piektdiena, 2016. gada 1. janvāris

Vai krievi Latvijā ir Latvijas krievi?

http://www.la.lv/vai-krievi-latvija-ir-latvijas-krievi/

Agris Liepiņš: Vai krievi Latvijā ir Latvijas krievi?

16. jūnijs, 2015
Nesen Ādažu militārajā bāzē, pārrāpjoties pāri žogam, nelikumīgi iekļuva divi Krievijas pilsoņi. Līdzi viņi nesa karogu Georgija lentītes krāsās un skrejlapas angļu valodā. Tādējādi nelūgtie viesi gribēja protestēt pret NATO paplašināšanos un pastāvīgu alianses bāzu izvietošanu Baltijā. Tāpat Krievijas pilsoņi pieprasīja, lai amerikāņu karotāji aizvāktos no Baltijas valstīm. Valodas referenduma organizētājs Vladimirs Lindermans priecājās – esot ļoti apsveicami, ka krievi uzdrošinās protestēt pret NATO klātbūtni Baltijā.

Reaģējot uz incidentu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis bažījās – krievu pilsoņu aktivitātes Ādažos esot provokācija. Aizsardzības ministrs un jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis savukārt bilda, ka notikušais, iespējams, esot informatīvā kara elements. Gan viens, gan otrs, bet katra provokācija sasniedz savu galamērķi vien tad, ja rodas pietiekami daudz dzirdīgu ausu. Tādu Latvijā nav mazums. Provokācijas vēstījums lieliski saskan ar daudzu Latvijā dzīvojošo krievu noskaņojumu, ar viņu pasaules redzējumu.
Daudz tiek runāts, ka Latvijā mītošie krievi nereti esot lielāki Latvijas patrioti par latviešiem. Acīmredzot šis mīts tiek kultivēts tamdēļ, lai nebūtu jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Latvijā mītošie dzīvo dažādās informatīvajās telpās un viņiem ir pilnīgi pretējs priekšstats par to, kas ir Latvija. Reiz vilcienā dzirdēju runājam grupiņu Daugavpils krievu. Kas tad tagad būšot, ja Latgalē izvietošot NATO karavīrus! Kā pēc visa tā dzīvot tālāk? Jāpārdod māja un jābrauc prom, te vairs nav palikšanas! Dzirdētais lieku reizi ilustrē vispārzināmo faktu, ka padomju okupācijas gados ieradušies krievu migranti Latviju nekad neuztvers kā suverēnu valsti. Viņu apziņā tā bija, ir un būs Krievijas sastāvdaļa! Šie ļaudis nekad nekļūs par Latvijas krieviem, pārmainīt viņu domāšanu vienkārši nav iespējams. Ja iebraucēji šajos divdesmit gados būtu integrējušies mūsu valstī, būtu kļuvuši par Latvijas krieviem, histēriskā reakcija uz NATO karavīru klātbūtni izpaliktu. Latvija ir NATO dalībvalsts, mūsu valsts mērķis bija kļūt par alianses locekli un saņemt drošības garantijas no pasaulē stiprākā militārā bloka puses. Piedalīšanās NATO militārajos manevros ir loģiska, briesmu gadījumā mūsu militārajām struktūrām būs ļoti cieši jāsadarbojas.
Cita lieta, ja sveštautieši dzīvo Krievijas informatīvās telpas ietvaros. Krievijas propagandas mašinērija maļ katru dienu – NATO ir drauds Krievijai, NATO grib nospiest Krieviju uz ceļiem. Saklausījušies Krievijas propagandu, sveštautieši NATO karavīrus uztver kā ienaidnieku numur viens. Krievijai, ne jau Latvijai. Faktu, ka viņi dzīvo citā valstī – NATO dalībvalstī Latvijā, vietējie krievi ir piemirsuši. Precīzāk, nevis piemirsuši, bet tā arī nav apjēguši. Tāpēc alianses karavīru klātbūtne viņos raisa dziļu diskomforta izjūtu, viņi jūtas ne kā Krievijā. Nacionālboļševika Lindermana uzslavas Krievijas pilsoņiem arī ir labi pārdomāta provokācija. Latvijā mītošie krievi, sasparojieties taču beidzot, Krievijas krievi nāks jums palīgā! Miermīlīga brīdinājuma formā, protams, ne jau ar ložberiem.
Augsne šādu un līdzīgu provokāciju veikšanai būs tik ilgi, cik ilgi Latvijas valsts, neko nedarīdama un nevarīgi rokas plātīdama, ļaus netraucēti zelt un plaukt Krievijas informatīvajai telpai mūsu teritorijā. Ne velti daudzi viesi brīnās – Latvijā netraucēti var skatīties Krievijas kanālus, bet viņu zemēs tie aizliegti kā Krievijas propagandas rupori un starpnacionālā naida kurinātāji! Ja patiesi vēlamies, lai Latvijā mītošie krievi kādreiz kļūtu par Latvijas krieviem, steidzami jāmaina vairākas lietas.
Pirmkārt, jāpārtrauc uzturēt divkopienu valstij raksturīgo divu valodu skolu sistēmu un jāpāriet uz izglītību valsts skolās tikai valsts valodā pēc Latvijas izglītības standartiem! Krievijas vēstniecības piedāvātie mācību līdzekļi krievu skolām laipni jānoraida. Informācijai – 1935. gadā skolu inspektors ieradās pārbaudīt skolas Zilupē. Nacionālais sastāvs toreiz daudz neatšķīrās no šodienas – Zilupē nospiedošā vairākumā dzīvoja krievi un poļi. Visi mazākumtautību trešo klašu skolēni tekoši runāja latviešu valodā!
Otrkārt, jāpārtrauc raidīt lielu daļu Krievijas propagandas kanālu un jāno­drošina, lai Krievijas pierobežā varētu netraucēti uztvert Latvijas Televīzijas sagatavotos sižetus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru