Agris Liepiņš: Bravūrīgi paziņojumi par bēgļu uzņemšanu
20. augusts, 2015
Lieli gurķi, tukši vidi – šis teiciens nāk prātā, klausoties politiķu bravūrīgajos paziņojumos par bēgļu uzņemšanu. No Ventspils skan lepna balss – ja nevaram uzņemt 250 Āfrikas bēgļus, tad esam no švaka pulvera taisīti. Sanāk kaut kāda sociālistiskā sacensība – kaimiņu kolhozā no govs izslauca 200 litrus, mēs varam 250! Letiņi nav nekādi švabraki!
Eksprezidente savukārt baras – ja nevaram integrēt pārsimt bēgļu, Krievija to izmantos savā labā. Eksprezidente tā arī nav sapratusi, ka Krievija iemeslu atradīs vienmēr. Ja krievi neintegrējas, tad tiem Latvijā liegta pilntiesīga sabiedriskā dzīve, viņus jāiet glābt! Ja integrējas, tad jau tiek piespiedu kārtā asimilēti, viņu slāvu saknēm virsū tiek liets latvisks sālsūdens un krievu dvēsele kalst nost. Tāpēc 9. maija svinētājus jādodas glābt! Caura gurķa cenā ir eksprezidentes argumenti.
Vēl tiek kladzināts – bēgļu statuss nav mūžīgs, tas ir pagaidu, uz vienu gadu. Laikam iztekot, varas iestādes palūkošoties, vai bēgļu dzimtenē karš nav beidzies. Ja iestājies miers, tad bēgļus sūtīšot atpakaļ uz dzimteni. Grūti spriest, cik Latvijas varas iestādes ir spējīgas kādu aizsūtīt atpakaļ uz Āfriku (cita starpā, nopērkot bēglim biļeti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu), bet ir diezgan skaidrs, ka uz sapņu zemi Lielbritāniju bēgļi nevarēs doties. Lielbritānija Latvijai norādīs – paši piekritāt uzņemt, paši arī auklējieties! Un pats ilgstošākais, pats stabilākais ir pagaidu stāvoklis. Savulaik nepilsoņu statuss arī bija pagaidu, uz pāris gadiem, kamēr cilvēks izvēlēsies, kuras valsts pilsonību pieņemt. Kā varam pārliecināties, Latvijā nepilsoņu statuss no pagaidu kļuvis par mūžīgu.
Lielas šaubas raisa apgalvojums, ka Latvijai brīvprātīgā piespiedu kārtā jāuzņem tikai 250 bēgļi. Eiropā patvēruma meklētāji brauc iekšā aritmētiskā progresijā. Proporcionāli droši vien mainīsies arī politiķu retorika. Vispirms 250, tad 500, vēlāk divi tūkstoši. Ja nevaram uzņemt 250, esam no vāja pulvera taisīti, ja nevaram uzņemt 500, tad esam mīkstčauļi un raidām nepareizus signālus Krievijai, ja neuzņemsim 2000, tad būsim nekam nederīgi eiropieši un tā tālāk.
Tikpat nepārliecinoši skan minējumi par Ukrainu. Ja Ukrainā sāksies pilna apjoma Krievijas uzbrukums, pie Latvijas robežas pulcēšoties neskaitāmi Ukrainas kara bēgļi. Tad būšot mūsu reize lūgt Eiropas Savienības valstis solidāri uzņemt ukraiņus. Ja ukraiņu tautu piemeklēs tāda traģēdija kā pilna apjoma Krievijas militārs uzbrukums un latviešu tautai pienāks skarbas palīdzēt vajadzēšanas dienas, Eiropas politiķi locīsies kā niedres vējā un meklēs dažādus ieganstus, lai viņu valstīs nebūtu jāizmitina ukraiņu bēgļi. Bailēs no Putina ES politiķi vairās saukt lietas īstajos vārdos. Politiķi nosoda un aicina, bet vairās būt tieši savos lēmumos.
Eksprezidente savukārt baras – ja nevaram integrēt pārsimt bēgļu, Krievija to izmantos savā labā. Eksprezidente tā arī nav sapratusi, ka Krievija iemeslu atradīs vienmēr. Ja krievi neintegrējas, tad tiem Latvijā liegta pilntiesīga sabiedriskā dzīve, viņus jāiet glābt! Ja integrējas, tad jau tiek piespiedu kārtā asimilēti, viņu slāvu saknēm virsū tiek liets latvisks sālsūdens un krievu dvēsele kalst nost. Tāpēc 9. maija svinētājus jādodas glābt! Caura gurķa cenā ir eksprezidentes argumenti.
Vēl tiek kladzināts – bēgļu statuss nav mūžīgs, tas ir pagaidu, uz vienu gadu. Laikam iztekot, varas iestādes palūkošoties, vai bēgļu dzimtenē karš nav beidzies. Ja iestājies miers, tad bēgļus sūtīšot atpakaļ uz dzimteni. Grūti spriest, cik Latvijas varas iestādes ir spējīgas kādu aizsūtīt atpakaļ uz Āfriku (cita starpā, nopērkot bēglim biļeti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu), bet ir diezgan skaidrs, ka uz sapņu zemi Lielbritāniju bēgļi nevarēs doties. Lielbritānija Latvijai norādīs – paši piekritāt uzņemt, paši arī auklējieties! Un pats ilgstošākais, pats stabilākais ir pagaidu stāvoklis. Savulaik nepilsoņu statuss arī bija pagaidu, uz pāris gadiem, kamēr cilvēks izvēlēsies, kuras valsts pilsonību pieņemt. Kā varam pārliecināties, Latvijā nepilsoņu statuss no pagaidu kļuvis par mūžīgu.
Lielas šaubas raisa apgalvojums, ka Latvijai brīvprātīgā piespiedu kārtā jāuzņem tikai 250 bēgļi. Eiropā patvēruma meklētāji brauc iekšā aritmētiskā progresijā. Proporcionāli droši vien mainīsies arī politiķu retorika. Vispirms 250, tad 500, vēlāk divi tūkstoši. Ja nevaram uzņemt 250, esam no vāja pulvera taisīti, ja nevaram uzņemt 500, tad esam mīkstčauļi un raidām nepareizus signālus Krievijai, ja neuzņemsim 2000, tad būsim nekam nederīgi eiropieši un tā tālāk.
Tikpat nepārliecinoši skan minējumi par Ukrainu. Ja Ukrainā sāksies pilna apjoma Krievijas uzbrukums, pie Latvijas robežas pulcēšoties neskaitāmi Ukrainas kara bēgļi. Tad būšot mūsu reize lūgt Eiropas Savienības valstis solidāri uzņemt ukraiņus. Ja ukraiņu tautu piemeklēs tāda traģēdija kā pilna apjoma Krievijas militārs uzbrukums un latviešu tautai pienāks skarbas palīdzēt vajadzēšanas dienas, Eiropas politiķi locīsies kā niedres vējā un meklēs dažādus ieganstus, lai viņu valstīs nebūtu jāizmitina ukraiņu bēgļi. Bailēs no Putina ES politiķi vairās saukt lietas īstajos vārdos. Politiķi nosoda un aicina, bet vairās būt tieši savos lēmumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru