Ar meliem, viltībām, nekaunību
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nesen atkal sūdzējās, ka Latvija nepilda starptautiskas rekomendācijas minoritāšu jautājumos.Tādi apmelojumi no krievu puses dzirdami jau daudzus gadus. Eiropas Padomes Ministru vietnieku augstākā līmeņa sanāksmē tika pa teikts, ka Latvijā nacionālo minoritāšu jautājumi tiek risināti labi, bet Lavrovs turpina melot un apliecina, ka nekas jauns viņa repertuārā nav. Mūsu valsts ārlietu ministrija ignorē šos apmelojumus un neatbild. Tas visvairāk nepatīk Kremlim, jo gaidīja, ka mēs taisnosimies, centīsimies atmaskot melus. Ignorēšana parāda, cik zemu vērtējam šīs valsts politiku. 1996.gada vasarā krievu ģenerālis Aleksandrs Ļebeds teicis: „Ir tāda valsts Krievija, kur cilvēki cieš no meliem, korupcijas un bandītiem”. Viņš mēģināja pret to cīnīties, bet neizdevās—viņu novāca. Daudzi progresīvie krievi līdzīgā veidā beiguši savu dzīvi. Vainīgo nav.
Kremļa politiķi nespēj tikt galā ar savām problēmām, tāpēc visu uzmanību cenšas pievērst citu valstu apmelošanai. 1996.g.decembrī ANO paziņoja, ka vairāk neizskatīs Krievijas apsūdzības par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā. Tas ir pliķis krievu melīgajai politikai. Uz īsu laiciņu tas iedarbojās, bet visai drīz melīgā propoganda turpinājās. 2011.g. 29. jūlijā Putins avīzē „Pravda” apmelo Latviju. Tas ir lielvalstij necienīgs žests, bet tāda nu ir šī valsts, kurai neuzticas viņu pašu uzņēmēji, kas neiegulda miljardiem dolāru savas valsts attīstībā, bet par milzīgām summām pērk nekustāmos īpašumus Kiprā, Lielbritānijā un citur. Kremļa politika, meli, ļaunums izraisa tikai naidu pašu valstī un ārzemēs. 2011.g. vasarā Krievijaoficiāli paziņojusi par armijas bruņojuma iegādi 19 triljonu rubļu apmērā. Tas atbilst 334,4 miljardiem latu. Plānots uzbūvēt simts karakuģu un 1000 helikopteru. Var saprast, ka tāda atklātība ir, lai nobaidītu visu pasauli, bet tas liecina arī par lielajām bailēm, ko radījusi šī melu politika. Ik pa laikam presē parādās ziņas, ka aizturēti čečeni, kas bruņojušies ar sprāgst vielām, šaujamieročiem un kartēm, ka novērsti jauni terorakti. Krieviem iznāk joprojām karot ar savas valsts pilsoņiem. Un liekas, ka karakuģi te nepalīdzēs. Kremļa politiķi joprojām izplata melus par Otro pasaules karu. Krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs saka: „sarkanā armija no profesionālā viedokļa bija ļoti vāja. PSRS karā zaudēja apmēram 40 miljonu kritušos nevis 27 kā uzskatīja līdz šim.” („Latvijas A vīze” 2011.g. 18. jūnijā.) Krievijas vēsturnieks turpina: „1940.g. Latvija zaudēja neatkarību un 1990. gadā to atguva. Laika posms starp šiem datumiem ir okupācija. Krievijai vajadzētu atvainoties Baltijas valstīm par Staļina noziegumiem, bet pie pašreizējās politiskās vadības tas ir absolūti izslēgts.” Tai pašā avīzes numurā krievu vēsturnieks Aleksandrs Arhangeļskis saka: „To, kas notiek vēstures propagandas jomā ir pilnīgs marasms. Krievija nevēlas atzīt Baltijas okupāciju, jo baidās, ka tiks pieprasītas kompensācijas. Krievijā ir daudz sāpīgu jautājumu, piemēram, kāpēc katrs desmitais krievs karoja pret padomju armiju? Ja okupācijas faktu atzītu Krievijas vēsturnieki, kas ieņem vadošus amatus, viņiem no šiem amatiem nāktos atvadīties.”
Urbanovičs no SC izgudrojis viltīgu paņēmienu, kā slēpt savu naidīgo nostāju pret Latviju. Viņš iesaka trīs gadus nerunāt par vēsturi. Pirms 11. Saeimas vēlēšanām ar meliem vien netiks cauri, savai grāmatelei, ko mēģinājis iesmērēt kā lielu atklājumu, pats netic, to dāvina solām, bet tās to neņem pretī un atsauksmes ir tikai negatīvas. Ar tik prastiem meliem un nekaunību vēlētājus neizdosies piekrāpt. Šāda krāpšanās vēl pārliecinošāk parāda SC staļinisko būtību.
ATIS SKALBERGS
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru