidu ar striķīti, tā sauktais nunčaks [tradicionāls ierocis, kas sastāv no diviem spieķiem, kas saistīti ar īsu ķēdi vai trosi]," notikumus klāstīja Šlesers.
Kad vienu no viņa draugiem aizturēja un aizveda uz toreizējo dzelzceļa miliciju, izrādījies, ka viens no šiem vīriešiem bija augsti stāvoša dzelzceļa stacijas miliča dēls. "Kad mūs visus uzaicināja uz miliciju nopratināt, viņi atrada šos kociņus. Prasīja, kas tas tāds, es teicu, ka tas ir mans, ka es tos uztaisīju no diviem novusa kiju galiem, jo, kad brauc kaut kur, tas ir pašaizsardzībai. Bet viņi saka – vai tu zini, ka tas ir nunčaks, aukstais ierocis, un ka ir pants par aukstā ieroča nēsāšanu, izgatavošanu un tā tālāk," skaidroja Rīgas vicemērs.
Turpat esot bijis viens izmeklētājs, kurš sapratis, ka dzelzceļa milicijas priekšnieks gribot izrēķināties ar jauniešiem, "jo viņa dēls dabūja pa aci kautiņa laikā". "Viņš teica, ka ir jāpalīdz, un palīdzēja, un mūs uzskaitē paņēma visus. Lapsa tagad atradis to pantu – aukstā ieroča izgatavošana, nēsāšana. Tas ir tāpat kā ar austrumu cīņām – toreiz tie, kas trenēja austrumu cīņās, veica krimināli sodāmu pārkāpumu. Tevi varēja notiesāt. Es sniedzu atbildi. Kas notika ar papīriem, es nezinu. Bet šī tagad ir tā lieta, ko mēģina uzpūst. Nu 16 gados – kādus spridzināšanas ieročus izgatavo! Bet man bija sprigulīši līdzi, jā, jo es braucu uz diseni," atmiņās gremdējās Šlesers.
Presē daudzkārt izskanējis, ka saistībā ar Šleseru savulaik ierosinātas krimināllietas. 1986.gadā pret toreizējo Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkni Šleseru, tajā brīdī vēl Aināru Leščinski, bijusi ierosināta krimināllieta par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lieta toreiz it kā izbeigta, jo par Šleseru galvojumu uzņēmies kāds ietekmīgs iekšlietu struktūru darbinieks.
Lapsas grāmatā par Šleseru arī aprakstīta saistībā ar Šlesera dibinātu firmu 90.gados ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lietas izmeklēšana vilcināta, līdz izbeigta noilguma dēļ.
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Emīls Jakrins - strīds ar Gailīti (Latvijas Radio un TV centrs)
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
LETA, 10. septembris 2010
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" (LVRTC) darbā iekārtota satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītāja Emīls Jakrina (VL-TB/LNNK) radiniece - māsīca, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
"Nozare.lv" centieni precizēt šo informāciju beidzās nesekmīgi. Satiksmes ministra birojā Jakrinu sazvanīt neizdevās, bet Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā skaidroja, ka šis jautājums nav ministrijas kompetencē, lai gan dienu iepriekš tā izplatīja Jakrina paziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša sievas darbu LVRTC.
Arī LVRTC atturējās no komentāriem, skaidrojot, ka "savu darbinieku aizsardzībai centrs neiesaistīsies priekšvēlēšanu politiskajās cīņās".
Kāda bijusī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedre pastāstīja, ka Jakrins, komentējot skandalozo sarunu ar Gailīti, esot "aizmirsis pateikt, ka viņš lika pieņemt darbā LVRTC" savu māsīcu. Tāpat darbā iekārtots bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (VL-TB/LNNK) padomnieks Paulis Rubenis, turklāt LVRTC valdē strādā TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs.
Jakrins centies ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbu.
Kā pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (PLL), komisijā vērsies LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Kā situāciju apraksta laikraksts "Vesti Segodnja", Jakrins 2.septembrī uz sarunu uzaicinājis LTV Ziņu dienesta vadītāju Gailīti. Sarunā, kas notikusi 11.novembra krastmalā, Jakrins pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, pretējā gadījumā solot, ka darbu zaudēs Gailīša sieva, kura strādā LVRTC.
Tomēr Gailītis sarunu ierakstījis video, un tagad šie pierādījumi pievienoti Kota iesniegumam Saeimai.
Kā pastāstīja Jaundžeikars, Saeimas komisija Kota iesniegumu un videoierakstu nosūtījusi Drošības policijai. Pats Kots vērsies arī prokuratūrā.
"Iespējami ātri Drošības policijai ir jānoskaidro, vai ieraksts ir īsts un nav montēts, vai tā nav provokācija pret Jakrinu kā 10.Saeimas deputāta kandidātu," sacīja Jaundžeikars.
Ja izrādīsies, ka Jakrins, kurš ir amatpersona, priekšvēlēšanu laikā ir mēģinājis ietekmēt LTV Ziņu dienestu, lai tas par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem uzņēmumiem ziņo tikai "labu vai neko", pret Jakrinu būtu jāierosina kriminālprocess, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Jaundžeikars pauda cerību, ka Drošības policija strādās ātri, jo ir priekšvēlēšanu laiks un šāda veida konflikti var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jakrins izplatīja paziņojumu medijiem, kurā nenoliedz, ka ticies ar Gailīti.
"Manas un Gailīša sarunas vienīgais iemesls bija manā rīcībā nonākusī nepārbaudītā informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām. Iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām ir, izmantojot brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot darbā LVRTC Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem LTV," apgalvo Jakrins.
Lai pārrunātu šo informāciju, Jakrins sarunājis tikšanos ar "pašu ieinteresēto personu - Gailīti".
"Patlaban varu atzīt, ka pareizāk būtu bijis tūlītēji vērsties pie LTV vadītāja Kota," norāda satiksmes ministra biroja vadītājs. "Attiecībā uz LTV iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs uzskatu, ka tā būs iespēja pārbaudīt šīs sarunas patiesos mērķus. Godīga žurnālistika, tāpat kā godīga politika, ir vienlīdz svarīga demokrātiskā sabiedrībā."
Jakrins norādīja, ka plāno vērsties pie Kota un aicināt publiskot visu sarunas ierakstu, lai sabiedrība var pārliecināties, ka nav noticis mēģinājums ietekmēt žurnālistus. Kots savukārt atbildēja, ka vispirms konsultēsies ar juristiem un tikai tad izlems, vai zvanu publiskot.
Komentējot brāļu Dripju pieminēšanu, Ģirts Dripe norādīja, ka Jakrins esot kaut ko ļoti smagi sajaucis un viss teiktais esot "klačas vecas tantes līmenī".
"Brāļu Dripju ministrijā nav jau pusotru gadu, un runāt par viņu ietekmi nav nekāda pamata. Drīzāk vajadzētu interesēties par 40 "tēvzemiešu" un "Vienotības" pārstāvjiem, kuri salikti dažādās valdēs," teica Dripe.
Komentējot Jakrina teikto par iemesliem, kāpēc viņš vēlējās tikties ar Gailīti, Kots pauda viedokli, ka deputāta kandidāts vērsies pie nepareizā adresāta. Proti, ja viņa rīcībā nonākusi šāda informācija par iespējamo vienošanos, bija jāvēršas uzreiz pie LTV ģenerāldirektora kā uzņēmuma vadītāja.
Vaicāts, vai izvērtēs politiķa teikto, LTV ģenerāldirektors teica, ka iepazīsies ar oficiālo informāciju un tad varēs sniegt komentāru.
Vaicāts, vai saņemti citi signāli par vēlmi ietekmēt saturu, Kots minēja, ka tiešā veidā ietekmēšana nenotiek, lai gan priekšvēlēšanu laikā sarunās nepārtraukti esot jūtami šādi mēģinājumi. Pagaidām nekādus citus oficiālus iesniegumus viņš neesot saņēmis, taču, ja saņems, gatavs vērsties attiecīgajās iestādēs. Viņš uzskata, ka gadījumā ar Jakrinu, iespējams, pārkāpts likums, kā arī ētiskas normas. Šādu rīcību viņš vērtē kā apdraudējumu vārda brīvībai un daļēji arī "mana darbinieka ģimenes locekļa personiskajai karjerai".
"Tā ir Jakrina kunga versija, viņa interpretācija par sarunas iemeslu. Viņam ir tiesības uz šādu paziņojumu," deputāta kandidāta teikto komentēja Gailītis, kurš vērsies prokuratūrā.
Viņš nenoliedza, ka aptuveni 15 minūtes ilgajā sarunā pieminēta arī viņa dzīvesbiedre, kura nesen sākusi darbu LVRTC, taču tai pat laikā Jakrins esot teicis, ka ar konkursa rezultātiem "esam apmierināti" un ka viss ir kārtībā. Komentējot Jakrina teikto, Gailītis piebilda, ka, cik viņam zināms, neviens no brāļiem Dripēm nestrādā LVRTC, turklāt viņa sieva uzvarējusi konkursā, kurā piedalījās vēl 3-4 citi kandidāti.
Dzīvesbiedres amats neesot politisks, bet gan profesionāls.
Sarunu Gailītis uztvēris kā mēģinājumu ietekmēt Ziņu dienesta darbu, ticis pieminēts arī LTV raidījums "De facto". Tāpat viņš sadzirdējis draudus sievas profesionālajai karjerai.
Gailītis sagaidot tiesisku un godīgu izvērtējumu. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viena politiskā spēkā pārstāvis šādā veidā cenšas runāt ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāju. "Ir pārkāptas gan likumiskās, gan ētiskās robežas," akcentēja Gailītis.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uz "Nozare.lv" jautājumu, vai Jakrins turpinās pildīt satiksmes ministra biroja vadītāja amatu, ar ministrijas padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību atbildēja, ka "LTV iesniegums un ministra biroja vadītāja sniegtā informācija ir jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.
Jānis Šiliņš pašvaldības automašīnu izmanto nakts uzdzīvē
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/30037-rigas-domes-deputats-pasvaldibas-automasinu-izmanto-nakts-uzdzive.htm
Svētdiena, 29.augusts (2010), plkst.20:45 | Ziņu aģentūra LETA
Rīgas domes Pilsoniskās savienības (PS) frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā vairākkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem, svētdien ziņoja telekompānijas LNT raidījums "Top 10".
Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība.
Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai, savukārt viena automašīna pieejama visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.
Mikroautonusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.
Pētot autotransporta lietošanas laikus atklājies, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami nakts klubi "Essential", "Godvil", "Kefīrs" un "Piens".
Visi vēlās nakts braucieni notikuši no februāra līdz jūnijam, galvenokārt nedēļas nogalēs, taču ir reizes, kad domes mašīna deputātu ir vizinājusi arī darba dienu naktīs, dažreiz pat vairākas reizes vienā nedēļā.
Visās reizēs pašvaldības transportu nakts stundās izmantojis PS deputāts Jānis Šiliņš, kurš to arī nenoliedz. Sākumā Šiliņš gan raidījumam apgalvoja, ka naktīs vizinājies, jo palīdzējis pašvaldības policistiem ķert narkomānus, taču vēlāk atzinās, ka pašvaldības auto gadoties izmantot arī privātām vajadzībām. Viņš gan neuzskata, ka tas būtu kaut kas nosodāms.
"Ja mums ir viņš (mikroautobuss) tā kā tā pieejams un mēs viņu varam uzaicināt un izsaukt, nedomāju, ka tas ir kāds liels pārkāpums. Jūs domājat labāk, lai es sēžos pie stūres alkohola reibumā pēc tam mani aizved uz ekspertīzi un atņem tiesības, uzliek bargu sodu?” sacīja Šiliņš.
Uz jautājumu, vai šādos gadījumos nevarētu izsaukt taksometru, deputāts atbildēja ar pretjautājumu: "Kam tad tā mašīna domāta?"
Izbrīnīts par deputāta rīcību ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Aplūkojot pašvaldības autotransporta apkalpotās adreses un izmantošanas laikus, Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldības resursi tiek izmantoti privātām vajadzībām.
Šiliņa pieminētie reidi domes vadībai ir jaunums. "Es pirmo reizi dzirdu, ka deputāti piedalītos reidos. Ir Pašvaldības policija, kas strādā sadarbībā ar Valsts policiju. Protams, deputātiem ir iespēja pārbaudīt kā strādā Pašvaldības policija, bet, skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka cilvēks pats strādā Pašvaldības policijā,” sacīja Ušakovs.
Izdrukas par domes mikroautobusa izmantošanu apmulsināja arī PS Rīgas domes frakcijas vadītāju Pēteri Viņķeli. "Mēs katrā ziņā frakcijas sēdē izrunāsim par šo lietu. Nostāja ir, ka nevajadzētu izmantot domes publiskās iespējas savām vajadzībām," sacīja Viņķelis.
Taču sodīt PS Šiliņu negrasās, jo, viņuprāt, nav skaidri izstrādāti pašvaldības autotransporta lietošanas noteikumi. Tas esot tikai paša Šiliņa goda un cieņas jautājums. "Tā jau ir katra deputāta sirdsapziņa. Domāju, ka vēlētāji to izvērtē, ko katrs deputāts dara. Es domāju, ka ir labi, ka publiskojat šo izmantošanu," uzskata Viņķelis
Svētdiena, 29.augusts (2010), plkst.20:45 | Ziņu aģentūra LETA
Rīgas domes Pilsoniskās savienības (PS) frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā vairākkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem, svētdien ziņoja telekompānijas LNT raidījums "Top 10".
Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība.
Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai, savukārt viena automašīna pieejama visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.
Mikroautonusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.
Pētot autotransporta lietošanas laikus atklājies, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami nakts klubi "Essential", "Godvil", "Kefīrs" un "Piens".
Visi vēlās nakts braucieni notikuši no februāra līdz jūnijam, galvenokārt nedēļas nogalēs, taču ir reizes, kad domes mašīna deputātu ir vizinājusi arī darba dienu naktīs, dažreiz pat vairākas reizes vienā nedēļā.
Visās reizēs pašvaldības transportu nakts stundās izmantojis PS deputāts Jānis Šiliņš, kurš to arī nenoliedz. Sākumā Šiliņš gan raidījumam apgalvoja, ka naktīs vizinājies, jo palīdzējis pašvaldības policistiem ķert narkomānus, taču vēlāk atzinās, ka pašvaldības auto gadoties izmantot arī privātām vajadzībām. Viņš gan neuzskata, ka tas būtu kaut kas nosodāms.
"Ja mums ir viņš (mikroautobuss) tā kā tā pieejams un mēs viņu varam uzaicināt un izsaukt, nedomāju, ka tas ir kāds liels pārkāpums. Jūs domājat labāk, lai es sēžos pie stūres alkohola reibumā pēc tam mani aizved uz ekspertīzi un atņem tiesības, uzliek bargu sodu?” sacīja Šiliņš.
Uz jautājumu, vai šādos gadījumos nevarētu izsaukt taksometru, deputāts atbildēja ar pretjautājumu: "Kam tad tā mašīna domāta?"
Izbrīnīts par deputāta rīcību ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Aplūkojot pašvaldības autotransporta apkalpotās adreses un izmantošanas laikus, Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldības resursi tiek izmantoti privātām vajadzībām.
Šiliņa pieminētie reidi domes vadībai ir jaunums. "Es pirmo reizi dzirdu, ka deputāti piedalītos reidos. Ir Pašvaldības policija, kas strādā sadarbībā ar Valsts policiju. Protams, deputātiem ir iespēja pārbaudīt kā strādā Pašvaldības policija, bet, skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka cilvēks pats strādā Pašvaldības policijā,” sacīja Ušakovs.
Izdrukas par domes mikroautobusa izmantošanu apmulsināja arī PS Rīgas domes frakcijas vadītāju Pēteri Viņķeli. "Mēs katrā ziņā frakcijas sēdē izrunāsim par šo lietu. Nostāja ir, ka nevajadzētu izmantot domes publiskās iespējas savām vajadzībām," sacīja Viņķelis.
Taču sodīt PS Šiliņu negrasās, jo, viņuprāt, nav skaidri izstrādāti pašvaldības autotransporta lietošanas noteikumi. Tas esot tikai paša Šiliņa goda un cieņas jautājums. "Tā jau ir katra deputāta sirdsapziņa. Domāju, ka vēlētāji to izvērtē, ko katrs deputāts dara. Es domāju, ka ir labi, ka publiskojat šo izmantošanu," uzskata Viņķelis
piektdiena, 2010. gada 10. septembris
Urbanoviča iespēja izmeloties
2010.g. 7. septembrī TV raidījumā "Jauna nedēļa", ko vada Egils Zariņš, atkal tikāmies ar J. Urbanoviču kā premjera kandidātu no SC. Tā bija visai dīvaina saruna. Programmas vadītājs jautāja tieši par to, kas klausītājiem bija zināms no citām intervijām ar šo politiķi. Plaša intervija bija publicēta Latvijas Avīzē 2010.g. 31. augustā, kurā Urbanovičs atklāj savas partijas un savus politiskos uzskatus, kas ir pilnīgi naidīgi latviešiem un Latvijai. Viņu intervēja TV raidījumā "Simtā panta preses klubs", kura laikā notika arī telefonaptauja, kas atzina, ka viņš ir visnevēlamākais premjera kandidāts.
Zariņš atkārto vairākus jautājumus, un politiķis atbild pilnīgi pretēji agrāk teiktajam. Tagad Urbanovičs skaidro, ka nepiekops pazemīgu politiku pret Krieviju, ka ir saņēmis kritiku, vairs nedraud ar asinsizliešanu, kāda bija Kirgizijā. Liekas, ka šī parunāšanu ir sarīkota, lai dotu iespēju šim politiķim izmeloties. Zariņa intervēšanas manierei ir raksturīga cenšanās pašam atbildēt uz jautājumu. Šī bija visai dīvaina saruna, apliecinot, ka žurnālists ļoti grib palīdzēt Urbanovičam. Kurām viņa atbildēm jātic?
Atis Skalbergs
Zariņš atkārto vairākus jautājumus, un politiķis atbild pilnīgi pretēji agrāk teiktajam. Tagad Urbanovičs skaidro, ka nepiekops pazemīgu politiku pret Krieviju, ka ir saņēmis kritiku, vairs nedraud ar asinsizliešanu, kāda bija Kirgizijā. Liekas, ka šī parunāšanu ir sarīkota, lai dotu iespēju šim politiķim izmeloties. Zariņa intervēšanas manierei ir raksturīga cenšanās pašam atbildēt uz jautājumu. Šī bija visai dīvaina saruna, apliecinot, ka žurnālists ļoti grib palīdzēt Urbanovičam. Kurām viņa atbildēm jātic?
Atis Skalbergs
otrdiena, 2010. gada 7. septembris
Saskaņas centrs «Vienotība»
http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=18014
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.
SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.
Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».
Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.
Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!
Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.
Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…
Jānis Sils, Latviešu nacionālistu kluba vadītājs, neatkarīgais deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā no «Visu Latvijai!»/TB/LNNK apvienotā saraksta.
SAB šefs izsaka savu pilnīgi privātu viedokli, ko viņam, protams, kā nejaušam garāmgājējam, nesaistīti ar darba pienākumiem, jautā «LA» žurnālisti: «Ilglaicīgi neiesaistīt valdībā partijas, par kurām balso galvenokārt tautības dēļ, ir bīstami», jo, lūk, tas radot atsvešināšanos, vilšanos un tādā garā.
Otrs. Ārlietu ministrs Ronis gandrīz noraka sevi, aicinot «aprakt Molotova-Ribentropa paktu».
Trešais. Zatlers par savu pienākumu uzskatīja braukt uz Maskavu 9.maijā un nupat jau sācis «buktēt bikses» gaidāmajai valsts vizītei Maskavā, tādēļ, šķiet, izvairās runāt par iespējamiem valdību vadītājiem pēc vēlēšanām, jo Maskavijā var sanākt netīkama saruna.
Nu un tad visbeidzot partiju dižkokteilis «Vienotība». Jau labu laiku iepriekš vienam otram jaunlaicēnam paspruka doma par sadarbību ar «Saskaņas centru». Tagad arī K-k-k-kristovskis sācis nodarboties ar mājieniem. Reizēm pat ar mietu. Klausos partijas radioreklāmu. Aicina vēlētājus domāt par to, ka vēlēšanās uzvarēs «Vienotība» un «Saskaņas centrs» un premjers būs Urbanovičs vai Dombrovskis. Vēl. Notiek kādā Latvijas pilsētā represēto saiets. «Vienotības» aizvējā. Represēto (!) sapulcē spriež, cik ļoti esam nodarījuši pāri nabaga treniņtērpu nācijai, neiesaistot šos valsts pārvaldē. Rezolūcijā, sapulces beigās, pilnīgi nejauši atkārtojas vārds «vienotība». Redz, cik dīvaini daudz sakritību!
Un, paraugoties plašāk, izrādās sakritības notiek arī aiz Latvijas robežām. ASV saskata Krievijā sabiedroto pret islama pasaules spiedienu, ES jau izsenis izjūt «romantisku pieķeršanos» Krievijas dabas resursiem. Lielvaru līderi izsaka komplimentus viens otram. Tuvināšanās turpinās. Un Latvijas un latviešu intereses šajā spēlē maz ko izsaka.
Austrumu un Rietumu sūtņi Latvijā darīs, kā saimnieki lēmuši. Ja noslēgts pamiers, sēdēs vienā valdībā, nofiksēs savas ietekmes sfēras. Punkts. Ja būsim naivi un ļausimies…
Meierovica biedrībā toni noteiks sorosieši
http://zinas.nra.lv/viedokli/uldis-dreiblats/20858-meierovica-biedriba-toni-noteiks-sorosiesi.htm
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Uldis Dreiblats, NRA, 2010.g. apr.:
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Pagaidām gan nav zināms, vai Meierovica biedrības kadri būs partiju apvienības Vienotība ceturtā sastāvdaļa, kura vēlēšanu listē dos ceturto daļu no šīs apvienības deputātu kandidātiem. Atklāti par startēšanu 10. Saeimas vēlēšanās pagaidām paziņojušas tikai divas biedrības biedres – pati S. Ēlerte un Lolita Čigāne.
Tāpat nav zināms, vai politiskās partijas vispār pieļaus bezpartijisku "Ēlertes kvotu" vēlēšanu listē, tādējādi daloties popularitātē un varā, atstumjot savus partijas biedrus, padarot vēlēšanu rezultātus savai partijai neprognozējamus. Bet spiediens uz partijām, lai tās vēlēšanu listē iekļautu arī bezpartijiskos "pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus", jau šobrīd ir jūtams visai spēcīgs.
Runasvīru spēks
Starp Meierovica biedrības 44 dibinātājiem un ekspertiem apmēram pusei nav atrodama saistība ar miljardiera Džordža Sorosa naudu, bet nav arī nekādu šaubu, ka tieši sorosieši šajā organizācijā spēlē galveno lomu.
Meierovica biedrības valde tikpat labi varētu būt Sorosa fonda valde – no septiņiem valdes locekļiem tikai par diviem (Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un uzņēmēju Mārtiņu Vecvanagu) nav publisku ziņu, ka viņi būtu tieši saistīti ar Sorosa finansējumu.
Šāds paņēmiens pamanīts arī citu Sorosa tīkla organizāciju un apvienību dibināšanā (piemēram, LAPAS, Latvijas Pilsoniskā alianse) – organizācijā tiek iesaistīti dažādi cilvēki, bet valdē pārsvars tiek nodrošināts sorosiešiem.
Jūru alianse
Kaut gan netiešu saikni ar Sorosa finansējumu var atrast Meierovica biedrības valdes loceklim M. Vecvanagam. Viņš kopā ar S. Ēlerti darbojas biedrības Baltijas – Melnās jūras alianse valdē. Šī alianse par mērķi izvirzījusi "izglītot demokrātijā" Gruziju un Ukrainu. Zīmīgi, ka tieši šīs divas valstis jau vairākus gadus ir ciešā Sorosa interešu lokā – tieši uz šīm valstīm plūst plata naudas straume ne tikai no "Sorosa centrālā ofisa Ņujorkā" (tā Sorosa fonda pašreizējais vadītājs Andris Aukmanis sauc Atvērtās sabiedrības institūtu), bet pat no salīdzinoši nabadzīgākās (tikai kāds miljons dolāru gadā) organizācijas Sorosa fonds – Latvija. Protams, jāatceras arī skandalozā algu maksāšana Gruzijas ministriem un policistiem u.c. vispārzināmi fakti par Sorosa interešu īstenošanu iepriekšminētajās valstīs.
Publiski avoti liecina – ja kāds no Latvijas darbojas sabiedriskās organizācijās Gruzijā vai Ukrainā, bieži vien nebūs grūti šīm organizācijām atrast arī Sorosa finansējumu. Arī Baltijas – Melnās jūras alianse uzreiz pēc dibināšanas (2009. gads) vairākkārt saņēmusi Sorosa naudu – kopumā vairāk nekā 11 000 eiro.
Sorosa elite
Pati Meierovica biedrības vadītāja S. Ēlerte savu kalpošanu "atvērtās sabiedrības" ideāliem ir novērtējusi kā unikālu. "Domāju, ka visā Sorosa fondu tīklā esmu bijusi pati ilglaicīgākā valdes priekšsēdētāja," ar lepnumu viņa atzīst kādā intervijā.
Vēl Meierovica biedrības valdē ir gan pašreizējais, gan bijušais Sorosa fonda valdes loceklis. Tā sociologs Tālis Tīsenkopfs bija Sorosa fonda valdes loceklis no 1999. gada līdz 2004. gadam (atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai datubāzē Firmas.lv.) Dāsnas Sorosa stipendijas T. Tīsekopfs saņēmis ekonomiski bargajā 1993., 1994., 1995., 1996. un 1997. gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs ir pašreizējais Sorosa fonda valdes loceklis. Būtiskas summas no Sorosa fonda saņēmusi gan viņa vadītā sabiedriskā organizācija, gan viņš pats 2002. gadā norādīts kā atbildīgā persona 12 600 dolāru vērta vides projekta īstenošanai.
Meierovica biedrības valdes locekles, Sorosa finansēto organizāciju Delna un Providus biedrenes Lolitas Čigānes saistība ar Sorosa naudu it kā ir vispārzināma. Tomēr to var arī konkretizēt: Sorosa fonda atskaites liecina, ka finansēta izglītības iegūšana Centrālās Eiropas universitātē (CEU), saņemtas stipendijas 2002. gadā (473 dolāri), 2003. gadā (1002 dolāri) utt.
Savukārt multimediju mākslinieks Jānis Garančs pats savā CV norāda, ka saņēmis vairākas Sorosa stipendijas.
Ierindas biedri
Starp biedrības ierindas biedriem un ekspertiem ir gan pašreizējais Sorosa fonda valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, gan bijušie šīs organizācijas valdes locekļi Ilmārs Mežs un Andrejs Vasiļjevs, gan arī Delnas biedrene Rasma Kārkliņa.
Latvijas pārstāvei Eiropas Savienības tiesā Kristīnei Drēviņai Sorosa fonds 2001. gadā ir finansējis mācības CEU.
Cita starpā par CEU iegūtās izglītības kosmopolītisko raksturu Sorosa fonda atskaitēs ir teikts šādi: "Universitātes dibinātājs ir Džordžs Soross, un viņa mērķis bija izveidot atvērtas izglītības modeli, priekšroku dodot studijām salīdzinošajā, nevis nacionālajā kontekstā."
CEU mācījusies arī Jaunā teātra institūta (JTI) vadītāja Gundega Laiviņa, kura Sorosa stipendiju saņēmusi 2000. gadā. Savukārt viņas vadīto JTI Sorosa fonds finansējis vairākkārt, 1997. gadā piešķirot 13 000 dolāru, 1998. gadā – 23 000 dolāru, 2000. gadā – 14 000 dolāru utt. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis Sorosa stipendiju – 2000 latu – saņēmis 1999. gadā, regulāri finansēti arī šā teātra uzvedumi.
Vēl daži stipendiāti
Biedrības dibinātāji ir arī sabiedriskās organizācijas ar nosaukumu Latvijas Ārpolitikas institūts (nosaukums var radīt iespaidu, ka šī organizācija ir kāda valstiska institūcija) bijušais un esošais direktors – Atis Lejiņš un Andris Sprūds. Ne tikai pats Latvijas Ārpolitikas institūts, bet arī tā direktori regulāri saņēmuši Sorosa finansējumu. Piemēram, A. Lejiņš – 1996. un 1998. gadā, bet A. Sprūds – 1996. gadā (stipendija mācībām CEU), 1997., 1998., 1999., 2002. gadā.
Zane Oliņa piedalījusies Sorosa fonda programmas Pārmaiņas izglītībā veidošanā. Sorosa stipendijas saņēmusi gan Z. Oliņa, gan ārstes Aiga Rūrāne un Ilze Aizsilniece.
Neizskaidrojamā Latvija
Par vairākiem Meierovica biedrības biedriem it kā gribas vaicāt – kas gan šiem cilvēkiem varētu būt kopīgs ar "atvērtās sabiedrības" politiku? Šie cilvēki ir bijuši ietekmīgi jau tās Latvijas laikā, kuru tagad grib "atvērt" sorosieši.
Bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma kopā ar pašreizējo Sorosa fonda darbinieci Ievu Moricu vada sabiedrisko organizāciju Ideju partneru fonds. Šai organizācijai pēdējos gados ticis dāsns Sorosa finansējums. I. Blūma arī ar savu naudu ir atbalstījusi dažādus sorosiešu pasākumus.
Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits savulaik vadīja ļoti nopietnu struktūru – Privatizācijas aģentūras (PA) Administratīvo dienestu lielās privatizācijas laikos, t.i., šīs institūcijas ziedu laikos. Cita starpā, PA slaveno amatpersonu saistību ar Sorosa fondu pagaidām neviens nav mācējis loģiski izskaidrot, bet tā ir acīmredzama – bijušais juridiskais direktors Viktors Šadinovs vairākus gadus bija arī Sorosa fonda valdes loceklis, bet kādreizējā ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva Kristīne Dupate ir Sorosa fonda pašreizējā valdes locekle.
T. Linkaits savulaik bija arī premjera Andra Šķēles padomnieks un cita starpā ir laikraksta Diena žurnālistes Baibas Rulles dzīvesbiedrs.
Dodot gūtais
Nav jau tā, ka visi iepriekšminētie tikai ņēmuši no Sorosa. Publiski avoti liecina, ka pēdējos gados nācies arī pašiem atdarīt maciņus. Piemēram, 2007. gadā Delnai I. Blūma ziedojusi 400 latus, I. Aizsilniece – 30 latus, J. Garančs – 1 latu. Vēl vairāk Meirovica biedrības biedri Delnai ir palīdzējuši 2008. gadā – S. Ēlerte ziedojusi 2000 latus; A. Lejiņš – 100 latus, A. Vasiļjevs – 1000 latus; L. Čigāne – 800 latus, R. Kārkliņa – 800 latus.
Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju (V.Lācis)
http://spektrs.com/zinas/2010/03/11/11032010-nacionala-identitate-visvaldis-lacis-saeimas-deputats-saeima-tiecas-veicinat-latvijas-kolonizaciju/
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.
Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.
11.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE Visvaldis Lācis, Saeimas deputāts: Saeima tiecas veicināt Latvijas kolonizāciju.
Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.
piektdiena, 2010. gada 3. septembris
Gerhards nemierā ar prasību runāt krievu valodā pamet TV studiju
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/gerhards-nemiera-ar-prasibu-runat-krievu-valoda-pamet-tv-studiju.d?id=33845425
Nemierā ar TV5 raidījuma "Bez cenzūras" prasību satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL - TB/LNNK) televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā, ministrs otrdienas vakarā pameta televīzijas studiju.
Gerharda pārstāve Inga Spriņķe paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā. Taču raidījumam sākoties, latviešu valodā bija liegts runāt.
Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.
Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva.
Raidījums skatītājiem interaktīvajā balsojumā piedāvāja vērtēt ministra rīcību, atsakoties runāt krieviski. Viens no atbilžu variantiem bija: tas ir patriotisks solis; TV5 nepieciešams slēgt. Otra atbilde - tas ir galējs nacionālisms, bet trešā - ministrs notiekošajā nav vainojams, viņam to liek darīt partija.
Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par "jūsu labdzimtību".
Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet studiju.
Tad ministrs pametis TV5 studiju.
Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību
Nemierā ar TV5 raidījuma "Bez cenzūras" prasību satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL - TB/LNNK) televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā, ministrs otrdienas vakarā pameta televīzijas studiju.
Gerharda pārstāve Inga Spriņķe paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā. Taču raidījumam sākoties, latviešu valodā bija liegts runāt.
Raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Pēc tam, kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu.
Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, taču tas nepārliecināja ministru. Raidījums bija šādam pavērsienam gatavs un demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.
Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva.
Raidījums skatītājiem interaktīvajā balsojumā piedāvāja vērtēt ministra rīcību, atsakoties runāt krieviski. Viens no atbilžu variantiem bija: tas ir patriotisks solis; TV5 nepieciešams slēgt. Otra atbilde - tas ir galējs nacionālisms, bet trešā - ministrs notiekošajā nav vainojams, viņam to liek darīt partija.
Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par "jūsu labdzimtību".
Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet studiju.
Tad ministrs pametis TV5 studiju.
Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību
Ne visiem ministriem principiāla nostāja
TV 5 raidījumā "Bez cenzūras" atteicies piedalīties arī Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
Dombrovskis un iekšlietu ministre Linda Mūrniece, citi gan ne. Ministru attieksme ir dažāda. Kādreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ar krievvalodīgo masu mediju pārstāvjiem runāja tikai valsts valodā, žurnālisti jau pie tā bija pieraduši un Spurdziņa sacīto iztulkoja. Arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš reiz sadusmojās un nevēlējās atkārtot krievu valodā to, ko jau pateicis latviski. Diemžēl tas nenotika regulāri. Svaigākais fakts ir satiksmes ministra Kaspara Gerharda atteikums TV5 raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam atbildēt krievu valodā un raidījuma vadītāja nevēlēšanās ar ministru sazināties valsts valodā, kaut ministrs iepriekš bija pateicis, ka runās latviešu valodā. Tādēļ K. Gerhards tiešraidē pameta TV 5 studiju.
Satiksmes ministrs vērsies Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. Padomes vadītājs Ābrams Kleckins liegumu satiksmes ministram runāt valsts valodā dēvē par kliedzošu gadījumu. Padomes priekšsēdētājs ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka uz to ir jāreaģē un viņš neatceroties, ka publiskajos medijos notiktu kaut kas tāds, ka cilvēks nevar runāt valsts valodā. Bet Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis sacījis, ka izveidojusies situācija bija jau iepriekš paredzama un tā bija apzināta provokācija. Kursītis norādījis, ka nevienā Eiropas valstī ministrs publiski nekad nerunās minoritātes valodā.
No uzstāšanās raidījumā "Bez cenzūras" jau ilgāku laiku izvairās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers katru nedēļu tiekas ar žurnālistiem un sniedz intervijas, bet visnepatīkamākās atmiņas esot tieši par žurnālista Mamikina uzvedības kultūru un iztaujāšanas manierēm, neslēpa premjers. Valdības vadītājs, savulaik viesojoties TV5, gan nav bijis tik principiāls kā satiksmes ministrs un nav atteicies sniegt interviju krievu valodā, tomēr pēc Mamikina raidījumā piedzīvotā vairs nevēlas tajā piedalīties. Žurnālists Mamikins uzrakstījis iesniegumu premjera biroja vadītājai Olgai Augustovskai. "Man ir jāizsaka Jums vislielākā pateicība par to, ka Jūs, neskatoties uz V. Dombrovska nīcinošu attieksmi pret TV 5 kā masu mediju un pilnīgu TV5 skatītāju interešu ignorēšanu, Jūs, Augustovskas kundze, godprātīgi pildāt savus pienākumus un vienmēr atbildat uz maniem iesniegumiem," raksta A. Mamikins un piebilst, ka būtu labi, ja intervijas Dombrovska vietā sniegtu premjera biroja vadītāja.
O. Augustovska norāda, ka ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī Ministru kabineta iekārtas likums neuzdod par pienākumu Ministru prezidentam izskaidrot savas neierašanās TV5 iemeslus. Turklāt Ministru prezidents kanāla TV5 skatītājiem vienmēr ir bijis pieejams gan iknedēļas preses konferencēs, gan savā ikdienas darbā, Augustovska raksta Mamikinam. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau pusotru gadu atsakās piedalīties raidījumā "Bez cenzūras" tādēļ, ka tiekot uzspiests runāt krievu valodā, kā arī tādēļ, ka neesot pieņemama netaktiskā raidījuma vadītāja uzvedība, kas vērsta uz naida kurināšanu. Ministre, saņemot Mamikina lūgumus piedalīties raidījumā, novēlējusi žurnālistam veiksmi un laimi personīgajā dzīvē un stingri nolēmusi, ka intervijas "Bez cenzūras" vairs nesniegs. Ne visiem Gerharda kolēģiem Ministru kabinetā ir tik principiāla attieksme. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei esot gluži vienalga, ka ministri uz krievvalodīgo mediju jautājumiem neatbild valsts valodā. Ministres preses sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministre atturas komentēt Kaspara Gerharda rīcību, jo katrs darot savu darbu un par to atbildot. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka katrs ministrs var brīvi izvēlēties, kādā valodā runāt. Viņš pats uz jautājumiem labprāt atbild arī krieviski. Bet ārlietu ministrs Aivis Ronis bija iepriecināts, ka sanācis ļoti interesants raidījums. Ministrs pats gan neatsakās ar krievvalodīgo mediju pārstāvjiem runāt tikai valsts valodā un uzskata, ka, lai ministru labāk saprastu, jārunā tādā valodā, kādā žurnālists vaicā. Latvijas ministru kolēģi Igaunijā gan nav tik vienaldzīgi pret valsts valodas stiprināšanu un izstrādājuši likumprojektu, kas veicinās igauņu valodas lietošanu, lai jebkurā valsts nostūrī nebūtu jākaunas runāt igauniski. "Mēs zinām, ka igauņu valoda ir valsts valoda, taču ar to ir par maz," paziņojis Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Tīnis Lukass. (Latvijas Avīze)
trešdiena, 2010. gada 1. septembris
Austrumu NATO
International Herald Tribune Feb 18, 2009
EASTERN NATO
Remembering ZIGFRIED ANNA MEIEROVITZ*
Estonia
Latvia
Lithuania
Poland
Czech Republic
Slovakia
Hungary
Ukraine
Romania
Bulgaria
Moldova
Georgia
Azerbaijan
Thirteen countries, 165 million people with the same problem.
The “problem” has a population of 145 million and dropping. To counter this problem you need to do two simple things:
1) Send 165,000 men to Afghanistan for 18 month tours of duty (1/3 each 6 month). First 6 months will be training by coalition forces and then 12 month of serving. Pay during the tour in Afghanistan will be equal to what German, English or American soldiers earn. This is to be paid for by those in Old Europe who are shirking their duty, i.e. Germany, Belgium, Holland, France, Spain, Italy.
2) Acquire for all 250,000 guided antitank antitank/antiarmour rockets.
They are small, light, cheap and deadly. After that, short range guided antiaircraft rockets.
You do not need to do this at once. You don’t need to do it together, Just do it. Why? I think you all know why. There is nothing finer than burning tanks in the morning.
Can you defeat this historic evil yourselves?
Yes you can.
You should not overestimate him. He attacks only if he has overwhelming numerical advantage which he no longer has everywhere. He uses others as surrogates to fight for him, but the others now are us. He uses brutality and terror as weapons with his soldiers going into combat wearing face masks so as not to be identified just like bandits and criminals. He is used to operating in darkness but today the darkness is fading and artificial famines, genocide against small nations, Katyn Forests, and Gulags are much more difficult.
* Farsighted first Latvian Foreign Minister in 1920s.
Aivars Slucis, M.D.
Latvian
3452 Autumn Woods
Chaska, MN 55328
EASTERN NATO
Remembering ZIGFRIED ANNA MEIEROVITZ*
Estonia
Latvia
Lithuania
Poland
Czech Republic
Slovakia
Hungary
Ukraine
Romania
Bulgaria
Moldova
Georgia
Azerbaijan
Thirteen countries, 165 million people with the same problem.
The “problem” has a population of 145 million and dropping. To counter this problem you need to do two simple things:
1) Send 165,000 men to Afghanistan for 18 month tours of duty (1/3 each 6 month). First 6 months will be training by coalition forces and then 12 month of serving. Pay during the tour in Afghanistan will be equal to what German, English or American soldiers earn. This is to be paid for by those in Old Europe who are shirking their duty, i.e. Germany, Belgium, Holland, France, Spain, Italy.
2) Acquire for all 250,000 guided antitank antitank/antiarmour rockets.
They are small, light, cheap and deadly. After that, short range guided antiaircraft rockets.
You do not need to do this at once. You don’t need to do it together, Just do it. Why? I think you all know why. There is nothing finer than burning tanks in the morning.
Can you defeat this historic evil yourselves?
Yes you can.
You should not overestimate him. He attacks only if he has overwhelming numerical advantage which he no longer has everywhere. He uses others as surrogates to fight for him, but the others now are us. He uses brutality and terror as weapons with his soldiers going into combat wearing face masks so as not to be identified just like bandits and criminals. He is used to operating in darkness but today the darkness is fading and artificial famines, genocide against small nations, Katyn Forests, and Gulags are much more difficult.
* Farsighted first Latvian Foreign Minister in 1920s.
Aivars Slucis, M.D.
Latvian
3452 Autumn Woods
Chaska, MN 55328
Latvija un NATO
International Herald Tribune Nov 17, 2010
LATVIA and NATOIn the Russian-Georgian war a third force appeared, the South Ossetian militia. In South Ossetia live about 70,000 people. From these the Russians formed and armed about 2,000 man strong militia, originally to harass Georgia. In the recent war, however, it was the militia which killed more Georgian civilians and looted and burned more house than the Russian army.
In Latvia, a member of NATO, today there are about 900,000 Russians. When Latvia regained its independence in 1991, the Russian army and all other military personnel and their families and all Russians who entered Latvia during the occupation were supposed to leave. However, Russia wanted them to remain in Latvia and to make a fifth column out of them in order to destabilize Latvia and eventually try to again incorporate it back into Russia. Therefore, tens of thousands of the Russians just took off their uniforms and stayed in Latvia.
Putin’s government controls all media in Russia and in the same way uses its agents, and Russian businessmen and bankers in Latvia to gain control of all Russian language newspapers in Latvia. In Latvia the TV comes from Moscow already. Through this control of all Russian language information, the Russian government has brainwashed and influenced the Russians in Latvia to where they are disloyal to Latvian government and think totally differently than do the Latvians. More than 95% of the Russians were against Latvia joining NATO, the Latvians were for it. More than 95% of the Russians want Russian to be the second official language of Latvia, the Latvians don’t. More than 95% of the Russians took the Russian side in the Russian-Georgian war, the Latvians sided with Georgia. This irrespective of whether the Russians had Latvian citizenship, Russian citizenship or no citizenship. For them it’s enough to be Russian.
In case of Russian attack on Latvia, Russia, just as in South Ossetia, can form and over 50,000 man militia inside Latvia making it very difficult for NATO to defend Latvia which NATO is required to do.
NATO is a military organization formed to protect Europe from Russian attack. Now NATO has to plan how to defend Latvia from possible Russian attack. In this, NATO has four options:
1) Forms and support a 100,000 man Latvian National Guard. Then while NATO and Latvian army fight against the Russian army, the Latvian National Guard will neutralize the Russian militia inside Latvia
2) Repatriate back to Russia all Russians younger than 50 years unless they can prove beyond any doubt their loyalty to a Latvian Latvia.
3) Spread the 1.5 million Russians now in Latvia and Estonia throughout the other NATO countries. There they would be no danger to anyone, and Latvia and Estonia would finally become normal civilized Northern European countries. This to be done by financial means, The Russians have a saying: “Home is where it is warm”, that is comfortable.
4) Expel Latvia from NATO so that NATO does not have to protect Latvia, i.e. new Molotov-Ribentrop (Putin-Merkel) pact, or new Yalta.
Aivars Slucis, M.D.
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
LATVIA and NATOIn the Russian-Georgian war a third force appeared, the South Ossetian militia. In South Ossetia live about 70,000 people. From these the Russians formed and armed about 2,000 man strong militia, originally to harass Georgia. In the recent war, however, it was the militia which killed more Georgian civilians and looted and burned more house than the Russian army.
In Latvia, a member of NATO, today there are about 900,000 Russians. When Latvia regained its independence in 1991, the Russian army and all other military personnel and their families and all Russians who entered Latvia during the occupation were supposed to leave. However, Russia wanted them to remain in Latvia and to make a fifth column out of them in order to destabilize Latvia and eventually try to again incorporate it back into Russia. Therefore, tens of thousands of the Russians just took off their uniforms and stayed in Latvia.
Putin’s government controls all media in Russia and in the same way uses its agents, and Russian businessmen and bankers in Latvia to gain control of all Russian language newspapers in Latvia. In Latvia the TV comes from Moscow already. Through this control of all Russian language information, the Russian government has brainwashed and influenced the Russians in Latvia to where they are disloyal to Latvian government and think totally differently than do the Latvians. More than 95% of the Russians were against Latvia joining NATO, the Latvians were for it. More than 95% of the Russians want Russian to be the second official language of Latvia, the Latvians don’t. More than 95% of the Russians took the Russian side in the Russian-Georgian war, the Latvians sided with Georgia. This irrespective of whether the Russians had Latvian citizenship, Russian citizenship or no citizenship. For them it’s enough to be Russian.
In case of Russian attack on Latvia, Russia, just as in South Ossetia, can form and over 50,000 man militia inside Latvia making it very difficult for NATO to defend Latvia which NATO is required to do.
NATO is a military organization formed to protect Europe from Russian attack. Now NATO has to plan how to defend Latvia from possible Russian attack. In this, NATO has four options:
1) Forms and support a 100,000 man Latvian National Guard. Then while NATO and Latvian army fight against the Russian army, the Latvian National Guard will neutralize the Russian militia inside Latvia
2) Repatriate back to Russia all Russians younger than 50 years unless they can prove beyond any doubt their loyalty to a Latvian Latvia.
