Tas būtu pareizais nosaukums partijai, kas melīgi sauc sevi par saskaņu, jo ap sevi veicina tikai ļaunumu. Viņi publiski apliecinājuši sadarbību ar partiju ‘’Vienotā Krievija un dara visu iespējamo, lai grautu mūsu valsti. Ir jau sastādīts jaunās valdības sastāvs. Ārlietu ministra amatam pieteikts Boriss Cilēvičs, kurš neslēpj, ka ir pilnīgi naidīgs Latvijai. Kad viņš runā no Saeimas tribīnes, viņš nekad nav rupjš, bet ar viltīgu laipnību cenšas iesmērēt kādu ļaunu domu. Šī partija nekad nav nosodījusi Rībentropa – Molotova paktu, Baltijas okupāciju, izsūtīšanas un citus sarkano noziegumus pret cilvēci. Tagad viņi raujas pie varas, apliecinot verdzisku pazemību Krievijai. Pie partijas izveidota kustība, kas tiek gatavota 13. janvāra grautiņiem līdzīgiem notikumiem. Tie ir piektās kolonnas trieciennieki. Tādi bija arī Hitleram. Viņu režisori Kremlī visus šos gadus izvērsuši graujošu darbību pret Latviju. 18. augustā Krievijas vēstnieks A.Vešņakovs paziņoja, ka 300 Latvijas jaunieši uzaicināti bez maksas studēt un dzīvot Krievijā. To sauc par jauno smadzeņu nosmelšanu.
Vēlēšanas 2. oktobrī būs ļoti svarīgas. Ja latvieši neaizstāvēs savu valsti, tad brīvā un nosacīti neatkarīgā Latvija var beigt pastāvēt, kā to paredz J. Urbanovičs. Viņi centīsies izraisīt etniskus konfliktus. Tas, kas staļinisma mantiniekiem neizdevās Grūzijā pirms diviem gadiem bombardējot, dedzinot un šaujot, savādā veidā var izdoties Latvijā.Tik nopietns un bīstams ir šis rudens.
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
Vēlēšanu prognozes, 2010.g.23.aug
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/latvijas-fakti-mazinajies-atbalsts-partiju-reitingu-lideriem.d?id=33707389
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
'Latvijas fakti': mazinājies atbalsts partiju reitingu līderiem:
Partiju reitingu līderi augustā nav mainījušies, taču sabiedrības atbalsts tiem ir mazinājies, raksta portāls "Diena.lv", atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptauju.
Aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.
Nedaudz samazinājies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings - no 11,3% līdz 10,6%.
Tālāk seko partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL), kuru augustā gatavi atbalstīt 5,3% aptaujāto, bet jūlijā - 5%.
Savukārt krietni pakāpies apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) reitings - augustā par to balsotu 4,9% pretstatā 2,8% jūlijā. Tikpat daudz - 4,9% - balsotu par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet jūlijā par to bija gatavi balsot 5,1%.
Pirmo reizi aptaujā iekļauta Pēdējā partija, kas guvusi 1,2% lielu atbalstu, kā arī "Ražots Latvijā", par kuru balsotu 1,1%. Pārējo sīkpartiju reitingi ir zemāki, un arī "Atbildību" atbalsta vien 0,1%.
23,8% atzīst, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot, savukārt 16% nedomā piedalīties vēlēšanās.
"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis portālam "Diena.lv" norāda, ka SC reitinga kritums ir izskaidrojams ar PCTVL kāpumu. Šo partiju vēlētāji mēdz mainīt savas prioritātes no viena politiskā spēka uz otru, un tas pierādījies jau ilgākā laika termiņā.
Savukārt "Vienotības" reitinga kritums, viņaprāt, hipotētiski varētu būt skaidrojams ar to, ka pētījumā pirmo reizi iekļauta Pēdējā partija, kas, pēc daudzu ekspertu atzinuma, ir alternatīva "Vienotībai". Viņš piebilst: Pēdējā partija var pretendēt uz to pašu elektorātu, uz ko "Vienotība".
Kritums redzams arī ZZS, tomēr tas, iespējams, noticis kļūdas robežās, teica eksperts. Viņš norādīja, ka ZZS elektorāts mēdz būt svārstīgs.
Freimanis piebildis, ka augusts ir sociāli depresīvs mēnesis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, beidzas atvaļinājumi un cilvēkiem jāatgriežas darbā, kas krīzes laikā nav patīkami. Tāpat sākas skolu un augstskolu sezona ar neprognozējamām izmaksām. Plānotās ir daudz mazākas par reālajām izmaksām, atzīst sociologs.
"Latvijas fakti" izveidojuši arī grafiku, kurā redzams izlēmušo aptaujāto sadalījums. Tas rāda, ka 28,2% balsotu par SC, 22,5% - par "Vienotību", 17,6% - par ZZS, 8,8% - par PLL, 8,2% - par PCTVL, bet 8,1% - par "Visu Latvijai!"-Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
http://www.delfi.lv/news/velesanas_2010/zinas/aptauja-sc-iegutu-39-vietas-vienotiba---33.d?id=33704665
GfK Baltic:
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušajā nedēļas nogalē, "Saskaņas centrs" (SC) iegūtu 39 vietas parlamentā, "Vienotība" - 33 vietas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19 vietas, bet "Visu Latvijai! – TB/LNNK" – deviņas, liecina socioloģisko aptauju kompānijas "GfK Baltic" jaunākie pētījumi.
Savukārt apvienība "Par labu Latviju" (PLL) saskaņā ar "GfK Baltic" jaunākajiem pētījumiem netiktu Saeimā. Pirms nedēļas "GfK" respondentu atbildes ļāva izrēķināt, ka PLL saņemtu astoņas vietas parlamentā, bet nedēļas laikā atbalsts šim politiskajam spēkam ir krities.
Šādu vietu sadalījumu "GfK" izsecinājuši pēc pēdējās aptaujas datiem, kurā 78% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, un no šiem potenciālajiem balsotājiem 18% savas balsis atdotu par SC, 14% par "Vienotību", 8% par ZZS, bet 4% par VL-TB/LNNK. Aptaujā 2% atbildējuši, ka balsos par PLL, 2% - ka par "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", 1% - par "Atbildību" un 1% par "Par prezidentālu republiku". Šie četri spēki, pat pievienojot nesadalītās balsis, nepārvar 5% barjeru.
Pagājušajā nedēļā šādā aptaujā SC tika prognozētas 37 vietas, "Vienotībai" 30 vietas, ZZS – 18 vietas, PLL – astoņas, bet VL-TB/LNNK – septiņas vietas.
Vēl aptaujā uzdots jautājums, pret kuru no minētiem politiķiem respondentiem ir pozitīva attieksme, un atbildēs noskaidrots, ka 57% iedzīvotāju pozitīvi vērtē Aivaru Lembergu, 46% - Valdi Dombrovski, 21% - Aināru Šleseru, 17% - Jāni Urbanoviču un 12% - Andri Šķēli.
Aptaujas metode bijusi telefonintervijas ar datoratbalstu, 30% interviju tikušas veiktas, zvanot fiksētās līnijas abonentiem, 70% zvanot mobilo telefonu abonentiem. Izlases metode fiksētajā tīklā bija stratificēta nejauša izlase, bet mobilajā tīklā - nejauša numuru ģenerēšana ar kontrolmainīgiem lielumiem - reģioni, vecums un dzimums. Pēdējā aptaujā piedalījušies 804 respondenti.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343337-ja_velesanas_notiktu_augusta_saeima_ieklutu_pieci_politiskie_speki
LETA: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, tad piecu procentu barjeru pārvarētu un parlamentā iekļūtu piecu politisko spēku saraksti, liecina aģentūras "Factum" veiktais pētījums.
Visvairāk vietu iegūtu partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Vienotība" - attiecīgi 31 un 27 vietas. Ar 18 deputātu vietām sekotu Zaļo un zemnieku savienība, ar 16 vietām - nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un ar astoņām vietām - apvienība "Par labu Latviju!".
Vēlētāju atbalsts apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jau vairākus mēnešus svārstās 4% līdz 5% robežās. Gadījumā, ja apvienība pārvarētu piecu procentu barjeru, pārējie saraksti katrs saņemtu attiecīgi par vienu līdz divām vietām mazāk.
Citiem iesniegtajiem sarakstiem patlaban būtu mazas izredzes iegūt nepieciešamo balsu skaitu, lai piedalītos deputātu vietu sadalē. Pēdējai partijai un partijai "Par prezidentālu republiku" ir ap 2% atbalstītāju, bet par pārējiem savas balsis būtu gatavi atdot mazāk nekā 1% vēlētāju.
"Factum" vēlēšanu prognozes modelis veidots ar matemātiskās modelēšanas metodi, balstoties uz 2025 elektorālās izvēles mērījumiem. Pētījums veikts no 11.augusta līdz 18.augustam.
pirmdiena, 2010. gada 23. augusts
Urbanovičs - visnevēlamākais premjers (SC)
Piektdienas, 20. Augusta pievakarē pēc TV panorāmas raidījumā’’ 100. Paragrāfa preses klubs’’ tikāmies ar partijas Saskaņas Centrs priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču, kurš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, jo viņš ir šīs partijas premjera kandidāts. Viņu izjautāja pazīstamais žurnālists Aivars Ozoliņš. Vienlaikus notika telefonaptauja – Kurš no pieciem premjera amata kandidātiem ir 1 ) vislabākais, 2) otrs labākais, 3 ) visnepatīkamākais ? Skatītāji zvanīja uz trīs dažādiem telefoniem. Premjera kandidātu lūdza atbildēt, kā viņa partija uzlabos valsts ekonomisko stāvokli? Urbanovičam palīdzēja Saeimas deputāti Klementjevs un Agešins. Atbildes bija izvairīgas, nekonkrētas. Uzrunātais galvenokārt kritizēja valdību, bet nestāstīja par saviem plāniem. Intervijā krievu avīzei Telegraf viņš bija skaidrojis , ka vietējie krievi sadarbosies ar Krieviju un tad notiks ekonomiska uzlabošanās. Visā garajā raidījumā neko jaunu neuzzinājām. Var teikt , ka A .Ozoliņš parādīja, ka aiz pašapzinīgas izturēšanās Urbanovičs slēpj zināšanu trūkumu, ir draudi, ka viņa partija var sarīkot asinsizliešanas, kādas bija Kirgizijā. Viņš gan to nevēloties.
Ainārs Šlesers Latvijas Avīzē 2010.g.18.aug. ir teicis: ‘’Es Jāni Urbanoviču brīdināju, ka neatkarīgi no ‘’SC’’’savākto balsu skaita mēs viņu kā premjera amata pretendentu neatbalstīsim.’’ Šis raidījums apliecināja SC vājumu. Telefonaptaujas rezultāti: 502 zvanītāji uzskatīja Urbanoviču par vislabāko, 18, ka viņš ir otrs labākais, bet 2228 atzina, ka viņš ir visnevēlamākais.
Ainārs Šlesers Latvijas Avīzē 2010.g.18.aug. ir teicis: ‘’Es Jāni Urbanoviču brīdināju, ka neatkarīgi no ‘’SC’’’savākto balsu skaita mēs viņu kā premjera amata pretendentu neatbalstīsim.’’ Šis raidījums apliecināja SC vājumu. Telefonaptaujas rezultāti: 502 zvanītāji uzskatīja Urbanoviču par vislabāko, 18, ka viņš ir otrs labākais, bet 2228 atzina, ka viņš ir visnevēlamākais.
Jauno krievu fašistu ālēšanās (SC)
2010.g.18.augustā Rīgā Vērmaņdārza malā krieviski runājoši jaunieši sarīkoja huligānisku ālēšanos. Pie dažiem soliem piestiprinājuši fotogrāfijas, viņi meta ar kurpi, skaļi uzjautrinoties. Ta s bija pikets, kurā Saskaņas Centra jaunatnes grupa’’ Vienota LATVIJA’’ protestējot pret valdības nepildītajiem solījumiem. Tāds pikets nebija atļauts. Policija sastādīja protokolu.
Šī provokatoru grupa bija piezvanījuši TV3, lai šī ālēšanās būtu redzama daudziem .Šis kanāls raida krievu valodā ,kas vakara ziņās to arī parādīja. Citi TV kanāli šādu ālēšanos ignorēja. Garāmgājēji sauca šos jauniešus sauca par fašistiem. Policija sastādīja trīs protokolus, bet nevienu neaizturēja. Liekas tieši to viņi gaidīja, lai pēc tam tēlotu cietējus vai pat mocekļus. Tā bija pārdomāta provokācija ,lai sanaidotu latviešus ar krieviem .
Šī grupa agrāk iesniegusi dažu valstu vēstniecībām uz speciālas veidlapas rakstītas sūdzības, pirms tam pieaicinot TV. Krievu ziņu kanāls sadarbojas ar viņiem. Provokācijas pret latviešu tautu un valsti ir nosodāmas. Saskaņas Centrs šādā veidā cer iegūt lielāku popularitāti un vēlētāju atbalstu, bet var notikt tieši pretējais.
Šī provokatoru grupa bija piezvanījuši TV3, lai šī ālēšanās būtu redzama daudziem .Šis kanāls raida krievu valodā ,kas vakara ziņās to arī parādīja. Citi TV kanāli šādu ālēšanos ignorēja. Garāmgājēji sauca šos jauniešus sauca par fašistiem. Policija sastādīja trīs protokolus, bet nevienu neaizturēja. Liekas tieši to viņi gaidīja, lai pēc tam tēlotu cietējus vai pat mocekļus. Tā bija pārdomāta provokācija ,lai sanaidotu latviešus ar krieviem .
Šī grupa agrāk iesniegusi dažu valstu vēstniecībām uz speciālas veidlapas rakstītas sūdzības, pirms tam pieaicinot TV. Krievu ziņu kanāls sadarbojas ar viņiem. Provokācijas pret latviešu tautu un valsti ir nosodāmas. Saskaņas Centrs šādā veidā cer iegūt lielāku popularitāti un vēlētāju atbalstu, bet var notikt tieši pretējais.
piektdiena, 2010. gada 20. augusts
Imants Rākins, TB/LNNK, JL, #13, Rīgas saraksts
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=10&cbutton=51254434710
Dzimšanas gads: 1948
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1972, vēsturnieks, vēstures skolotājs
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1200 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Swedbank 11000 LVL
A/S Norvik Banka 8000 EUR
Dzimšanas gads: 1948
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1972, vēsturnieks, vēstures skolotājs
Darba vieta un amats: pensionārs,
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: dzimtā valoda
Tautība: latvietis
Ģimenes stāvoklis: precējies7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus
1200 LVL
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
A/S Swedbank 11000 LVL
A/S Norvik Banka 8000 EUR
svētdiena, 2010. gada 15. augusts
Vaira Paegle, PS, TP
Ilgstoši dabojusies TP un kopā ar TP balsojusi par Abrenes atdošanu un par visiem citiem nodevīgajiem TP lēmumiem.
http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=18222637821
Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953
Dzimusi: 1942. gadā Rīgā
Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV
Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante
Dzimšanas gads: 1942
Ārvalstu pilsonība: nav
Dzīves vieta: Rīga
Izglītība: augstākā
Pabeigtas šādas mācību iestādes: Ņūhemšīras Universitāte, ASV, 1967, maģistra grāds starptautiskajās attiecībās
Tafta Universitāte, ASV, 1964, bakalaura grāds vēsturē un starptautiskajās attiecībās
Darba vietas un amati: LR 9.Saeima, deputāte
LR Saeima, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Baltijas un Melnās jūras alianse, valdes locekle
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: tekoši
Tautība: latviete
Ģimenes stāvoklis: precējusies
Īpašumi:
1. Kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas)
māja un zeme (kopīpašumā) ASV (īpašumā)
dzīvoklis (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
māja un zeme (kopīpašumā) Rīga (īpašumā)
zeme Staicele (īpašumā)
māja un zeme Rojas novads (īpašumā)
2. Kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi - to veids, izlaides un reģistrācijas gads) - nav
3. Nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vietas), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām
dzīvokļu nams Rīga (iznomā)
4. Kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
5. Kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas - nav
6. Kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu - nav
7. Kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus - nav
8. Kandidāta bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu)
Bank of America 143520 USD
Swedbank 1286,73 LVL
9. Kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas - vērtspapīru eminenta - nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu] - nav
Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158953
Dzimusi: 1942. gadā Rīgā
Izglītība: maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Ņūhempšīras universitātē ASV
Nodarbošanās: Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Baltijas–Melnās jūras alianses valdes locekle
Iepriekšējā darba pieredze: NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, ilgus gadus darbojusies Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, Stratēģiskās plānošanas un attīstības nodaļas direktore, vadības konsultante
trešdiena, 2010. gada 11. augusts
VDK / KGB aģenti vēlēšanu kandidātu sarakstos
LETA 10. augusts 2010
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.
Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.
Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.
Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.
No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šo kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.
Pārbaudot deputātu kandidātu sarakstus, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir konstatējis, ka uz partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidātu Andri Grīnu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.
Bet uz partiju apvienības "Ražots Latvijā" deputātu kandidātu Zigrfrīdu Laicānu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 4.punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.
Jautājums par augstāk minēto deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem tiks skatīts CVK sēdē 11.augustā plkst.11
ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts
Pa melu un nodevības ceļu
Vairākus mēnešus daudzās aptaujās augstākais reitings ir partijai Saskaņas Centrs. To cenšas izmantot tās līderis Jānis Urbanovičs un visādi popularizē savas idejas. Intervijā krievu avīzei ‘’Telegraf’’ 2010.g.14. jūlijā viņš nāk klajā ar ieteikumiem izmantot vietējos krievus, lai sadarboties ar Krieviju. Bet, lai tas notiktu, vajadzētu visiem nepilsoņiem piešķirt pilsonību. To daudzus gadus cenšas panākt Kremļa diplomāti ,kas laipni skaidro, cik gan tas būtu pareizi. Visās iespējamās ES organizācijās viņi ir sūdzējušies par šādu netaisnību un neko nav panākuši ,jo mēs esam paskaidrojuši, kā radušies šie nepilsoņi: komunistiskais režīms latviešus izsūtīja uz Sibīriju un viņu vietā te ieveda (ar meliem un krāpšanos) krievus un baltkrievus. Tagad mums par to mēģina uzvelt atbildību. Urbanovičs visiem spēkiem cenšas iestāstīt, ka Krievija palīdzēs mums pārvarēt ekonomisko krīzi. Vajag tikai piekāpties un piekāpties. Ja tas nenotiks, kaimiņvalsts var sarīkot te etniskas sadursmes. Ir jāatceras asiņainie notikumi Kirgīzijā. Šajā melu un nodevības ceļā SC fīreram ir līdzgaitnieki. ‘’Neatkarīgajā rīta avīzē’’ 27.jūlijā žurnālists Sandris Točs rakstā ‘’Krievija- pozitīvs Latvijas resurss’’ cildina krievus, attaisno izvešanas, jauc jēdzienus, bārstās tukšiem apgalvojumiem un parāda savu politisko aprobežotību.
Viņš neko nezina par Kremļa plāniem Latviju okupēt
, izmantojot ekonomiskas sviras. Urbanoviča prasība ir, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā. Vajag tik ielaisties sarunās ar Krieviju un tad krievu politiķi nodiktēs, ko tiem vajag. Paši krievi nav augstās domās par etnisko dzimteni. Šogad vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nav vēlējies atstāt Latviju un pārcelties uz Krieviju. Kādi bija krievi. kad viņi šeit valdīja okupācijas gados, latviešu lielākā daļa atceras. Kad Nils Ušakovs sāka darboties Rīgas Domē, SC solīja , ka visi būs ieguvēji. Gandrīz nekas vērā ņemams nav noticis. Mēs neiesim pa melu un nodevības ceļu, Atstāsim to pašam Urbanovičam un Sandrim Točam.
Viņš neko nezina par Kremļa plāniem Latviju okupēt
, izmantojot ekonomiskas sviras. Urbanoviča prasība ir, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā. Vajag tik ielaisties sarunās ar Krieviju un tad krievu politiķi nodiktēs, ko tiem vajag. Paši krievi nav augstās domās par etnisko dzimteni. Šogad vairāk nekā 300 Latvijas nepilsoņu pieņēma Krievijas pilsonību, bet neviens nav vēlējies atstāt Latviju un pārcelties uz Krieviju. Kādi bija krievi. kad viņi šeit valdīja okupācijas gados, latviešu lielākā daļa atceras. Kad Nils Ušakovs sāka darboties Rīgas Domē, SC solīja , ka visi būs ieguvēji. Gandrīz nekas vērā ņemams nav noticis. Mēs neiesim pa melu un nodevības ceļu, Atstāsim to pašam Urbanovičam un Sandrim Točam.
NRA izplata melus
NRA izplata melus
Nav noslēpums, ka NRA-neatkarīgās rīta avīzes- izdošanu finansē Aivars Lembergs. Tāpēc viņš šajā avīzē vienmēr tiek vērtēts pozitīvi un viņa nelabvēļi kritizēti. Šovasar Lembergs paziņoja, ka Latvijas valdība esot apsolījusi SVF interesēs privatizēt vērtīgākos valsts uzņēmumus-Latvijas valsts meži un Latvenergo. Tā bija pārsteidzoša ziņa. Dažādas apsūdzības gāzās pār V.Dombrovska galvu. Tās visas viņš noraidīja. Izrādījās, ka šo uzņēmumu privatizācijas aizliegums noteikts ar likumu. Nekādi apsolījumi nav nevienam doti .Bet intriga turpinājās.
Kādam politiskajam spēkam ļoti gribējās apmelot Dombrovski, jo viņš bija premjera kandidāts no apvienības ‘’Vienotība’’. ES komisārs Andris Piebalgs ‘’Latvijas Avīzei 2010.g.31. jūlijā” teica : Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu. ‘’ Ir priekšvēlēšanu laiks, kad pretinieka nomelnošana ir pierasta lieta. Lemberga avīzē ir vairāk nekā desmit raksti, kas visdažādākā veidā apmelo ‘’Vienotību’’.
31. Jūlija avīzē ir Bena Latkovska kārtējais demagoģiskais uzbrukums apvienībai rakstā’’ Boļševiku pieprasījums’’,kurā par boļševiku tiek dēvēts latviešu patriots,ārsts Aivars Slucis , kurš dzīvo ASV un savā rakstā internetā iesaka ‘’Vienotībai’’ vērsties pret lielākajiem zagļiem un blēžiem. Protams, ka tāds aicinājums nevar patikt Lemberga sulaiņiem.
Meli, demagoģija iedarbojas īsu laiku Vēlētājs nav tik dumjš, lai ticētu nra meliem.
Nav noslēpums, ka NRA-neatkarīgās rīta avīzes- izdošanu finansē Aivars Lembergs. Tāpēc viņš šajā avīzē vienmēr tiek vērtēts pozitīvi un viņa nelabvēļi kritizēti. Šovasar Lembergs paziņoja, ka Latvijas valdība esot apsolījusi SVF interesēs privatizēt vērtīgākos valsts uzņēmumus-Latvijas valsts meži un Latvenergo. Tā bija pārsteidzoša ziņa. Dažādas apsūdzības gāzās pār V.Dombrovska galvu. Tās visas viņš noraidīja. Izrādījās, ka šo uzņēmumu privatizācijas aizliegums noteikts ar likumu. Nekādi apsolījumi nav nevienam doti .Bet intriga turpinājās.
Kādam politiskajam spēkam ļoti gribējās apmelot Dombrovski, jo viņš bija premjera kandidāts no apvienības ‘’Vienotība’’. ES komisārs Andris Piebalgs ‘’Latvijas Avīzei 2010.g.31. jūlijā” teica : Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu. ‘’ Ir priekšvēlēšanu laiks, kad pretinieka nomelnošana ir pierasta lieta. Lemberga avīzē ir vairāk nekā desmit raksti, kas visdažādākā veidā apmelo ‘’Vienotību’’.
31. Jūlija avīzē ir Bena Latkovska kārtējais demagoģiskais uzbrukums apvienībai rakstā’’ Boļševiku pieprasījums’’,kurā par boļševiku tiek dēvēts latviešu patriots,ārsts Aivars Slucis , kurš dzīvo ASV un savā rakstā internetā iesaka ‘’Vienotībai’’ vērsties pret lielākajiem zagļiem un blēžiem. Protams, ka tāds aicinājums nevar patikt Lemberga sulaiņiem.
Meli, demagoģija iedarbojas īsu laiku Vēlētājs nav tik dumjš, lai ticētu nra meliem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)