3) Spread the 1.5 million Russians now in Latvia and Estonia throughout the other NATO countries. There they would be no danger to anyone, and Latvia and Estonia would finally become normal civilized Northern European countries. This to be done by financial means, The Russians have a saying: “Home is where it is warm”, that is comfortable.
4) Expel Latvia from NATO so that NATO does not have to protect Latvia, i.e. new Molotov-Ribentrop (Putin-Merkel) pact, or new Yalta.
Aivars Slucis, M.D.
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
No Jaltas līdz Sibīrijai
International Herald Tribune Wednesday, May 5, 2010
Yalta to Siberia
Today there is only one real superpower – USA. In 50 years there will be only one – Chine. This especially if China can get control of a significant part of Siberia’s land and resources. Then across the Bering Sea from Canada and USA would not be Russians but rather disciplined Chinese. The West has to decide whether they want to help Russia retain Siberia. Russia’s weak position there is mainly due to demographics, or not enough Russians in Siberia.
On the other side of Russia, on Russia’s western border are NATO countries Estonia, Latvia, Lithuania and Konigsberg (Kaliningrad in Russian). There the problem is the opposite, too many Russians, Everyone knows about and condemns the Stalin-Hitler (Molotov-Ribentrop) pact which gave to Russia impendent Estonia, Latvia, Lithuania and half of Poland, But everyone forgets that at Yalta, England, France and USA gave Russia much more, namely all of Central Europe with 150 million people as well as certified the Stalin-Hitler pact by burying Estonia, Latvia and Lithuania even deeper in the Russian prison, where Russia was free to continue the genocide against Estonian, Latvian and Lithuanian people.
After the collapse of the Russian empire (the Soviet Union), the Russians left the rest of Central Europe. However, there are still 1 million Russians in Latvia, 1 million in Estonia and Lithuania and 1 million in Konigsberg. Unwanted and there illegally.
These Russians are dearly needed back in Russia, especially empty Siberia. Russia and Putin know this and that is why they are offering any Russian approximately $4,000 to move from Latvia to Russia (a family of four - $16,000). If they remain in Latvia, where they are about 40% of the population, they make and ideal 5th column for Russian radicals, and make it almost impossible for NATO to defend Latvia, a NATO member. However, it seems that the $4,000 is not enough. It needs to be raised to at least $25,000 (a family of four - $100,000) so that they could start a business somewhere in Russia.
Part of this money can come from Russia, but the West needs to add some money and help Russia to organize an orderly repatriation of most of the 3 million Russians back to Russia. So much of what the West gets involved with is endless, but this would be a “one time only effort”.
If successful, it would at the same time stabilize Russian Siberia and NATO’s eastern border (Estonia, Latvia, Lithuania). It would also erase Yalta’s injustice.
Aivars Slucis
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
Yalta to Siberia
Today there is only one real superpower – USA. In 50 years there will be only one – Chine. This especially if China can get control of a significant part of Siberia’s land and resources. Then across the Bering Sea from Canada and USA would not be Russians but rather disciplined Chinese. The West has to decide whether they want to help Russia retain Siberia. Russia’s weak position there is mainly due to demographics, or not enough Russians in Siberia.
On the other side of Russia, on Russia’s western border are NATO countries Estonia, Latvia, Lithuania and Konigsberg (Kaliningrad in Russian). There the problem is the opposite, too many Russians, Everyone knows about and condemns the Stalin-Hitler (Molotov-Ribentrop) pact which gave to Russia impendent Estonia, Latvia, Lithuania and half of Poland, But everyone forgets that at Yalta, England, France and USA gave Russia much more, namely all of Central Europe with 150 million people as well as certified the Stalin-Hitler pact by burying Estonia, Latvia and Lithuania even deeper in the Russian prison, where Russia was free to continue the genocide against Estonian, Latvian and Lithuanian people.
After the collapse of the Russian empire (the Soviet Union), the Russians left the rest of Central Europe. However, there are still 1 million Russians in Latvia, 1 million in Estonia and Lithuania and 1 million in Konigsberg. Unwanted and there illegally.
These Russians are dearly needed back in Russia, especially empty Siberia. Russia and Putin know this and that is why they are offering any Russian approximately $4,000 to move from Latvia to Russia (a family of four - $16,000). If they remain in Latvia, where they are about 40% of the population, they make and ideal 5th column for Russian radicals, and make it almost impossible for NATO to defend Latvia, a NATO member. However, it seems that the $4,000 is not enough. It needs to be raised to at least $25,000 (a family of four - $100,000) so that they could start a business somewhere in Russia.
Part of this money can come from Russia, but the West needs to add some money and help Russia to organize an orderly repatriation of most of the 3 million Russians back to Russia. So much of what the West gets involved with is endless, but this would be a “one time only effort”.
If successful, it would at the same time stabilize Russian Siberia and NATO’s eastern border (Estonia, Latvia, Lithuania). It would also erase Yalta’s injustice.
Aivars Slucis
3452 Autumn Woods Drive
Chasca, MN 55318, USA
SC reitings samazinās
Pēdējās aptaujas liecina, ka Saskaņas Centra reitings krītas. Mainījies arī šīs partijas premjera kandidāta J. Urbanoviča tonis. Intervijā Latvijas Avīzei ( 2010. g. 31.augustā ) viņš ir pavisam žēlīgs. SC dep. kandidāts uzstājās Zemgales vēlēšanu apgabalā un kopā ar citu politisko partiju pārstāvjiem TV tiešraidē atbildēja uz vēlētāju jautājumiem. Tās bija vājas un izvairīgas. Skatītāju aplausus izpelnījās Vienotības un TB / LNNK pārstāvju atbildes. Maskavas mēra Lužkova viesošanās Rīgā pagāja bez pacilātības un nesagādāja partijai vērā ņemamu atbalstu. Tagad viņi mainījuši savu taktiku un savās reklāmās vairs nav bravūrīgi.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
30. augustā viens no šīs partijas agresīvākajiem vīriem N.Kabanovs sāka aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicināja krievu valodai dot reģionālas valodas statusu. Tagad notiek tāda kā pielabināšanās latviešiem. Vai latvieši noticēs šīm viltībām? Neviena latviešu partija nav piekritusi sadarboties ar SC. Ja saskaita visus iespējamos procentus, ko varētu saņemt latviešu partijas, tad SC nevar saņemt visvairāk balsu. Avīze „Neatkarīgā” (NRA) visādi cenšas nomelnot Vienotību (tur tāds Latkovskis uzrakstījis kādus desmit rakstus, kas vērsti pret šo partiju, bet šai partijai reitings pieaug.) Lasītāji saprot – pērkami žurnālisti cenšas, tāds viņu darbs .Katrs sevi padara par nožēlojamu, kā prot. Priekšvēlēšanu kampaņa turpinās.
Abonēt:
Ziņas (Atom)